Anotācija (ex-ante)

21-TA-603: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Veselības ministrijas iniciatīva.
Papildus priekšlikumus Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 662) ir sniegusi Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija.
Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, 19. panta pirmo un 2.1 daļu, 19.1  pantu, 30. panta pirmo un otro daļu, 31. panta piekto daļu, 39. panta pirmo un otro daļu, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4.  panta pirmās daļas 1., 1.1, 1.2, 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 21. punktu, 6.1 panta otro daļu, 6.3 panta otro daļu, 6.4 panta otro daļu, 6.7 panta otro un trešo daļu, 6.9 panta otro daļu, 10.4 panta trešo daļu, 49.6 panta pirmo daļu un Farmācijas likuma 5. panta 3. un 12. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir nodrošināt epidemioloģiskās drošības un pretepidēmijas pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai no SARS-CoV-2 koronavīrusa izraisītās Covid-19 slimības, veicot grozījumus, lai pilnveidotu un uzlabotu jauno regulējumu, kā arī lai novērstu tehniskas neprecizitātes.
Spēkā stāšanās termiņš
09.10.2021.
Pamatojums
Noteikumu projektam jāstājas spēkā 2021. gada 9. oktobrī, vienlaikus ar noteikumu Nr. 662 pamattekstu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašreizējā situācija epidemioloģiskās drošības jomā detalizēti ir aprakstīta noteikumu Nr. 662 anotācijā. Epidemioloģiskā situācija turpina pasliktināties. Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un pacientu skaitam slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija š.g. 7.oktobrī izsludināja ārkārtas situāciju medicīnā. Š.g. 7. oktobrī kumulatīvais 14 dienu Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir jau sasniedzis rādītāju 732,1 (uz 03.10.2021. 585,3).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pieņemot noteikumus Nr. 662, tika konstatēts, ka lai uzlabotu Covid-19 ierobežošanas procesu, noteikumu Nr. 662 atsevišķus punktus ir nepieciešams precizēt vai tos papildināt ar jaunām tiesību normām. 
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu Nr.662 5.1. apakšpunktā paredzētais izņēmums militārpersonām salīdzinot ar iepriekš Ministru kabineta noteikumu Nr.360 2.1 punktā noteikto normu ir ticis sašaurināts, jo paredz uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un ārvalstu bruņoto spēku personālu, kas Latvijā uzturas starptautiskās sadarbības ietvaros, neattiecināt tikai noteikumos Nr.662 paredzētās vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības, kas noteikumos Nr.662 iekļautas 2.nodaļā. Taču,  noteikumos Nr.662 arī citās sadaļās tiek regulēti jautājumi, kas nevar tikt attiecināti uz militārpersonām pilnā apjomā (piemēram, ieceļošanas noteikumi militārpersonām, personas datu iekļaušana  Covidpass sistēmā u.c.).
Noteikumos Nr.662 nepieciešams noteikt izņēmuma normu, kas paredz noteikumos Nr.662 kopumā ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības neattiecināt uz NBS un ārvalstu militārpersonām, ja vien noteikumos nav noteikts citādi. Minētais izņēmums noteikumos Nr.662 balstīts uz deleģējuma normu Epidemioloģiskās drošības likumā (8.1 pants), kas, ņemot vērā militārā dienesta specifiku aizsardzības ministram paredz tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības pasākumus NBS personālam un ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, šīs prasības saskaņojot ar veselības ministru. Tādēļ noteikumos Nr.662 jāsvītro 5.1. apakšpunkts un tie jāpapildina ar jaunu 5.1 punktu.

2. Papildus tam šobrīd noteikumi Nr.662 paredz, ka, ja pārvadātāja kravas vai pasažieru transportlīdzekļu vadītājam pēc Latvijas Republikas robežas šķērsošanas ir pozitīvs Covid-19 tests, vadītājam ir jāievēro obligātā izolācija tuvākajā tūristu mītnē, tomēr visas tūristu mītnes nav gatavas šādu personu uzņemšanai.
Lai uzlabotu situāciju un pārvadātāja kravas vai pasažieru transportlīdzekļu vadītāju ar pozitīvu Covid-19 testu varētu nogādāt izolācijā, nepieciešams papildinājums noteikumu Nr.662 161.3.1., 161.3.2. apakšpunktos, papildinot tos ar iespēju šoferus nogādāt arī ārstniecības iestādē, ja tūristu mītne tos nespēj uzņemt.
Papildus nepieciešams papildināt noteikumu Nr.662 162.punktu, ka nogādājot personu izolācijas ievērošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informē ārstniecības iestādi  par to, ka personai veiktā Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs vai ka persona nav veikusi Covid-19 testu.
Šajos gadījumos ārstniecības iestādēm radīsies papildu izdevumi Covid-19 pozitīvo personu izolācijai un ir nepieciešams paredzēt, ka, ja izolējamā persona atsakās segt izdevumus, tad tos apmaksā izolējamās personas (pārvadātāja kravas vai pasažieru transportlīdzekļu vadītāja) darba devējs. Tādējādi nepieciešams precizēt arī noteikumu Nr.662 164. punktu.

3. Noteikumos Nr.662 paredzēts, ka ārstniecības iestādes personām ar akūtiem elpceļu infekcijas slimības simptomiem, kā arī personām, kas ietilpst kādā no Covid-19 infekcijas riska grupām, nodrošina izmeklējumus Covid-19 infekcijas diagnostikai atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk - Centrs) tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem Covid-19 infekcijas izmeklēšanai un slimības diagnostikai. Nav pamata noteikumu Nr.662 174.punktā norādīt atrunu (nosacījumu), ka tests tiek veikts tikai pacientiem ar akūtiem elpceļu infekcijas slimības simptomiem, jo šajā punktā jau ir norāde uz  Centra nosacījumiem Covid-19 infekcijas izmeklēšanai un slimības diagnostikai. Tādēļ 174.punktu nepieciešams izteikt jaunā redakcijā.

4.Ņemot vērā joprojām straujo saslimstības ar Covid-19 kāpumu un pieaugošo ārstniecības iestāžu noslodzi Covid-19 pacientu ārstēšanā, kā arī ņemot vērā to, ka pret Covid-19 nevakcinētas gados vecākas personas ir īpaši pakļautas riskam smagi saslimt, ar sekojošu ārstēšanos intensīvajā terapijā, un gadījumos kad ģimenes ārstu prakšu kapacitāte ir nepietiekama, lai uzrunātu nevakcinētos seniorus vakcinēties un nodrošinātu izbraukuma vakcināciju, ir  nepieciešams ģimenes ārstu atbalstam piesaistīt izbraukuma vakcinācijas pakalpojumu sniedzējus. Nacionālais veselības dienests nodrošinās izbraukuma vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju sadali pa ģimenes ārstu praksēm, kā kritērijus izmantojot prakses pamatdarbības teritoriju, praksē reģistrēto pacientu skaitu un līdzšinējo sadarbību vakcinācijas pakalpojumu sniegšanā. Savukārt ģimenes ārstu prakses sniegtu vakcinācijas pakalpojuma sniedzējam minimālo informāciju (vārds, uzvārds, faktiskā dzīves vieta,  kontakttālrunis), par personām, kuras nepieciešams uzrunāt un vakcinēt pret Covid – 19. Šāda personas datu apstrāde atbilst Vispārīgās datu aizsardzības datu aizsardzības regulas 5.pantā noteiktajiem datu apstrādes principiem, jo tiktu apstrādāts iespējamais mazākais datu apjoms mērķa sasniegšana. Datu apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta e)apakšpunkts un 9.panta 2.punkta h) un i)apakšpunkts. Tādējādi noteikumi Nr.662 ir papildināmi ar jaunu punktu 206.1, kurā noteikts, ka lai uzlabotu epidemioloģisko drošību un palielinātu pret Covid-19 vakcinācijas aptveri personām, kuras vecākas par 70 gadiem,  ģimenes ārsts ir tiesīgs konkrētajā ģimenes ārsta praksē reģistrēto nevakcinēto pacientu personu datus (vārds, uzvārds, faktiskā dzīves vieta,  kontakttālrunis) nodot noteikumu 206.punktā noteiktajiem vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu par izbraukuma vakcināciju pret Covid-19 infekciju, personu uzrunāšanai un vakcinācijas nodrošināšanai personas dzīvesvietā. Dati par ģimenes ārsta prakses teritorijai piesaistīto izbraukuma vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju tiek izvietoti Nacionālo veselības dienesta tīmekļa vietnē.

5.Noteikumu Nr.662 232.punkts jāizsaka jaunā redakcijā,  lai novērstu Valsts asins donoru centram uzlikto pienākumu ievadīt personas vakcinācijas faktu gan e-veselībā, gan NVD portālā, tādejādi novēršot nevajadzīgu vakcinācijas fakta dublēšanos. Datu ievade noteikumu Nr.662 225.2. apakšpunktā norādītajā datu platformā bija paredzēta tikai Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem vakcinācijas datu ievadei. Tādejādi tiks nodrošināts iedzīvotāju iesniegumu ātrāku izskatīšana, jo visas darbības tiks veiktas Nacionālā veselības dienesta ietvaros un samazinās administratīvo slogu Valsts asins donoru centram, kurš šobrīd reģistrē vakcinācijas faktus.

6. Noteikumi Nr.662 jāpapildina ar jaunu 234.1 punktu, jo noteikumu Nr.662 238.punkts nosaka, ka “Personām, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs un aptiekās un līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar pacientiem vai aptieku klientiem, ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.” Ņemot vērā 238.punktā noteikto, lai izpildītu prasības un savlaicīgi varētu plānot veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas iespējas iedzīvotājiem gadījumos, kad veselības aprūpes speciālistam nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta Nacionālajam veselības dienestam nepieciešams salīdzināt datus (vārds, uzvārds, personas kods, vakcinācijas fakts) ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas “Vadības informācijas sistēma” datiem par ārstniecības iestādēs nodarbinātajām personām.

7.Noteikumu Nr.662 288.punkts jāprecizē, jo nepieciešams iekļaut atsauci uz vakcinācijas faktu VIVaT, kas dod Nacionālajam veselības dienestam tiesības apstrādāt personas vakcinācijas faktu, lai salīdzinātu ar E-veselību un “atlasītu” nevakcinētās personas, jo 288.punktā norādītie pasākumi un saziņa ir paredzēta nevakcinētām personām. Bez tam, ņemot vērā joprojām straujo saslimstības ar Covid-19 kāpumu un pieaugošo ārstniecības iestāžu noslodzi Covid-19 pacientu ārstēšanā, ir  nepieciešams ārstniecības iestādēm, kas veiks izbraukuma vakcināciju, nodot nevakcinēto personu datus personu uzrunāšanai un vakcinācijas veikšanai. Šāda personas datu apstrāde atbilst Vispārīgās datu aizsardzības datu aizsardzības regulas 5.pantā noteiktajiem datu apstrādes principiem, jo tiktu apstrādāts iespējamais mazākais datu apjoms mērķa sasniegšana. Datu apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta e)apakšpunkts un 9.panta 2.punkta h) un i)apakšpunkts.

8. Grozījumi noteikumu Nr.662. 71.punktā un 72.2.apakšpunktā ir nepieciešami, jo  attiecībā uz sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu (krīzes centri, naktspatversmes, patversmes, u.c.), kā arī individuāli vai vienas ģimenes vai mājsaimniecības locekļiem kopīgi sniedzamo sociālo pakalpojumu (sociālie dienesti, bāriņtiesas, dienas aprūpes centri, psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumi un citi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi) sniegšanā tieši iesaistītajiem darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem līdz šim nav bijusi noteikta prasība par obligātu vakcināciju. Līdz ar to, stājoties spēkā vispārīgajās prasībās noteiktajai normai, kas uzliek par pienākumu darba devējam prasīt, lai pastāvot kādam no noteikumu projektā minētajiem apstākļiem, darbiniekam būtu sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, nebūs iespējas darbiniekus bez šāda sertifikāta turpmāk nodarbināt.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas rīcībā esošo informāciju uz 2021.gada 1.oktobri starp prioritāro pakalpojumu sniedzējiem darbinieku vakcinācijas aptvere (pabeigts pilns vakcinācijas kurss) ir šāda:
      -Sociālie dienesti – 66%,
      -Aprūpe mājā pakalpojums – 44%,
      -Krīžu centri – 81%,
      -Patversmes – 69%,
      -Grupu mājas/grupu dzīvokļi – 76%.
Minētā prasība attieksies ne vien sociālo pakalpojumu, piemēram, aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītajiem darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, bet arī uz sociālo dienestu darbiniekiem, kuri iesaistīti sociālās palīdzības sniegšanā un sociālo pakalpojumu piešķiršanā, tajā skaitā krīzes situācijā nonākušām personām, līdz ar to šis regulējums ietekmēs arī krīzes situācijā nonākušo personu iespējas saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.

Vienlaikus minētais regulējums skars arī bāriņtiesas, kuru viens no pienākumiem ir aizstāvēt bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Proti, bāriņtiesas uzdevums ir sniegt tūlītēju palīdzību bērniem, gadījumā, kad jānodrošina droša vide. Saskaņā ar bāriņtiesu sniegto informāciju uz 2021.gada 1.septembri bāriņtiesu darbinieku vakcinācijas aptvere ir aptuveni 72 %.
Tāpat minētā norma skars arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumu sniegšanā iesaistītos darbiniekus, kuri  sniedz psihosociālo atbalstu un citu speciālistu konsultācijas ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, audžuģimenēm, lai novērstu bērnam piedzīvoto emocionālo traumatismu, šķirot bērnu no bioloģiskās ģimenes, kā arī sniegtu atbalstu ģimenēm, kuras uzņēmušas savā aprūpē ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus, lai novērstu situācijas, ka šīs ģimenes, nesaņemot nepieciešamo atbalstu, atteiktos no uzņemto bērnu aprūpes un bērni tiktu ievietoti bērnu aprūpes iestādēs. Saskaņā ar atbalsta centru sniegto informāciju uz 2021.gada 1.septembri darbinieku vakcinācijas atvere bija aptuveni 80%.
Tādējādi, ņemot vērā minēto pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku vakcinācijas aptveres rādītājus, kā arī faktu, ka minēto pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītajiem darbiniekiem iepriekš nebija noteikta šāda prasība, ir nepieciešams regulējums, kas dod iespēju saprātīgā termiņā ieviest minēto normu un nodrošināt minēto pakalpojumu nepārtrauktību, neapdraudot jebkura sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņēmēju (tajā skaitā bērnu un pilngadīgu personu ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem) vajadzību pēc aprūpes, palīdzības vai atbalsta  nodrošināšanu.

Attiecīgi ir nepieciešami grozījumi noteikumu Noslēguma jautājumu 335.punktā, lai noteiktu, ka pārejas periodā līdz 2021.gada 15.novembrim minēto pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītie darbinieki vai pakalpojuma sniedzēji var sniegt pakalpojumu uzrādot apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ja tests veikts pēdējo 72 stundu laikā atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam. Tāpat ir nepieciešami grozījumi Noslēguma jautājumu 329.punktā, lai noteiktu, ka personas, kuras ir tieši iesaistītas minēto pakalpojumu sniegšanā, līdz 2021.gada 15.novembrim savus darba pienākumus var veikt, ja viņām ir testēšanas sertifikāts un tās ir uzsākušas vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet nav pabeigušas vakcinācijas kursu, vienlaikus nosakot, ka RNS vai antigēna testi minētajām personām tiek nodrošināti valsts apmaksātas rutīnas skrīninga testēšanas ietvaros atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam.

9. Pretepidēmijas pasākumiem Covid-19 infekcijas perēkļos, ieskaitot izglītības iestādes un bērnu kolektīvus, ir izšķiroši svarīga nozīme infekcijas izplatīšanās ierobežošanā. Centrs pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma 7. panta 6. daļā un Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” 4.2. punktā noteikto, nodrošina infekcijas slimību gadījumu un uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu infekcijas slimību perēkļos, veic epidemioloģisko datu analīzi, riska novērtēšanu, piedalās ārkārtas situāciju pārvaldīšanā un epidēmijas (pandēmijas) draudu novēršanā.  
Lai operatīvi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu, atklātu infekcijas slimību uzliesmojumus un organizētu pretepidēmijas pasākumus (t.sk. kontaktpersonu noteikšanu, infekcijas slimību izplatības apturēšanu) infekcijas slimību perēkļos, jo īpaši infekcijas skartajās iestādēs un kolektīvos, ir ļoti svarīgi maksimāli ātri iegūt ticamu informāciju par inficētās personas piederību kolektīvam.
Pašlaik informācija par to, ka inficētā persona mācās vai strādā konkrētajā izglītības iestādē, tiek iegūta aptaujas laikā, tomēr aptauja notiek aptuveni 24 – 48 stundu laikā un informācijas precizitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem (piem., inficētas personas pieejamība aptaujai un līdzestība, laboratorijai sniegtās informācijas par personu pilnīgums un kvalitāte, pozitīvo gadījumu skaits dienā u.c.). Turklāt no personām iegūta informācija par izglītības iestādi (nosaukums, adrese, klasi) nav standartizēta un līdz ar to grūti apkopojama, lai operatīvi apzinātu epidemioloģiskāko situāciju un tās attīstību Covid-19 skartajās izglītības iestādēs.
Informācijas iegūšanai un precizēšanai (t.sk. no citiem avotiem) patērētais laiks aizkavē epidemioloģiskās izmeklēšanas norisi, inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanu, kā arī pretepidēmijas pasākumu organizēšanu un ieviešanu infekcijas skartajā izglītības iestādē.
Lai operatīvi iegūtu epidemioloģiskai izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un līdz ar to paaugstinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanas kontroles pasākumu efektivitāti, neieguldot papildu resursus un paralēlus IT risinājumus,  nepieciešams nodrošināt Centra piekļuvi Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem. Attiecīgi nepieciešams precizēt un papildināt noteikumu Nr.662 106.punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nosakot katru prasību, tiek vērtēts, vai iespējami alternatīvi risinājumi. Lai pēc iespējas vairāk aspekti tiktu ņemti vērā, iespējamie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek apspriesti Operatīvās vadības grupā, kur piedalās visu nozaru ministriju pārstāvji.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Nosakot katru prasību, tiek vērtēts ierobežojuma samērīgums pret ieguvumu. Lai pēc iespējas vairāk aspekti tiktu ņemti vērā, iespējamie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek apspriesti Operatīvās vadības grupā, kur piedalās visu nozaru ministriju pārstāvji.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Veselības ministrija un tās pakļautības iestādes regulāri veic esošās situācijas izvērtējumu, reizi nedēļā sniedz informāciju Ministru kabinetā par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, situāciju ģimenes ārstu praksēs, vakcināciju kā arī sniedz priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek attiecināti uz visu sabiedrību.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek attiecināti uz visu sabiedrību.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Tā kā projekts skar visu sabiedrību un visas jomas, finansiālo ietekmi nav iespējams aprēķināt.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Tā kā noteikumu projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, sabiedrības iesaiste projekta izstrādē netika organizēta.

6.4. Cita informācija


Noteikumu projektā iekļaujamās prasības ir apspriestas Operatīvās vadības grupā (OVG).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
  • Ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekts ietekmē institūcijas, kas ir gan kā darba devēji vai pakalpojuma sniedzēji, kam saistoša epidemioloģiskās drošības prasību izpilde, gan arī kontrolējošās institūcijas.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektā noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk