26-TA-264: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"" projekts (turpmāk – noteikumu projekts), pamatojoties uz:
- Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 12. pantu (turpmāk – Atlīdzības likums).
- Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 12. pantu (turpmāk – Atlīdzības likums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši grozījumiem Atlīdzības likuma 12. pantā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atlīdzības likuma 12. pants nosaka ārstniecības personu loku, kam zemākās mēnešalgas nosaka Ministru kabinets, tas ir saskaņā ar Atlīdzības likuma 12. pantu ir izdoti Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" (turpmāk – Noteikumi Nr. 851).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2025. gada 16. oktobrī ir pieņemti grozījumi Atlīdzības likumā, kas stājās spēkā ar 2026. gada 1. janvārī, tai skaitā tika pieņemti grozījumi Atlīdzības likuma 12. pantā, kas turpmāk noteic, ka pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, medicīnas asistentiem, ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju zemākās mēnešalgas nosaka Ministru kabinets.
Atlīdzības 12. panta nosaukums un norma tika precizēti, aizstājot vārdus "Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem" ar vārdiem "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros".
"Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātie tiesu medicīnas eksperti" netiek izslēgti no normas, bet tie turpmāk ir ietverti personu grupā "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātās ārstniecības personas".
Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra sēdes protokola Nr. 62 54. § 3. punktā tika dots uzdevums: Veselības ministrijai 2024. gadā veikt valsts tiešās pārvaldes iestāžu ārstniecības personu atalgojuma sistēmas pārskatīšanu, lai darba samaksa ar 2025. gadu visām ārstniecības personām tiktu noteikta pēc vienota normatīvā regulējuma.
Uzdevums tika dots atbilstoši Valsts Kancelejas uzstādījumam, ka visām valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām atlīdzība jānosaka atbilstoši Noteikumi Nr. 851 regulējumam, tādējādi nodrošinot visām ārstniecības personām kā kopējai nodarbināto grupai vienādu atlīdzības sistēmu neatkarīgi no iestādes juridiskā statusa, kurā tiek veikti amata pienākumi, tai skaitā minētais attiecināms arī uz tādiem nodarbinātiem, kuri vērtē ārstniecības procesa gaitu vai arī pieņem dažāda veida lēmumus (sagatavojot administratīvo aktu projektus), ja viņu tiešai pienākumu izpildei ir nepieciešams derīgs ārstniecības personas sertifikāts.
Arī Veselības ministrijas ieskatā visām ārstniecības personām, kuras strādā savā profesijā vai specialitātē, ir jānodrošina, ka pēc vienlīdzīgiem principiem tiek atlīdzināts par veikto darbu neatkarīgi no tā, kāda veida ārstniecības iestādē (kabinetā) ārstniecības persona tiek nodarbināta.
Saskaņā ar definējumu Ārstniecības likuma 1. pantā ārstniecība ir profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe. Ārstniecības persona ir persona, kurai ir medicīniskā izglītība un kura nodarbojas ar ārstniecību; bet ārstniecības iestāde – ārstu prakse, valsts un pašvaldību iestāde, saimnieciskās darbības veicējs un komercsabiedrība, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā [1], atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām [2] un nodrošina ārstniecības pakalpojumus. Kā arī Ārstniecības likuma izpratnē [3], ārstniecības persona savu profesionālo darbību ir tiesīga īstenot tikai ārstniecības iestādē (kabinetā), kas reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ja iestādē konkrētā amata pildīšanai obligāti ir nepieciešama ārstniecības persona un konkrētā amata tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, tad iestādei (kabinetam) ir jābūt reģistrētai ārstniecības iestāžu reģistrā, un atalgojums nosakāms atbilstoši Noteikumiem Nr. 851, nosakot atbilstošo amata kvalifikācijas kategoriju un tai atbilstošo zemāko mēnešalgas likmi par slodzi, par kuru mazāk maksāt nedrīkst.
Noteikumu Nr. 851 normas neatteicas uz personām ar medicīnisko izglītību, kuru darba (amata) pienākumos neietilpst ārstniecības personas profesionālā darbība.
Lai izslēgtu dažādas normas interpretācijas iespējas, ir veikti precizējoši grozījumi Atlīdzības likuma 12. pantā dotajā deleģējumā, nosakot, ka Noteikumu Nr. 851 regulējums attiecas arī uz valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros.
Amatam noteikto funkciju izpildei saskaņā ar amata aprakstā noteikto nepieciešamo kompetenci, kas saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, apliecina personas atbilstība ārstniecības personas statusam. Ārstniecības personas statuss tiek noteikts, reģistrējot Ārstniecības personu reģistrā pēc attiecīga atbilstības izvērtējuma kompetentajā institūcijā [4].
Nodarbinātajiem, kuriem ir ierēdņa statuss, bet kuru amata pienākumu izpilde saskaņā ar konkrētā amatu aprakstā noteikto saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, tiks saglabāts ierēdņa statuss un darba samaksa tiks turpmāk noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem". Ja šādam nodarbinātajam šobrīd ir noteikts ierēdņa statuss, tad tas tiks saglabāts, nodarbinātais turpina veikt amatam noteiktos ierēdņa amata uzdevumus.
Detalizētākus skaidrojumus un grozījumu ietekmi uz atsevišķām iestādēm skatīt grozījumu Atlīdzības likumā anotācijā.
[1] Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumi Nr. 491 "Ārstniecības iestāžu reģistra noteikumi"
[2] Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"
[3]Ārstniecības likuma 55. panta pirmā daļa
[4] Ministru kabineta 2024.gada 1.oktobra noteikumi Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi"
Atlīdzības 12. panta nosaukums un norma tika precizēti, aizstājot vārdus "Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem" ar vārdiem "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros".
"Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātie tiesu medicīnas eksperti" netiek izslēgti no normas, bet tie turpmāk ir ietverti personu grupā "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātās ārstniecības personas".
Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra sēdes protokola Nr. 62 54. § 3. punktā tika dots uzdevums: Veselības ministrijai 2024. gadā veikt valsts tiešās pārvaldes iestāžu ārstniecības personu atalgojuma sistēmas pārskatīšanu, lai darba samaksa ar 2025. gadu visām ārstniecības personām tiktu noteikta pēc vienota normatīvā regulējuma.
Uzdevums tika dots atbilstoši Valsts Kancelejas uzstādījumam, ka visām valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām atlīdzība jānosaka atbilstoši Noteikumi Nr. 851 regulējumam, tādējādi nodrošinot visām ārstniecības personām kā kopējai nodarbināto grupai vienādu atlīdzības sistēmu neatkarīgi no iestādes juridiskā statusa, kurā tiek veikti amata pienākumi, tai skaitā minētais attiecināms arī uz tādiem nodarbinātiem, kuri vērtē ārstniecības procesa gaitu vai arī pieņem dažāda veida lēmumus (sagatavojot administratīvo aktu projektus), ja viņu tiešai pienākumu izpildei ir nepieciešams derīgs ārstniecības personas sertifikāts.
Arī Veselības ministrijas ieskatā visām ārstniecības personām, kuras strādā savā profesijā vai specialitātē, ir jānodrošina, ka pēc vienlīdzīgiem principiem tiek atlīdzināts par veikto darbu neatkarīgi no tā, kāda veida ārstniecības iestādē (kabinetā) ārstniecības persona tiek nodarbināta.
Saskaņā ar definējumu Ārstniecības likuma 1. pantā ārstniecība ir profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe. Ārstniecības persona ir persona, kurai ir medicīniskā izglītība un kura nodarbojas ar ārstniecību; bet ārstniecības iestāde – ārstu prakse, valsts un pašvaldību iestāde, saimnieciskās darbības veicējs un komercsabiedrība, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā [1], atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām [2] un nodrošina ārstniecības pakalpojumus. Kā arī Ārstniecības likuma izpratnē [3], ārstniecības persona savu profesionālo darbību ir tiesīga īstenot tikai ārstniecības iestādē (kabinetā), kas reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ja iestādē konkrētā amata pildīšanai obligāti ir nepieciešama ārstniecības persona un konkrētā amata tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, tad iestādei (kabinetam) ir jābūt reģistrētai ārstniecības iestāžu reģistrā, un atalgojums nosakāms atbilstoši Noteikumiem Nr. 851, nosakot atbilstošo amata kvalifikācijas kategoriju un tai atbilstošo zemāko mēnešalgas likmi par slodzi, par kuru mazāk maksāt nedrīkst.
Noteikumu Nr. 851 normas neatteicas uz personām ar medicīnisko izglītību, kuru darba (amata) pienākumos neietilpst ārstniecības personas profesionālā darbība.
Lai izslēgtu dažādas normas interpretācijas iespējas, ir veikti precizējoši grozījumi Atlīdzības likuma 12. pantā dotajā deleģējumā, nosakot, ka Noteikumu Nr. 851 regulējums attiecas arī uz valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros.
Amatam noteikto funkciju izpildei saskaņā ar amata aprakstā noteikto nepieciešamo kompetenci, kas saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, apliecina personas atbilstība ārstniecības personas statusam. Ārstniecības personas statuss tiek noteikts, reģistrējot Ārstniecības personu reģistrā pēc attiecīga atbilstības izvērtējuma kompetentajā institūcijā [4].
Nodarbinātajiem, kuriem ir ierēdņa statuss, bet kuru amata pienākumu izpilde saskaņā ar konkrētā amatu aprakstā noteikto saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijā vai specialitātē, tiks saglabāts ierēdņa statuss un darba samaksa tiks turpmāk noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem". Ja šādam nodarbinātajam šobrīd ir noteikts ierēdņa statuss, tad tas tiks saglabāts, nodarbinātais turpina veikt amatam noteiktos ierēdņa amata uzdevumus.
Detalizētākus skaidrojumus un grozījumu ietekmi uz atsevišķām iestādēm skatīt grozījumu Atlīdzības likumā anotācijā.
[1] Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumi Nr. 491 "Ārstniecības iestāžu reģistra noteikumi"
[2] Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"
[3]Ārstniecības likuma 55. panta pirmā daļa
[4] Ministru kabineta 2024.gada 1.oktobra noteikumi Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi"
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz iepriekš minēto ir nepieciešams veikt grozījumus Noteikumu Nr. 851 1.1. apakšpunktā, nosakot jaunu deleģējumu, uz ko tie attiecas.
Noteikumu Nr. 851 1.1. apakšpunkts izsakāms jaunā redakcijā:
"1.1. zemākās mēnešalgas pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās (turpmāk – ārstniecības iestāde) nodarbinātajām ārstniecības personām, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs (turpmāk – ārstniecības persona), kā arī medicīnas asistentiem, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem (turpmāk – transportlīdzekļa vadītājs);".
Jaunā 1.1. apakšpunkta redakcija paredz aizstāt vārdus "Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem" ar vārdiem "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros".
"Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātie tiesu medicīnas eksperti" netiek izslēgti no normas, bet tie turpmāk ir ietverti personu grupā "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātās ārstniecības personas".
Grozījumi Noteikumos Nr. 851 tiek veikti atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem Atlīdzības likuma 12. pantā.
Noteikumu Nr. 851 1.1. apakšpunkts izsakāms jaunā redakcijā:
"1.1. zemākās mēnešalgas pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās (turpmāk – ārstniecības iestāde) nodarbinātajām ārstniecības personām, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs (turpmāk – ārstniecības persona), kā arī medicīnas asistentiem, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem (turpmāk – transportlīdzekļa vadītājs);".
Jaunā 1.1. apakšpunkta redakcija paredz aizstāt vārdus "Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem" ar vārdiem "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros".
"Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātie tiesu medicīnas eksperti" netiek izslēgti no normas, bet tie turpmāk ir ietverti personu grupā "valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātās ārstniecības personas".
Grozījumi Noteikumos Nr. 851 tiek veikti atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem Atlīdzības likuma 12. pantā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, kuru tiešo pienākumu izpilde saistīta ar ārstniecības personas profesionālo darbību profesijas vai specialitātes ietvaros.
Turpmāk visām ārstniecības personām darba samaksa tiks noteikta pēc vienota normatīvā regulējuma - Noteikumiem Nr. 851.
Turpmāk visām ārstniecības personām darba samaksa tiks noteikta pēc vienota normatīvā regulējuma - Noteikumiem Nr. 851.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam, ja projekta izstrādes procesā sabiedrības līdzdalības iespējas netiek nodrošinātas, institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato.
Saeima 2025. gada 16. oktobrī ir apstiprinājusi grozījumus Atlīdzības likumā, atbilstoši Atlīdzības likuma 12. panta normas precizējumiem ir jāveic attiecīgi grozījumi Noteikumu Nr. 851 1.1. punktā, līdz ar to sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netika piemērota.
Saeima 2025. gada 16. oktobrī ir apstiprinājusi grozījumus Atlīdzības likumā, atbilstoši Atlīdzības likuma 12. panta normas precizējumiem ir jāveic attiecīgi grozījumi Noteikumu Nr. 851 1.1. punktā, līdz ar to sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netika piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts asinsdonoru centrs
- Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs
- Veselības inspekcija
- Iekšlietu ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Labklājības ministrija
- Tieslietu ministrija
- Zemkopības ministrija
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
