Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams vienkāršot pārskatu formas un paredzēt, ka grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma pārskatus iesniedz informatīvajā sistēmā SPOLIS.
Spēkā esošajās pārskatu formās ir iekļauta informācija, kura faktiski nav nepieciešama valsts līdzfinansējuma saņemšanai un tā izlietojuma uzraudzībai, piemēram, dienas centra pakalpojuma pārskatā (noteikumu Nr. 829 4. pielikums) norādāmā psihiatra izziņa vai grupu mājas (dzīvokļa) pārskatā (noteikumu Nr. 829 1. pielikums) norādāmie personu dati. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņēmēju personu datus uzkrāj SPOLIS, un tie ir pieejami pakalpojuma uzraudzībā iesaistītajiem ministrijas darbiniekiem. Ņemot vērā, ka ministrija norēķinās ar sociālā pakalpojuma sniedzēju pēc vienas vienības (klienta dienas) izmaksām, tad valsts līdzfinansējuma izlietojuma pārskats (noteikumu Nr. 829 2. pielikums) esošajā redakcijā ir zaudējis savu sākotnējo mērķi.
Sociālo pakalpojumu sniedzēji šobrīd jau iesniedz pārskatus par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu  informatīvajā sistēmā SPOLIS, tādējādi nav nepieciešamības pārskatus iesniegt papīra dokumenta veidā vai ar elektronisko parakstu.
Noteikumos Nr. 829 nav precīzi noteikts, kad sociālā pakalpojuma sniedzējs var saņemt valsts līdzfinansējumu par klientu uzturēšanos grupu mājas (dzīvokļa), tādēļ noteikumu Nr. 829 1. pielikumu papildina ar attiecīgajiem norādījumiem, ir precizēta noteikumu Nr. 829 21. punkta redakcija, nosakot, ka, ja klients atrodas prombūtnē (uzturas ārpus grupu mājas (dzīvokļa), piemēram, atrodas slimnīcā vai ciemojas piederīgo ģimenē), valsts līdzfinansējuma izmaksu neizbeidz, ja pašvaldības sociālais dienests nav pieņēmis lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma izbeigšanu vai apturēšanu.
Viens no kritērijiem, lai sociālā pakalpojuma sniedzējs saņemtu valsts līdzfinansējumu grupu mājas (dzīvokļa) uzturēšanai, ir pašvaldības finansējuma saņemšana par klienta uzturēšanos (šo kritēriju paredz noteikumu Nr. 829 23. punkta grozījums). Saskaņā ar noteikumu Nr. 829 22. punktā paredzēto, grupu mājas (dzīvokļa) klientam ir pienākums samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamajai dzīvojamās telpas daļai). Lai ministrijas rīcībā būtu informācija, cik liela daļa no grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma finansējuma ir valsts līdzfinansējums, ministrijai jābūt pieejamiem datiem par visiem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma finansējuma avotiem, tādēļ noteikumu Nr. 829 2. pielikums nav svītrots, bet ir izteikts jaunā redakcijā.
Tā kā dažādu pārskata iesniegšanas un noformēšanas precizējumu apjoms (nemainot to jēgu un būtību) ir salīdzinoši liels, ir lietderīgi jautājumus, kas saistīti ar pārskatiem, apvienot atsevišķā nodaļā.

Papildināt noteikumus Nr. 829 ar V¹ nodaļu, kas nosaka pārskatu iesniegšanas un norēķinu kārtību, svītrojot no noteikumu Nr. 829 citām nodaļām tos punktus, kurus pārceļ uz jauno nodaļu. Izteikt noteikumu Nr. 829 1., 2., 3. un 4. pielikumu jaunā redakcijā un attiecīgi noteikumu Nr. 829 punktus, kuros ir atsauce uz iesniedzamajiem pārskatiem. Izteikt noteikumu Nr. 829 21. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka klientam, kas atrodas prombūtnē (uzturas ārpus grupu mājas (dzīvokļa)), valsts līdzfinansējuma izmaksu neizbeidz, ja sociālais dienests nav pieņēmis lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma izbeigšanu vai apturēšanu.

Pašvaldības par personām, kuras ir atstājušas valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un uzsākušas sociālo pakalpojumu saņemšanu pašvaldībā, var saņemt valsts līdzfinansējumu saskaņā ar Likuma 13. panta pirmās daļas 13. punktu. Attiecīgi, lai neradītu dubultā finansējuma risku, nepieciešams paredzēt, ka pašvaldībām nav tiesību pieprasīt finansējumu saskaņā ar noteikumiem Nr. 829, ja par šiem klientiem pašvaldība saņem līdzfinansējumu saskaņā ar Likuma 13. panta pirmās daļas 13. punktu (saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 797 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā").

Papildināt noteikumus Nr. 829 ar 26.⁷ punktu, paredzot, ja sociālā pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis no sociālā dienesta informāciju, ka klientam valsts atbalstu ar dienas centra vai grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu segšanu nodrošina saskaņā ar Likuma 13. panta pirmās daļas 13. punktu, sociālā pakalpojuma sniedzējs datus par šo klientu neiekļauj šo noteikumu minētajos pārskatos valsts līdzfinansējuma pieprasījumos.

Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma valsts līdzfinansējuma apmēru aprēķina ministrija, ņemot vērā vidējo izmaksu summu, kas nepieciešama vienas personas uzturēšanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem, bet nav noteikts, kādā termiņā un veidā sociālā pakalpojuma sniedzēju informē par valsts līdzfinansējuma apmēru kārtējam gadam. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem bija piešķirts valsts līdzfinansējums par konkrētai personai sniegtu grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, ministrija sūtīja informatīvas vēstules.
Lai nodrošinātu informācijas pieejamību un samazinātu tam paredzēto resursu patēriņu, nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 829 3. punktu un noteikt, ka valsts līdzfinansējuma apmēru aprēķina katru gadu un līdz 25. janvārim, informāciju publicē ministrijas tīmekļvietnē.

Izteikt noteikumu Nr. 829 3. punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka ministrija katru gadu līdz 25. janvārim publicē ministrijas tīmekļvietnē kārtējam kalendārajam gadam aprēķināto grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma valsts līdzfinansējuma apmēru.

Noteikumos Nr. 829 nav noteikta pārskatu iesniegšanas kārtība, tajā skaitā termiņi, iesniegšanas veidi un pārskatu precizēšanas kārtība. Turklāt ir vienkāršota dienas centra un grupu mājas (dzīvokļa) norēķinu kārtība, atsakoties no maksājumu grafika. Ministrija veic norēķinus ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši faktiskajai izpildei.
Vienlaikus noteikumos Nr. 829 ir nepieciešams aktualizēt ministrijas un sociālo pakalpojumu sniedzēju rīcību gadījumos, ja konstatēti kādi pārkāpumi valsts līdzfinansējuma pieprasīšanā vai izlietojumā vai konstatēta valsts līdzfinansējuma pārmaksa.

Svītrot noteikumu Nr. 829 5. un 5.¹ punktu un papildināt noteikumus Nr. 829 ar V¹ nodaļu, kurā noteikta pārskatu iesniegšanas un norēķinu kārtība, kā arī aktualizēt ministrijas un sociālo pakalpojumu sniedzēju rīcību gadījumos, ja konstatēti kādi pārkāpumi, kas ietekmē valsts līdzfinansējumu, vai konstatēta valsts līdzfinansējuma pārmaksa.

Noteikumos Nr. 829 nav noteikti precīzi kritēriji, kuri sociālā pakalpojuma sniedzējam ir jāizpilda, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, kas ir saistīts ar klienta uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī).

Precizēt noteikumu Nr. 829 23.punktu, nosakot kritērijus valsts līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī papildus noteikt, ka pašvaldība sniedz informāciju, ka grupu dzīvokļa pakalpojums ir piešķirts pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanas (jaunais 23.¹2. punkts), jo sistēmā SPOLIS nav pieejama informācija par visiem pašvaldību klientiem.

Lai iegūtu informāciju par personām, kuras saņem valsts līdzfinansējumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, un pārbaudītu valsts līdzfinansējuma pieprasīšanas pamatotību, ministrijai ir nepieciešams iepazīties ar līgumu par klientam grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu, sociālā dienesta lēmumu par klientam piešķirto grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, informāciju, ka grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums ir piešķirts pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanas, kā arī iepazīties ar klienta ar garīga rakstura traucējumiem novērtēšanas karti (protokolu) par fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu.
Saskaņā ar noteikumu Nr. 829 23. punktā noteikto, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, kas saistīts ar klienta uzturēšanos grupu dzīvoklī, sociālā pakalpojuma sniedzējs iesniedz ministrijā tikai līguma, kas noslēgts ar klientu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanu, kopiju.

Papildināt noteikumus ar 23.¹ punktu, kurā ir iekļauti visi ministrijai nepieciešamie un iesniedzamiem dokumenti un informācija, kā arī izteikt noteikumu 24. punktu jaunā redakcijā, precizējot atsauci uz noteikumu 23.¹ punktu.

Ja klients, par kura uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) sociālā pakalpojuma sniedzējs saņem valsts līdzfinansējumu, maina grupu māju (dzīvokli), ministrijai ir jāpieņem lēmums par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu jaunajam sociālā pakalpojuma sniedzējam. Šobrīd noteikumi Nr. 829 neparedz, ka sociālā pakalpojuma sniedzēja maiņas gadījumā ministrija pieņem lēmumu par valsts līdzfinansējuma saņēmēja maiņu.

Papildināt noteikumus Nr. 829 ar 24.¹ punktu, nosakot, ja pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par grupu dzīvokļa pakalpojuma sniedzēja maiņu, tad ministrija pēc dokumenta, kas apliecina sociālā dienesta pieņemto lēmumu, saņemšanas 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par valsts līdzfinansējuma saņēmēja maiņu.

Saskaņā ar Likuma 13. panta ceturtajā daļā noteikto, valsts līdzfinansē dienas centru izveidošanas izdevumus 80 % apmērā. Dienas centra izveidošanas izdevumos iekļaujami, piemēram, šādi izdevumi: telpu kosmētiskais remonts un telpu pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem (nemainot ēkas vai tās daļas apjomu, funkciju vai nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, netiek attiecināti arī izdevumi, kas veido ieguldījumu kopējā ēkas uzturēšanā vai pieejamībā), mēbeles un aprīkojums, biroja tehnika, virtuves inventārs un iekārtas, sadzīves tehnika, nodarbību aprīkojums un inventārs, saimnieciskie līdzekļi, kancelejas un biroja preces, mācību un nodarbību materiāli, darbinieku darba telpu un darba vietu aprīkošana.
Izveidošanas gadā (365 vai attiecīgi 366 dienu ietvarā) valsts līdzfinansē arī dienas centra uzturēšanas izdevumus 80 % apmērā, sākot ar to dienu, kad dienas centrs ir uzsācis klientiem sniegt sociālo pakalpojumu.
Sākoties deinstitucionalizācijas projektiem, pašvaldības izmantoja iespēju veidot dienas centrus, izmantojot Eiropas struktūrfondu finansējumu, ko varēja saņemt saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumiem Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi" vai citiem normatīvajiem aktiem darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība".  Tādējādi valstī kopumā tika izveidoti 43 dienas centri (ar 735 klientu vietām) 28 pašvaldībās.  Daļa no izveidotajiem dienas centriem jau darbojas četrus gadus, bet daļai no minētajiem dienas centriem nav pagājuši pilni četri gadi no pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas. Ar valsts līdzfinansējumu izveidotie dienas centri analoģiskā situācijā joprojām saņem valsts līdzfinansējumu, ja nav pagājis Likumā noteiktais līdzfinansēšanas termiņš. Tā, kā ar Eiropas struktūrfondu līdzekļiem izveidotie dienas centri pēc projektu darbības beigām vairs nesaņem projekta līdzfinansējumu, tad vairs nav dubultā finansējuma riska (no noteikumiem Nr. 829  tiek izņemts 2.¹ punkts, kas paredzēja, ka valsts līdzfinansējumu ar dienas centra un grupu dzīvokļa pakalpojumu saistīto izmaksu segšanai nepiešķir, ja atbalsts ar dienas centru un grupu dzīvokļu pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu segšanai tiek nodrošināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumiem Nr.313 vai citiem normatīvajiem aktiem darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" jomā, jo šie noteikumi vairs nav spēkā) un arī šiem dienas centriem ir tiesības uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu. Lai neradītu pārpratumus un dažādās interpretācijas, kādā apmērā var saņemt valsts līdzfinansējumu, kā arī ievērotu vienlīdzības principu pieejamā atbalsta saņemšanā no dažādiem avotiem veidotie sociālo pakalpojumu sniedzēji, dienas centri, kuri nesaņēma finansējumu dienas centra uzturēšanas izdevumu kompensēšanai pilnu dienas centra izveidošanas gadu un nav saņēmuši šādu finansējumu turpmākos trīs gadus no deinstitucionalizācijas vai citiem projektiem, var saņemt Likumā noteikto valsts līdzfinansējumu, nosakot, ka dienas centra izveidošanas gadu un darbības pirmo, otro un trešo gadu aprēķina no sociālā pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas dienas. Piemēram, ja dienas centrs ir izveidots un darbību uzsācis 2023. gada 1. aprīlī, bet pieprasa valsts līdzfinansējumu dienas centra uzturēšanai 2024. gadā, tas saņem valsts līdzfinansējumu dienas centra uzturēšanai 80 % apmērā līdz 2024. gada 31. martam, 60 % apmērā līdz 2025. gada 31. martam, 40 % apmērā līdz 2026. gada 31. martam, 20 % apmērā līdz 2027. gada 31. martam. Tādējādi, izsakot noteikumu Nr. 829 10.punktu jaunā redakcijā netiek paplašināta valsts līdzfinansējuma saņēmēju mērķa grupa, bet skaidrota Likumā noteiktā principa piemērošana. Lai ministrija varētu korekti veikt piešķiramā valsts līdzfinansējuma aprēķinus, dienas centra pakalpojuma sniedzējs iesniegumā par valsts līdzfinansējuma pieprasīšanu norāda datumu, ar kuru sociālo pakalpojumu sniedzējs uzsāka sniegt dienas centra pakalpojumu. Jau izveidotajiem dienas centriem nav tiesību atkārtoti  pieprasīt valsts līdzfinansējumu dienas centra izveidošanas izdevumu segšanai. Piemēram, ja  dienas centru izveido pašvaldība, bet pēc tam šo sociālo pakalpojumu nodod uz deleģējuma līguma pamata citam sociālā pakalpojuma sniedzējam (piemēram, nevalstiskai organizācijai), jaunais sociālā pakalpojuma sniedzējs var pieprasīt valsts līdzfinansējumu dienas centra uzturēšanas izdevumiem atlikušā valsts līdzfinansējuma apmērā.

Izteikt noteikumu Nr. 829 10. un 11. punktu jaunā redakcijā, precizējot dienas centra izveidošanas gada, darbības gadu un līdzfinansēšanas apmēra noteikšanu.
Papildināt noteikumus Nr. 829 ar 10.¹ un 10.² punktu, nosakot prasības jau izveidotajiem dienas centriem valsts līdzfinansējuma saņemšanai dienas centra uzturēšanas izdevumiem.
Svītrot noteikumu Nr. 829 2.¹ punktu, jo par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu, ja ir saņemts atbalsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" jomā, ir noteikts šo noteikumu 10.² punktā.
Papildināt noteikumus Nr. 829 ar 8.1. apakšpunktu, paredzot, ka sociālo pakalpojumu sniedzējs, iesniegumā norāda datumu, ar kuru ir uzsākta pakalpojuma sniegšana.

Noteikumu Nr. 829 12. punkts noteic, ka līdzfinansētā sociālā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties ziņot par pārmaiņām, kas saistītas ar dienas centra pakalpojuma sniegšanu, taču bieži vien sociālo pakalpojumu sniedzēji neizprot, par cik būtiskām pārmaiņām būtu sniedzama informācija. Biežāk uzdotie jautājumi ir par cenas izmaiņām, iespēju iekļaut papildus veicamos pielāgojumus vai aizstāt tos ar citiem, ja nav pārsniegta kopējā izdevumu tāme, un vai ir nepieciešams saskaņot izdevumu pozīcijas telpu pielāgošanas gadījumā.

Izteikt noteikumu Nr. 829 12. punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka sociālā pakalpojuma sniedzējs nekavējoties ziņo par izmaiņām izdevumu tāmē un pārmaiņām dienas centra, grupu dzīvokļa vai pusceļa mājas izveidošanas nosacījumos.

Noteikumu Nr. 829 6. punktā minētais rīcībspējas ierobežojuma formulējums neatbilst Civillikuma 358.¹ pantā noteiktajam.

Izteikt noteikumu Nr. 829 6. punktu jaunā redakcijā, lai rīcībspējas ierobežojuma formulējums atbilst Civillikuma 358.¹ pantā noteiktajam.