Anotācija

1. Noteikumu projekta 1.1.punkts.
Ar likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 7.pantu Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 23.⁴ pantu par rīcību ar blakusproduktiem. Minētā panta sestā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu. Šobrīd MK noteikumi Nr.500 izdošanas pamatojuma norādē nav atsauce uz Muitas likuma 23.⁴ pantu.

2. Noteikumu projekta 1.2.punkts un 1.45.punkts.
Brīvajās zonās, muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kurās notiek ārpussavienības naftas vai spirta produktu pārkraušana un glabāšana, veidojas naftas vai spirta produktus saturoši atkritumi. Atkritumi veidojas no brīvo zonu teritorijās notiekošās saimnieciskās darbības, piemēram, naftas produktu rezervuāru un tehnoloģisko cauruļvadu attīrīšanas. Minētie atkritumi satur daļu ievestā naftas produkta, līdz ar to tie ir uzskatāmi par ārpussavienības preci, kas ir klasificējama saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) kombinēto nomenklatūru un tiem ir ārpussavienības preces muitas statuss.
Veicot šādu preču reģenerāciju Latvijas Republikas iekšienē, tiek iegūti attīrīti naftas vai spirta produkti, kas tiek realizēti iekšzemē un par kuriem būtu maksājami muitas maksājumi un citi Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie maksājumi.
Līdzīga situācija pastāv arī ar citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, t.i., tādu darbību laikā, kuru rezultātā rodas neizmantots iepakojums un citas daļas, kas sākotnēji ievestas ar preci. Šajā gadījumā preces iepakojums, kravas nostiprināšanai paredzētie materiāli u.tml. ir uzskatāmi par ārpussavienības preci un tie ir klasificējami saskaņā ar ES kombinēto nomenklatūru.
Nedz ES, nedz Latvijas Republikas muitas jomu regulējošie tiesību akti nenosaka rīcību ar ārpussavienības naftas vai spirta produktu saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā.
Šobrīd praksē pastāv pagaidu risinājums attiecībā uz naftas produktu saturošo atkritumu izvešanu no brīvajām zonām un muitas noliktavām, proti, komersantiem, kas ieved muitas noliktavās vai brīvajās zonās naftas produktus no trešajām valstīm un to glabāšanas laikā rodas naftas produktu saturoši atkritumi, ir jāiesniedz VID tuvākajā muitas iestādē vai uz e-pastu jānosūta informācija – pavadzīme par apsaimniekošanai izvedamo naftas produktu saturošo atkritumu daudzumu.
Izvērtējot piemēroto praksi, secināms, ka līdzšinējo pagaidu risinājumu nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu pilnvērtīgu naftas vai spirta produktu saturošu atkritumu kustības uzraudzību un izsekojamību, jo šobrīd muitas iestādes rīcībā nav pietiekams informācijas apjoms par minētajiem atkritumiem. Komersantu iesniegtās bīstamo atkritumu reģistrācijas kartes-pavadzīmes satur informāciju tikai par bīstamo atkritumu daudzumu, savukārt, lai noteiktu, kāds, piemēram, ir naftas produktu procentuālais sastāvs, jāveic savākto naftas produktu atkritumu detalizēta izpēte laboratorijā. Turklāt lietderīgi būtu noteikt termiņu, kādā muitas iestādē jāiesniedz minētās pavadzīmes (dažkārt tās tiek iesniegtas pēc naftas produktu saturošo atkritumu izvešanas no brīvās zonas vai muitas noliktavas). Tas nodrošinātu iespēju uzraudzības muitas iestādei veikt pilnvērtīgu ārpussavienības preču kontroli.
Attiecībā uz rīcību ar citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, šobrīd nepastāv vienots risinājums un nav noteikts tiesiskais regulējums. Atsevišķi komersanti blakusproduktus iznīcina vai izmanto atkārtoti izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai, nostiprināšanai utml.
Lai nodrošinātu efektīvu muitas uzraudzību un kontroli, izvedot no brīvās zonas, muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietām minētos blakusproduktus, tiem nepieciešams piemērot kādu no muitas procedūrām, vienlaikus pakļaujot attiecīgajiem tirdzniecības politikas pasākumiem. Tāpat minētie atkritumi un citi blakus produkti ir nododami atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ievērojot vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvu aktu prasības.

Praksē ir gadījumi, kad tranzīta procedūras izpildes laikā negadījuma dēļ preces tiek bojātas tādā mērā, ka tās vairs nav derīgas izmantot kā citādi, kā vien pilnībā utilizēt (piemēram, ceļu satiksmes negadījumā, izceļoties degšanai transportlīdzeklī). Lai iespējami samazinātu administratīvo slogu, ar likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 7.pantu Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 23.⁴ pantu, kura ceturtā daļa nosaka, ka "ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus ne vēlāk kā 30 dienu laikā no notikuma dienas (kura rezultātā preces neglābjami zudušas) nodod iznīcināšanai, aizpildot  atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti–pavadzīmi.". Proti, šādas bojātas preces uz to iznīcināšanas (apglabāšanas) vietu pārvietojamas, izmantojot atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februārī noteikumos Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.113) noteiktajam.
Papildus jaunais Muitas likuma 23.⁴ pants nosaka, ka pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas turētājs licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, preču īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarotā persona blakusproduktus var izvest iznīcināšanai, piemērot blakusproduktiem nākamo muitas procedūru vai reeksportu, kā arī izmantot blakusproduktus atkārtoti izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai vai nostiprināšanai. Pirms blakusproduktu izvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas, muitas noliktavas vai brīvās zonas iznīcināšanai to saskaņo ar VID. Blakusproduktu izmantošana atkārtotai izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai vai nostiprināšanai vai līdzīgām darbībām tiek deklarēta, izmantojot Komisijas 2015.gada 28.jūlija deleģētās regulas (ES) Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – regula Nr.2015/2446) 141. pantā noteikto aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju. Ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus ne vēlāk kā 30 dienu laikā no notikuma dienas (kura rezultātā preces neglābjami zudušas) nodod iznīcināšanai, aizpildot  atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti–pavadzīmi. Savukārt, minētā panta sestā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē Valsts ieņēmumu dienestu par blakusproduktu iznīcināšanu.

3. Noteikumu projekta 1.3., 1.6., 1.7., 1.22., 1.23.punkts.
MK noteikumu Nr.500 5.punkts nosaka, ka muitas noliktavas atļaujas vai pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājam ir pienākums atļaujā noteiktajā vietā preču uzglabāšanu nodrošināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas noteiktas attiecīgajām precēm. 
Pienākums nodrošināt vides aizsardzības un ugunsdrošības prasības izriet no attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem (Vides aizsardzības likums, Atkritumu apsaimniekošanas likums, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, Ugunsdrošības noteikumi) un tās jāievēro arī tad, ja MK noteikumos Nr.500 tas nebūtu noteikts. Turklāt šīs nebūt nav vienīgās jomas, kuru prasības muitas noliktavas teritorijā un pagaidu uzglabāšanas vietas teritorijā ir pienākums ievērot. MK noteikumos Nr.500 5.punktā iekļauta deklaratīva norma un Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 ”Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.1.apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas.
Vienlaikus MK noteikumos Nr.500 13.4., 13.5., 25.4. un 25.5. paredzēts, ka persona, iesniegumam muitas noliktavas atļaujas vai pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas saņemšanai pievieno Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu (kopiju) par muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas atbilstību normatīvajiem aktiem ugunsdrošības jomā, kā arī Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes atzinumu (kopiju) par muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas atbilstību normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā. Minētā prasība nav muitas kompetences jautājums. VID darbību regulējošajos normatīvajos tiesību aktos nav noteikta VID kompetence ugunsdrošības un vides uzraudzības jomā. Ja kādai darbībai ir nepieciešama kādu valsts pārvaldes iestāžu atļauja, personai, kurai attiecīgā atļauja ir nepieciešama, visas nepieciešamās formalitātes ir jākārto ar attiecīgo valsts pārvaldes iestādi. Līdz ar to šādas prasības iekļaušana MK noteikumos Nr.500 rada lieku administratīvo slogu komersantiem, kā arī neatbilst muitas funkcijām.

4. Noteikumu projekta 1.4.punkts.
Muitas noliktavās un brīvajās zonās bez atsevišķas atļaujas saņemšanas ir atļauti regulas Nr.2015/2446 71—02.pielikumā uzskaitītie parastie apstrādes veidi (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr.952/2013) 220. pants), t.sk., tādas darbības kā spirta denaturēšana un dažādas citas darbības (atšķaidīšana, sajaukšana, koncentrēšana u.c.).
Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 662) 99. punktā un 99.1 punktā noteikts, ka komersanti akcīzes noliktavā degvielu un spirtu drīkst ražot tikai saskaņā ar VID deklarēto tehnoloģisko procesu.
Būtu lietderīgi tādu nosacījumu ieviest arī attiecībā uz Regulas Nr. 2015/2446 71—02.pielikumā uzskaitītajiem parastajiem apstrādes veidiem, ja šīs darbības tiek veiktas ar akcīzes precēm. Ieviešot normu, kas uzliktu atļauju turētājiem pienākumu informēt par muitas noliktavā un brīvajā zonā plānotajām darbībām ar degvielu un spirtu, tiktu nodrošināts, ka muitas iestāde būtu informēta par darbībām ar akcīzes precēm un nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt procedūru uzraudzību.

5. Noteikumu projekta 1.5., 1.21. un 1.46.punkts.
MK noteikumu Nr.500 13.1.apakšpunkts paredz, ka iesniegumam muitas noliktavas atļaujas saņemšanai persona cita starpā pievieno tās vietas plānu vai plāna kopiju, kuru paredzēts izmantot par muitas noliktavu. Plānā norāda iesnieguma iesniedzēja nosaukumu un Regulas Nr. 2015/2446 1. panta 18. punktā paredzēto reģistrācijas un identifikācijas numuru (turpmāk – EORI numurs), precīzi iezīmētu un skaidri identificējamu muitas noliktavas adresi, kadastra numuru, atrašanās vietu, ārējo robežu, kopējo platību, un, ja tāda ir, kopējo rezervuāru un cauruļvadu sistēmu un iekārtu shēmu, katra rezervuāra un katra cauruļvada tilpumu. 
Veicot kontroles muitas noliktavu teritorijās, muitas amatpersonas saskaras ar problēmu, ka nekvalitatīvi plāni, piemēram, neatbilstošs mērogs (proporcijas), neprecīza orientācija attiecībā uz debespusēm vai dabā esošs objekts, kas nav atspoguļots plānā, neļauj muitas amatpersonām dabā orientēties muitas noliktavas teritorijā kā arī tvertņu, to savienojošo cauruļvadu, noslēgvārstu, sūkņu saimniecībā.
Muitas noliktavas plānam, kurš izgūts no būves tehniskās inventarizācijas lietas vai ir sagatavots uz topogrāfiskā plāna, būtu jānodrošina iespēja to pareizi saprast un attiecīgi orientēties dabā muitas noliktavas teritorijā.
Savukārt shēma, kurā precīzi būtu atspoguļots gan tvertņu, gan cauruļvadu, gan vārstu, sūkņu, pievedceļu izvietojums, nodrošinātu, ka muitas amatpersonas gan pirms muitas kontroles uzsākšanas, gan muitas kontroles laikā var iepazīties ar muitas noliktavas sistēmu darbību, un tādejādi paaugstināt kontroles pasākumu efektivitāti.
Līdzīga problēma pastāv arī saistībā ar kontroles veikšanu pagaidu uzglabāšanas vietās un brīvajās zonās.

6. Noteikumu projekta 1.8. un 1.44.punkts.
MK noteikumu Nr.500 13.9.apakšpunkts paredz, ka persona iesniegumam par muitas noliktavas atļaujas saņemšanu pievieno informāciju par preču uzskaitei paredzēto programmatūru (datorprogrammu), kas atbilst normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju noteiktajām prasībām.
Ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumiem Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" spēku zaudēja Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", līdz ar to nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr.500 lietoto terminoloģiju. 
Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.500 65.punktu.

Vienlaikus, saskaņā ar MK noteikumu Nr.500 68.punktu preču uzskaite veicama informatīvajā sistēmā, kas nodrošina ierakstu reģistra informācijas saglabāšanu par katru ierakstu vai ieraksta labojumu, tā veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, kā arī ieraksta veicēju.

Savukārt šo pašu noteikumu 13.9.apakšpunktā noteikts, ka, lai saņemtu muitas noliktavas atļauju, persona VID iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai un tam pievieno informāciju par preču uzskaitei paredzēto programmatūru (datorprogrammu), kas atbilst normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā, ka abu šo MK noteikumu Nr.500 punktu tvērums ir vienāds, taču atšķiras lietotā terminoloģija, tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams vienādot abu punktu redakcijas, MK noteikumu Nr.500 13.9.apakšpunktā konkretizējot, kas jānodrošina preču uzskaitei paredzētajai programmatūrai (datorprogrammai), kā tas norādīts MK noteikumu Nr.500 68.punktā.

7. Noteikumu projekta 1.9., 1.24. un 1.48.punkts.
MK noteikumu Nr.500 15.3.apakšpunkts nosaka, ka VID pieņem lēmumu izsniegt muitas noliktavas atļauju, ja iesnieguma iesniedzējam nav nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tas veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku) vai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku. Norma šādā redakcijā neparedz ne slieksni, ne termiņu, kādā VID vērtē nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāda esamību. Līdz ar to, ja komersantam konstatēts parāds piemēram, 25 eiro, VID atteiks izsniegt atļauju. Piemērojot minētās normas praksē secināts, ka vēlams noteikt nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu slieksni, lai netraucētu muitas noliktavas atļaujas saņemšanu gadījumā, ja nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds nerada risku valsts budžetam un ir skaidrs, ka tas tiks segts.
Minētais attiecināms arī uz MK noteikumu Nr.27.3.apakšpunktu saistībā ar pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanu.

Vienlaikus, lai konsolidētu prasības saistībā ar muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas izsniegšanu, kā arī lēmuma par preču uzskaites apstiprināšanu brīvajā zonā pieņemšanu, nepieciešams MK noteikumos Nr.500 iekļaut normu, ka, līdzīgi kā muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju izsniegšanas gadījumā, arī lēmumu par preču uzskaites apstiprinājumu brīvajā zonā VID pieņem, ja iesnieguma iesniedzējam nav nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kas kopā pārsniedz 150 euro, vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tas veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku) vai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku.

8. Noteikumu projekta 1.10.-1.20.punkts, 1.25.-1.35.punkts un 1.48.punkts.
MK noteikumu Nr.500 15.punkts paredz, ka VID pieņem lēmumu izsniegt muitas noliktavas atļauju, ja:
(1) ir iesniegti nepieciešamie dokumenti;
(2) ir izpildītas MK noteikumos Nr.500 minētās prasības, kā arī regulu prasības attiecībā uz muitas noliktavas procedūru;
(3) iesnieguma iesniedzējam nav nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tas veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku) vai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku.
Piemērojot normu praksē secināts, ka to nepieciešams pilnveidot, normatīvajā regulējumā paredzot līdzīgas prasības muitas noliktavas un akcīzes noliktavas atļaujas saņemšanai.

MK noteikumi Nr.662 paredz skaidrākas prasības atļaujas saņemšanai, piemēram, minēto noteikumu 35. punktā, 35.² punktā un 36. punktā ir noteikta virkne nosacījumu attiecībā uz komersantu un tā atbildīgajām personām, liedzot saņemt akcīzes noliktavas atļauju, kā arī veikt tās pārreģistrāciju (grozījumus atļaujā).

Regulas Nr. 952/2013 211. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka muitas noliktavas atļauju izsniedz personām, ja tās sniedz nepieciešamās garantijas attiecībā uz darbību pienācīgu veikšanu. Vērtējot šī kritērija izpildi, VID izmanto tā rīcībā esošo informāciju par komersantu. Ietverot MK noteikumos Nr.500 precīzākas normas saistībā ar kritērijiem, ko VID vērtē atļaujas izsniegšanas procesā, tiktu nodrošināta tiesiskā skaidrība attiecībā uz Regulas Nr. 952/2013 211. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikto kritēriju saturu. Turklāt, tiktu veicināta godīga komercdarbība un sinhronizētas prasības muitas noliktavas un akcīzes noliktavas atļauju saņemšanai.

Minētais attiecināms arī uz pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanu (MK noteikumu Nr.500 27.punkts) un lēmuma par preču uzskaites apstiprināšanu brīvajā zonā pieņemšanu (MK noteikumu Nr.500 70.punkts).

9. Noteikumu projekta 1.36.; 1.37., 1.38. un 1.50.punkts.
MK noteikumu Nr.500 34.punktā noteikti gadījumi, kādos VID pieņem lēmumu apturēt muitas noliktavas atļauju vai pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju. 
Šobrīd nosacījumi muitas noliktavas atļaujas apturēšanai un pēc tam atcelšanai saistībā ar izdarītajiem pārkāpumiem paredz apturēt un vēlāk atcelt muitas noliktavas atļauju tikai par atļaujas turētāja pārkāpumiem, kas veikti, pārkāpjot MK noteikumos Nr.500, kā arī Regulā Nr. 952/2013, Regulā Nr. 2015/2446 un Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr.2015/2447) noteiktās prasības attiecībā uz muitas noliktavas procedūru. Tādejādi šobrīd VID nav instrumentu muitas noliktavas darbības apturēšanai, piemēram gadījumos, kad atļaujas turētājs nenodrošina iespēju piekļūt muitas noliktavas darbības vietai vai pēc atkārtota uzaicinājuma neierodas VID vai neiesniedz nepieciešamos dokumentus. 
Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams nosacījumu attiecībā uz muitas noliktavas atļaujas apturēšanu/atcelšanu iekļaušanu MK noteikumos Nr.500 (pēc analoģijas ar MK noteikumiem Nr.662) gadījumos, kad:
- netiek nodrošināta iespēja VID piekļūt muitas noliktavas darbības vietai un dokumentācijai (pēc analoģijas ar MK noteikumu Nr.662 49.5.apakšpunktu);
- komersanta pārstāvis pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradies VID vai pēc atkārtota uzaicinājuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus vai informāciju (pēc analoģijas ar MK noteikumu Nr.662 49.6. apakšpunktu).

Vienlaikus, piemērojot MK noteikumus Nr.500 praksē, konstatēts tiesiskā regulējuma trūkums, kas kavē efektīvi piemērot atsevišķas minēto noteikumu normas. 
MK noteikumi Nr.500 paredz konkrētus nosacījumus atļauju izsniegšanai un izsniegto atļauju apturēšanai, anulēšanai un atcelšanai. Viens no nosacījumiem muitas noliktavas atļaujas saņemšanai ir nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu neesamība. MK noteikumu Nr.500 15.punktā noteikts, ka VID atbilstoši saņemtajam iesniegumam pieņem lēmumu izsniegt muitas noliktavas atļauju, ja iesnieguma iesniedzējam nav nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tas veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku) vai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku.
Savukārt atļaujas apturēšanai, anulēšanai vai atcelšanai nav paredzēts kritērijs - nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu esība, proti, tāds apstāklis, kuram pastāvot, atļauja vispār netiktu piešķirta.
Tādējādi veidojas situācija, ka personai ir muitas noliktavas atļauja, esot tādā situācijā, kādā attiecīgā atļauja personai netiktu piešķirta.
Salīdzinājumam, MK noteikumu Nr.662 43.2.apakšpunkts noteic, ka VID uz laiku līdz 90 dienām var apturēt attiecīgās speciālās atļaujas (licences) vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītās darbības vietas darbību vai akcīzes preču veida darbību, kā arī speciālajā atļaujā (licencē) norādīto darbību ar attiecīgo akcīzes preču veidu un noteikt termiņu konstatēto pārkāpumu novēršanai, par to rakstiski informējot komersantu, ja akcīzes nodoklis netiek maksāts nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Līdzīgu regulējumu būtu nepieciešams iekļaut arī noteikumos par muitas noliktavām.
Ja VID konstatētu, ka muitas noliktavas atļaujas turētājs vairs neatbilst kritērijiem, kuriem atbilda, kad saņēma muitas noliktavas atļauju, muitas noliktavas atļauju apturētu un saskaņā ar MK noteikumu Nr.500 35. punktu noteiktu termiņu, kādā atļaujas turētājam jānovērš atļaujas apturēšanas iemesli. Ja iemesli tiktu novērsti, tad saskaņā ar MK noteikumu Nr.500 40.punktu tiktu atcelts lēmums, ar kuru apturēta muitas noliktavas atļauja. Savukārt, ja noteiktajā termiņā netiktu novērsts atļaujas apturēšanas iemesls, tad saskaņā ar MK noteikumu Nr.500 41.2. punktu muitas noliktavas atļauja tiktu atcelta.

Līdzīga situācija ir ar VID lēmumu apturēt izsniegto apstiprinājumu preču uzskaitei brīvajā zonā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.500 74.punktu, ja persona neievēro apstiprinājumā, MK noteikumos Nr.500, Regulā Nr.952/2013 un Regulā Nr.2015/2446 noteiktās prasības, kas attiecas uz brīvās zonas darbību, VID pieņem lēmumu apturēt izsniegto apstiprinājumu. Minētie noteikumi neparedz iespēju apturēt apstiprinājumu preču uzskaitei brīvajā zonā, ja persona, piemēram, vairs nenodrošina tiešsaistes piekļuvi preču uzskaites sistēmai vai beidzies līgums ar brīvostas pārvaldi par licencētas komercdarbības veikšanu.

10. Noteikumu projekta 1.40. un 1.41.punkts.
MK noteikumu Nr.500 41.punkts paredz, ka VID pieņem lēmumu atcelt muitas noliktavas atļauju vai pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju, ja 90 dienu laikā muitas noliktavā neatrodas muitas noliktavas procedūrai pakļautas preces vai 90 dienu laikā pagaidu uzglabāšanas vietā nav novietotas ārpussavienības preces. 

Komercdarbības vide muitas noliktavu un pagaidu uzglabāšanas vietu jomā ir ļoti dinamiska, tā ir atkarīga arī no faktoriem, ko atļaujas turētājs nespēj ietekmēt. Ja nav citu faktoru, kas varētu ietekmēt atļaujas darbību kā vien preču neesība muitas noliktavā vai pagaidu uzglabāšanas vietā 90 dienas, nebūtu samērīgi pieņemt lēmumu par muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas apturēšanu un pēc tam tērēt administratīvos resursus, lai atļaujas atjaunotu.
Līdz ar to būtu nepieciešams MK noteikumos Nr.500 noteikt garāku termiņu, kādā muitas noliktavā vai pagaidu uzglabāšanas vietā var neatrasties preces, pirms tiek apturēta atļauja.

Ar šo tiek plānots samazināt administratīvo slogu gan muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājam, gan arī VID.

11. Noteikumu projekta 1.42. un 1.52.punkts.
MK noteikumu Nr.500 52.punkts nosaka, kādas ziņas muitas noliktavas atļaujas turētājs ietver muitas noliktavā uzglabājamo preču uzskaitē.

Muitas likuma 14.² pants nosaka rīcību gadījumos, kad lēmuma saņēmējs uzsācis tiesvedību par muitas kontrolei pakļautām precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar šīm precēm tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.
Pēc prasības pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas tiesā vai tiesas lēmuma par pieteikuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu apmierināšanas preču deklarētājam vai valdītājam ir pienākums preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, pārņemt glabāšanā līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums vai tiek pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu. VID minētās preces nodod glabāšanā preču deklarētājam vai valdītājam, sastādot pieņemšanas un nodošanas aktu. Vienu akta eksemplāru izsniedz preču deklarētājam vai valdītājam. Preču deklarētājs vai valdītājs ārpussavienības preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, glabā muitas noliktavā vai brīvajā zonā.
Šobrīd MK noteikumi Nr.500 neparedz, kā šo faktu atspoguļo muitas noliktavas preču uzskaitē, kas kavē muitas iestādes uzraudzības pasākumu veikšanu.

Minētā problēma attiecināma arī uz preču uzskaiti brīvajā zonā.

12. Noteikumu projekta 1.47., 1.49., 1.53. un 1.54.punkts.
MK noteikumu Nr.500 66.punktā noteikts, ka:
(1) licencēta kapitālsabiedrība, kura Rīgas brīvostas likumā noteiktajā kārtībā vēlas iegūt brīvās zonas statusu Rīgas brīvostā;
(2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrība, kas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktajā kārtībā noslēgusi līgumu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi par komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un vēlas iegūt brīvās zonas statusu Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā;
(3) licencēta kapitālsabiedrība, kas noslēgusi līgumu ar Ventspils brīvostas pārvaldi par licencētu komercdarbību Ventspils brīvostas teritorijā un saņēmusi Brīvostas pārvaldes atļauju šādai darbībai, un vēlas iegūt brīvās zonas statusu Ventspils brīvostā;
(4) Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komersants, kas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktajā kārtībā noslēdzis līgumu ar Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi par komercdarbību Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un vēlas iegūt brīvās zonas statusu Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā;
(5) kapitālsabiedrība, kura Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgusi līgumu ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi par ieguldījumu veikšanu attiecīgajā teritorijā un ir ieguvusi brīvās zonas statusu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, -

pēc tam, kad saņemta atļauja komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, preču uzskaiti brīvajā zonā saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 214. panta 1. punktu veic VID apstiprinātā veidā.
Ja brīvajās zonās plānota ārpussavienības preču uzglabāšana, apstrāde, pārdošana vai pirkšana, pirms tiek saņemta atļauja licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, preču uzskaites veikšanas veids jāsaskaņo ar VID.  

MK noteikumu Nr.500 79.punktā noteikts, ka reizi mēnesī apstiprinājumā norādītajā termiņā VID iesniedzams pārskats par iepriekšējā mēnesī brīvajā zonā ievestajām, izvestajām un uzskaitē esošajām ārpussavienības precēm, norādot muitas dokumenta numuru vai preču transporta pavadzīmes numuru, ar kuru saskaņā preces ir ievestas brīvajā zonā un izvestas no tās, vai nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām tiešsaistes piekļuvi preču uzskaites sistēmai.
Tā kā brīvās zonas pārskata iesniegšana notiek reizi mēnesī, muitas iestādes rīcībā nav operatīva informācija piemēram, par tajā uzglabātajiem alkoholiskajiem dzērieniem vai naftas produktiem, bet pārskata iesniegšanas brīdī iegūtā informācija uzraudzības nodrošināšanai ir novēlota vai neaktuāla. Lai risinātu minēto problēmu, muitas iestādei būtu nodrošināma tiešsaistes piekļuve brīvajā zonā esošo preču uzskaitei, kas nodrošinātu muitas iestādēm pieejamu operatīvu informāciju. Šādai prasībai būtu nosakāms pārejas periods, vienlaikus atsakoties no MK noteikumu Nr.500 79.punktā minētās prasības iesniegt šajā punktā minēto ikmēneša pārskatu. Papildus būtu svītrojama MK noteikumu Nr.500 71.3.apakšpunktā minētā prasība lēmumā par preču uzskaites apstiprinājumu brīvajā zonā norādīt termiņu un veidu, kādā iesniedzams pārskats par iepriekšējā mēnesī brīvajā zonā ievestajām, izvestajām un uzskaitē esošajām precēm.

1. Noteikumu projekta 1.1.punkts.
Atbilstoši likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 7.pantam, ar kuru Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 23.⁴ pantu par rīcību ar blakusproduktiem, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.500 izdošanas pamatojuma norādi, papildinot to ar atsauci uz Muitas likuma 23.⁴ panta sesto daļu.
 
2. Noteikumu projekta 1.2.punkts un 1.45.punkts.
Atbilstoši likuma "Grozījumi Muitas likumā" (pieņemts 15.06.2023., spēkā stājās 12.07.2023.) 7.pantam, Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 23.⁴ pantu par rīcību ar blakusproduktiem. Minētā panta sestā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu. Līdz ar to nepieciešams veikt atbilstošus precizējumus MK noteikumu Nr.500 1.punktā nosakot, ka minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu.
Papildus nepieciešams MK noteikumos Nr.500 iekļaut jaunu nodaļu, kas reglamentēs minēto kārtību, līdz ar ko MK noteikumi Nr.500 tiek papildināti ar jaunu 6.² nodaļu "Blakusproduktu izvešana no preču uzglabāšanas vietas iznīcināšanai", tādejādi sakārtojot tiesisko regulējumu un ieviešot vienota risinājuma piemērošanu visās situācijās saistītās ar blakusproduktu izvešanu. Ar minēto regulējumu tiks nodrošināts, ka komersanti Latvijā darbojas vienveidīgi, tāpat arī muitas iestādes izvirzīs vienveidīgas prasības komersantiem.

Muitas likuma jaunais 23.⁴ pants noteiks rīcību ar blakusproduktiem, paredzot iespēju preci iznīcināt, izmantot atkārtoti vai piemērot nākamo muitas procedūru vai reeksportu.
Lai novērstu gadījumus, kad normatīvo regulējumu rīcībai ar blakusproduktiem izmanto nepamatoti, Muitas likumā paredzēts, ka regulējums attiecas uz tādiem blakusproduktiem (atliekām), kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā, kas sākotnēji Savienības muitas teritorijā nav ievesti kā atkritumi un tos nav paredzēts izmantot citādi, kā iznīcināt.
Lai muitas iestāde varētu veikt nepieciešamos uzraudzības un kontroles pasākumus gadījumos, kad blakusproduktus paredzēts izvest no uzglabāšanas vietām un nodot iznīcināšanai, noteikts, ka šāda blakusproduktu nodošana iznīcināšanai var notikt tikai ar muitas iestādes atļauju, reglamentējot, kāda informācija iesniedzama muitas iestādē pirms blakusproduktu nodošanas iznīcināšanai.
Blakusproduktu izmantošana atkārtotai izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai vai nostiprināšanai tiks deklarēta ar aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju. Regulas Nr.952/2013 158. panta 1. punkts nosaka, ka visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai muitas procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā. Šīs pašas regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Tomēr Regulas Nr.952/2013 158. panta 2. punkts paredz, ka konkrētos gadījumos, kas nav 6. panta 3. punktā minētie gadījumi, muitas deklarāciju var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes. Regulas Nr.215/2446 141. pantā noteiktas preces un gadījumi, kad preces var deklarēt ar aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, t.i., preces tiek deklarētas ar darbību, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju. No minētā izriet, ka akts, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, ir muitas vai reeksporta deklarācija.
Lai iespējami samazinātu administratīvo slogu, Muitas likumā tiek noteikts, ka, ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus nodod iznīcināšanai ar atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi.
Ja ir noticis starpgadījums tranzīta procedūras izpildes laikā (pārvietojot preces) pārvadātājam un procedūras izmantotājam jārīkojas atbilstoši Regulas 2015/2447 305. panta nosacījumiem. Ja minētājos gadījumos, veicot muitas kontroli, muitas amatpersona konstatē, ka prece vai preces daļa ir neglābjami zudusi un notikuma vietā palikuši atkritumi, par tranzīta procedūras izpildi atbildīgā persona (procedūras izmantotājs, pārvadātājs) varēs vērsties pie atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu savākt atkritumus no notikuma vietas un sagatavot normatīvajos aktos noteikto dokumentu par atkritumu savākšanu. Kārtība, kādā atkritumu apsaimniekotājs nodrošina radīto vai apsaimniekoto bīstamo atkritumu identifikāciju, uzskaiti, iepakošanu, marķēšanu, uzglabāšanu un pārvadājumu uzskaiti noteikta MK noteikumos Nr.113. Minēto Ministru kabineta noteikumu pielikumā ir pievienota atkritumu pārvadājuma reģistrācijas kartes–pavadzīmes veidlapa, kuru šajos gadījumos izmantos atkritumu pārvadājumu uzskaites nodrošināšanai. Par tranzīta procedūras izpildi atbildīgā persona, saņemot tranzīta procedūras izpildes uzraudzības kompetentās muitas iestādes pieprasījumu, iesniedz atbilstoši noformēto atkritumu pārvadājuma reģistrācijas kartes–pavadzīmes veidlapu, kas apliecina atkritumu nodošanu iznīcināšanai.
Ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus nodod iznīcināšanai ar atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti – pavadzīmi. Minētais jāveic ne vēlāk kā 30 dienu laikā no notikuma dienas, proti no dienas, kuras laikā konstatēts notikums, kura rezultātā preces neglābjami zudušas.

Citu ar blakusproduktu saistīto jautājumu noteikšana ar Muitas likuma 23.⁴ panta sesto daļu tiek deleģēta Ministru kabinetam, proti, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu. Līdz ar to MK noteikumi Nr.500 tiek papildināti ar jaunu 6._² nodaļu "Blakusproduktu izvešana no preču uzglabāšanas vietas iznīcināšanai". 
 
Tiek noteikts, ka pirms blakusproduktu izvešanas iznīcināšanai pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs vai tā pilnvarotā persona (turpmāk – persona, kas izved blakusproduktus) blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai saskaņo ar to muitas kontroles punktu, kurā iesniegta pagaidu uzglabāšanas, muitas noliktavas deklarācija vai kurā uzrādītas preces, tās ievedot brīvajā zonā.
Lai saskaņotu blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, persona, kas izved blakusproduktus, vismaz divas darbdienas pirms izvešanas iznīcināšanai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) iesniedz:
- blakusprodukta nosaukums, vienkāršots apraksts, kas satur norādi uz materiālu vai tā sastāvu (piemēram, plastmasas maisi, kartona kārbas, redeļu kastes u.tml.), blakusproduktu fotogrāfijas;
- blakusprodukta daudzums – masa (kg), skaits (gabali, vietu (iepakojumu) skaits vai tilpums (m3) (piemēram, daudz maza izmēra blakusprodukti sapakoti un uzkrauti uz paletēm vai kastēm – šajā gadījumā lietderīgāk norādīt vietu skaitu, beramkravām un lejamkravām – norādīt tilpumu);
- blakusprodukta rašanās iemesls, t.i. norāda, kādu darbību rezultātā radies blakusprodukts (piemēram, pārpakošana, šķirošana, maisījuma atlikušās frakcijas);
- preces, no kuras radies blakusprodukts, nosaukums, deklarācijas numurs un datums (piemēram, blakusprodukts no minerālmēslojuma, deklarēts 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx, blakusprodukts no pārtikas precēm, ievešana brīvajā zonā ar 02.02.2006. MRN Nr. xxxxxxxxx);
- dati par blakusprodukta iznīcināšanu – plānotās iznīcināšanas datums, vieta, laiks, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, atbildīgās personas kontaktinformācija (tālruņa numurs).

Uzraudzības muitas kontroles punkts, triju stundu laikā pēc elektroniski sniegtās informācijas saņemšanas EDS nosūtīs personai, kas izved blakusproduktus, saskaņojumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai vai atteikumu blakusproduktu izvešanai iznīcināšanai, ja persona, kas izved blakusproduktus, nebūs sniegusi visu nepieciešamo informāciju.

Lai muitas iestāde varētu pārliecināties, ka blakusprodukts ir nodots iznīcināšanai un iznīcināšana ir pabeigta, tiks paredzēts, ka trīs darbdienu laikā pēc blakusproduktu iznīcināšanas vai nodošanas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam persona, kas izved blakusproduktus, muitas kontroles punktā izmantojot EDS iesniedz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izsniegtu pavaddokumentu par preču iznīcināšanu vai Atkritumu pārvadājuma reģistrācijas kartes-pavadzīmes vai Atkritumu pārvadāšanas reģistrācijas kartes-pavadzīmes datumu un numuru.
2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā MK noteikumi Nr.113 kas paredz pārvadājumu uzskaites kārtību visiem atkritumu veidiem, tādējādi veicinot atkritumu plūsmas pārredzamību un uzraudzības efektivitāti. Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (APUS), kuras pārzinis ir VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", ir pieejamas Atkritumu pārvadājuma pavadzīmes, ko VID šobrīd iesniedz uzņēmumi, kuri nodod apsaimniekošanai blakusproduktus. Sistēma, ievadot nepieciešamos atlases kritērijus, izvada informāciju par konkrētā laika periodā nodotajiem atkritumu daudzumiem. Tādēļ blakusproduktu pavadzīmes sūtīšana VID nav nepieciešama un ir pietiekami, ja komersants informē par pavadzīmes numuru un datumu. 
MK noteikumi Nr.113 paredz divu veidu pavadzīmes  – Atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karte–pavadzīme un Atkritumu pārvadāšanas reģistrācijas karte–pavadzīme, kuru aizpilda, ja vienas kalendāra dienas laikā ar vienu transportlīdzekli vienā atkritumu pārvadājumā tiek savākti viena veida atkritumi no vairākiem sākotnējo atkritumu radītājiem vai valdītājiem.
Savukārt gadījumos, kad tiek izvests iznīcināšanai tāda veida blakusprodukts, par kuru netiek izsniegtas minētās pavadzīmes (līdz ar to VID nav pieejas pavadzīmes datiem), persona trīs dienu laikā pēc blakusproduktu iznīcināšanas iesniegs VID atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izsniegtu dokumentu par preču iznīcināšanu.

Papildus tika vērtēta iespēja minētās normas iekļaut Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr.714 "Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij", kuros paredzēta muitas procedūrām pakļauto preču iznīcināšanas kārtība. Tā kā MK noteikumi Nr.500 reglamentē ar muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un brīvo zonu saistītus jautājumus, tika pieņemts lēmums kārtību, kādā saskaņo un atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē VID par blakusproduktu iznīcināšanu iekļaut MK noteikumos Nr.500, jo tieši pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs vai atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs vai tā pilnvarotā persona būs tas, kurš blakusproduktu izvedīs iznīcināšanai un saskaņos minēto procesu ar VID.

3. Noteikumu projekta 1.3., 1.6., 1.7., 1.22., 1.23.punkts.
Lai izvairītos no deklaratīvu normu iekļaušanas muitas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos, nepieciešams svītrot normas, kas izriet no citu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, tādejādi nepieciešams izslēgt MK noteikumu Nr.500 5.punktu.
Vienlaikus, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem un VID, nepieciešams izslēgt MK noteikumu Nr.500 13.4., 13.5., 25.4. un 25.5.punktus.

4. Noteikumu projekta 1.4.punkts.
Lai nodrošinātu, ka muitas iestāde ir informēta par darbībām ar akcīzes precēm un tādejādi muitas iestāde nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt procedūru uzraudzību, MK noteikumos Nr.500 nepieciešams iekļaut normu, ka muitas noliktavā un brīvajā zonā apstrādes darbības ar tādām harmonizētām akcīzes precēm kā spirta un spirtu saturoši produkti un naftas produkti var veikt tikai saskaņā ar VID iesniegtu tehnoloģisko procesu.
Apstrādes darbības ar harmonizētām akcīzes precēm ir, piemēram, atšķaidīšana, sajaukšana vai koncentrēšana. ES harmonizētās akcīzes preces ir alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un naftas produkti. 

5. Noteikumu projekta 1.5., 1.21. un 1.46.punkts.
Lai nodrošinātu, ka muitas amatpersonas gan pirms muitas kontroles uzsākšanas, gan muitas kontroles laikā var kvalitatīvi iepazīties ar muitas noliktavas, pagaidu uzglabāšanas vietas vai brīvās zonas sistēmu darbību, un tādejādi paaugstināt kontroles pasākumu efektivitāti, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.500 13.1. un 25.1. apakšpunktu konkretizējot, kāda veida plānu vai plāna kopiju būtu jāiesniedz VID kopā ar iesniegumu muitas noliktavas atļaujas vai pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas saņemšanai.
Papildus nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr.500 ar jaunu 67.1 apakšpunktu, paredzot, kāda veida plānu vai plāna kopiju būtu jāpievieno iesniegumam par preču uzskaites veida apstiprinājumu brīvajā zonā. Proti, tas būtu plāns vai plāna kopija no būves tehniskās inventarizācijas lietas vai uz topogrāfiskā plāna.

Papildus būtu jāpievieno ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu apstiprināta muitas noliktavas, pagaidu uzglabāšanas vietas vai brīvās zonas teritorijas plānā esošo tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu, cauruļvadu ar iespējamiem plūsmas virzieniem, dzelzceļa pievedceļu un citu tehnoloģisko iekārtu un ierīču izvietojuma shēmu, kurā iezīmē pieteiktās darbības vietas un darbības nodrošināšanai izmantojamās tvertnes un spiedieniekārtu kompleksa tvertnes, norādot tvertņu un spiedieniekārtu kompleksa tvertņu numurus un katras tvertnes un spiedieniekārtu kompleksa tvertnes nominālo tilpumu, kā arī cauruļvadus, norādot to tilpumu.

6. Noteikumu projekta 1.8. un 1.44.punkts.
Nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr.500 13.9.apakšpunktā un 65.punktā lietoto terminoloģiju atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumiem Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi".
papildus, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams salāgot MK noteikumos Nr.500 lietoto terminoloģiju attiecībā uz normām par preču uzskaitei paredzēto programmatūru. Līdz ar to būtu precizējams MK noteikumu Nr.500 13.9.apakšpunkts nosakot, ka iesniedzot iesniegumu muitas noliktavas atļaujas saņemšanai, tam pievieno cita starpā arī informāciju par preču uzskaitei paredzēto programmatūru (datorprogrammu), kas nodrošina ierakstu reģistra informācijas saglabāšanu par katru ierakstu vai ieraksta labojumu, tā veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, kā arī ieraksta veicēju atbilst normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju noteiktajām prasībām (kā tas ir precīzi noregulēts MK noteikumu Nr.500 68.punktā).

7. Noteikumu projekta 1.9., 1.24. un 1.48.punkts.
Lai MK noteikumu Nr.500 tvērums būtu nepārprotams saistībā ar nosacījuma par nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu neesamību, saņemot muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju, kā arī pieņemot lēmumu par preču uzskaites apstiprājumu brīvajā zonā, tiek precizēts MK noteikumu Nr.500 15.3. un 27.3.apakšpunkts, nosakot slieksni minētajam parādam. Proti, VID pieņems lēmumu izsniegt muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju, ja iesnieguma iesniedzējam nav nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kas kopā pārsniedz 150 euro, vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tas veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku) vai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku.

Vienlaikus nepieciešams konsolidēt prasības saistībā ar muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas izsniegšanu, kā arī lēmuma par preču uzskaites apstiprināšanu brīvajā zonā pieņemšanu, līdz ar to MK noteikumos Nr.500 nepieciešams paredzēt, ka arī lēmumu par preču uzskaites apstiprinājumu VID pieņem, ja iesnieguma iesniedzējam nav nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kas kopā pārsniedz 150 euro, vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tas veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku) vai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku.

8. Noteikumu projekta 1.10.-1.20.punkts, 1.25.-1.35.punkts un 1.48.punkts.
Lai MK noteikumu Nr.500 tvērums būtu nepārprotams saistībā ar kritērijiem, kādus VID vērtē, pieņemot lēmumu izsniegt muitas noliktavas atļauju, kā arī, lai sinhronizētu muitas noliktavas atļaujas un MK noteikumos Nr.662 noteiktās akcīzes noliktavas atļaujas saņemšanai, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.500 15.punktu. 
Tādejādi tiks veicināta godīga komercdarbība, pēc iespējas vienādotas prasības dažādu atļauju saņemšanai, kā arī noteikts skaidrāks tiesiskais regulējums. Izmaiņas neietekmēs godprātīgus komersantus. 

Minētais attiecas arī uz pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas saņemšanu (MK noteikumu Nr.500 27.punkts) un lēmuma par preču uzskaites veida brīvajā zonā pieņemšanu (MK noteikumu Nr.500 70.punkts).

Ar noteikumu projekta 1.17.; 1.32. un 1.48.punktu MK noteikumos Nr.500 iekļauts kritērijs muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas saņemšanai, kā arī lēmuma par preču uzskaites apstiprināšanu brīvajā zonā pieņemšanai, ka VID vērtē, vai komersanta darbībā triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav konstatēti nopietni vai atkārtoti nodokļu vai muitas pārkāpumi.

Muitas jomu regulējošos ES normatīvajos aktos dažādu muitas atļauju saņemšanas viens no nosacījumiem tik vērtēts, vai personai nav  “nopietni, atkārtoti un maznozīmīgi muitas vai nodokļu likumu, noteikumu vai tiesību aktu pārkāpumi”. Lai būtu vienveidīga tiesību aktu piemērošana, Muitas likuma 28.pantā skaidrots, kā interpretē minētos terminus. Proti, ir noteikti kritēriji, izpildoties kuriem uzskatāms, ka persona izdarījusi nopietnu, atkārtotu vai maznozīmīgu muitas vai nodokļu tiesību aktu pārkāpumu, kas  saistīti ar muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildi.
Saskaņā ar Muitas likuma 28.pantu par nopietnu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu uzskata tādu pārkāpumu:
1) par kuru persona ir administratīvi sodīta par muitas noteikumu pārkāpumu, kā rezultātā atbilstoši regulas Nr. 952/2013 79. vai 82.pantam papildu nomaksai valsts budžetā noteiktais muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu parāds pārsniedz 10 000 euro vai arī pievienotās vērtības nodokļa vai akcīzes nodokļa parāds pārsniedz 20 000 euro;
2) par kuru komercsabiedrības dibinātājs vai komercsabiedrības amatpersona ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par kontrabandu, par tādu preču un vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, par neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, par aizliegtu uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences) vai par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
3) kas iepriekšējo triju gadu laikā vai izvērtēšanas brīdī konstatēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 16. punktā noteiktajā nodokļu revīzijā (auditā) vai 1. panta 27. punktā noteiktajā datu atbilstības pārbaudē, kuras rezultātā papildu nomaksai valsts budžetā noteikto likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzēto nodokļu summa pārsniedz sešus procentus no personas attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no personas veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī — sešus procentus no personas iepriekšējā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no personas veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas) un nav mazāka par 10 000 euro;
4) par kuru persona ir administratīvi sodīta par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas vai tranzīta noteikumu pārkāpšanu šādos gadījumos:
a) stratēģiskas nozīmes preces tiek pārvietotas uz valsti, uz kuru attiecas starptautiskas sankcijas,
b) tiek pārvietotas šā Muitas likuma pielikumā minētās preces.

Ņemot vērā minēto, arī muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vieta atļaujas izsniegšanas procesā, kā arī pieņemot lēmumu par preču uzskaites apstiprināšanu brīvajā zonā VID vērtē, vai komersanta darbībā triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav konstatēti nopietni vai atkārtoti nodokļu vai muitas pārkāpumi.

Informācija par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem tiek iegūta no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra. Ja reģistrā ir ziņas par  personu, tiek sūtīts pieprasījums Iekšlietu ministrijas Sodu reģistram.

9. Noteikumu projekta 1.36.; 1.37., 1.38. un 1.50.punkts.
Lai nodrošinātu līdzīgus nosacījumus muitas noliktavas atļaujas un MK noteikumos Nr.662 noteiktās akcīzes noliktavas atļaujas saņemšanai, kā arī, lai nodrošinātu VID iespēju veikt visas nepieciešamās pārbaudes, nepieciešams precizēt MK noteikumu 15.punktu, paredzot, ka VID pieņem lēmumu apturēt muitas noliktavas atļauju vai pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju arī, ja netiek nodrošināta iespēja VID piekļūt muitas noliktavas darbības vietai un dokumentācijai, kā arī, ja komersanta pārstāvis pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradies VID vai pēc atkārtota uzaicinājuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus vai informāciju. 

Vienlaikus, lai nepieļautu situāciju, kad personai ir muitas noliktavas atļauja vai pagaidu uzglabāšanas atļauja, esot tādā situācijā, kādā attiecīgā atļauja personai netiktu piešķirta, nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.500 34.punktu ar nosacījumu, ka VID pieņem lēmumu apturēt muitas noliktavas atļauju vai pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju, ja persona vairs neatbilst atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, tādējādi paredzot, ka atļauju aptur, ja ir iestājušies tādi apstākļi, kuriem pastāvot, atļauja vispār netiktu piešķirta.

Papildus šāds pat nosacījumus būtu ietverams arī attiecībā uz VID lēmuma par preču uzskaites apstiprinājumu brīvajā zonā apturēšanu. Lūdz ar to atbilstoši nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.74.punktu. 

10. Noteikumu projekta 1.40. un 1.41.punkts.
Lai samazinātu administratīvo slogu gan muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājam, gan arī VID, nepieciešams pagarināt termiņu, kādā muitas noliktavā un pagaidu uzglabāšanas vietā var neatrasties preces, pirms VID pieņem lēmumu par attiecīgās atļaujas apturēšanu.

Līdz ar to būtu jāprecizē MK noteikumu Nr.500 41.6. un 41.7.apakšpunkts, minēto termiņu no 90 dienām pagarinot uz vienu gadu.

11. Noteikumu projekta 1.42. un 1.52.punkts.
Lai darītu muitas iestādei zināmu, ka muitas noliktavā tiek uzglabātas preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, nepieciešams MK noteikumu Nr.500 52.punktu papildināt ar 52.3.apakšpunktu paredzot, ka gadījumā, ja muitas noliktavā tiek uzglabātas preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulas (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1383/2003 (turpmāk - Regula Nr.608/2013) 17. panta 1. punktu vai 18. panta 1. punktu, tad muitas noliktavas atļaujas turētājs muitas noliktavā uzglabājamo preču uzskaitē ietver preču pieņemšanas un nodošanas akta datumu un numuru.
Vienlaikus nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr.500 ar jaunu 78.¹ punktu paredzot šādus pašus nosacījumus attiecībā uz gadījumiem, ja preces tiek uzglabātas brīvajā zonā. 

12. Noteikumu projekta 1.47., 1.49., 1.53. un 1.54.punkts.
Lai nodrošinātu muitas iestādei operatīvu informāciju par precēm, kas atrodas brīvajā zonā un mazinātu komersantiem administratīvo slogu, kas rodas katru mēnesi VID iesniedzot pārskatu par iepriekšējā mēnesī brīvajā zonā ievestajām, izvestajām un uzskaitē esošajām ārpussavienības precēm, norādot muitas dokumenta numuru vai preču transporta pavadzīmes numuru, saskaņā ar kuru preces ir ievestas brīvajā zonā un izvestas no tās, nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.500 68.punktu nosakot, ka persona nodrošina VID tiešsaistes piekļuvi preču uzskaites sistēmai brīvajā zonā. Vienlaikus nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.500 71.3.apakšpunktu un 79.punktu.
Vienlaikus nepieciešams MK noteikumus Nr.500 papildināt ar jaunu 94.punktu prasībai par tiešsaistes sistēmas nodrošināšanu nosakot pārejas periodu gada garumā, proti, līdz 2024.gada 1.septembrim. Minētais pārejas periods nepieciešams, lai komersantiem būtu pietiekams laiks sagatavoties prasībai pat tiešsaistes sistēmas nodrošināšu.

Jāatzīmē, ka VID ir iespēja piekļūt preču uzskaites sistēmai tiešsaistes režīmā nebūtu uzskatāma par iejaukšanos komercdarbībā. Gadījumā, ja piekļuvi preču uzskaites sistēmai paredzētu nodrošināt rikai pēc VID lūguma, minētais, iepretim šobrīd paredzētajam risinājumam, palielinātu administratīvo slogu gan VID, gan privātpersonām: VID  -pieprasījuma (lūguma) sagatavošana, nosūtīšana, privātpersonai – lūguma saņemšana, izskatīšana, piekļuves nodrošināšana.
Turklāt pastāvīgas piekļuves neesība neļauj pilnībā sasniegt piekļuves mērķi – iespēju operatīvi konstatēt neatbilstības.
Noteikumu projekts tika izstrādāts darba grupā, kurā piedalījās nozares komersanti, kas ir tiešā noteikumu projekta mērķauditorija. Nozare ir atbalstījusi šādas normas iekļaušanu noteikumu projektā saprotot, ka šāda iespēja ļaus VID operatīvi konstatēt neatbilstības.