25-TA-2222: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā izriet no iepriekš izstrādātā un Ministru kabinetā 2025. gada 28. februārī apstiprinātā likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (Nr.875/Lp14) (24-TA-2759) satura. Ņemot vērā iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notikušās diskusijas ar ministriju un sociālo partneru līdzdalību, daļa no likumprojektā “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” ietvertā regulējuma neguva atbalstu, līdz ar to likumprojektā ietvertais saturs būtiski sarūk, un lietderīgāka, kā arī no juridiskā viedokļa pareizāka būtu grozījumu veikšana spēkā esošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Pēc būtības grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā izriet no likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” satura, kas konceptuāli tika atbalstīts, un ir nepieciešams, lai spēkā nestātos šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā iestrādātā veselības aprūpes divu tā saucamo grozu sistēma un noteiktu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu sociāli apdrošinātām personām veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un tām personām, kurām deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu sociāli apdrošinātām personām veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Latvijas Republikā deklarētajām personām, lai tādējādi sekmētu veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (Nr.875/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts), ko Ministru kabinets iesniedza Saeimai 2025 gada 3. martā, izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likuma Pārejās noteikumu 13. punktā doto uzdevumu - Ministru kabinets izstrādā un līdz 2025. gada 1. martam iesniedz Saeimai likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību, vairākkārt Saeimas pavasara sesijā tika skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs.
Šī gada 27. maijā notika LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas (turpmāk – Komisija) sēde, kuras laikā Veselības ministrija atbilstoši Komisijas 2025. gada 19. martā dotajam uzdevumam divu mēnešu laikā izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm, vienlaikus atbildot arī uz Saeimas Juridiskā biroja atzinumā un Komisijas sēdes laikā uzdotajiem jautājumiem, ir prezentējusi Likumprojektā veiktos precizējumus un papildinājumus, tai skaitā, alternatīvus priekšlikumus veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kritērijiem, finansēšanai un administrēšanai. Nav noliedzams, ka Komisijas 27. maija sēdē gan Veselības ministrija, gan sociālie partneri, gan arī deputāti pauda atšķirīgus viedokļus par vairākām Likumprojektā iestrādātajām normām un iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas attīstības modeļiem un scenārijiem.
Ņemot vērā Komisijas 27. maija sēdes laikā notikušās diskusijas, secināms, ka Likumprojektā iekļautā jaunā valsts veselības aprūpes līdzekļu administrēšanas mehānisma, tai skaitā Nacionālā veselības fonda, izveide, esošajā ekonomiskajā situācijā nav iespējama īsā un pārskatāmā laika periodā. Vienlaikus Veselības ministrija apzinās, ka ir nepieciešamas papildus diskusijas, tāpēc Nacionāla veselības dienesta reorganizācija netiks virzīta nekavējoties, bet tiks turpinātas diskusijas ar nozari par kopējo veselības aprūpes attīstību valstī.
Pārskatot tās būtiskās lietas, par kuru ieviešanu šaubas nepastāv, proti, atteikšanās no veselības aprūpes divu tā saucamo grozu sistēmas, tā vietā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu balstot uz nodokļu nomaksas un rezidences principu, secināms, ka Likumprojektā ietvertais saturs būtiski sarūk, un lietderīgāka, kā arī no juridiskā viedokļa pareizāka būtu grozījumu veikšana spēkā esošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Pēc būtības grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā izriet no Likumprojekta satura, kas konceptuāli tika atbalstīts, un ir nepieciešams, lai spēkā nestātos šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā iestrādātā veselības aprūpes divu tā saucamo grozu sistēma, tāpēc tie ir kritiski nozīmīgi turpmākai veselības jomas finansēšanas modeļa transformācijai un vienlaikus ir iespējama tā tehniska realizācija, kā arī papildus ir ietverti precizējumi, kas nepieciešami no piemērošanas aspekta.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Veselības ministrija ir pārstrādājusi Likumprojekta saturu, neiekļaujot tajā valsts veselības aprūpes līdzekļu administrēšanas sadaļu, un veidojot to kā grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir iekļauts divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” princips – veselības aprūpes minimums (“pamata grozs”), kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju u.c., un valsts obligātā veselības apdrošināšana (“pilnais grozs”), kas tiek nodrošināts personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas (bērni, pensionāri, bezdarbnieki u.c.), savukārt pārējiem paredzot iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, veicot brīvprātīgās iemaksas.
Paskaidrojam, ka dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav īstenots, proti, saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 5. punktu, 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023., 2024. un 2025. gadā šā likuma 11. panta pirmās daļas 2. punktā minētajai personai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
Šī gada 27. maijā notika LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas (turpmāk – Komisija) sēde, kuras laikā Veselības ministrija atbilstoši Komisijas 2025. gada 19. martā dotajam uzdevumam divu mēnešu laikā izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm, vienlaikus atbildot arī uz Saeimas Juridiskā biroja atzinumā un Komisijas sēdes laikā uzdotajiem jautājumiem, ir prezentējusi Likumprojektā veiktos precizējumus un papildinājumus, tai skaitā, alternatīvus priekšlikumus veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kritērijiem, finansēšanai un administrēšanai. Nav noliedzams, ka Komisijas 27. maija sēdē gan Veselības ministrija, gan sociālie partneri, gan arī deputāti pauda atšķirīgus viedokļus par vairākām Likumprojektā iestrādātajām normām un iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas attīstības modeļiem un scenārijiem.
Ņemot vērā Komisijas 27. maija sēdes laikā notikušās diskusijas, secināms, ka Likumprojektā iekļautā jaunā valsts veselības aprūpes līdzekļu administrēšanas mehānisma, tai skaitā Nacionālā veselības fonda, izveide, esošajā ekonomiskajā situācijā nav iespējama īsā un pārskatāmā laika periodā. Vienlaikus Veselības ministrija apzinās, ka ir nepieciešamas papildus diskusijas, tāpēc Nacionāla veselības dienesta reorganizācija netiks virzīta nekavējoties, bet tiks turpinātas diskusijas ar nozari par kopējo veselības aprūpes attīstību valstī.
Pārskatot tās būtiskās lietas, par kuru ieviešanu šaubas nepastāv, proti, atteikšanās no veselības aprūpes divu tā saucamo grozu sistēmas, tā vietā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu balstot uz nodokļu nomaksas un rezidences principu, secināms, ka Likumprojektā ietvertais saturs būtiski sarūk, un lietderīgāka, kā arī no juridiskā viedokļa pareizāka būtu grozījumu veikšana spēkā esošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Pēc būtības grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā izriet no Likumprojekta satura, kas konceptuāli tika atbalstīts, un ir nepieciešams, lai spēkā nestātos šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā iestrādātā veselības aprūpes divu tā saucamo grozu sistēma, tāpēc tie ir kritiski nozīmīgi turpmākai veselības jomas finansēšanas modeļa transformācijai un vienlaikus ir iespējama tā tehniska realizācija, kā arī papildus ir ietverti precizējumi, kas nepieciešami no piemērošanas aspekta.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Veselības ministrija ir pārstrādājusi Likumprojekta saturu, neiekļaujot tajā valsts veselības aprūpes līdzekļu administrēšanas sadaļu, un veidojot to kā grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir iekļauts divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” princips – veselības aprūpes minimums (“pamata grozs”), kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju u.c., un valsts obligātā veselības apdrošināšana (“pilnais grozs”), kas tiek nodrošināts personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas (bērni, pensionāri, bezdarbnieki u.c.), savukārt pārējiem paredzot iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, veicot brīvprātīgās iemaksas.
Paskaidrojam, ka dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav īstenots, proti, saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 5. punktu, 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023., 2024. un 2025. gadā šā likuma 11. panta pirmās daļas 2. punktā minētajai personai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra rīkojumu Nr. 654) noteic, ka valsts veselības politikas mērķis ir pagarināt iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu, palielinot vidējo paredzamo mūža ilgumu un veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, samazināt mirstību no novēršamiem un priekšlaicīgas nāves cēloņiem, mazināt saslimstības un mirstības rādītājus no hroniskām neinfekcijas slimībām (sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģiskām slimībām, cukura diabēta), uzlabot mātes un bērna veselības rādītājus, kā arī veicināt iedzīvotāju iesaisti veselības veicināšanas un profilakses pasākumos.
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām jebkuras veselības sistēmas galvenais mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību un labklājību saskaņā ar visaptverošo veselības aprūpi (angliski - universal health coverage, jeb UHC)[1]. Apvienoto Nāciju organizācijas rezolūcijā ir noteikts, ka visaptverošā veselības aprūpe tiek nodrošināta tad, kad visiem iedzīvotājiem bez diskriminācijas ir pieejami valsts noteiktie veselību veicinošie, profilaktiskie, ārstnieciskie un rehabilitācijas pakalpojumi, kas tiem ir nepieciešami, kā arī drošas, pieejamas, efektīvas un kvalitatīvas zāles, vienlaikus nodrošinot to, lai šo pakalpojumu saņemšana nepakļautu to saņēmējus finansiālām grūtībām, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgajiem, neaizsargātajiem un atstumtajiem iedzīvotāju slāņiem[2]. Visaptverošā veselības aprūpe nodrošina piekļuvi tādiem pakalpojumiem, kas novērš visnozīmīgākos slimību un nāves cēloņus, un to, ka šo pakalpojumu kvalitāte ir pietiekami augsta, lai uzlabotu šo pakalpojumu saņēmēju veselību[3].
Līdz ar to ir nepieciešams ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kurām deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta (turpmāk - deklarēta dzīvesvieta) Latvijā vai tās strādā Latvijā, atsakoties no veselības aprūpes divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” (“pamata grozs” un “pilnais grozs”) principa īstenošanas. Respektīvi, nepieciešams atteikties no jebkāda dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijas nodokļu maksātājiem (konkrēti sociāli apdrošinātām personām veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā).
[1] WHO, 2019. Universal health coverage (UHC). Pieejams tiešsaistē: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/universal-health-coverage-(uhc)
[2] United Nations General Assembly Resolution adopted by the General Assembly on 12 December 2012, 67/81. Global health and foreign policy.
[3] WHO, 2019. Universal health coverage (UHC). Pieejams tiešsaistē: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/universal-health-coverage-(uhc)
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām jebkuras veselības sistēmas galvenais mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību un labklājību saskaņā ar visaptverošo veselības aprūpi (angliski - universal health coverage, jeb UHC)[1]. Apvienoto Nāciju organizācijas rezolūcijā ir noteikts, ka visaptverošā veselības aprūpe tiek nodrošināta tad, kad visiem iedzīvotājiem bez diskriminācijas ir pieejami valsts noteiktie veselību veicinošie, profilaktiskie, ārstnieciskie un rehabilitācijas pakalpojumi, kas tiem ir nepieciešami, kā arī drošas, pieejamas, efektīvas un kvalitatīvas zāles, vienlaikus nodrošinot to, lai šo pakalpojumu saņemšana nepakļautu to saņēmējus finansiālām grūtībām, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgajiem, neaizsargātajiem un atstumtajiem iedzīvotāju slāņiem[2]. Visaptverošā veselības aprūpe nodrošina piekļuvi tādiem pakalpojumiem, kas novērš visnozīmīgākos slimību un nāves cēloņus, un to, ka šo pakalpojumu kvalitāte ir pietiekami augsta, lai uzlabotu šo pakalpojumu saņēmēju veselību[3].
Līdz ar to ir nepieciešams ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kurām deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta (turpmāk - deklarēta dzīvesvieta) Latvijā vai tās strādā Latvijā, atsakoties no veselības aprūpes divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” (“pamata grozs” un “pilnais grozs”) principa īstenošanas. Respektīvi, nepieciešams atteikties no jebkāda dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijas nodokļu maksātājiem (konkrēti sociāli apdrošinātām personām veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā).
[1] WHO, 2019. Universal health coverage (UHC). Pieejams tiešsaistē: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/universal-health-coverage-(uhc)
[2] United Nations General Assembly Resolution adopted by the General Assembly on 12 December 2012, 67/81. Global health and foreign policy.
[3] WHO, 2019. Universal health coverage (UHC). Pieejams tiešsaistē: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/universal-health-coverage-(uhc)
Risinājuma apraksts
Spēkā esošajā Veselības aprūpes finansēšanas likuma redakcijā kopš 2018. gada ir atlikta to normu spēkā stāšanās, kuras paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu principu. Tādējādi kopš minētā likuma pieņemšanas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana faktiski nav diferencēta un personām ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas vai citu kritēriju izpildes.
Savukārt likumprojekts tieši paredz tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, vadoties no stingrākiem kritērijiem. Proti, pirmkārt tos saņems tās personas, kuras veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas (11. panta pirmā daļa), otrkārt, tās personu kategorijas, kuras ir īpaši aizsargājamas (11. panta trešā daļa). Uz šīm personām neattiecas prasība par dzīvesvietas deklarēšanu. Savukārt 11. panta otrajā daļā minētās personas, ja tās nepieder ne šī panta pirmajā, ne trešajā daļā minēto personu lokam, savu saistību ar valsti apliecina ar deklarētās dzīvesvietas esamību Latvijā.
Deklarētās dzīvesvietas princips ir izkristalizējies kā vienīgais visaptverošais un realizējamais kritērijs, kurš ņemams vērā, veicot apmaksu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – Dienests) uzturētajām sistēmām jau šobrīd ir sasaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā ietverto deklarēto dzīvesvietu, līdz ar to šis princips ir reāli administrējams.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu (turpmāk – Regula Nr.883/2004) 11. panta 3. punkta (a) apakšpunkts nosaka, ka persona, kas veic darbību nodarbinātības vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem, savukārt no 11. panta 3. punkta (e) apakšpunkta izriet, ka persona, uz kuru neattiecas Regulas Nr.883/2004 11.panta 3. punkta (a) apakšpunkts, ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalstu tiesību aktiem. Saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004, persona ir pakļauta tās valsts tiesību aktiem, kurā tā tiek nodarbināta, savukārt persona, kura netiek nodarbināta – pakļauta valsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo. Attiecīgi tie Latvijas valstspiederīgie, kas savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējuši ārpus Latvijas vai nav nodarbināti Latvijā, turpmāk veselības aprūpi varēs saņemt par maksu vai atbilstoši starpvalstu norēķinu kārtībai, kas izriet no Regulas Nr. 883/2004, ja tiem ir tiesības uz citas valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Tāpat arī Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedumā lietā C-535/19 A [4] atzīts, ka ES tiesībām pretējs ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ekonomiski neaktīviem citas ES dalībvalsts pilsoņiem, kuri izmanto sev piemītošo pārvietošanās brīvību un savas tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā, tiek liegtas tiesības tikt iekļautiem uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā, lai izmantotu šīs valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus. ES sekundāro tiesību aktu regulējumam ir pretrunā situācija, ka persona attiecībā pret publisko veselības aprūpes sistēmu ir tādā pašā situācijā kā jebkura no tās izslēgta persona, proti, tai ir sistēmiski liegts jebkādā veidā būt par tās dalībnieku. Faktiski nedrīkst nonākt pie rezultāta, ka persona (ES pilsonis, kurš dzīvo Latvijā, ir ekonomiski neaktīvs) būtībā ir pilnīgi izslēgta no Latvijas publiskās veselības apdrošināšanas sistēmas. Līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums izpilda iepriekšminētā sprieduma prasības - arī šādām personām ir nodrošināta vienlīdzīga piekļuve Latvijas veselības aprūpes sistēmai, izpildot tādus pašus kritērijus, konkrētajā gadījumā - dzīvesvietas deklarēšanas principu, kā Latvijas valstspiederīgajiem.
Lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kurām ir deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta (turpmāk - deklarēta dzīvesvieta) Latvijā vai tās strādā Latvijā, nepieciešams papildināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. pantu ar noteiktu personu uzskaitījumu: personām, kurām piemērots īpaši aizsargājamas cietušās personas statuss kriminālprocesā; jaundzimušajiem līdz sešu mēnešu vecumam; Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, bezvalstniekiem, kuriem bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā, kuriem piešķirta Latvijas valsts pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā, izdienas pensija vai speciālā valsts pensija un deklarētā dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē;Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, ja iegūst augstāko izglītību pilna laika studiju programmā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Likumprojekta 3. pantā ietvertais Veselības aprūpes finansēšanas likuma 5. panta pirmās daļas 8. punkts paredz noteikt, ka valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai, atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam novirza valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā. Vienlaikus likumprojekta 8. pantā ietvertā Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11.1 panta pirmā daļa paredz noteikt, ka tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā ir aizturētajam, patvēruma meklētājam, skrīninga subjektiem un ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma atgriešanas robežprocedūra. Līdz ar to atbilstoši likumprojekta 3. pantā ietvertajam Veselības aprūpes finansēšanas likuma 5. panta pirmās daļas 8. punktam valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai, atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam novirza valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Likuma 11.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem (proti, aizturētajam, patvēruma meklētājam, skrīninga subjektiem un ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma atgriešanas robežprocedūra) normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.
Veselības aprūpes finansēšanas likuma 5. panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka veselības aprūpes pakalpojumus, kuriem novirza valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, kas piešķirti Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmām, personu grupas, kurām ir tiesības saņemt minētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī pacientu grupas, kurām no šajā pantā minētajiem finanšu līdzekļiem sedz pacienta līdzmaksājumu.
Papildinot Veselības aprūpes finansēšanas likumu ar 11.1 pantu, tiek noteiktas personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā, jo medicīniskā palīdzība personām tiek apmaksāta ne tikai no Veselības ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem, bet arī citām ministrijām piešķirtajiem līdzekļiem.
Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 9. pants nosaka, kārtību un apjomu, kā aizturētā persona var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Līdz ar to, veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, netiek mainīta pastāvošā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas kārtība un pakalpojumu apjoms aizturētajām personām.
Faktam, ka aizturētā persona var atbilst kādai no Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. pantā norādītajām personu kategorijām (piemēram, personai, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vai Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un tam ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā) nav ietekmes uz veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un sniegšanas kārtību personas aizturēšanas gadījumā, kā arī personas aizturēšanas fakts nemaina personas atbilstību 11. pantā noteikto personu kategorijām.
Attiecībā par patvēruma meklētājiem, skrīninga subjektiem un ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma atgriešanas robežprocedūra skaidrojams, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2024/1349, ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza Regulu (ES) 2021/1148(turpmāk – regula Nr. 2024/1349) noteikto, skrīningu piemēro visiem šīs regulas 5. pantā un 7. pantā minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr.767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (turpmāk - regula Nr.2024/1356) 12. panta 1. punktā noteiktajam, skrīningam pakļautiem trešo valsts valstspiederīgajiem ir piekļuve neatliekamajai veselības aprūpei un primārai slimību ārstēšanai. Savukārt saskaņā ar regulas Nr.2024/1349 4. panta 2. punktā noteikto, trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuru iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā ir noraidīts patvēruma procedūras ietvaros, veselības aprūpes standartiem jāatbilst standartiem, kurus piemēro patvēruma meklētājiem.
Piedāvātie grozījumi nemaina patreizējo kārtību konkrēto subjektu veselības aprūpes nodrošināšanā un finansēšanā.
Attiecībā par Likumprojekta 7. pantā iekļauto Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta trešās daļas 7. punktu, norādāms, ka saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 24. pantu, persona, kas saņem pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kam nav tiesību saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, tomēr saņem šādus pabalstus sev un saviem ģimenes locekļiem, ciktāl viņai uz tiem būtu tiesības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai vismaz vienas tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir kompetenta attiecībā uz viņas pensijām, ja viņa dzīvotu šajā valstī. Pabalstus natūrā par 2. punktā minētās iestādes līdzekļiem nodrošina dzīvesvietas iestāde tā, it kā attiecīgajai personai būtu tiesības uz pensiju un pabalstiem natūrā saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Līdz ar to persona, kas saņem Latvijas pensiju, bet dzīvo ārpus Latvijas saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 24. pantu ir uzskatāma par apdrošinātu Latvijā. Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 3. panta trešo daļu sociāli apdrošinātajām personām, kuras ir pakļautas veselības apdrošināšanai, ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Papildus skaidrojams, ka saskaņā ar Diasporas likuma 16. panta trešās daļas 3. punktu, papildu adresi neņem vērā, nosakot personas tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts pabalstiem un šo pabalstu izmaksu. Tādējādi izdarāms secinājums, ka arī likumprojektā paredzētajam deklarētās dzīvesvietas kritērijam jāattiecas tikai uz pamata dzīvesvietu, nevis papildu adresi.
Attiecībā par Likumprojekta 7. pantā iekļauto Veselības aprūpes finansēšnas likuma 11. panta trešās daļas 8. punktu, norādāms, ka studentiem ārpus Latvijas studējot, jāizpilda prasība par dzīvesvietas deklarēšanu ārpus Latvijas, līdz ar to šajā daļā norādītās personu grupas pēc jaunā regulējuma neatbilstu 11.panta otrajai daļai. Līdz ar to nepieciešams noteikt izņēmumu, lai nodrošinātu personām tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot vienlīdzību šo personu grupas ietvaros, jo ir faktiski liegta iespēja personām deklarēt dzīvesvietu Latvijā.
Ar Likumprojektu tiek noteikts, ka Dienests regresa kārtībā atgūtos līdzekļus un ieņēmumus no starptautiskajiem norēķiniem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensāciju ieskaita valsts pamatbudžeta programmā Nr. 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” un izmanto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, nodrošinot šo līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu veselības aprūpes sistēmas finansēšanai un veicinot tās ilgtspēju.
Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru indikatīvi plānotais pašu ieņēmumu apjoms tiek plānots (33.17.00) ieņēmumiem, kas saņemti par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem un sniegti personai, kurai prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts veselības kaitējums. Minētos izdevumus Dienests regresa kārtībā atgūst atbilstoši spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajam. Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 216.punktam un (33.18.00) ieņēmumi, kas saņemti no kompetentām iestādēm sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros veselības aprūpes jomā par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Apvienoto Karalistes iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā.
Ja kalendārā gada laikā veidojas virsplāna pašu ieņēmumi, Dienests atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" sniedz priekšlikumus apropriācijas palielināšanai ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kas pēc asignējuma saņemšanas tiek novirzīti izdevumos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.
Ja valsts pamatbudžeta apakšprogrammas kontā iepriekšējā gada beigās saglabājies līdzekļu atlikums no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem Valsts kase atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1220 “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība” 45.2 3.punktam Valsts kase ieskaita to deponēto līdzekļu kontā, kas atvērts budžeta apakšprogrammas atlikumu uzskaitei līdz to ieplānošanai budžetā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" sniedz priekšlikumus apropriācijas palielināšanai izdevumiem no n. gada maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma uz n.gada 1.janvāri, kas pēc asignējuma saņemšanas tiek novirzīti izdevumos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.
Dienests regresa kārtībā par prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma cietušo personu ārstēšanu Dienests ir atguvis:
2023.gadā 1 250 864,52 EUR;
2024.gadā 1 363 796,63 EUR;
2025.gada 9 mēnešos 1 145 242,94 EUR.
Paredzams, ka 2025.gadā regresa kārtībā varētu tikt atgūti 1 526 990,59 EUR.
No kompetentām iestādēm sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros veselības aprūpes jomā par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Apvienoto Karalistes iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā Dienests ir atguvis:
2023.gadā 736 319,89 EUR;
2024.gadā 1 153 862,01 EUR;
2025.gada 9 mēnešos 786 928,20 EUR.
Paredzams, ka 2025.gadā par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Apvienoto Karalistes iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā varētu tikt atgūti 1 049 237,60 EUR.
Turpmākajos gados regresa kārtībā un par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Apvienoto Karalistes iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā varētu tikt atgūts līdzvērtīgs līdzekļu apjoms.
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kurām ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā vai tās strādā Latvijā, kā arī to, ka Dienests uztur veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzi, Dienestam jāveic izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzes tehniskajā risinājumā, sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm - Dienestam nepieciešamo datu pārziņiem, izvērtējot iespējas nodrošināt datu apmaiņas procesu. Līdz ar to ir nosakāms 6 (sešu) mēnešu pārejas periods, lai īstenotu normatīvā tiesību akta izmaiņas Dienesta informācijas sistēmās.
Veselības ministrija sadarbībā ar Dienestu, izmantojot oficiālos komunikācijas kanālus — Veselības ministrijas un Dienesta tīmekļvietnes, sociālos medijus, preses relīzes u.c, nodrošinās savlaicīgu un plašu sabiedrības informēšanu pārejas periodā.
[4] 2021.gada 15.jūlija Spriedums lietā Nr.C-535/19 A. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:62019CJ0535
Savukārt likumprojekts tieši paredz tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, vadoties no stingrākiem kritērijiem. Proti, pirmkārt tos saņems tās personas, kuras veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas (11. panta pirmā daļa), otrkārt, tās personu kategorijas, kuras ir īpaši aizsargājamas (11. panta trešā daļa). Uz šīm personām neattiecas prasība par dzīvesvietas deklarēšanu. Savukārt 11. panta otrajā daļā minētās personas, ja tās nepieder ne šī panta pirmajā, ne trešajā daļā minēto personu lokam, savu saistību ar valsti apliecina ar deklarētās dzīvesvietas esamību Latvijā.
Deklarētās dzīvesvietas princips ir izkristalizējies kā vienīgais visaptverošais un realizējamais kritērijs, kurš ņemams vērā, veicot apmaksu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – Dienests) uzturētajām sistēmām jau šobrīd ir sasaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā ietverto deklarēto dzīvesvietu, līdz ar to šis princips ir reāli administrējams.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu (turpmāk – Regula Nr.883/2004) 11. panta 3. punkta (a) apakšpunkts nosaka, ka persona, kas veic darbību nodarbinātības vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem, savukārt no 11. panta 3. punkta (e) apakšpunkta izriet, ka persona, uz kuru neattiecas Regulas Nr.883/2004 11.panta 3. punkta (a) apakšpunkts, ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalstu tiesību aktiem. Saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004, persona ir pakļauta tās valsts tiesību aktiem, kurā tā tiek nodarbināta, savukārt persona, kura netiek nodarbināta – pakļauta valsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo. Attiecīgi tie Latvijas valstspiederīgie, kas savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējuši ārpus Latvijas vai nav nodarbināti Latvijā, turpmāk veselības aprūpi varēs saņemt par maksu vai atbilstoši starpvalstu norēķinu kārtībai, kas izriet no Regulas Nr. 883/2004, ja tiem ir tiesības uz citas valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Tāpat arī Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedumā lietā C-535/19 A [4] atzīts, ka ES tiesībām pretējs ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ekonomiski neaktīviem citas ES dalībvalsts pilsoņiem, kuri izmanto sev piemītošo pārvietošanās brīvību un savas tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā, tiek liegtas tiesības tikt iekļautiem uzņēmējas dalībvalsts publiskajā veselības apdrošināšanas sistēmā, lai izmantotu šīs valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus. ES sekundāro tiesību aktu regulējumam ir pretrunā situācija, ka persona attiecībā pret publisko veselības aprūpes sistēmu ir tādā pašā situācijā kā jebkura no tās izslēgta persona, proti, tai ir sistēmiski liegts jebkādā veidā būt par tās dalībnieku. Faktiski nedrīkst nonākt pie rezultāta, ka persona (ES pilsonis, kurš dzīvo Latvijā, ir ekonomiski neaktīvs) būtībā ir pilnīgi izslēgta no Latvijas publiskās veselības apdrošināšanas sistēmas. Līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums izpilda iepriekšminētā sprieduma prasības - arī šādām personām ir nodrošināta vienlīdzīga piekļuve Latvijas veselības aprūpes sistēmai, izpildot tādus pašus kritērijus, konkrētajā gadījumā - dzīvesvietas deklarēšanas principu, kā Latvijas valstspiederīgajiem.
Lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kurām ir deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta (turpmāk - deklarēta dzīvesvieta) Latvijā vai tās strādā Latvijā, nepieciešams papildināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. pantu ar noteiktu personu uzskaitījumu: personām, kurām piemērots īpaši aizsargājamas cietušās personas statuss kriminālprocesā; jaundzimušajiem līdz sešu mēnešu vecumam; Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, bezvalstniekiem, kuriem bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā, kuriem piešķirta Latvijas valsts pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā, izdienas pensija vai speciālā valsts pensija un deklarētā dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē;Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, ja iegūst augstāko izglītību pilna laika studiju programmā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Likumprojekta 3. pantā ietvertais Veselības aprūpes finansēšanas likuma 5. panta pirmās daļas 8. punkts paredz noteikt, ka valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai, atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam novirza valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā. Vienlaikus likumprojekta 8. pantā ietvertā Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11.1 panta pirmā daļa paredz noteikt, ka tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā ir aizturētajam, patvēruma meklētājam, skrīninga subjektiem un ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma atgriešanas robežprocedūra. Līdz ar to atbilstoši likumprojekta 3. pantā ietvertajam Veselības aprūpes finansēšanas likuma 5. panta pirmās daļas 8. punktam valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai, atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam novirza valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Likuma 11.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem (proti, aizturētajam, patvēruma meklētājam, skrīninga subjektiem un ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma atgriešanas robežprocedūra) normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.
Veselības aprūpes finansēšanas likuma 5. panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka veselības aprūpes pakalpojumus, kuriem novirza valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļus, kas piešķirti Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmām, personu grupas, kurām ir tiesības saņemt minētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī pacientu grupas, kurām no šajā pantā minētajiem finanšu līdzekļiem sedz pacienta līdzmaksājumu.
Papildinot Veselības aprūpes finansēšanas likumu ar 11.1 pantu, tiek noteiktas personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā, jo medicīniskā palīdzība personām tiek apmaksāta ne tikai no Veselības ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem, bet arī citām ministrijām piešķirtajiem līdzekļiem.
Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 9. pants nosaka, kārtību un apjomu, kā aizturētā persona var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Līdz ar to, veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, netiek mainīta pastāvošā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas kārtība un pakalpojumu apjoms aizturētajām personām.
Faktam, ka aizturētā persona var atbilst kādai no Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. pantā norādītajām personu kategorijām (piemēram, personai, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vai Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un tam ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā) nav ietekmes uz veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un sniegšanas kārtību personas aizturēšanas gadījumā, kā arī personas aizturēšanas fakts nemaina personas atbilstību 11. pantā noteikto personu kategorijām.
Attiecībā par patvēruma meklētājiem, skrīninga subjektiem un ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma atgriešanas robežprocedūra skaidrojams, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2024/1349, ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza Regulu (ES) 2021/1148(turpmāk – regula Nr. 2024/1349) noteikto, skrīningu piemēro visiem šīs regulas 5. pantā un 7. pantā minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr.767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (turpmāk - regula Nr.2024/1356) 12. panta 1. punktā noteiktajam, skrīningam pakļautiem trešo valsts valstspiederīgajiem ir piekļuve neatliekamajai veselības aprūpei un primārai slimību ārstēšanai. Savukārt saskaņā ar regulas Nr.2024/1349 4. panta 2. punktā noteikto, trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuru iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā ir noraidīts patvēruma procedūras ietvaros, veselības aprūpes standartiem jāatbilst standartiem, kurus piemēro patvēruma meklētājiem.
Piedāvātie grozījumi nemaina patreizējo kārtību konkrēto subjektu veselības aprūpes nodrošināšanā un finansēšanā.
Attiecībā par Likumprojekta 7. pantā iekļauto Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta trešās daļas 7. punktu, norādāms, ka saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 24. pantu, persona, kas saņem pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kam nav tiesību saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, tomēr saņem šādus pabalstus sev un saviem ģimenes locekļiem, ciktāl viņai uz tiem būtu tiesības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai vismaz vienas tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir kompetenta attiecībā uz viņas pensijām, ja viņa dzīvotu šajā valstī. Pabalstus natūrā par 2. punktā minētās iestādes līdzekļiem nodrošina dzīvesvietas iestāde tā, it kā attiecīgajai personai būtu tiesības uz pensiju un pabalstiem natūrā saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Līdz ar to persona, kas saņem Latvijas pensiju, bet dzīvo ārpus Latvijas saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 24. pantu ir uzskatāma par apdrošinātu Latvijā. Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 3. panta trešo daļu sociāli apdrošinātajām personām, kuras ir pakļautas veselības apdrošināšanai, ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Papildus skaidrojams, ka saskaņā ar Diasporas likuma 16. panta trešās daļas 3. punktu, papildu adresi neņem vērā, nosakot personas tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts pabalstiem un šo pabalstu izmaksu. Tādējādi izdarāms secinājums, ka arī likumprojektā paredzētajam deklarētās dzīvesvietas kritērijam jāattiecas tikai uz pamata dzīvesvietu, nevis papildu adresi.
Attiecībā par Likumprojekta 7. pantā iekļauto Veselības aprūpes finansēšnas likuma 11. panta trešās daļas 8. punktu, norādāms, ka studentiem ārpus Latvijas studējot, jāizpilda prasība par dzīvesvietas deklarēšanu ārpus Latvijas, līdz ar to šajā daļā norādītās personu grupas pēc jaunā regulējuma neatbilstu 11.panta otrajai daļai. Līdz ar to nepieciešams noteikt izņēmumu, lai nodrošinātu personām tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot vienlīdzību šo personu grupas ietvaros, jo ir faktiski liegta iespēja personām deklarēt dzīvesvietu Latvijā.
Ar Likumprojektu tiek noteikts, ka Dienests regresa kārtībā atgūtos līdzekļus un ieņēmumus no starptautiskajiem norēķiniem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensāciju ieskaita valsts pamatbudžeta programmā Nr. 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” un izmanto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, nodrošinot šo līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu veselības aprūpes sistēmas finansēšanai un veicinot tās ilgtspēju.
Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru indikatīvi plānotais pašu ieņēmumu apjoms tiek plānots (33.17.00) ieņēmumiem, kas saņemti par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem un sniegti personai, kurai prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts veselības kaitējums. Minētos izdevumus Dienests regresa kārtībā atgūst atbilstoši spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajam. Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 216.punktam un (33.18.00) ieņēmumi, kas saņemti no kompetentām iestādēm sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros veselības aprūpes jomā par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Apvienoto Karalistes iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā.
Ja kalendārā gada laikā veidojas virsplāna pašu ieņēmumi, Dienests atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" sniedz priekšlikumus apropriācijas palielināšanai ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kas pēc asignējuma saņemšanas tiek novirzīti izdevumos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.
Ja valsts pamatbudžeta apakšprogrammas kontā iepriekšējā gada beigās saglabājies līdzekļu atlikums no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem Valsts kase atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1220 “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība” 45.2 3.punktam Valsts kase ieskaita to deponēto līdzekļu kontā, kas atvērts budžeta apakšprogrammas atlikumu uzskaitei līdz to ieplānošanai budžetā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" sniedz priekšlikumus apropriācijas palielināšanai izdevumiem no n. gada maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma uz n.gada 1.janvāri, kas pēc asignējuma saņemšanas tiek novirzīti izdevumos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.
Dienests regresa kārtībā par prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma cietušo personu ārstēšanu Dienests ir atguvis:
2023.gadā 1 250 864,52 EUR;
2024.gadā 1 363 796,63 EUR;
2025.gada 9 mēnešos 1 145 242,94 EUR.
Paredzams, ka 2025.gadā regresa kārtībā varētu tikt atgūti 1 526 990,59 EUR.
No kompetentām iestādēm sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros veselības aprūpes jomā par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Apvienoto Karalistes iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā Dienests ir atguvis:
2023.gadā 736 319,89 EUR;
2024.gadā 1 153 862,01 EUR;
2025.gada 9 mēnešos 786 928,20 EUR.
Paredzams, ka 2025.gadā par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Apvienoto Karalistes iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā varētu tikt atgūti 1 049 237,60 EUR.
Turpmākajos gados regresa kārtībā un par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Apvienoto Karalistes iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā varētu tikt atgūts līdzvērtīgs līdzekļu apjoms.
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kurām ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā vai tās strādā Latvijā, kā arī to, ka Dienests uztur veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzi, Dienestam jāveic izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzes tehniskajā risinājumā, sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm - Dienestam nepieciešamo datu pārziņiem, izvērtējot iespējas nodrošināt datu apmaiņas procesu. Līdz ar to ir nosakāms 6 (sešu) mēnešu pārejas periods, lai īstenotu normatīvā tiesību akta izmaiņas Dienesta informācijas sistēmās.
Veselības ministrija sadarbībā ar Dienestu, izmantojot oficiālos komunikācijas kanālus — Veselības ministrijas un Dienesta tīmekļvietnes, sociālos medijus, preses relīzes u.c, nodrošinās savlaicīgu un plašu sabiedrības informēšanu pārejas periodā.
[4] 2021.gada 15.jūlija Spriedums lietā Nr.C-535/19 A. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:62019CJ0535
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" Dienests uztur Vadības informācijas sistēmu (turpmāk – VIS) un, pamatojoties uz Pacientu tiesību likuma 10. panta piekto daļu, veic no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību, nodrošinot VIS informāciju par pacientiem un saņemtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 “Politikas plānošanas dokuments. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns. Latvija. 2021-2026.”, Dienests ir izstrādājis projektu “Veselības nozares statistikas (analītikas) informācijas sistēma (turpmāk-“NSIS”). Ņemot vērā, ka NSIS veiks VIS pieejamo datu analītisku apstrādi, kā arī datu analīzes procesā ir paredzēta datu saņemšana no VIS, nepieciešams iestrādāt normatīvajā tiesību aktā deleģējumu datu apstrādei. Līdz ar to nepieciešams noteikt Ministru kabinetam deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus “Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas “Vadības informācijas sistēma” noteikumi”.
Dienests ir arī Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes pārzinis. Datu apstrādes mērķis šajā datubāzē ir nodrošināt informāciju par personām, kurām ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tas ir, lai tad, kad persona vēršas ārstniecības iestādē vai aptiekā pēc valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma, informācija par to, ka personai ir vai nav tiesības šādu pakalpojumu saņemt, jau būtu pieejama ārstniecības personai vai farmaceitam, nevis ārstniecības personai vai farmaceitam būtu nepieciešams pašam veikt datu pieprasīšanu no vairāk kā 10 informācijas sistēmām un konstatēt, vai attiecīgajai personai ir vai nav tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu).
Datu apstrādes pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Šāds pienākums pārzinim izriet no likumprojekta 11.panta.
Papildus norādāms, ka Dienests ar minēto datubāzi strādā jau ilgstoši, un tā nav jaunizveidota – tiek nodrošināta tās nepārtraukta darbība un uzturēšana atbilstoši normatīvajam regulējumam, un ar šo likumprojektu nav paredzēts palielināt Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē apstrādājamo personas datu apjomu.
Dienests ir arī Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes pārzinis. Datu apstrādes mērķis šajā datubāzē ir nodrošināt informāciju par personām, kurām ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tas ir, lai tad, kad persona vēršas ārstniecības iestādē vai aptiekā pēc valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma, informācija par to, ka personai ir vai nav tiesības šādu pakalpojumu saņemt, jau būtu pieejama ārstniecības personai vai farmaceitam, nevis ārstniecības personai vai farmaceitam būtu nepieciešams pašam veikt datu pieprasīšanu no vairāk kā 10 informācijas sistēmām un konstatēt, vai attiecīgajai personai ir vai nav tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu).
Datu apstrādes pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Šāds pienākums pārzinim izriet no likumprojekta 11.panta.
Papildus norādāms, ka Dienests ar minēto datubāzi strādā jau ilgstoši, un tā nav jaunizveidota – tiek nodrošināta tās nepārtraukta darbība un uzturēšana atbilstoši normatīvajam regulējumam, un ar šo likumprojektu nav paredzēts palielināt Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē apstrādājamo personas datu apjomu.
Problēmas apraksts
Tāpat saskaņā ar spēkā esošo regulējumu kopš 2025. gada 1. janvāra personas, kuras slimo ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību, saņemot narkoloģisko ārstēšanu, ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumu veikšanas. Esošais regulējums ir attiecināms tikai uz personām, kuras lieto atkarību izraisošas vielas - alkoholu, narkotiskas, psihotropas vai toksiskas vielas, bet netiek attiecināts uz personām, kuras cieš no procesu atkarībām (piemēram, azartspēļu atkarības).
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka visām personām, kuras cieš no atkarībām, tiktu nodrošināta vienāda iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, neveicot līdzmaksājumu, ir nepieciešams papildināt uzskaitījumu ar personām, kurām ir patoloģiska tieksme uz azartspēlēm.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Iepriekš virzīts likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (Nr.875/Lp14), kas ietver papildus šiem grozījumiem arī izmaiņas, kas skar veselības aprūpes administrēšanu, tajā skaitā Nacionālā veselības dienesta pārveidošanu par Nacionālo veselības fondu
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- diaspora
- jebkura fiziska persona ( sabiedrība kopumā)
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004 persona ir pakļauta tās valsts tiesību aktiem, kurā tā tiek nodarbināta, savukārt persona, kura netiek nodarbināta – pakļauta valsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo.
Līdz ar to turpmāk valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā).
Līdz ar to turpmāk valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā).
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta esošo finanšu līdzekļu ietvaros.
2024. gadā 15 707 ārvalstīs deklarētie Latvijas valstspiederīgie saņēmuši Latvijas valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2 957 457 euro apmērā. Stājoties spēkā likuma grozījumiem, indikatīvo ietaupījumu plānots novirzīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un Dienesta IKT sistēmu izmaiņām likumprojektā ietvertajiem risinājumiem.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojumu Nr. 623 “Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju”, ar 2025. gada 1. janvāri Dienests tika reorganizēts. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs” ar 2025. gada 1. janvāri ir Dienesta tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja attiecībā uz funkciju īstenot e-veselības politiku, un ir valsts informācijas sistēmas “Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma” pārzinis. Savukārt Dienesta pārziņā joprojām paliek Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāze.
Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada 14. maijā ir pieņēmusi Migrācijas un patvēruma paktu, t.sk. Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr.767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2024/1349, ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza Regulu (ES) 2021/1148, kas stāsies spēkā 2026. gada 12. jūnijā.
Saskaņā ar aktuālo prognozi, pieņemts, ka vidējais personu, kas tiks pakļautas skrīninga procedūrai, skaits – 600 personas.
Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai periodā, kad personām tiek nodrošināta skrīninga procedūra, varētu sastādīt 1260 euro gadā.
Izdevumu aprēķini balstās uz 2024. gada un 2025. gada 9 mēnešu faktiskajiem veselības aprūpes (medicīnas) izdevumiem, kas tika segti Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 70.24.00 “Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)” ietvaros, aizturētājiem ārzemniekiem un patvēruma meklētājiem Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros, ar pieņēmumu, ka atbilstoši skrīninga procedūras ilgumam (3 dienas), tie sastādīs tikai 20% no vidējiem izdevumiem vienai personai.
Izdevumu aprēķins: 10,50 euro (vidējie izdevumi 1 personai 2024. gadā un 2025. gada 9 mēnešos) x 20% x 600 personas = 1260 euro.
Tiek paredzēts, ka skrīninga procedūrai pakļauto personu veselības aprūpe tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijas budžeta programmai 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi 2018. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un apmaksas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumus Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un apmaksas kārtība" nepieciešams papildināt ar jaunu normu, kurā nosaka veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kas tiek apmaksāts no līdzekļiem, kas piešķirti Iekšlietu ministrijai, un pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek piešķirti Veselības ministrijai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 5. panta otro daļu.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
Likumprojekts atbilst tiesību sistēmai un Latvijas Republikas Satversmei.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1346
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
32024L1346, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija direktīva (ES) 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai.
Apraksts
Tiek nodrošināta direktīvas piemērošana
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R1356
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
32024R1356, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regula (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr.767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817
Apraksts
Tiek nodrošināta regulas piemērošana
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R1349
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
32024R1349, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regula (ES) 2024/1349, ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza Regulu (ES) 2021/1148
Apraksts
Tiek nodrošināta regulas piemērošana
ES tiesību akta CELEX numurs
32004R0883
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
32004R0883, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)
Apraksts
Tiek nodrošināta regulas piemērošana
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
32024L1346, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija direktīva (ES) 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
22. pants
3., 4. un 6. pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemtas ar grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
32024R1356, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regula (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr.767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
12. pants
3., 4. un 6. pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemtas ar grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
32024R1349, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regula (ES) 2024/1349, ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza Regulu (ES) 2021/1148
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4. pants
3., 4. un 6. pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemtas ar grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
32004R0883, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
11. un 17. pants
11. pants
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Valsts kanceleja, Tiesībsarga birojs, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecību LatvijāNevalstiskās organizācijas
Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas ārstu biedrība, Latvijas Pacientu organizāciju tīklsCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/publiskai-apspriesanai-nodots-veselibas-aprupes-finansesanas-un-administresanas-likumprojekts
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ņemot vērā, ka grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā izriet no iepriekš izstrādātā un Ministru kabinetā 2025.gada 28.februārī apstiprinātā likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” (Nr.875/Lp14) satura, tad sabiedrības līdzdalība norisinājās pie šī projekta virzības.
Ar detalizētāku informāciju var iepazīties pie 24-TA-2759.
Ar detalizētāku informāciju var iepazīties pie 24-TA-2759.
6.4. Cita informācija
Veselības ministrija vairākkārt bija virzījusi konceptuālā ziņojuma projektu, kurā aprakstītas plānotās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas modelī. 2021. gada novembrī iesniedza Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai Konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros” atzinuma sniegšanai, ar kuru Veselības ministrija bija izteikusi divus priekšlikumus turpmākajam visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas principam, piedāvājot atbalstīt II. priekšlikumu, kurš paredz “visaptverošu valsts obligāto veselības apdrošināšanu visām personām ar deklarēto dzīvesvietu Latvijā, ieviešanu un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, atsakoties no veselības aprūpes minimuma nodrošināšanas, valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nodrošinot personām ar deklarēto dzīvesvietu Latvijā, jautājumu par visaptverošu valsts obligāto veselības apdrošināšanu risinot kopējās nodokļu politikas ietvaros (21-TA-932). Minētais konceptuālais ziņojums netika saskaņots un pieņemts.
Kā arī atkārtoti Veselības ministrija 2022. gadā virzīja Konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros” (22-TA-2532), kurš politisko viedokļu atšķirības dēļ arī netika pieņemts. Norādāms, ka iepriekšminētajos konceptuālajos ziņojumos bija atspoguļots veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas balstīts uz deklarēšanās principu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta esošo funkciju ietvaros.
Atteikšanās no līdzšinējā dalījuma, identificējot daudzās sociāli mazaizsargātās grupas, būtiski atvieglos Dienesta uzdevuma - uzturēt veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi un funkcijas - administrēt valsts budžeta līdzekļus un norēķināties par veselības aprūpes pakalpojumiem, medicīniskajām ierīcēm un zālēm, izpildi. Piedāvātais risinājums samazinās datu apmaiņu starp Dienestu un citām valsts pārvaldes iestādēm. Dienestam pietiks pārliecināties par to, vai persona ir sociālā nodokļa maksātājs, vai arī tās dzīvesvietas deklarēšanas faktu.
Atteikšanās no līdzšinējā dalījuma, identificējot daudzās sociāli mazaizsargātās grupas, būtiski atvieglos Dienesta uzdevuma - uzturēt veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi un funkcijas - administrēt valsts budžeta līdzekļus un norēķināties par veselības aprūpes pakalpojumiem, medicīniskajām ierīcēm un zālēm, izpildi. Piedāvātais risinājums samazinās datu apmaiņu starp Dienestu un citām valsts pārvaldes iestādēm. Dienestam pietiks pārliecināties par to, vai persona ir sociālā nodokļa maksātājs, vai arī tās dzīvesvietas deklarēšanas faktu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir balstīta uz visas sabiedrības solidāru iesaisti atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu un tā efektīvu izlietojumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Turpmākā rīcība attiecībā uz tiesību īstenošanu, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, attiecīgajā kārtībā un secībā, ir likumā ietverta šādu grupu identificēšana pēc šādiem principiem:
I. Personas, kuras ir sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
II. Personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet ir izvēlējušās savas dzīves vietu Latvija un apstiprinājušas to ar dzīvesvietas deklarāciju Latvijā. Vienlaikus paredzot, ka priekšnosacījums deklarētajai adresei Latvijā nav attiecināms uz I. personu grupā minētajām personām.
Papildus jāņem vērā, ka iepriekšminētais attiecas uz personām, kas pieder pie vienas no šādām personu grupām:
1) Latvijas pilsonis;
2) Latvijas nepilsonis;
3) ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
4) bezvalstnieks, kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja;
5) bēglis, kuram Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss;
6) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kuram piešķirta reģistrācijas apliecība.
I. Personas, kuras ir sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
II. Personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet ir izvēlējušās savas dzīves vietu Latvija un apstiprinājušas to ar dzīvesvietas deklarāciju Latvijā. Vienlaikus paredzot, ka priekšnosacījums deklarētajai adresei Latvijā nav attiecināms uz I. personu grupā minētajām personām.
Papildus jāņem vērā, ka iepriekšminētais attiecas uz personām, kas pieder pie vienas no šādām personu grupām:
1) Latvijas pilsonis;
2) Latvijas nepilsonis;
3) ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
4) bezvalstnieks, kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja;
5) bēglis, kuram Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss;
6) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kuram piešķirta reģistrācijas apliecība.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nacionālais veselības dienests ir pārzinis Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzei. Datu apstrādes mērķis šajā datubāzē ir nodrošināt informāciju par personām, kurām ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tas ir, lai tad, kad persona vēršas ārstniecības iestādē vai aptiekā pēc valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma, informācija par to, ka personai ir vai nav tiesības šādu pakalpojumu saņemt, jau būtu pieejama ārstniecības personai vai farmaceitam, nevis ārstniecības personai vai farmaceitam būtu nepieciešams pašam veikt datu pieprasīšanu no vairāk kā 10 informācijas sistēmām un konstatēt, vai attiecīgajai personai ir vai nav tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu).
Datu apstrādes pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Šāds pienākums pārzinim izriet no likumprojekta 11.panta.
Papildus norādāms, ka ar šo likumprojektu nav paredzēts palielināt Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē apstrādājamo personas datu apjomu.
Datu apstrādes pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Šāds pienākums pārzinim izriet no likumprojekta 11.panta.
Papildus norādāms, ka ar šo likumprojektu nav paredzēts palielināt Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē apstrādājamo personas datu apjomu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi