Anotācija (ex-ante)

Ar grozījumiem Sankciju likumā, kas stāsies spēka 2024. gada 1. aprīlī, Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID) noteikts par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos tiktāl, ciktāl normatīvie akti nenosaka citādi, tajā skaitā attiecībā uz konkrētu izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē. Līdz ar to esošo regulējumu nepieciešams papildināt ar FID noteiktajai kompetencei un pienākumiem atbilstošu regulējumu. Tāpat Sankciju likumā grozīts  Latvijas Bankai noteiktais deleģējums, paredzot, ka noteikumus par kritērijiem un prasībām attiecībā uz finanšu tirgus vai finanšu tirgus dalībnieka intereses būtiski ietekmējošām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO)  dalībvalsts sankcijām ir jānosaka Ministru kabinetam nevis Latvijas Bankai, kā līdz šim. Līdz šim Sankciju likums noteica starptautisko un nacionālo sankciju veidus, taču pēc grozījumiem Sankciju likumā ir noteikti tikai nacionālo sankciju veidi, savukārt starptautisko sankciju veidi ir noteikti attiecīgajos normatīvajos aktos, ar ko tiek noteiktas starptautiskās sankcijas, kas Latvijā ir tieši piemērojami. Turklāt starptautiskie (Eiropas Savienības) sankciju režīmi paredz aizvien jaunus, iepriekš nebijušus sankciju veidus. 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes kārtība” izstrādāti atbilstoši līdz šim spēkā esošajam Sankciju likumam, līdz ar to šos noteikumus nepieciešams pārstrādāt, saglabājot risinājumus, kas novērsa Moneyval konstatētos trūkumus Latvijas normatīvajos aktos.

Noteikumu projekta pirmā nodaļa papildināta ar Ministru kabinetam doto deleģējumu noteikt sankciju subjektu pamatvajadzību segšanai nepieciešamo izdevumu noteikšanas principus, finanšu tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai tirgus intereses, un prasības attiecībā uz sankciju piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES dalībvalsts vai NATO dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses. 

Noteikumu projekta otrā nodaļā - Starptautisko sankciju ierosināšanas kārtība - par pamatu ņemts 2019. gada 9. jūlija noteikumos Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes kārtība” noteiktais, papildinot to ar punktu, kas precizē, ka tiesību akta projektu Ministru kabinetā, pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Ministru kabineta dotu uzdevumu, Nacionālās drošības padomes priekšlikumu vai FID, valsts drošības iestāžu vai uzraudzības institūciju informāciju, iesniedz ārlietu ministrs. Tāpat papildināts, ka informāciju sankciju ierosināšanai sniedz FID un atbilstoši Sankciju likuma grozījumiem kompetentās institūcijas aizstātas ar uzraudzības institūcijām. Dokumentu kopumu nacionālo sankciju noteikšanai Ministru kabinetā, kā sankciju politikas veidotāja, iesniedz Ārlietu ministrija. Šajā nodaļā noteiktā kārtība attiecas tikai uz jaunu sankciju (jauna sankciju režīma) noteikšanu, bet neattiecas uz jau noteikto sankciju grozīšanu vai papildināšanu. 

Noteikumu projekta trešā nodaļa nosaka, kā tiek noskaidrots iespējamais sankciju subjekts, nosakot nacionālās vai ierosinot starptautiskās sankcijas. Par pamatu ņemts  noteiktais regulējums, taču atbilstoši Sankciju likumā lietotajai terminoloģijai precizēts, ka noskaidrots tiek iespējamais sankciju subjekts, jo sankciju subjektam jau ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Noteikts, ka iespējamā sankciju subjekta noskaidrošanu veic Ārlietu ministrija, jo tā gatavos tiesību aktu projektus nacionālo sankciju noteikšanai vai starptautisko sankciju ierosināšanai Ministru kabinetā.
Izstrādātais regulējums atbilst vispārpieņemtajai starptautiskajai praksei un jau lietotiem parametriem gan fiziskām, gan juridiskām personām, kādus personu noskaidrošanai izmanto arī nosakot Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) un ES sankcijas.
Noteikumi satur neizsmeļošu uzskaitījumu ar kritērijiem, pēc kuriem tiek noskaidrots iespējamais sankciju subjekts, tādējādi ļaujot noskaidrot personas pēc daļas no uzskaitītajiem kritērijiem, kā arī citiem iespējamiem identifikatoriem.

Noteikumu ceturtajā nodaļā noteikti pamatvajadzību noteikšanas principi. Izņēmumu atļauju izdošana pamatvajadzību nodrošināšanai ir specifiski regulēts normu kopums, ko vispārīgi regulē noteikumu sestajā nodaļā noteiktā izņēmumu piemērošanas kārtība.
Noteikumu projektā noteikto pamatvajadzību noteikšanas principu mērķis ir radīt vienotu pieeju pamatvajadzību noteikšanas procesā. Lēmuma par izņēmuma piemērošanu pamatvajadzību nodrošināšanai procesā FID jāgūst pārliecība, ka ar pamatvajadzību segšanai pieprasītajiem līdzekļiem fiziska persona līdzekļus izmantos tikai savas vai apgādājamo ģimenes locekļu pamata ikdienas sadzīves un veselības stāvokļa nodrošināšanai, vērtējot saprātīgu pamatojumu, lai nodrošinātu noteikumu 10.punktā minēto mērķi, bet juridiska persona tos izmantos, lai nodrošinātu minimālu juridiskās personas pastāvēšanu. Sankciju subjekta pamatvajadzību segšanai pieprasāmie līdzekļi nav saistāmi ar sankciju subjekta vērtējumu par tā pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu apmēru pirms sankciju noteikšanas. Piemēram, fiziskas personas luksusa dzīvesveids līdz sankciju noteikšanai nav pamats, lai, prasot pamatvajadzību izņēmuma atļauju, tiktu atļauts izmantot līdzekļus luksusa izdevumu segšanai, kas neizpilda pamatvajadzību segšanas mērķi, vai juridiskas personai – noteikts darbinieku skaits vai īrējamo telpu apmērs, kāds tas bija pirms sankciju noteikšanas, nav pamats, lai prasot pamatvajadzību izņēmuma atļauju, tiktu atļauts uzturēt tādu pašu darbinieku skaitu vai turpināt īrēt tāda paša apmēra telpas, ja noteiktās sankcijas pēc būtības nepieļauj saimnieciskās darbības turpināšanu. Saprātīga pamatojuma vērtēšanai FID var vadīties pēc, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par vidējo dzīves līmeni valstī, vai izmantot citus publicētos datus, kas raksturo dzīves līmeni. Pie pamatvajadzībām iekļautie īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumi iekļauj visu sankciju subjekta īpašumā esošo īpašumu uzturēšanu. 
Pamatvajadzību segšanas izņēmumu atļaujas juridiskām personām iespējams izdot sankciju regulējumā noteiktajos gadījumos, ja tas nepieciešams juridiskās personas minimālai pastāvēšanai. Izņēmumu atļaujas pamatvajadzību nodrošināšanai juridiskai personai var tikt piešķirtas, vērtējot juridiskās personas darbības plānu, kas izveidots, ņemot vērā ar sankcijām noteikto ierobežojumu un to mērķa ietekmi uz juridisko personu ilgtermiņā. Juridiskās personas darbības plāns var ietvert iepriekšējo periodu bilances, plānotās nākotnes izdevumu pozīcijas, aktīvu uzskaitījumu un to pārvaldības plānu, kā arī minimāli nepieciešamā darbinieku skaita nodrošinājuma plānu, pamatojot to nepieciešamību juridiskās personas minimālai pastāvēšanai. Normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei nepieciešamie izdevumi, vērtējot to saprātīgu pamatojumu, jānorāda darbības plānā un šie izdevumi un to apmērs 11.3. punkta kārtībā tiks vērtēti atbilstoši juridiskas personas turpmākas darbības plānam.
Noteikumos norādītais pamatvajadzību uzskaitījums fiziskām un juridiskām personām norāda to pamatvajadzību loku, kas pamatā saistīts ar pamatvajadzību nodrošināšanu, taču nav uzskatāms par izsmeļošu sarakstu. Piemēram, par pamatvajadzībām, ņemot vērā individuālos apstākļus, var tikt uzskatīti tādi izdevumi, kas norādīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 27.07.2023. vispārējā saskaņojuma sadaļās “Fizisko personu pamatvajadzības” un “Juridisko personu pamata saimnieciskās darbības izdevumi”. Papildus FID paredzējis izdot atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kuros varēs skaidrot papildus gadījumus, kas var tikt uzskatīti par fizisku vai juridisku personu pamatvajadzībām.
Noteikumu projektā norādītais pamatvajadzību uzskaitījums tiks piemērots gan attiecībā uz nacionālajām, gan starptautiskajām sankcijām. Tas veidots ievērojot Eiropas Savienības regulās noteikto pamatvajadzību uzskaitījumu un minētajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vispārējā saskaņojumā iekļauto uzskaitījumu. Šāds uzskaitījums nepieciešams, jo, piemēram ANO sankcijās nav atsevišķi noteikts, kas uzskatāms par pamatvajadzībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka tiesību aktos, ar ko noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, var būt iekļauti specifiski pamatvajadzību noteikšanas kritēriji vai to uzskaitījums, kas jāievēro izpildot konkrētās sankcijas.

Noteikumu projekta piektā nodaļa – Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes kārtība – apvieno 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes kārtība” nodaļas "civiltiesisko ierobežojumu izpilde", "līdzekļu iesaldēšana" un “nacionālo sankciju noteikšana”, jo Sankciju likuma grozījumi, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. aprīlī, paredz, ka civiltiesiskie ierobežojumi attiecināmi tikai uz nacionālajām sankcijām. Tādējādi nodaļa "Starptautisko un nacionālo sankciju izpilde" veidota, lai regulētu gan nacionālo, gan starptautisko sankciju izpildi. 

Noteikumu projekts paredz, ka izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kas paredz saimniecisko resursu iesaldēšanu un aizliegumu tieši vai netieši darīt pieejamus saimnieciskos resursus, visām personām ir pienākums nodrošināt, ka saimnieciskie resursi netiek izmantoti kā analogs līdzekļiem un noteiktās sankcijas piemēro tā, lai novērstu iespēju sankciju subjektam iegūt finansiālu vai ekonomisku labumu, izmantojot saimnieciskos resursus. Tādējādi regulējums precizēts atbilstoši Sankciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajam, ka šis pienākums ievērot šos noteikumus ir visām personām, nesašaurinot to uz nodaļā uzskaitītajiem reģistriem. 
Vienlaikus reģistru uzskaitījums papildināts ar jaunu institūciju - Valsts zemes dienestu, lai nostiprinātu tā tiesības izdarīt nepieciešamās ierobežojumu atzīmes Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. 
Atsevišķi noteikti pienākumi Tiesu administrācijai, Patentu valdei, Lauksaimniecības datu centram un Valsts zemes dienestam sankciju jomā, pamatojoties uz ko tie var izpildīt nepieciešamās darbības, kas tiem nav noteiktas citos normatīvajos aktos. Tāpat precizēts, ka reģistri veic tiem noteiktās darbības, izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas, nevis, kā tas bija noteikts iepriekš – rīkojas pēc informācijas saņemšanas par sankciju noteikšanu vai atcelšanu. Šāds precizējums ietver jau minēto pienākumu visām personām pašām ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, nevis rīkoties vienīgi gadījumā, kad tiem šāda informācija tiek sniegta. Šāds formulējums neizslēdz citām institūcijām noteiktos pienākumus informēt par sankciju noteikšanu vai atcelšanu.
Līdzīgi kā attiecībā uz saimnieciskajiem resursiem, izpildot starptautiskās un nacionālās sankcijas, kas paredz līdzekļu iesaldēšanu un aizliegumu tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus, visām personām ir pienākums nodrošināt, ka nekavējoties, bez iepriekšēja brīdinājuma tiek ievēroti aizliegumi, ko nosaka attiecīgās starptautiskās vai nacionālās sankcijas regulējošie normatīvie akti. Tādējādi regulējums atbilst Sankciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajam, ka pienākums ievērot šos noteikumus ir visām personām.
Līdzekļu iesaldēšana nemaina šo līdzekļu īpašumtiesības, tie netiek konfiscēti un tie nevar tikt nodoti trešajām personām, tai skaitā, uzraudzības institūcijām. Noteikumu projekta 14. un 15. punkts iekļauti, jo tie skaidri norāda personu rīcību izpildot starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Regulējums iekļauts, izpildot Moneyval vērtējumā konstatētos trūkumus un paredzētu rīcības noteiktību. Noteikumu projekta 14. punkta regulējums nosaka personu rīcību attiecībā saimnieciskajiem resursiem, savukārt 15. punkts nosaka rīcību ar finanšu līdzekļiem, aizliedzot tos darīt pieejamus. Ierobežojot rīcību ar saimnieciskajiem resursiem, ne vienmēr ir aizliegts tos izmantot, taču ir aizliegts tos izmantot veidā, kas sniedz ekonomisku labumu, piemēram, pārdot.

Noteikumu projekts nosaka, FID savā tīmekļvietnē nekavējoties publicē informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā, pamatojoties uz informāciju un dokumentiem, ko, izpildot Sankciju likuma prasības, FID sniegušas personas, kā arī pamatojoties uz citu FID rīcībā esošu informāciju, piemēram, ko FID ieguvis saziņā ar ārvalstu kompetentajām institūcijām un starptautiskajām organizācijām. Lai nodrošinātu, ka FID tīmekļvietnē publicētā  informācija ir pamatota, tas 30 dienu laikā pēc publikācijas veikšanas pārbaudīs, vai sankciju subjekta līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir iesaldēti atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Konstatējot situāciju, kur līdzekļi vai saimnieciskie resursi iesaldēti nepamatoti, jo, piemēram, pret konkrēto fizisko vai juridisko personu nav attiecināmas nacionālās vai starptautiskās sankcijas, FID izdos saistošu lēmumu ar mērķi nodrošināt sankciju izpildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Noteikumu projekts paredz, ka Ārlietu ministrija papildus pienākumam, atbilstoši, likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktam  informēt FID un likuma 13. pantā minētās uzraudzības institūcijas, publicē Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē informāciju par spēkā esošajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām, lai uzlabotu sabiedrības informētību sankciju jomā, tādējādi paplašinātu informatīvo avotu skaitu, ko personas var izmantot pilnvērtīgākai sankciju ievērošanai un izpildei.

Šo noteikumu vajadzībām noteikumu tekstā tiek lietots un skaidrots termins "līdzekļi", kas atbilstoši attiecīgajiem starptautisko organizāciju izdotajiem tiesību aktiem sankciju jomā ir jebkāda veida finanšu aktīvi. Šāds terminoloģisks skaidrojums nepieciešams, lai gūtu pārliecību, ka iesaldēšana aptvers visus finanšu aktīvus starptautisko sankciju izpratnē.

Noteikumu projekta piektajā nodaļā noteikts, ka tiesību akta projektu Ministru kabinetā, pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Ministru kabineta dotu uzdevumu, Nacionālās drošības padomes priekšlikumu vai FID, valsts drošības iestāžu vai uzraudzības institūciju sniegto informāciju, iesniedz ārlietu ministrs.
Nacionālās sankcijas var tikt ierosinātas pēc ārvalsts lūguma, ja saņemts attiecīgs ārvalsts lūgums par nacionālo sankciju noteikšanu. Pēc ārvalsts lūguma par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu, Ārlietu ministrija izvērtē, vai ārvalsts iesniegtā informācija pamato nacionālo sankciju noteikšanu, vai informācijas iegūšanā ievērotas personas pamattiesības, kā arī šāda lūguma politisko nozīmīgumu un iespējamo ietekmi uz starptautiskajām attiecībām. Izvērtējumam nepieciešamo informāciju Ārlietu ministrija var pieprasīt no FID, valsts drošības iestādēm vai uzraudzības institūcijām.
Dokumentu kopumu nacionālo sankciju noteikšanai Ministru kabinetā, kā sankciju politikas veidotāja, iesniedz Ārlietu ministrija. Šajā nodaļā noteiktā kārtība attiecas tikai uz jaunu sankciju (jauna sankciju režīma) noteikšanu, bet neattiecas uz jau noteikto sankciju grozīšanu vai papildināšanu.
Papildus noteikumu projekts nosaka, ka Ārlietu ministram ir pienākums gan informēt Ministru kabinetu par šādu ārvalsts lūgumu, gan informēt ārvalsti par pieņemto lēmumu noteikt nacionālās sankcijas.

Noteikumu projekta sestā nodaļa – izņēmumu piemērošanas kārtība – sagatavota atbilstoši FID noteiktajām jaunajām funkcijām. Sankciju likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka FID pēc pamatota rakstveida iesnieguma, ko iesniedzis sankciju subjekts vai persona, kas vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par šādu izņēmumu piemērošanu. Noteikumu projekts precizē informāciju, ko sankciju subjektam vai personas, kas vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, norāda rakstveida iesniegumā un pievienojamajos dokumentos. Galvenais princips ir pienākums izņēmuma pieprasītājam pierādīt un ar dokumentiem apliecināt, ka ir piemērojams sankciju regulējumā paredzētais izņēmums un tas atbilst kopējam sankciju mērķim. FID ir tiesības pieprasīt no sankciju subjekta vai personas, kas vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, neatkarīga auditora vai vērtētāja vērtējumu, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta noteiktiem individuālajiem kritērijiem, lai pamatotu darījuma vai darbības pamatotību. Papildus FID sagatavos informāciju par biežāk uzdotajiem jautājumiem, kurā tiks ietverti piemēri, kādi dokumenti būtu jāpievieno dažādās situācijās, ko paredz sankciju izņēmumi, jo paredzēto izņēmumu dažādības dēļ visām situācijām nav iespējams noteikt vienādu iesniedzamo dokumentu kopumu, piemēram, izņēmums no aizlieguma ieņemt amatu Krievijā iedibinātās juridisko personu, vienību vai struktūru pārvaldības struktūrās un izņēmums no aizlieguma ievest konkrētas preces vai pakalpojumus.
FID atļaujas tiek izdotas iesniedzējam – sankciju subjektam vai personai, kura vēlas veikt darbību. Atļaujas nodibina tiesības iesniedzējam, bet neuzliek par pienākumu trešajām personām izpildīt darbības vai stāties tādā darījumā, kas nepieciešamas atļaujā noteiktās darbības vai darījuma izpildei. Piemēram, ar FID izsniegto atļauju nevarēs uzlikt par pienākumu kredītiestādei izpildīt atļauto maksājumu, jo var pastāvēt citi maksājumu veikšanu ierobežojoši apstākļi. Kredītiestādēm ir pienākums veikt sankciju risku pārvaldību, tai skaitā, attiecībā uz ES dalībvalsts vai NATO dalībvalsts noteiktām sankcijām, kurām ir būtiska ietekme uz iestādes vai finanšu tirgus interesēm, un tā ietvaros ir tiesības atteikt darījuma izpildi, piemēram, ja tas neatbilst iestādes riska novērtējumam.
Lai izpildītu līgumsaistības, kas radušās pirms sankciju noteikšanas, vai lai izpildītu tiesas lēmumu, kas paredz maksājuma veikšanu, vai lai izpildītu citu darbību, ko pieļauj starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteikti izņēmumi, personas var vērsties FID, lai saņemtu attiecīgu atļauju šāda maksājuma veikšanai. Šie līdzekļi netiek darīti pieejami sankciju subjektam.
Noteiktā vispārējā kārtība attiecas arī uz ieslodzījuma vietā esošām personām, kuru lūgumus sankciju izņēmumu piemērošanai FID izskatīs vispārējā kārtībā. Kārtību, kādā persona, kas atrodas ieslodzījumā, var iegūt informāciju un pamatojošos dokumentus nosaka ieslodzījuma vietas darbību regulējošie normatīvie akti.
Ņemot vērā to, ka Eiropas Komisijas atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem (https://finance.ec.europa.eu/system/files/2024-01/faqs-sanctions-russia-consolidated_en.pdf 353.-357. lpp.) norādījusi, ka arī intelektuālais īpašums ir uzskatāms par saimnieciskajiem resursiem, to uzturēšanai nepieciešamie maksājumi būtu skatāmi kā izņēmuma piemērošanas gadījums, par ko jāsaņem FID atļauja.  Šāds skaidrojums arī iekļauts Eiropas Komisijas atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem 357. lpp., norādot, ka nacionālā kompetentā iestāde var lemt par līdzekļu atbrīvošanu maksājumu veikšanai, kas nepieciešami intelektuālā īpašuma reģistrācijas atjaunošanas maksājumu veikšanai, pamatojoties uz Regulas 269/2014 4. panta pirmās daļas c) punktu. Līdz ar to Noteikumu projekta vispārējā kārtība izņēmumu piemērošanai attiecināma arī uz rūpnieciskā īpašuma objektu (patentu, preču zīmju un dizainparaugu) spēkā uzturēšanu un reģistrācijas atjaunošanu.
Attiecībā uz izņēmumu piemērošanu ceļošanas ierobežojumu gadījumā lēmumu nepieņemtu FID. Tie būtu atsevišķi vērtējami gadījumi saistībā ar humāniem apstākļiem vai diplomātiskiem gadījumiem, kurus izvērtētu Ārlietu ministrija un informētu Valsts robežsardzi. Kārtība, kādā persona vēršas ar attiecīgu lūgumu, šajā Noteikumu projektā nav noteikta, jo lēmumi tiktu pieņemti atbilstoši līdzšinējai praksei, lemjot par attiecīgu atļauju personai ieceļot valstī.

Noteikumu projekta septītā nodaļa skaidro sankciju atcelšanas kārtību, nosakot kā persona var lūgt atcelt pret to noteiktās starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Noteikumu projekta septītajā nodaļā apvienotas vispārējās sankciju atcelšanu regulējošās normas un specifiskās darbības, ko īsteno atsevišķi Noteikumu projekta piektajā nodaļā uzskaitītie reģistri sankciju atcelšanas gadījumā.
Šāds regulējums saglabā pastāvošo kārtību, kādā var lūgt atcelt starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
Ja pret Latvijas Republikas jurisdikcijā esošu personu ir noteiktas ANO vai ES sankcijas un persona vēlas, lai šīs sankcijas tiktu atceltas, persona vēršas ar iesniegumu Ārlietu ministrijā, kas atbilstoši noteiktajām sankcijām par personas iesniegumu informē ANO sankciju režīma uzraudzības komiteju vai ombudu, ja sankciju režīmam tāds ir noteikts vai ES Padomi. Persona, pret kuru noteiktas ES sankcijas un tā nav vērsusies Ārlietu ministrijā ar iesniegumu par sankciju atcelšanu, nav ierobežota vērsties pie jebkuras citas ES dalībvalsts atbildīgās institūcijas vai arī ES Tiesā, lai lūgtu atcelt tai noteiktās sankcijas.
Regulējums skaidro personu un piektajā nodaļā minēto reģistru rīcību sankciju atcelšanas gadījumā. Ņemot vērā, ka sankciju subjektam noteikto sankciju atcelšanas gadījumā, zūd juridiskais pamatojums piemērot ar sankcijām noteiktos ierobežojumus, persona nodrošina, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi nekavējoties tiek atbrīvoti, kā arī piektajā nodaļā minētie reģistri dzēš noteiktās ierobežojumu atzīmes, izbeidzot ierobežojumu izpildi un līdzekļu iesaldēšanu.
Regulējumā ietvertas konkrētas darbības, ko attiecīgajā situācijā veic Tiesu administrācija, Patentu valde vai Valsts zemes dienests gadījumā, ja pret sankciju subjektu tiek atceltas sankcijas, ņemot vērā institūciju darbības specifiku un to pienākumus regulējošos normatīvos aktus.

Noteikumu projekta astotā nodaļā noteikti kritēriji un prasības finanšu tirgus dalībniekiem attiecībā uz ES dalībvalstu un NATO dalībvalstu noteiktajām sankcijām. Līdz šim šie kritēriji un prasības bija noteikti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 11. augusta saistošajos noteikumos Nr.126 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”. Ņemot vērā, ka ar Sankciju likuma grozījumiem iepriekš Latvijas Bankai noteiktais deleģējums turpmāk noteikts Ministru kabinetam, kritēriji un prasības noteikti Noteikumu projektā.
No ES un NATO dalībvalstu individuāli noteiktajām sankcijām izrietošo risku pārvaldība ir svarīga Latvijas finanšu nozares stabilitātei un ilgtspējai. Ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) dolāra nozīmīgo lomu pasaules finanšu tirgos, Latvijas finanšu iestādēm ir nepieciešams saglabāt korespondējošās attiecības, tai skaitā, ar ASV finanšu tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu iespēju veikt norēķinus ASV dolāros. Ņemot vērā citu ES un NATO dalībvalstu nacionālos normatīvos aktus, noteiktos gadījumos arī personām ārpus noteiktās valsts jurisdikcijas, tai skaitā, Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem var iestāties juridiska atbildība vai tiem var tikt piemērotas tā sauktās “sekundārās sankcijas” par šādu valstu individuāli noteikto sankciju neievērošanu vai pārkāpšanu. Šādu seku iestāšanās var apdraudēt gan Latvijas finanšu tirgus stabilitāti un ilgtspēju, gan radīt nesamērīgus juridiskos un reputācijas riskus Latvijas finanšu tirgus dalībniekam individuālā līmenī.
Finanšu tirgus dalībniekiem noteikti kritēriji, kādus ņem vērā, lai konstatētu tādas ES vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas, kas var būtiski ietekmē finanšu tirgus intereses, un tādas ES vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas, kas var būtiski ietekmēt finanšu tirgus dalībnieka intereses individuāli tirgus dalībnieka līmenī. Vienlaikus, Noteikumi nosaka, ka finanšu tirgus dalībnieks nodrošina atbilstošu sankciju riska pārvaldīšanu arī attiecībā uz riskiem, kas izriet no tādām ES vai NATO dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kas būtiski ietekmē finanšu tirgus vai finanšu tirgus dalībnieka intereses, un izvērtē ar šiem ierobežojumiem saistītos riskus, tostarp juridiskos riskus, un paredz izvērtējumam atbilstošus ierobežojumus. Tai skaitā finanšu tirgus dalībnieks var noteikt, ka tas nesniedz vai sniedz ierobežotus pakalpojumus personai, attiecībā uz kuru noteikti finanšu ierobežojumi, vai neizpilda vai izpilda tikai noteiktus darījumus. Tādējādi gadījumos, kad finanšu tirgus dalībnieks konstatē, ka pret tā klientu vai darījumā iesaistītu personu ir piemērotas tādas ES vai NATO dalībvalsts sankcijas, kas ir būtiskas finanšu tirgus interesēm vai finanšu tirgus dalībnieka interesēm, tad, ievērojot uz riskiem balstītu pieeju, piemēram, ja darījums netiek veikts ASV dolāros un darījumā nav iesaistīta ASV persona, tiek paredzēta iespēja izpildīt šādu darījumu un sniegt ierobežota apjoma pakalpojumus šādiem klientiem.