24-TA-1356: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma 18. novembra ielā 361B, Vecstropos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 1.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par valsts nekustamā īpašuma 18. novembra ielā 361B, Vecstropos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā, pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par valsts nekustamā īpašuma 18. novembra ielā 361B, Vecstropos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā, pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4474 505 0052) – piecas būves (būvju kadastra apzīmējumi 4474 005 0372 002; 4474 005 0372 004; 4474 005 0372 005; 4474 005 0372 006 un 4474 005 0372 011) – 18. novembra ielā 361B, Vecstropos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 26.09.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3135R/23, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Daugavpils tiesas 29.06.2023. spriedumu civillietā Nr. C12249919 (Lietas arhīva Nr. C-0022-23), saskaņā ar kuru konstatēts juridiskais fakts, ka būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4474 505 0052) ir bezīpašnieka manta un piekrīt valstij, nodeva būvju nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4474 505 0052) – piecas būves (būvju kadastra apzīmējumi 4474 005 0372 002; 4474 005 0372 004; 4474 005 0372 005; 4474 005 0372 006 un 4474 005 0372 011) – 18. novembra ielā 361B, Vecstropos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā, (turpmāk – Nekustamais īpašums) Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Latgales rajona tiesas Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000791376, lēmuma datums 03.01.2024.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 17570 euro. Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst piecas būves:
- noliktava (būves kadastra apzīmējums 44740050372002) ar kopējo platību 26,90 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips: 12520102 - noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 363 euro;
- nojume (būves kadastra apzīmējums 44740050372004) ar kopējo platību 428,80 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740205 - nojumes. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 915 euro;
- noliktava (būves kadastra apzīmējums 44740050372005) ar kopējo platību 761,90 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips: 12520102 - noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 7689 euro;
- noliktava (būves kadastra apzīmējums 44740050372006) ar kopējo platību 515,70 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips: 12520102 - noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 8376 euro;
- noliktava (būves kadastra apzīmējums 44740050372011) ar kopējo platību 16,30 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tipps: 12520102 - noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 227 euro;
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar 26.09.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 3135R/23 pielikumu, veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka:
- būves – noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 002) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā avārijas. Ēkas iekšpusē atrodas būvgruži, pie ēkas ir liels automašīnu riepu daudzums un būvgruži;
- būves – nojumes (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 004) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā avārijas. Ēkas iekšpusē ir polietilēna atgriezumi (sasmalcināta plēve);
- būves – noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 005) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā sabrucis. Ēkas iekšpusē ir polietilēna atgriezumi (sasmalcināta plēve);
- būves – noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 006) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā sabrucis. Ēkas iekšpusē ir polietilēna atgriezumi (sasmalcināta plēve);
- būves – noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 011) tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā avārijas.
Nekustamais īpašums atrodas uz nekustamā īpašuma “Ķipari” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4474 005 0372) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4474 005 0372) 5,40 ha platībā – 18. novembra ielā 361B, Vecstropos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – Zemesgabals), kura īpašuma tiesības Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000108342 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums: 07.03.2023.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, uz Zemesgabala atrodas arī citām personām piederošas būves - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latgales ēkas" un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Arkers" piederošas būves.
Ievērojot minēto un to, ka uz Zemesgabala atrodas citām personām piederošas būves un to, ka Nekustamā īpašuma ekspluatācijai nav nepieciešams un netiek izmantots viss Zemesgabals, VNĪ noteica Nekustamajam īpašumam funkcionāli nepieciešamo Zemesgabala platību, kas nepieciešama Nekustamā īpašuma uzturēšanai un piekļuves nodrošināšanai pie tā.
Ņemot vērā minēto, VNĪ 04.03.2024. vēstulē Nr. 4/3-2/1767 informēja Zemesgabala īpašnieci, ka no Nekustamā īpašuma pārņemšanas brīža (26.09.2023.) līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30.06.2024. VNĪ maksā lietošanas maksu Zemesgabala īpašniecei 4% gadā apmērā no zemes kadastrālās vērtības par Zemesgabala daļas 6165 m2 platībā lietošanu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Pirmpirkuma tiesīgā persona – Zemesgabala īpašnieks nav iesniedzis Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par Nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, Zemesgabala īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā Zemesgabala īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka Nekustamais īpašums atrodas uz fiziskas personas īpašumā esoša Zemesgabala, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi, kā arī informācija par Nekustamā īpašuma faktisko stāvokli, proti, būves ar kadastra apzīmējumiem 4474 005 0372 002; 4474 005 0372 004 un 4474 005 0372 011 ir sabrukušas, būves ar būvju kadastra apzīmējumiem 4474 005 0372 005 un 4474 005 0372 006 ir avārijas stāvoklī, pie tām atrodas būvgruži un liels daudzums automašīnu riepu, to iekšpusē ir polietilēna atgriezumi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka situācijā, ja Nekustamo īpašumu neiegādāsies Zemesgabala īpašnieks, Nekustamā īpašuma ieguvējs un Zemesgabala īpašnieks atradīsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās. Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu Zemesgabala īpašniekam.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Latgales rajona tiesas Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000791376, lēmuma datums 03.01.2024.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 17570 euro. Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst piecas būves:
- noliktava (būves kadastra apzīmējums 44740050372002) ar kopējo platību 26,90 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips: 12520102 - noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 363 euro;
- nojume (būves kadastra apzīmējums 44740050372004) ar kopējo platību 428,80 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740205 - nojumes. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 915 euro;
- noliktava (būves kadastra apzīmējums 44740050372005) ar kopējo platību 761,90 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips: 12520102 - noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 7689 euro;
- noliktava (būves kadastra apzīmējums 44740050372006) ar kopējo platību 515,70 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tips: 12520102 - noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 8376 euro;
- noliktava (būves kadastra apzīmējums 44740050372011) ar kopējo platību 16,30 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, būves tipps: 12520102 - noliktavas, izņemot lauksaimniecības noliktavas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 227 euro;
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar 26.09.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 3135R/23 pielikumu, veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka:
- būves – noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 002) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā avārijas. Ēkas iekšpusē atrodas būvgruži, pie ēkas ir liels automašīnu riepu daudzums un būvgruži;
- būves – nojumes (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 004) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā avārijas. Ēkas iekšpusē ir polietilēna atgriezumi (sasmalcināta plēve);
- būves – noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 005) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā sabrucis. Ēkas iekšpusē ir polietilēna atgriezumi (sasmalcināta plēve);
- būves – noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 006) tehniskais stāvoklis kopumā raksturojams kā sabrucis. Ēkas iekšpusē ir polietilēna atgriezumi (sasmalcināta plēve);
- būves – noliktavas (būves kadastra apzīmējums 4474 005 0372 011) tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā avārijas.
Nekustamais īpašums atrodas uz nekustamā īpašuma “Ķipari” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4474 005 0372) sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4474 005 0372) 5,40 ha platībā – 18. novembra ielā 361B, Vecstropos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – Zemesgabals), kura īpašuma tiesības Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000108342 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums: 07.03.2023.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, uz Zemesgabala atrodas arī citām personām piederošas būves - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latgales ēkas" un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Arkers" piederošas būves.
Ievērojot minēto un to, ka uz Zemesgabala atrodas citām personām piederošas būves un to, ka Nekustamā īpašuma ekspluatācijai nav nepieciešams un netiek izmantots viss Zemesgabals, VNĪ noteica Nekustamajam īpašumam funkcionāli nepieciešamo Zemesgabala platību, kas nepieciešama Nekustamā īpašuma uzturēšanai un piekļuves nodrošināšanai pie tā.
Ņemot vērā minēto, VNĪ 04.03.2024. vēstulē Nr. 4/3-2/1767 informēja Zemesgabala īpašnieci, ka no Nekustamā īpašuma pārņemšanas brīža (26.09.2023.) līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30.06.2024. VNĪ maksā lietošanas maksu Zemesgabala īpašniecei 4% gadā apmērā no zemes kadastrālās vērtības par Zemesgabala daļas 6165 m2 platībā lietošanu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Pirmpirkuma tiesīgā persona – Zemesgabala īpašnieks nav iesniedzis Nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par Nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, Zemesgabala īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā Zemesgabala īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka Nekustamais īpašums atrodas uz fiziskas personas īpašumā esoša Zemesgabala, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi, kā arī informācija par Nekustamā īpašuma faktisko stāvokli, proti, būves ar kadastra apzīmējumiem 4474 005 0372 002; 4474 005 0372 004 un 4474 005 0372 011 ir sabrukušas, būves ar būvju kadastra apzīmējumiem 4474 005 0372 005 un 4474 005 0372 006 ir avārijas stāvoklī, pie tām atrodas būvgruži un liels daudzums automašīnu riepu, to iekšpusē ir polietilēna atgriezumi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka situācijā, ja Nekustamo īpašumu neiegādāsies Zemesgabala īpašnieks, Nekustamā īpašuma ieguvējs un Zemesgabala īpašnieks atradīsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās. Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu Zemesgabala īpašniekam.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.marta noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmā daļā noteiktajam, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personās intereses.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.marta noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmā daļā noteiktajam, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personās intereses.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu - Zemesgabala īpašnieks. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi