23-TA-2637: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts saistībā ar:
1) Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 07.03.2018. spriedumu lietā C-651/16 un tam sekojošo Augstākās tiesas 18.06.2018. spriedumu lietā Nr.A420221414;
2) paternitātes pabalstu, ja personai ir vairāki darba devēji;
3) kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu neiekļaušanu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā īstermiņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēra noteikšanā;
4) Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla adresi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi pielāgot normatīvo regulējumu atbilstoši EST 07.03.2018. spriedumam lietā C-651/16; noteikt tiesisko regulējumu saistībā ar paternitātes pabalstu, ja personai ir vairāki darba devēji; nostiprināt normatīvajā aktā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām neiekļaušanu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā īstermiņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēra noteikšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2024.
Pamatojums
Lai noteikumu projektā piedāvātos grozījumus realizētu informācijas sistēmās (turpmāk - IS), izmaiņu ieviešanai IS nepieciešami vismaz 4 mēneši no normatīvā akta pieņemšanas brīža.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1) No EST sprieduma lietā C-651/16 izriet, ka darba ņēmējs, kurš, izmantojot Eiropas savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos, iepriekš ir bijis apdrošināts citas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, nedrīkst saņemt ievērojami zemāka apmēra pabalstu salīdzinājumā ar to, uz kuru tai būtu bijušas tiesības, ja viņa nebūtu izmantojusi savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un būtu bijusi nodarbināta tikai attiecīgajā dalībvalstī un būtu veikusi iemaksas tās sociālā nodrošinājuma sistēmā (personu brīva pārvietošanās, Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 45.pants). Līdz ar to Latvijas nacionālie tiesību akti nedrīkstētu paredzēt nelabvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz pabalstu aprēķināšanu tām personām, kuras pirms nodarbinātības uzsākšanas Latvijā, bija nodarbinātas un apdrošinātas citā ES institūcijā. Tādējādi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" normas interpretējamas un piemērojamas tā, lai tās nenonāktu pretrunā ar LESD 45. pantu.
2) Iztrūkst tiesiskais regulējums personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem.
3) Piešķirot un aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, VSAA ņem vērā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām summu iekļaušanu vidējās apdrošināšanu iemaksu algas aprēķinā.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.06.2014. spriedumā lietā Nr. A420689610, SKA-107/2014 un 03.07.2014. Rīcības sēdes Lēmumā lietā Nr. A420534210, SKA-525/2014 bija atzinis, ka atšķirībā no darba samaksas, kas ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts ir vienreizēja atlīdzība, kuru izmaksā papildus darba samaksai tikai sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts nav tādi algotā darbā gūstamie ienākumi, kurus persona varētu saņemt, ja darba tiesiskās attiecības nebūtu izbeigtas. Augstākā tiesa minētajā spriedumā norādīja, ka sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanas mērķis ir kompensēt darbā gūto ienākumu zaudējumu, tāpēc vidējās iemaksu algas un pabalsta apmēru nevajadzētu ietekmēt ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu.
Tādējādi ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts).
2) Iztrūkst tiesiskais regulējums personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem.
3) Piešķirot un aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, VSAA ņem vērā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām summu iekļaušanu vidējās apdrošināšanu iemaksu algas aprēķinā.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.06.2014. spriedumā lietā Nr. A420689610, SKA-107/2014 un 03.07.2014. Rīcības sēdes Lēmumā lietā Nr. A420534210, SKA-525/2014 bija atzinis, ka atšķirībā no darba samaksas, kas ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts ir vienreizēja atlīdzība, kuru izmaksā papildus darba samaksai tikai sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts nav tādi algotā darbā gūstamie ienākumi, kurus persona varētu saņemt, ja darba tiesiskās attiecības nebūtu izbeigtas. Augstākā tiesa minētajā spriedumā norādīja, ka sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanas mērķis ir kompensēt darbā gūto ienākumu zaudējumu, tāpēc vidējās iemaksu algas un pabalsta apmēru nevajadzētu ietekmēt ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu.
Tādējādi ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" nav regulējuma sakarā ar EST 07.03.2018. spriedumu lietā C-651/16 un tam sekojošo Augstākās tiesas 18.06.2018. spriedumu lietā Nr. A420221414.
2) Nav tiesiskais regulējums personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem.
3) Ņemot vērā, ka ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts), tiesu prakse nostiprināma normatīvā akta regulējumā.
2) Nav tiesiskais regulējums personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem.
3) Ņemot vērā, ka ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts), tiesu prakse nostiprināma normatīvā akta regulējumā.
Risinājuma apraksts
1) Grozījumi atrunā kārtību, kādā tiek aprēķināts maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsts (t.i., valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, kas saistīti ar bērna piedzimšanu) personām, kuras pirms minēto valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu pieprasīšanas ir bijušas nodarbinātas ES institūcijā (noteikumu projekta 1.1. un 1.2. apakšpunkts).
Pamatojoties uz minēto EST spriedumu un tam sekojošo Augstākās tiesas spriedumu, noteikumu projekts paredz, ka:
- ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas visā likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā minētajā periodā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par 12 mēnešu periodu pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas un ņem vērā ienākumus, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā;
- ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā noteikto periodu. Abos gadījumos nepiemērojot Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" 9. un 18. punktu periodam, kurā persona bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā.
Grozījumi vienlaikus paredz (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts) arī personas pienākumu iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – VSAA) atbilstošus nodarbinātības un sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanu apliecinošus dokumentus, ja persona nodarbināta kādā no ES institūcijām, un ja informācija VSAA nav pieejama (jo informāciju par ES institūcijās nodarbinātām un apdrošinātām personām VSAA nevar iegūt no citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm (ES institūcijās nodarbinātās personas nav apdrošinātas valsts sistēmā)).
2) Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst tiesiskais regulējums personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem, noteikumu projekts paredz noteikt, ka gadījumos, kad pabalsta pieprasītājam ir vairāki darba devēji ar atšķirīgiem atvaļinājuma periodiem sakarā ar bērna piedzimšanu, neņemot vērā, pie kura no darba devējiem persona ir atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu, bet pie kura turpina būt nodarbināta, paternitātes pabalstu piešķir par vienu 10 darba dienu periodu (pirmo piešķirto), un personai vidējo iemaksu algu aprēķina no visiem ienākumiem, kuri gūti noteiktajā 12 kalendāro mēnešu periodā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Ja vēlākā periodā kāds no darba devējiem piešķir atvaļinājumu par citu 10 darba dienu periodu, pabalsta piešķiršanu atsaka, jo paternitātes pabalsts jau ir piešķirts un tā apmērs noteikts no visiem algotā darbā gūtajiem ienākumiem (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts).
3) Noteikumu projekts paredz noteikt, ja apdrošinātajai personai likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā vai 32. pantā minētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā kādā no mēnešiem ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības un ienākumi šajā mēnesī ir augstāki kā regulāri algotā darbā gūtie ienākumi, VSAA izvērtē un pieprasa darba devējam informāciju par darba ņēmēja ienākumiem saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, aprēķinā neiekļauj atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).
Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla adreses nosaukumu (noteikumu projekta 1.5., 1.6. un 1.7. apakšpunkts).
Pamatojoties uz minēto EST spriedumu un tam sekojošo Augstākās tiesas spriedumu, noteikumu projekts paredz, ka:
- ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas visā likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā minētajā periodā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par 12 mēnešu periodu pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas un ņem vērā ienākumus, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā;
- ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā noteikto periodu. Abos gadījumos nepiemērojot Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" 9. un 18. punktu periodam, kurā persona bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā.
Grozījumi vienlaikus paredz (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts) arī personas pienākumu iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – VSAA) atbilstošus nodarbinātības un sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanu apliecinošus dokumentus, ja persona nodarbināta kādā no ES institūcijām, un ja informācija VSAA nav pieejama (jo informāciju par ES institūcijās nodarbinātām un apdrošinātām personām VSAA nevar iegūt no citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm (ES institūcijās nodarbinātās personas nav apdrošinātas valsts sistēmā)).
2) Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst tiesiskais regulējums personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem, noteikumu projekts paredz noteikt, ka gadījumos, kad pabalsta pieprasītājam ir vairāki darba devēji ar atšķirīgiem atvaļinājuma periodiem sakarā ar bērna piedzimšanu, neņemot vērā, pie kura no darba devējiem persona ir atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu, bet pie kura turpina būt nodarbināta, paternitātes pabalstu piešķir par vienu 10 darba dienu periodu (pirmo piešķirto), un personai vidējo iemaksu algu aprēķina no visiem ienākumiem, kuri gūti noteiktajā 12 kalendāro mēnešu periodā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Ja vēlākā periodā kāds no darba devējiem piešķir atvaļinājumu par citu 10 darba dienu periodu, pabalsta piešķiršanu atsaka, jo paternitātes pabalsts jau ir piešķirts un tā apmērs noteikts no visiem algotā darbā gūtajiem ienākumiem (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts).
3) Noteikumu projekts paredz noteikt, ja apdrošinātajai personai likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā vai 32. pantā minētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā kādā no mēnešiem ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības un ienākumi šajā mēnesī ir augstāki kā regulāri algotā darbā gūtie ienākumi, VSAA izvērtē un pieprasa darba devējam informāciju par darba ņēmēja ienākumiem saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, aprēķinā neiekļauj atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).
Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla adreses nosaukumu (noteikumu projekta 1.5., 1.6. un 1.7. apakšpunkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu saņēmēji
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
VSAANevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija tiks papildināta pēc sabiedriskās apspriedes norises.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija tiks papildināta pēc sabiedriskās apspriedes norises.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Izmaiņas tiks īstenotas esošo resursu ietvaros. Lai realizētu grozījumus IS, nepieciešami papildus līdzekļi IS izstrādes apmaksai 33 396 EUR apmērā. Izstrādes nepieciešamas:
- vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu manuālai pielāgošanai gadījumos, kad persona ir strādājusi ES institūcijā;
- jaunu dokumentu veidu fiksēšanai sistēmā, kas pierāda personas darbu ES institūcijā;
- paternitātes pabalsta tiesību un apmēra noteikšanas izmaiņām.
- vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu manuālai pielāgošanai gadījumos, kad persona ir strādājusi ES institūcijā;
- jaunu dokumentu veidu fiksēšanai sistēmā, kas pierāda personas darbu ES institūcijā;
- paternitātes pabalsta tiesību un apmēra noteikšanas izmaiņām.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi