Anotācija

24-TA-3032: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 19. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par pašvaldības domes deputāta apliecības un deputāta nozīmes paraugu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams mainīt Ministru kabineta 2010. gada 19. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par pašvaldības domes deputāta apliecības un deputāta nozīmes paraugu" (turpmāk – noteikumi Nr. 55) noteikto, ka pašvaldības domes deputāta (turpmāk - deputāts) apliecībā un deputāta nozīmē tiek vai var tikt attēlots Latvijas Republikas papildinātais mazais valsts ģerbonis, to aizstājot ar mazo valsts ģerboni. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumu mērķis ir novērst noteikumu Nr. 55 neatbilstību likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" (turpmāk – valsts ģerboņa likums) 6. un 7. pantam, kā to ir norādījusi Valsts heraldikas komisija.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2025.
Pamatojums
Tiesību akta spēkā stāšanās termiņš ir noteikts 2025. gada 1. jūlijs, kas ir pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām (provizoriski arī pēc jaunievēlētās domes pirmās sēdes). Tādējādi 2025. gadā jaunievēlēto deputātu apliecības un deputātu nozīmes izgatavojamas, vadoties pēc noteikumu Nr. 55 jaunās redakcijas.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašvaldības domes deputāta statusa likuma (turpmāk – Statusa likums) 18. pants paredz deputāta apliecību un deputāta nozīmi. Saskaņā ar Statusa likuma 18. panta pirmo daļu deputātam ir deputāta apliecība un deputāta nozīme, ko viņam izsniedz attiecīgā dome. Šo apliecību un nozīmi deputāts lieto visu savu pilnvaru laiku. Saskaņā ar Statusa likuma 9. panta otro daļu deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, — uzrādot deputāta apliecību. Statusa likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka deputāta apliecības un deputāta nozīmes paraugus nosaka Ministru kabinets. Uz Statusa likuma 18. panta otrās daļas pilnvarojuma pamata ir izdoti grozāmie noteikumi Nr. 55.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 55 ietvertais nozīmes paraugs un arī apliecības paraugs neatbilst valsts ģerboņa likuma 6. un 7. pantam, kā to ir norādījusi Valsts heraldikas komisija. Proti, noteikumu Nr. 55 6.2.2. un 8.2. apakšpunkts noteic, ka deputāta apliecības aizmugurē (reversā) un uz deputāta nozīmes tiek vai var tikt attēlots Latvijas Republikas papildinātais mazais valsts ģerbonis. Noteikumu Nr. 55 1. pielikumā ir ietverts deputāta apliecības paraugs, un 2. pielikumā – deputāta nozīmes paraugs. Savukārt atbilstoši Valsts heraldikas komisijas sniegtajam skaidrojumam kopsakarā ar valsts ģerboņa likuma 6. un 7. pantu pašvaldība nav tiesīga lietot papildināto mazo valsts ģerboni, turpretī mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot tikai tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību iestādes.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt, ka deputāta apliecības aizmugurē (reversā) un deputāta nozīmē tiek vai var tikt attēlots mazais valsts ģerbonis (tiek izslēgta iespēja norādīt Latvijas Republikas papildināto mazo valsts ģerboni). Mazo valsts ģerboni gan deputāta apliecībā, gan deputāta nozīmē ir tiesīgas lietot tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa.
Papildus noteikumos Nr. 55 tiek iekļauta prasība par nederīgo deputātu apliecību iznīcināšanu, tādējādi pašvaldībai nebūtu jāglabā saskaņā ar noteikumu Nr. 55 5. punktu deputātu, kuru pilnvaras ir beigušās, pašvaldībai nodotās deputātu apliecības.  
Tāpat noteikumos Nr. 55 tiek svītrota prasība par konkrēta izmēra fotogrāfijas iekļaušanu deputāta apliecībā, ļaujot pašvaldībai pašai noteikt tās izmēru, ņemot vērā, ka fotogrāfija apliecībā var tikt iekļauta digitāli.
Noteikumi Nr. 55 papildināti ar iespēju pašvaldībai deputāta apliecībā iekļaut kvadrātkodu jeb divdimensiju svītrkodu (Quick Response Code). Ņemot vērā šāda koda plašo mūsdienu pielietojumu, pašvaldība var deputāta apliecībā norādīt kvadrātkodu, kas var iekļaut gana plašu informācijas apjomu, piemēram, deputāta kontaktinformāciju, informāciju par deputāta dalību pašvaldības domes komitejās u.tml. Pašvaldībai ir tiesīga izlemt, vai deputāta apliecībā minētais kods ir norādāms, kā arī kādu informāciju tajā iekļaut, kas tiek iegūta veicot kvadrātkoda nolasīšanu. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Tiesību akts pēc būtības nemaina līdz šim noteikto prasību pašvaldībai gatavot deputāta apliecību un deputāta nozīmi. 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Tiesību akts pēc būtības nemaina līdz šim noteikto prasību pašvaldībai gatavot deputāta apliecību un deputāta nozīmi. 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības process netika organizēts, kā to pieļauj Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punkts. Projekts skar tikai valsts pārvaldes iekšējos procesus – prasības pašvaldības domes deputāta apliecībai un deputāta nozīmei.  

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pašvadības, kas izsniedz domes deputāta apliecību un deputāta nozīmi.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi