Anotācija (ex-ante)

Ar noteikumu projektu tiek precizēts ziņu par darba ņēmēju statusa izmaiņām iesniegšanas sākuma termiņš, tiek atvieglota ziņu par darba ņēmējiem iesniegšanas kārtība darba ņēmēja miršanas gadījumā. Tiek precizēts personu loks, par kurām netiek aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas. Tiek precizēta darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība nokavējuma naudas uzskaitei tiesas spriedumu gadījumā. Tiek noteikta darba ņēmēja ienākumu precizēšanas kārtība nodokļu kontroles uzsākšanas gadījumā. Tiek precizēta uzņēmējdarbības riska valsts nodevas norādīšanas kārtība.

Vispārējā kārtība

1. Darba devējs par darba ņēmējiem, kuri ir zaudējuši likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedz ziņas par darba ņēmējiem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc statusa zaudēšanas. Pašreiz normatīvie akti nosaka pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam pieņemt ziņas par darba ņēmējiem tikai pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajam darba ņēmēja statusa iegūšanas un zaudēšanas datumi netiek laboti un precizēti. Tādējādi likumdevējs ir noteicis, ka ziņas par darba ņēmējiem attiecībā uz statusa zaudēšanu iesniedz par konkrētu, jau notikušu faktu. Pašreiz normatīvais regulējums neparedz plānot/prognozēt statusa zaudēšanas datumu, kā arī plānoto/prognozēto datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Saskaņā ar Darba likuma 100. panta pirmo daļu darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Tādējādi no darba līguma uzteikšanas brīža faktiski ir zināms darba ņēmēja atbrīvošanas datums. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot iespējamos riskus un ievērojot labas pārvaldības principu, ir saskatījis iespējamību pieļaut ziņu par darba ņēmējiem par darba ņēmēja statusa izmaiņām iesniegšanu pirms statusa zaudēšanas, bet ne ātrāk kā mēnesi pirms izmaiņu datuma.

2. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 827) 8.⁷ punktā ir noteiktas tiesības, ja darba devējs ir likvidēts un Valsts ieņēmumu dienestā nav iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu vai Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izbeigšanu un tas ir stājies spēkā, Valsts ieņēmumu dienests reģistrē personai (darba ņēmējam) darba ņēmēja statusa zaudēšanu (ziņu kods – 29) ar datumu, kad darba devējs ir likvidēts vai ir stājies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izbeigšanu.
Attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri ir miruši, pašreiz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA) neapstrādā datus, ja darba devēja iesniegtais darba ņēmēja atbrīvošanas datums ir pēc miršanas datuma. Turklāt, ja Valsts ieņēmumu dienests būtu pilnvarots reģistrēt darba attiecību beigu datumu ar darba ņēmēja miršanas dienu, tad rastos iespēja darba devēju atbrīvot no pienākuma iesniegt ziņas par darba ņēmēju šajā gadījumā un attiecīgi mazināt administratīvo slogu gan darba devējiem, gan nodokļu administrācijām.

3. Saeima 2023.gada 26.oktobrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ar kuru likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.⁴ panta ceturtās daļas 1.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - obligātās iemaksas) netiek aprēķinātas par notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, vai apcietināto, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā.

4. Atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21. panta vienpadsmitajai daļai darba devējam ir pienākums mēneša laikā pēc dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes lēmums par darba samaksas piedziņu, veikt obligātās iemaksas par darba ņēmēju. Kā arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23. panta sestajā daļā noteikts, ka darba devējam ir pienākums mēneša laikā pēc dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par atlīdzības par darba piespiedu kavējumu piedziņu vai par laikus neizmaksātiem darba ienākumiem iesniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Tādējādi, ja darba devējs pēc tiesas sprieduma mēneša laikā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz informāciju par papildus aprēķināto darba samaksu un aprēķinātajām obligātajām iemaksām, kā arī attiecīgi veic nodokļu samaksu, nokavējuma nauda nav jāaprēķina. Lai nodrošinātu korektu nokavējuma naudas uzskaiti tiesas sprieduma gadījumā, darba devēja ziņojumā būtu jāaizpilda arī 10.aile, norādot obligāto iemaksu veikšanas datumu.

5. Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (stājās spēkā 2023. gada 30. jūnijā), nosakot, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar terminiem “datu atbilstības pārbaude” un “tematiskā pārbaude” saprot terminu “nodokļu kontrole” (likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 237. punkts).
Šobrīd termins “tematiskā pārbaude” ir lietots Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 30.7. apakšpunktā, nosakot, ka darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem precizē saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.¹ panta trešo daļu šādos gadījumos: darba devējs – saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta tematiskajā pārbaudē konstatēto.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta piektajā daļā ietvertajam jaunajam nodokļu kontroles regulējumam, nodokļu kontroli uzsāk, nosūtot paziņojumu, ar kuru nodokļu maksātāju informē par nodokļu administrācijas konstatētajām neatbilstībām. Ar minēto paziņojumu Valsts ieņēmumu dienests aicina nodokļu maksātāju labprātīgi 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas novērst nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības.
Ārpus uzsākta nodokļu kontroles procesa nodokļu maksātājs pats nevar novērst nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības, piemēram, iesniegt ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu par periodu, kas ilgāks par 60 dienām, vai arī precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par konkrēto pārskata mēnesi vairāk kā vienu reizi. Tādējādi minētajos gadījumos darba devējs var precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem tikai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu, ar kuru nodokļu maksātāju informē par nodokļu administrācijas konstatētajām neatbilstībām un aicina tās novērst labprātīgi.
Savukārt, ja atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.² daļas 3. punktam nodokļu maksātājs labprātīgi nebūs novērsis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības vai nebūs iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nebūs noslēdzis vienošanās līgumu, tiks izdots nodokļu kontroles rēķins, ar kuru aprēķinās budžetā maksājamo nodokļa summu un nokavējuma naudu. Šajā gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 30.1. apakšpunktu darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem precizēs Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar izziņu par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudē aprēķinātajiem darba ienākumiem un obligātajām iemaksām, ja pēc pārbaudes darba ņēmējam jāpalielina vai jāsamazina darba ienākumi un obligātās iemaksas.
Attiecībā uz nodokļu auditā konstatēto, paliek spēkā līdzšinējais normatīvais regulējums, tas ir, Valsts ieņēmumu dienests pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanas, darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem precizē saskaņā ar izziņu par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudē aprēķinātajiem darba ienākumiem un obligātajām iemaksām.

6. Saeimā 2023.gada 23.martā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pašreiz paredz arī darbinieku aizsardzību gadījumos, kad darba devējs ir fiziskā persona, paredzot, ka arī darba devējam - fiziskajai personai atbilstoši Maksātnespējas likumam var pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tādējādi arī citos normatīvajos aktos, saistībā ar darba devēju maksātnespējas procesa pasludināšanu ir nepieciešams norādīt, ka maksātnespējas procesu var pasludināt arī darba devējam - fiziskajai personai.

Nē

Nē

Darba devējiem tiek precizēta un atvieglota ziņu par darba ņēmējiem un darba devēja ziņojumu iesniegšanas un aizpildīšanas kartība.

Nē

Nē

Nē

-