Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka gaisa kvalitātes rādītāji pilsētās ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas, enerģētisko krīzi, sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi energoresursu piegāžu ķēdēs un ES virzību uz “zaļo kursu”, ir nepieciešams sniegt atbalstu iedzīvotājiem, lai nomainītu esošās neefektīvās biomasas un cietā fosilā kurināmā (ogles un kūdru) izmantojošās apkures iekārtas pret iekārtām, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas - siltumsūkņus, saules paneļus, kā arī ekodizaina prasībām atbilstošus, attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām, biomasas apkures katlus. Vienlaikus pilsētvides gaisa piesārņojuma mazināšanas aspektā ir nozīmīgi veicināt pieslēgšanos pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas kopumā samazina siltumapgādes tarifus, palielina centralizētā risinājuma konkurētspēju un, nomainot piesārņojošos avotus pret jauniem pieslēgumiem, rezultātā lokālajā teritorijā tiek nodrošināta gaisa kvalitātes uzlabošanās. Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, tā kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas. Uzņēmumiem ir noteikts stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamajām emisijām, kā arī tiem ir jāsniedz regulāras atskaites par gaisa emisijām un Valsts vides dienests to darbību uzrauga un kontrolē atšķirībā no individuālajā apkurē izmantotajām apkures iekārtām, kurām šādas prasības nav noteiktas.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.6. pasākumu “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” (turpmāk – pasākums), pasākumam pieejamo finansējumu, sasniedzamos mērķus un rādītājus, pasākuma ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības, vienkāršoto izmaksu piemērošanu, prasības projektu iesniedzējam, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, pasākuma un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus pasākuma nosacījumus, piemēram, demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām.
Investīciju prioritārais mērķis ir veicināt veco biomasas, ogļu un kūdras apkures iekārtu nomaiņu pilsētās, lai samazinātu to radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību. Vienlaikus tas palīdzēs iedzīvotājiem uzlabot savu apkures avotu un sistēmu tehnisko stāvokli. Ņemot to vērā, pasākuma mērķteritorija noteikumu projektā ir noteikta Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijām. Pasākuma mērķa grupa ir valstspilsētu un novadu pilsētu iedzīvotāji, mājsaimniecības un sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji. Mērķa grupā norādīti arī sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji, kas ir netiešie labuma guvēji, jo pasākuma investīcijas veicinās centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstību.
Noteikumu projektā ar siltumapgādes iekārtu saprot enerģijas avotu, siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kas sadedzināšanas vai enerģijas pārveides procesos nodrošina apkuri, karstā ūdens sagatavošanu vai apkuri un karstā ūdens sagatavošanu mājsaimniecībai.
Pasākuma ietvaros uz atlases brīdi pieejamais ERAF finansējums bez elastības (rezerves) finansējuma ir 10 514 520,90 euro. Noteikumu projekts paredz pasākuma ietvaros maksimāli pieejamo ERAF finansējumu 12 443 220 euro apmērā, elastības ERAF finansējuma daļu kompensējot ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.2. “Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai” un 2.2.1.1. “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai” pasākumu finansējumu, kas kopā ņemot nodrošina 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” elastības (rezerves) finansējuma daļu ERAF finansējumam visa specifiskā atbalsta mērķa ietvaros.
Pasākuma ietvaros pieejamais finansējums ir 14 597 463 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 12 443 220 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 2 154 243 euro.
Privāto līdzfinansējumu projekta iesniedzējs nodrošina no paša finanšu līdzekļiem (uzkrājumi) vai kredītā. Nav pieļaujams finanšu aizņēmums (piemēram, līzings), kura rezultātā projekta ietvaros iegādātās iekārtas vai aprīkojums atrodas projekta iesniedzēja turējumā nevis īpašumā.
Investīcijas paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā vienā kārtā četru uzsaukumu ietvaros:
1) pirmais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecības tiek pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši noteikumu projekta 42.3.apakšpunktam, paredzot ERAF finansējumu 3 000 000 euro apmērā;
2) otrais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda dažādu veidu siltumsūkņus atbilstoši noteikumu projekta 42.2.apakšpunktam, paredzot ERAF finansējumu 3 000 000 euro apmērā;
3) trešais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda biomasas kurināmā katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam atbilstoši noteikumu projekta 42.1.apakšpunktam, paredzot ERAF finansējumu 3 000 000 euro apmērā. Ja projektu plānots īstenot centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā – 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes tīkliem, projektu iesniedz ceturtā uzsaukuma ietvaros;
4) ceturtais uzsaukums, vērtējot visu veidu mājsaimniecību projektus atbilstoši noteikumu projekta 42.punktam (gan centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas, gan siltumsūkņu uzstādīšana, gan granulu katlu uzstādīšanas projekti), paredzot ERAF finansējumu vismaz 3 443 220 euro apmērā. Ceturtajā uzsaukumā nevar vienā projektā savstarpēji kombinēt noteikumu projekta 42.1., 42.2., 42.3. un 42.4. minētās atbalstāmās darbības, respektīvi, var īstenot tikai vienu no 42.1., 42.2., 42.3. un 42.4. apakšpunktos noteiktajām atbalstāmajām darbībām.
Noteikumu projekts paredz, ka uzsaukumus sadarbības iestāde organizē ievērojot, ka katrs nākamais uzsaukums ir ne ātrāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā uzsaukuma izsludināšanas. Ja pirmā, otrā un trešā uzsaukuma ietvaros pieejamais ERAF finansējums netiek izlietots, atlikušo ERAF finansējumu novirza ceturtā uzsaukuma projektu finansēšanai. Ceturtais uzsaukums pēc visu pirmā, otrā un trešā uzsaukuma projektu izvērtēšanas tiek izsludināts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. martam.
Trešā uzsaukuma ietvaros noteikumu projekts paredz papildu nosacījumu, kur, ja dzīvojamā māja atrodas centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā, projektu iesniedz ceturtā uzsaukuma ietvaros. Centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zona šo noteikumu projekta izpratnē ir teritorija 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes tīkliem. Šāds nosacījums izvirzīts, lai, piemērojot projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritērijus, veicinātu centralizēto siltumapgādes sistēmu attīstību un īstenotu projektus ar bezemisiju risinājumiem.
Atbilstoši Regulas 2021/1060 53.panta 2.punkta prasībām, ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 euro, dotāciju (grantu) investīcijas saņēmējiem sniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā. Ņemot vērā, ka investīcijas mājsaimniecību siltumapgādes tehnoloģijās nepārsniedz minēto izmaksu slieksni, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošana būtiski mazina administratīvo slogu projektu vērtēšanai un administrēšanai, noteikumu projekts paredz piemērot Regulas 2021/1060 53.panta 1.punkta b)apakšpunktā norādīto vienkāršoto izmaksu iespēju – vienas vienības izmaksu likmes.  
Lai nodrošinātu Regulas 2021/1060 53.panta 3.punkta prasības VARAM kā par investīcijas īstenošanu atbildīgā iestāde 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī veica tirgus izpēti un izstrādāja Vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.3. “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” pasākuma 2.2.3.6. “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” īstenošanai (turpmāk – metodika), uz kuras pamata noteikumu projekts paredz investīciju atbalsta maksājumu izmaksu finansējuma saņēmējiem. Metodiku apstiprina atbildīgā iestāde un saskaņo vadošā iestāde. Noteikumu projekts paredz publicēt metodiku atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Metodika būs pieejama arī ES Fondu tīmekļvietnē www.esfondi.lv.
Metodika nosaka arī detalizētas prasības sasniegto rādītāju pamatojošajai dokumentācijai, kā arī nosaka dažādu tehnoloģiju kopējās attiecināmās izmaksas atbilstoši uzstādāmo tehnoloģiju nominālās jaudas lielumam. Metodikā noteiktas šādas attiecināmās izmaksu pozīcijas:
- izmaksas par pamata siltumapgādes iekārtas iegādi;
- izmaksas par papildu siltumapgādes iekārtu;
- pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas;
- izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;
- centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas;
- centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;
- centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;
- citas ar projektu saistītās attiecināmās izmaksas, kas tiek segtas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai un vadošās iestādes saskaņotajai metodikai.
Investīciju ietvaros noteikumu projekts atkarībā no atbalstāmajām darbībām paredz piemērot atšķirīgas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta procentuālās likmes, tai skatā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveidošanai paredzot atbalsta likmi līdz 95%. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms  izvēlēts, lai ilgtermiņā specifiski veicinātu centralizēto siltumapgādes sistēmu konkurētspēju, kā arī, lai mazinātu šķēršļus dzīvojamo māju īpašniekiem izšķirties par projektu īstenošanu, jo projektu saskaņošanas procedūra daudzos kopīpašuma gadījumos ir laikietilpīgs un sarežģīts process. 
Atbilstoši Regulas 2021/1060 112.panta 3.punkta a)apakšpunktam, jānodrošina, ka līdzfinansējuma likme mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 % mazāk attīstītiem reģioniem. Minētā prasība 2.2.Prioritātes “Vides aizsardzība un attīstība” līmenī ERAF finansējumam tiek nodrošināta ar pasākumu 2.2.3.6. “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas”, kur uzsaukumiem ir paredzētas atšķirīgas atbalsta likmes. Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 4.uzsaukuma finansējuma apjoms var palielināties, ja citos uzsaukumos netiek apgūts viss paredzētais finansējums, un 4.uzsaukumā būs atļauts īstenot dažādus pasākumus ar dažādām atbalsta likmēm, ir teorētiska iespēja, ka 4.uzsaukumā var tikti īstenoti pasākumi ar vislielāko - 95% atbalsta likmi. Provizoriski paredzēts, ka:
1) 1.uzsaukumā paredzētais ERAF finansējums 3 000 000 euro apmērā ar atbalsta likmi 95%;
2) 2.uzsaukumā paredzētais ERAF finansējums 3 000 000 euro apmērā ar atbalsta likmi 85%;
3) 3.uzsaukumā paredzētais ERAF finansējums 3 000 000 euro apmērā ar atbalsta likmi 70%;
4) 4.uzsaukumā paredzētais ERAF finansējums 3 443 220 euro apmērā ar maksimālo iespējamo atbalsta likmi 95%;
5) Kopā vidēji sastādot 12 443 220 euro ar vidējo svērto atbalsta likmi 85,2%.
Ņemot vērā, ka visticamāk 4.uzsaukuma ietvaros tiks īstenoti dažādi pasākumi ar dažādām atbalsta likmēm, 2.2.3.6.pasākuma ietvaros netiks pārsniegta vidējā atbalsta likme 85% apmērā.
Gadījumā, ja pasākuma ietvaros kopumā tomēr tiks pārsniegta 85% atbalsta likme, prioritātes līmeņa atbalsta likmes kompensēšanai tiks samazināta iespējamā atbalsta likme 2.2.3.7. “Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē” pasākuma ietvaros (ERAF finansējums 2 822 173 euro apmērā), kur šī pasākuma regulējumu plānots apstiprināt 2023.gada IV. ceturksnī, tādējādi paredzot, ka 2023.gada III. ceturksnī būs zināms skaidrs pieprasījums 1.uzsaukuma ietvaros atbalstāmajiem pieslēgumiem centralizētajai siltumapgādes sistēmai, no kā izrietēs skaidrs redzējums par atbalsta intensitāti pasākuma līmenī.
Ņemot vērā, ka siltumapgādes iekārtu izmaksas ir fiksētas Vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodikā un šai metodikai ir paredzēts izmaksu indeksācijas mehānisms atbilstoši Centrālās statistikās pārvaldes publicētajiem būvniecības cenu indeksiem pirms pasākuma kārtu atlases izsludināšanas, noteikumu projekts paredz, ka projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.  
Investīcijas paredz šādas atbalstāmās darbības: koksnes biomasas apkures katla, kas piemērots granulu kurināmajam iegādei (iekļaujot arī kombinētos granulu un malkas katlus, kas ir atbilstoši noteikumu projektā izvirzītajām tehniskajām prasībām), dažādu siltumsūkņu iegādei, pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveidei. Investīcijas var tikt papildinātas ar apkures sistēmas ar sildelementiem atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, kā arī ar saules paneļu ar pieslēguma elektrotīkliem uzstādīšanai, tai skaitā pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanai, ja tas atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai ir nepieciešams. Atbalstāmajās darbībās iekļauts arī gadījums, kad var tikt uzstādītas siltumapgādes iekārtas - gaiss-gaiss siltumsūknis/ņi ar vai bez saules paneļu sistēmas ar pieslēgumu elektrotīkliem siltumapgādei nepieciešamās elektroenerģijas ražošanai. Šādā gadījumā atbalsts netiek paredzēts sildelementu un pašas apkures sistēmas izveidošanai.
Noteikumu projekts ietver arī citas ar projektu saistītās attiecināmās izmaksas, kas tiek segtas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai un vadošās iestādes saskaņotajai metodikai. Šīs izmaksas ir atbalstāmas un attiecināmas visos projektos un visos četros uzsaukumos.
Saules paneļu (ar pieslēgumu elektrotīklam) sistēmām piemērojami saules elektrostacijas (mikroģeneratora) uzstādīšanas nosacījumi, projekta uzraudzības periodā izmantojot Elektroenerģijas tirgus likuma 30.¹ vai 30.⁵ pantā noteikto neto uzskaites vai neto norēķinu sistēmu.
Biomasas dedzināšana atbilstoši ES un starptautiski atzītai aprēķinu metodikai[1] rada 160 g/GJ daļiņu PM_2,5 emisijas, bet kūdras un ogļu 108 g/GJ. Tādēļ, lai pilsētvidē netiktu pasliktināta gaisa kvalitāte un negatīvi ietekmēta kopējā sabiedrības veselība, noteikumu projekts paredz, ka atbalstāmās darbības neietver investīciju atbalstu malkas sadedzināšanas iekārtām, kurās tehniski var tikt sadedzināts arī cits cietais kurināmais, piemēram, fosilais kurināmais - ogles, kā arī fosilā enerģētiskā kūdra. Savukārt atbalstāmajiem koksnes biomasas katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam, noteiktas prasības, ko nepieciešams izpildīt, lai varētu pretendēt uz investīciju atbalstu. Jānodrošina atbilstība Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem[2] turpmāk (Regula 2015/1189), prasībām, tai skaitā attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām, kā arī atbilstība Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu[3] turpmāk (Regula 2015/1187), minētajai energoefektivitātes klasei A+ (ieskaitot). Precīzas pieļaujamās gaisu piesārņojošo vielu emisijas noteiktas Regulas 2015/1189 2.pielikumā un atbilstība nosakāma atbilstoši iekārtas tehniskajai dokumentācijai, savukārt iekārtu klašu vērtības noteiktas Regulas 2015/1187 2.pielikumā un atbilstība nosakāma atbilstoši iekārtas energomarķējumam. Prasība energoefektivitātes klasei A+ noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/1369 ar ko izveido energomarķējuma ietvaru, kur 7.pantā ir noteikts, ka “Ja dalībvalstis attiecībā uz kādu ražojumu, kas norādīts deleģētajā aktā, ir paredzējušas stimulējošus pasākumus, minētie stimulējošie pasākumi ir vērsti uz divām augstākajām būtiski pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm vai uz augstākām klasēm, kas noteiktas minētajā deleģētajā aktā”, tādējādi, ņemot vērā, ka Latvijas tirgū atbilstoši Eiropas Savienības vienotās datu bāzes EPREL (kurā tiek reģistrēti produkti, uz kuriem attiecas energomarķējuma prasības) datiem visplašāk ir pārstāvēti A+ cietā kurināmā katli, noteikumu projektā paredzēts uzstādīt cietā kurināmā katlus un cietā kurināmā katla, papildu sildītājus, temperatūras regulatorus un saules enerģijas iekārtas kas atbilst vismaz energoefektivitātes klasei A+.
Tāpat finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas vai citu veidu dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu iekārtas būvniecību vai uzstādīšanu. Šādas prasības atbilstoši katras pašvaldības saistošo noteikumu prasībām var ietvert teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktos teritorijas izmantošanas veidus un iedzīvotāju blīvumu šajā teritorijā (piemēram, apkures iekārtu plānots uzstādīt publiskās ārtelpas vai publisko objektu - izglītības, veselības, sociālās aprūpes un kultūras iestāžu tiešā tuvumā), var ietvert prioritāru tehnoloģiju uzstādīšanas kārtību, piemēram, ir centralizētās siltumapgādes pieejamība un tehniskās iespējas konkrēto ēku pieslēgt pie centralizētās siltumapgādes, vai ir tehniskās iespējas konkrētajā īpašumā uzstādīt bezemisiju tehnoloģijas.
Noteikumu projekts nosaka, ka pieslēgumi centralizētajai siltumapgādes sistēmai ir attiecināmi, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES[4] 2.panta 41.punktā minētajam, kur efektīva centralizētā siltumapgāde ir centralizētās siltumapgādes sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā. Minētās prasības plānots pārņemt ar Likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”[5], nodrošinot investīciju atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu[6] 7.panta punkta h)apakšpunkta prasībām.
Noteikumu projekts paredz, ka investīcijas prioritāri sniedzamas ēku pieslēgumiem pilsētu centralizēto siltumapgādes risinājumu izveidošanai. Šādas investīcijas ne tikai samazina gaisa piesārņojumu, bet uzlabo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju siltumapgādes pakalpojuma konkurētspēju, kā arī ilgtermiņā pozitīvi ietekmē siltumapgādes tarifu.
Noteikumu projekts paredz investīcijas veikt ekspluatācijā nodotās (ēka nodota ekspluatācijā vismaz 7 gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatēta vismaz pēdējos trijos gados) viena dzīvokļa, divu dzīvokļu, triju un vairāk dzīvokļu ēkās, tai skaitā daudzdzīvokļu ēku dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļa īpašumos, ja nav iespējams investīcijas veikt dzīvojamai mājai vienotā risinājumā. Visos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumos jānodrošina nepieciešamie dzīvojamās mājas balsojumi vai saskaņojumi par attiecīgā dzīvokļa īpašuma un dzīvojamās mājas siltumapgādes risinājuma ieviešanu atbilstoši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma[7] nosacījumiem. Siltumapgādes risinājumam jānosedz dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma nepieciešamais siltumenerģijas apjoms, tai skaitā, vienlaikus paredzēts ierobežojums veikt investīcijas vienotu sistēmu izveidē, kas aptver ēkas nepilnu dzīvokļu īpašumu skaitu. Ja rodas situācija, ka investīciju atbalsts tiek piešķirts daļā no dzīvojamās mājas esošajiem dzīvokļu īpašumiem, tad atbalsts paredzēts tikai katra dzīvokļa īpašuma individuālajam siltumapgādes risinājumam.
Noteikumu projekts paredz, dzīvojamās mājas esošā siltumapgāde attiecībā uz projektā uzstādāmajām siltumapgādes iekārtām vismaz pēdējos trīs kalendāros gadus ir nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo viena dzīvokļa un divu dzīvokļu mājās. Triju vai vairāku dzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā – tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja daudzdzīvokļu māju gadījumā siltumapgāde tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo vismaz 50% dzīvokļu īpašumos, projektu var īstenot arī dzīvokļu īpašumos, kuros tiek patērēti citi energoresursi siltumapgādes nodrošināšanai, nodrošinot dzīvojamā mājā vienotu siltumapgādes risinājumu projekta ietvaros. Noteikumu projekts neparedz atbalstu mājsaimniecībām, kuras jau šobrīd ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tai skaitā mājsaimniecībās, kurās siltumapgāde tiek nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo, kas tiek kurināta un saņemta ar centralizētās siltumapgādes sistēmas palīdzību. Noteikumu projekta 59.punktā minētā metodika noteiks, ka līdz ar projekta iesniegumu projekta iesniedzējam būs jāiesniedz informācija par dzīvojamās mājas siltumapgādes vajadzībām patērētajiem energoresursiem, kā arī jāiesniedz citus prasību apliecinošus dokumentus (piemēram, dzīvojamās mājas (būves) inventarizācijas lieta, dzīvojamās mājas (būves) kadastrālās uzmērīšanas dokumentu kopijas vai izrakstus no tiem, izpildmērījuma plāna kopijas vai izrakstu no tā) vai īpašumtiesību apliecinoša informācija, kas ļaus projekta iesniedzējam pamatot dzīvojamās mājas ekspluatācijas faktu un atbilstību noteiktajām prasībām.
Papildus dzīvojamai mājai izvirzīta prasība, ka kopējā lietderīgā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus un sasniedz apkures patēriņa E klasi vai efektīvāku klasi. Ēku klasifikācijas prasības noteiktas 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”  3.pielikuma 1.tabulā, savukārt energoefektivitātes minimālās prasības ekspluatācijā esošām ēkām un to noteikšanas metodes noteiktas 2020. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 2. un 4.punkta prasībās. Ierobežojumi noteikti, lai investīcijas netiktu īstenotas dzīvojamās mājās, kurām atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma[8] prasībām nav noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības (tai skaitā dārza mājām un vasarnīcām), vai, kurām atbilstoši ekspluatējamu ēku prasībām, jāveic energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas pēc investīciju īstenošanas vēlākā periodā varētu radīt situāciju, kad uzstādīto tehnoloģiju jauda pēc ēku siltināšanas pārsniedz dzīvojamās mājas siltumapgādes nepieciešamības un tā rezultātā nespēj nodrošināt efektīvu iekārtu ekspluatāciju.
Pasākums paredz investīciju demarkāciju ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumu Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”[9] investīcijām, kur atbalsts paredzēts viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu ēkas fosilo energoresursu tehnoloģiju aizstāšanai ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām vai pieslēgumiem centralizētajām siltumapgādes sistēmām, ar Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumu Nr. 103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai”[10] investīciju pasākumu, kur atbalsts paredzēts mājsaimniecību sektora energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kā arī ar plānotajām Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana”[11] investīcijām mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās, kur investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem dzīvojamajās mājās, tai skaitā atbalstot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas.
Noteikumu projekts paredz investīcijas viena vai divu dzīvokļu mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo un daudzdzīvokļu mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar cieto fosilo kurināmo vai biomasas cieto kurināmo, tā nodrošinot atšķirīgu pieeju, kā iepriekš minētajās investīcijās. Tāpat noteikumu projekts paredz investīcijas dzīvojamās mājās, kuru nepieciešamā siltumapgādes nominālā jauda nepārsniedz 50 kilovatus (kW) (tipiski ne lielākas ēkas kā 8 – 12 dzīvokļu, divstāvu vai trīs stāvu mājas). Iekārtām ir jābūt uzstādītām projekta iesniegumā norādītajā dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā. Sniedzot attiecīgu argumentētu pamatojumu ir pieļaujami izņēmumi, ka iekārtas tiek uzstādītas uz dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās zemes vai palīgēkām pēc iespējas tuvāk dzīvojamai mājai vai dzīvokļa īpašumam. Attiecīgu argumentētu pamatojumu apliecina projekta iesniedzējs. Pamatojumā norāda, kādēļ iekārtas nav iespējams uzstādīt dzīvojamā mājā, vai arī sniedz detalizētu, izsekojamu un pierādāmu tehnisko apstākļu raksturojumu, kas apliecina, ka izvēlētās iekārtas atrašanās vieta nodrošinās lielāku efektivitāti vai citus labākus apstākļus. Ja nepieciešams, argumentētu pamatojumu var sagatavot arī atbilstošas jomas būvspeciālists vai iekārtu ražotājs/izplatītājs vai uzstādītājs.
Noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumu var iesniegt dzīvojamās mājas īpašnieks, kas ir privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona vai to pilnvarotā persona. Ja publisko tiesību juridiskai personai (piemēram, pašvaldība) 100% pieder visa dzīvojamā māja, tad tā nevar pieteikties atbalsta saņemšanai, vienlaikus, ja publisko tiesību juridiskā persona ir dzīvojamās mājas kopīpašnieks ar privāto tiesību juridiskām personām vai fiziskām personām, tad tā var piedalīties atbalsta saņemšanā ar pilnvarotas personas starpniecību, atbilstoši noteikumu projekta 16.2.apakšpunktam kā dzīvojamās mājas kopīpašnieks.
Ja dzīvojamai mājai ir vairāki īpašnieki, projektu iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona. Pilnvarotā persona viena vai divu dzīvokļu mājām var būt īpašnieka vai īpašnieku deleģēta persona ar tiesībām īstenot projektu, tai skaitā dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 5)apakšpunkta prasībām ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības. Triju vai vairāku dzīvokļu mājas gadījumos pilnvarotā persona var būt tikai dzīvojamās mājas pārvaldnieks (tai skaitā, dzīvokļu īpašnieku biedrība), kas atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieku uzdotās pārvaldīšanas darbības.
Maksimālais iesniedzamais projektu iesniegumu skaits tiek noteikts, ņemot vērā:
1) projekta īstenošanas vietu – vienā dzīvojamā mājā drīkst īstenot tikai vienu projektu;
2) dzīvojamās mājas īpašniekus – ja personas īpašumā ir vairākas dzīvojamās mājas, iesniedzamo projektu iesniegumu skaits papildus ir atkarīgs no tā, vai persona ir mājas vienīgais īpašnieks. Šajā gadījumā persona drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu par vienu no savā īpašumā esošajām mājām, kur persona ir vienīgais īpašnieks. Ja persona nav dzīvojamās mājas vienīgais īpašnieks, projektu iesniegumu skaits attiecībā uz personu netiek ierobežots, lai neizslēgtu pārējo kopīpašnieku iespējas pretendēt uz atbalstu pasākumā. Piemēram, ja persona ir vienīgais īpašnieks viena dzīvokļa mājai un kopīpašnieks divu dzīvokļu mājai, projekta iesniegumus, ievērojot noteikuma projekta nosacījumus, var iesniegt par abām mājām. Ja persona ir vienīgais īpašnieks viena dzīvokļa mājai un divu dzīvokļu mājai, projekta iesniegumu var iesniegt tikai par vienu no tām. Papildus ietverts nosacījums, ka pirmā, otrā un trešā uzsaukuma ietvaros kopā par vienu dzīvojamo māju var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu, kā arī ceturtā uzsaukuma ietvaros par vienu dzīvojamo māju var iesniegt vienu projekta iesniegumu, tajā iekļaujot vienu no 42.1., 42.2., 42.3. un 42.4. apakšpunktos noteiktajām atbalstāmajām darbībām. Šāds nosacījums izvirzīts, lai samazinātu administratīvo slogu sadarbības iestādei un nebūtu nepieciešams vērtēt dažādus projektu iesniegumus par vienu dzīvojamo māju. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks vai īpašnieki neīstenos projektu pirmā, otrā vai trešā uzsaukuma ietvaros, projekta iesniegumu ar tām pašām vai citām paredzētajām atbalstāmajām darbībām būs iespējams iesniegt ceturtā uzsaukuma ietvaros.
Lai sasniegtu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteikto rezultāta rādītāju - iedzīvotāju, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, skaits (RCR 50, 2795 iedzīvotāju), projektos īstenotajos īpašumos katrā dzīvojamā mājā vai dzīvojamo telpu grupas dzīvokļa īpašumā ir deklarēta vismaz viena persona, kā arī noteikts ierobežojums, kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs (pasākuma finansējums – 12 443 220 euro) projektā nepārsniedz 4 400 euro uz vienu deklarēto iedzīvotāju projekta dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašumu mājsaimniecībās. Paredzēts, ka projekta īstenošanas vietā norādītais deklarēto iedzīvotāju skaits projekta iesniegumā ir deklarēto iedzīvotāju skaits projekta iesniegšanas dienā sadarbības iestādē un ir iesniegts projekta iesniedzēja apliecinājums, ka projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā tiks nodrošināts ne mazāks deklarēto iedzīvotāju skaits kā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā sadarbības iestādē. Netiek samazināts atbalsta finansējuma apjoms, ja objektīvu un pierādāmu apstākļu dēļ nav iespējams saglabāt deklarēto iedzīvotāju skaitu projekta dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībās projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā. Par objektīvu un pierādāmu apstākli ir uzskatāma kāda no mājsaimniecības locekļa nāves iestāšanās. Gadījumā, ja projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā tiks nodrošināts deklarēto iedzīvotāju skaits mazāks kā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā un aģentūrai nebūs pietiekoša pamatojuma piemērot noteikumu projekta 15.3.apakšpunktā minēto, aģentūra veic pārrēķinu atbilstoši faktiski mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju skaitam projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā un izmaksā tikai tādu finansējuma apjomu, kas ir atbilstošs noteikumu projekta 15.punkta nosacījumiem.
Projekta pēcuzraudzības periodā jānodrošina, ka iekārtas tiek atbilstoši ekspluatētas, un tiek samazināts gaisa piesārņojums, vienlaikus pēcuzraudzības periodā nav paredzēta deklarēto iedzīvotāju skaita izmaiņu kontrole.
Metodikā, kas nosaka vienas vienības izmaksu likmes, ir noteikts maksimālais pieejamais finansējuma apjoms, ņemot vērā maksimālās tehnoloģiju jaudas un to iespējamās tehnoloģiskās kombinācijas.
Rezultāta rādītāju - iedzīvotāju, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, skaitu (RCR 50) nosaka sadarbības iestāde atbilstoši personu skaitam, kuras deklarējušas dzīvesvietu projekta dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma mājsaimniecībā. Vērtību uzskata par sasniegtu pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, pamatojoties uz projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas datiem. Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projektu līmenī.
Nacionālā rādītāja “PM_2,5 daļiņu emisijas samazinājums” nosaka saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, kas līdz atklāta konkursa publicēšanai tiks publicēti VARAM mājaslapā. Vērtību uzskata par sasniegtu pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, pamatojoties uz projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas datiem. Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projektu līmenī.
Lai tiktu nodrošināts gaisa piesārņojumu samazinājums, sadarbības iestādei ir tiesības projekta īstenošanas un uzraudzības laikā pārbaudīt projekta līgumā sniegto informāciju.t.sk. apsekojot projekta īstenošanas vietu.  Projekta iesniedzēja pienākums ir nodrošināt piekļuvi projekta īstenošanas vietai.
Ja projekta īstenošanas pasākumi tiek veikti viena dzīvokļa, divu un vairāk dzīvokļu mājā, kur kāds no dzīvokļu īpašniekiem veic saimniecisko darbību, un tas pretendē uz atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu attiecināmo darbību izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Noteikumu projekts nosaka, ka par saimniecisko darbību nav uzskatāma viena dzīvokļa, divu un vairāk dzīvokļu mājā kādā no dzīvokļa īpašumiem reģistrēta komersanta, biedrības vai nodibinājuma juridiskā adrese, ievērojot nosacījumu, ka dzīvokļa īpašumā ir reģistrēts tikai viens no minētajiem tiesību subjektiem un netiek veiktas nekādas ar komersantu, biedrību vai nodibinājumu saistības darbības. Noteikumu projekts nosaka, ka, ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts ieviešanas gaitā vai projekta pēcuzraudzības periodā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, atbalsts kurai kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, dzīvokļa īpašuma vai dzīvojamās mājas īpašnieks atmaksā sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu, ja vien projekta īstenošanas laikā nav iespējams piemērot noteikumu projekta 29.punktā minētā komercdarbības atbalsta nosacījumus.

Ja projekta ietvaros paredzēts uzstādīt saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam), noteikumu projekts paredz, ka paredzamais saražojamais elektroenerģijas apjoms enerģijas vai finanšu izteiksmē vismaz 80% no gadā saražotā tiek izmantots dzīvojamās mājas vai uz projektu attiecināmās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu pašpatēriņam. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno detalizētu, izsekojamu un pierādāmu aprēķinu par uzstādāmās iekārtas saražotās elektroenerģijas apjomu un tā atbilstību dzīvojamās mājas pašpatēriņam, kā arī apliecinājumu par pašpatēriņa prasības izpildi projekta pēcuzraudzības periodā. Projekta pēcuzraudzības periodā noteikumu projekta izpratnē prasība ir izpildīta:
-ja kalendārā gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nenosedz dzīvojamās mājas vai uz projektu attiecināmo dzīvokļu elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā;
-ja elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā ir izveidojies saražotās enerģijas pārpalikums gada griezumā, prasība ir uzskatāma par izpildītu, ja NETO norēķinu sistēmas saražotās enerģijas pārpalikums enerģijas vai finanšu izteiksmē pret patērēto elektroenerģijas daudzumu no elektrotīkla finanšu vai enerģijas izteiksmē nepārsniedz 20% (aprēķina piemērs: NETO norēķinu sistēmas saražotās enerģijas vai finanšu pārpalikums / patērētais elektroenerģijas daudzums no elektrotīkla enerģijas vai finanšu izteiksmē * 100 < 20 %);
-ja finansējuma saņēmējs izmanto NETO uzskaites sistēmu.
Uz projekta elektroenerģijas pašpatēriņa nosacījumu izpildi attiecināms pirmais pilnais kalendāra gads pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas, kas ilgst no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31.decembrim. Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot NETO norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.⁵ panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar NETO norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā. Ja saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) tehniskais risinājums nodrošina, ka tiek uzskaitīts arī ar iekārtām saražotais elektroenerģijas pašpatēriņš, kas netiek uzskaitīts komercskaitītājā (tieši patērētā saražotā elektroenerģija mājsaimniecības procesu momentālajam patēriņam), to var ņemt vērā 80% pašpatēriņa prasības izpildes aprēķinā. Šādā gadījumā nepieciešams pierādāmā formātā (izdrukas no uzskaites sistēmas par attiecīgajiem elektroenerģijas ražošanas periodiem) uzkrāt šos datus visu projekta pēcuzraudzības periodu. Finanšu vērtības izteikšanai minētajam momentālajam patēriņam izmanto Nordpool vidējās elektroenerģijas cenas EUR/MWh gadā attiecīgajam kalendārā gada periodam.
https://www.nordpoolgroup.com/en/Market-data1/Dayahead/Area-Prices/LV/Yearly/?view=table.
Noteikumu projekts paredz, ka Sadarbības iestāde nodrošina noteikumu projekta 31., 39. punktā un 44.1. apakšpunktā minēto specifiskā atbalsta atbilstības uzraudzību visā projekta pēcuzraudzības periodā, kā arī to, ka Sadarbības iestādei ir tiesības veikt ārpuskārtas pārbaudes, lai nodrošinātu specifiskā atbalsta atbilstības uzraudzību. Lai nodrošinātu korektu, investīcijas mērķim un saturam atbilstošu projekta pēcuzraudzību, noteikumu projekts neparedz saules paneļu sistēmu (ar pieslēgumu elektrotīklam) iekārtām amortizācijas periodu garāku kā projekta pēcuzraudzības periodu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” prasībām attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojumu un lietderīgās lietošanas laika pieņemšanas nosacījumiem.

Projektu iesnieguma vērtēšanas kritēriji izskatīti un saskaņoti Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitātes prioritārā virziena apakškomitejas (5AK) sēdē 2022.gada 29.septembrī. 2023.gada 26.janvāra 2021.–2027. gada ES fondu Uzraudzības komitejas sēdē paredzēts izskatīt 2.2.3.6.pasākuma projektu iesnieguma vērtēšanas kritēriju komplektu. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos ietvertie kvalitātes kritēriji veicinās:
1) projektu īstenošanu valstpilsētās un novadu pilsētās, kurās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas (piešķirot Rīgai, Liepājai un Rēzeknei papildu kvalitātes kritērija vērtēšanas punktus);
2) projektu īstenošanu tādās dzīvojamās mājās, kas sekmē lielāku iedzīvotāju, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, skaitu;
3) projektu īstenošanu energoefektīvākās ēkās, lai nodrošinātu korektu dzīvojamā mājā veicamo pasākumu prioritāro plānošanu;
4) projektos ieviest tehnoloģijas, kas visefektīvāk uzlabo gaisa kvalitāti pilsētvidē, ka arī veicina kompleksu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz klimatneitralitātes un energoneatkarības mērķu sasniegšanu.
Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumu un vērtēšanas kritērijos, ir atbilstošas horizontālajam principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un horizontālajam principam “klimatdrošināšana”, kur izvirzīti šādi ilgtspējību veicinoši un vidi saudzējoši nosacījumi:
1) ja projekta ietvaros plānots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 2.panta 41.punktā minētajam;
2) ja projekta ietvaros plānota koksnes biomasas apkures katla, kas piemērots granulu kurināmajam iegāde, projekta iesniedzējs apliecina, ka kā kurināmo izmantos biomasas kurināmo no mazvērtīgās koksnes un koksnes atlikumiem (koksnes granulas);
3) projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
4) azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
5) projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, t.i. siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī projekts atbilst horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” noteiktajām prasībām;
6) projektā tiek nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem.
Attiecībā par iepriekš minētā 1)kritērija atbilstību sadarbības iestāde pārliecināsies, vērtējot sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju datus, savukārt par iepriekš minēto 2), 3) un 4) kritērija atbilstību projekta iesniedzējs iesniegs apliecinājumu par prasību izpildi, kas atbilstoši sadarbības iestādes iekšējās kontroles sistēmās paredzētajam, tiks kontrolēts projekta pēcuzraudzības periodā. 5) un 6) kritērija pārbaudi veiks atbilstoši projekta iesniegumā norādītajai informācijai un skaidrojumiem.
Noteikumu projekts paredz šādu investīciju atbalsta pieprasīšanas, izvērtēšanas un saņemšanas secību:
1) projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu atlases kārtas un uzsaukuma paredzētajā termiņā, projekta iesniegumā aprēķinot pasākuma atbalsta apmēru atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai un vadošās iestādes saskaņotajai vienas vienības izmaksu likmju metodikai;
2) sadarbības iestāde izvērtē visus iesniegtos projekta iesniegumus un, balstoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektam izvirzīto nosacījumu izpildi vai neizpildi;
3) atbalstītā projekta finansējuma saņēmējs īsteno visu projektu par privātajiem līdzekļiem noteikumu projektā noteiktajā termiņā (24 mēnešu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim) un pēc projekta īstenošanas iesniedz pasākuma atbalsta maksājuma pieprasījumu sadarbības iestādē līdz ar projekta īstenošanu apliecinošiem dokumentiem;
4) sadarbības iestāde izvērtē izskata/apstiprina pasākuma atbalsta apmēru vienā maksājumā;
5) finansējuma saņēmējs atbilstoši īstenotajai darbībai saņem pasākuma atbalsta maksājumu;
6) finansējuma saņēmējs par saviem līdzekļiem nodrošina pasākuma rezultātu/rādītāju ilgtspēju un uzturēšanu.
Ievērojot noteikumu projektā plaši paredzēto projektu iesniedzēju loku un, lai pārredzami un efektīvāk vadītu interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61.pantu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izstrādā iekšējo procedūru interešu konflikta novēršanai projektu iesniegumu vērtēšanā un uzraudzībā.
Lai nodrošinātu obligātās publicitātes prasības, noteikumu projekts paredz sadarbības iestādei atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 47. un 50.panta 1.punkta d)apakšpunktam publicēt informāciju par katru īstenoto projektu Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē, ņemot vērā kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā un Finanšu ministrijas izstrādātās Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Attiecīgā prasība attiecināta uz sadarbības iestādi, lai mazinātu slogu fizisku personām publicitātes pasākumu veikšanai tādos projektos, kur investīciju rezultāts nav publiski pieejams. Šīs prasības finansējuma saņēmēja vietā izpilda sadarbības iestāde, projekta iesniedzējam iesniedzot sadarbības iestādei noteikumu projektā paredzēto projekta rezultātu pamatojošo dokumentāciju pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas un projekta īstenošanas, tai skaitā iesniedzot projekta uzstādīto iekārtu fotofiksāciju.
Attiecībā uz juridiskām personām noteikumu projekts paredz papildu publicitātes prasību, nodrošinot sabiedrībai skaidri redzamā vietā vismaz vienu plakātu vai plakātam līdzvērtīgu elektronisku paziņojumu juridiskās personas tīmekļa vietnē vai sociālajos tīklos, kur izklāstīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts visām darbībām.


[1] (EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2019, sadaļa 1.A.4 Small combustion 2019)

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R1189

[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32015R1187

[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02012L0027-20210101

[5]  https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40500367

[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02021R1058-20210630

[7] https://likumi.lv/ta/id/193573-dzivojamo-maju-parvaldisanas-likums

[8]  https://likumi.lv/ta/id/253635-eku-energoefektivitates-likums

[9] https://likumi.lv/ta/id/330568

[10] https://likumi.lv/ta/id/321021/redakcijas-datums/2022/03/16

[11] https://www.esfondi.lv/upload/Planosana/mk_rikp_841.docx