Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir attīstīt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai, lai vienlīdzīgas pieejas PII principa nodrošināšanas ietvaros veicinātu pašvaldību pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamību, tai skaitā sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām personu grupām.

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam kā viens no galvenajiem izvirzītajiem politikas mērķiem ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana un nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kuru risināšanā viens no būtiskiem aspektiem ir nodrošināt teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, ievērojot, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli – Pierīgas statistiskajā reģionā iedzīvotāju skaits ir samazinājies tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā par 20%. Iedzīvotāju skaits ietekmē arī pašvaldību ieņēmumus un iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, radot atšķirīgus izaicinājumus starp reģioniem.

Ņemot vērā iepriekš minēto iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos, būtiski ir pārskatīt un padarīt efektīvāku pakalpojumu tīklu. Vienlaikus izaicinājumi starp teritorijām ir atšķirīgi – teritorijās, kur samazinās iedzīvotāju skaits, jāveido risinājums pakalpojumu uzturēšanas izmaksu samazināšanai uz klientu, savukārt teritorijās, kur pieaug iedzīvotāju skaits, jāpalielina pakalpojuma pieejamība un kvalitāte, tai skaitā pašvaldību PII pieejamībai. Tāpēc būtiski rast risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan pakalpojumu sasniedzamības  un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai.

Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) vienu reizi gadā apkopo informāciju par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu rindā uz pašvaldības PII, kas tiek publicēta VARAM tīmekļvietnē (https://www.varam.gov.lv/lv/pirmsskolas-izglitibas-iestazu-pieejamiba) vai citā tīmekļvietnē atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās. Apkopojot pašvaldību iesniegtos datus, secināms, ka uz 2022. gada 1. oktobri kopumā 21 pašvaldībā rindā uz pašvaldības PII ir pavisam 6 868 bērni. Turklāt dažās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Vislielākā šī problēma ir Rīgā un tās apkārtējās pašvaldībās, ņemot vērā, ka pēdējo 10 gadu laikā Rīgā un Pierīgā ir būtiski palielinājies līdz četru gadu vecu bērnu skaits Latvijas iedzīvotāju migrācijas uz Rīgu un tās apkārtni rezultātā.

Viena no pašvaldību autonomajām funkcijām saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4.punktu ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību. Lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī palīdzētu pašvaldībām risināt esošās nepilnības un būtiski samazināt rindu, nepieciešams investēt PII pieejamības nodrošināšanā.

Pirmsskolas izglītība ir izglītības, vispārējās izglītības pirmā pakāpe, kas nodrošina bērnu sagatavošanu skolai, aptverot individualitātes veidošanos, garīgo, fizisko un sociālo attīstību, iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību, veselības nostiprināšanu, psiholoģisko sagatavošanu skolai, kā arī valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. pantu un Vispārējās izglītības likuma 20¹. panta 1. punktu bērnu izglītošana Latvijā no piecu gadu vecuma ir obligāta, savukārt iepriekš minētā likuma 21. pants nosaka, ka  “vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma”. Pasākuma ietvaros atbalsts nav saistīts ar atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai un ir atbilstošs Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 28. punktā norādītajam, ka valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību.

Noteikumu projekts paredz sniegt atbalstu pašvaldībām jaunu PII būvniecībai, esošo PII pārbūvei (tai skaitā paplašināšanai jeb piebūvju būvniecībai) vai esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, pielāgojot tās pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai un veicinot pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzot risināt nepilnības pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinot pirmsskolas izglītības kvalitāti un radot vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās.

Noteikumu projekts paredz, ka maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums vienas jaunas vietas izveidei pašvaldības PII ir:

1. 24 200 euro – ja projekta ietvaros tiek veikta jaunas pašvaldības PII būvniecība;
2. 17 424 euro – ja projekta ietvaros tiek veikta esoša pašvaldības PII pārbūve, esošas ēkas atjaunošana vai pārbūve, pielāgojot to pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā energoefektivitātes paaugstināšana.

Atbalsta maksimālie limiti ir noteikti, par pamatu ņemot kārtību valsts budžeta aizdevumu piešķiršanai pašvaldību investīciju projektiem jaunu PII būvniecībai vai esošo PII paplašināšanai. 2022. gadā bija noteikts, ka jaunas PII būvniecībai vai esošas PII paplašināšanai valsts budžeta maksimālais atbalsts vienas vietas izveidei nepārsniedz 22 000 euro jaunas PII būvniecībai un ar to saistīto būvju būvdarbiem un 15 840 euro citos gadījumos, kas nav saistīti ar jaunas PII būvniecību - esošo ēku pārbūves un paplašināšanas gadījumos. Ņemot vērā būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, šiem atbalsta limita apmēriem tika piemērots 10% pieaugums.

Attiecībā uz sasniedzamo rezultāta rādītāju – personu skaits, kas lieto jaunas vai modernizētas PII mācību telpas – tika pieņemts, ka objektīvu apstākļu dēļ izbūvētā PII kapacitāte var netikt 100% izmantota, tāpēc, ņemot vērā pasākumam paredzēto finansējumu, rādītājs tika proporcionāli samazināts uz 1 016 personām, pieņemot, ka jaunu vai modernizētu PII mācību telpu kapacitāte ir 95% gadā. Šis rādītājs neattiecas uz skolotājiem, vecākiem, palīgpersonālu vai citām personām, kuras arī var izmantot šo PII. Ģimenes, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII, ir sociāli nevienlīdzīgākā situācijā, jo tām no saviem finanšu līdzekļiem ir jāsedz starpība, kas veidojas par privātajiem pirmsskolas izglītības pakalpojumiem. Vienlaikus, ievērojot, ka pasākuma īstenošana paredzēta 4. politikas mērķa “Sociālāka Eiropa” ietvaros, noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības saistošajos noteikumos par pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanu rindā uz pašvaldības PII izvērtēs iespēju paredzēt priekšrocības uzņemšanai PII pirmsskolas vecuma bērniem no sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām personu grupām.

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējums tiks piešķirts pašvaldībām, kurās uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi attiecīgajā mācību gada 1.oktobrī saskaņā ar VARAM apkopoto un VARAM tīmekļvietnē vai citā tīmekļvietnē atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās publicēto aktuālo informāciju pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz pašvaldības PII ir lielāks par 100, un attiecīgās novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir plānots īstenot jaunas pašvaldības PII vai piebūves būvniecību, pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz vietu PII ir lielāks par 50. Esošas ēkas atjaunošanas vai pārbūves gadījumā, pielāgojot to pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai, novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā bērnu skaits rindā uz vietu PII ir lielāks par 25. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 5. pantu novada teritoriālais iedalījums iedalās pilsētās (novada pilsētās un valstspilsētās) un pagastos. Informāciju par bērnu skaitu, kas ir iekļauti rindā uz vietu pašvaldību PII,  pašvaldības iesniedz VARAM līdz attiecīgā gada 1.novembrim.

Pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt pašvaldības, kuras 2029.gadā ir plānots apvienot saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un kurās uz attiecīgā mācību gada 1.oktobri abās pašvaldībās kopā pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz pašvaldību PII ir lielāks par 100 (atbilstoši VARAM tīmekļvietnē vai citā tīmekļvietnē atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās publicētajiem datiem), un projektu plānots īstenot novada pašvaldības teritoriālajā vienībā, kas robežojas ar valstspilsētas pašvaldību, projekta iesniegumā pamatojot PII nepieciešamību konkrētajā novada teritoriālajā vienībā. Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējam ir jāpievieno abu apvienojamo pašvaldību domes lēmumi, ar ko tiek saskaņota projekta īstenošana.

Noteikumu projekts paredz, ka ERAF finansējuma īpatsvars no kopējām attiecināmajām izmaksām projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz 85 procentus, Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām vai to iestādēm, kurām, ievērojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 273. rindkopā noteikto par reģionālās attīstības atšķirību mazināšanu, paredzēts, ka ERAF finansējuma īpatsvars no kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 75 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Atbilstoši MK 2021. gada 22. jūnija noteikumiem Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” Rīgas plānošanas reģionā ietilpst: Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Siguldas novads.  

Kopš 2020.gada pašvaldībām ir iespējas saņemt valsts budžeta aizņēmumus jaunu PII būvniecībai vai esošu PII paplašināšanai. 2020.-2022.gadā, pateicoties valsts budžeta aizdevumiem, kopumā 25 projekti ir īstenoti vai vēl turpinās to īstenošana. Kopējais valsts budžeta aizdevumu apmērs ir 37 848 722,22 euro. Īstenojot minētos 25 projektus, pašvaldību PII radītas vai tiks vēl radītas 3 144 jaunas vietas. Demarkācija ar valsts budžeta aizdevumu un citu atbalsta programmu ietvaros sniegto atbalstu jaunu vietu radīšanai PII un dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un VARAM valsts budžeta aizdevuma programmas ietvaros iesniegtos projektus un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.

Pasākumam pieejamais finansējums

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 30 450 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 802 736 euro), tai skaitā ERAF finansējums 25 882 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 4 082 326 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 4 567 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 720 410 euro).

Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne mazāk kā 25 647 264 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu 21 800 174 euro apmērā un pašvaldību finansējumu ne mazāk kā 3 847 090 euro apmērā.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde. Vienas pašvaldības viens vai vairāki projektu iesniedzēji īsteno projektus, kuru kopējais ERAF finansējums nepārsniedz 5 000 000 euro. Projekta iesniegumu iesniedz par katru PII infrastruktūras attīstības projektu atsevišķi.

Projektu paredz pašvaldības attīstības programmā vai tās pielikumos, kurā sniedz arī prognozi par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībā turpmākajos piecos gados novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu (apkaimju, mikrorajonu, u.c.) griezumā (ja tas ir iespējams no datu pieejamības viedokļa) un izvērtē PII pakalpojumu sniegšanas risinājumu alternatīvas. Prognozes sniegšanā izmanto dzimstības rādītājus (t.sk. bērnu skaitu, kas ir pieteikušies pašvaldības PII, bet nav sasnieguši pirmsskolas vecumu), to tendenci un prognozi, izvērtējot to ietekmi uz pirmsskolas vecuma bērnu skaitu rindā uz pašvaldības PII. VARAM sniegs konsultatīvo atbalstu prognožu izstrādei, lai tiktu ievērota vienotā pieeja pirmsskolas vecuma bērnu skaita prognozēšanā, vienlaikus ņemot vērā teritorijas specifiku.  Prognoze tiek ņemta vērā, nosakot projekta ietvaros radīto jauno vietu skaitu. 
Projekta iesniedzējs nodrošina, ka ir veicis izvērtējumu, kā jaunizveidotās pašvaldības PII (vietas) tiks nodrošinātas ar nepieciešamo personālu pedagogiem, skolotāja palīgiem un atbalsta personālu.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu, kas pieejama Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļvietnē (https://www.cfla.gov.lv/lv/paligs-finansejuma-sanemejiem/iepirkumi) un iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem. Noteikumu projekta 23.2. apakšpunktā minēto iepirkuma atbilstības pārbaudes lapu iesniegšana neizslēdz veiktā iepirkuma pārbaudi un neatbilstību konstatējumus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajiem intervences kodiem – Nr.121 “Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūra” (ERAF finansējums 15 529 500 euro) un Nr.44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” (ERAF finansējums 10 353 000 euro).

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu pašvaldībām jaunu PII būvniecībai, esošo PII pārbūvei (tai skaitā paplašināšanai jeb piebūvju būvniecībai) vai esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, pielāgojot tās pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai, tai skaitā energoefektivitātes pasākumi, infrastruktūras funkcionalitātes un drošības uzlabošana, “zaļās” infrastruktūras elementu izmantošana un citi pirmsskolas izglītības pieejamību veicinoši risinājumi, kā, piemēram, vides pieejamības uzlabošana un teritorijas labiekārtošana.

Noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme divu procentu apmērā no noteikumu projekta 27.1. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2. tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3. tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.1.7. pasākuma "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk - 4.2.1.7. pasākums) reglamentējošos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.2.1.7. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projekta kopējo finansējumu (ERAF finansējums un pašvaldības līdzfinansējums), kas paredzams vidēji no 1 līdz 10 milj. euro, projektu vadības nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu robežās no 19 550 līdz 195 503 euro (tai skaitā atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz projektu vadītāja (39.1. IV A amatu saime, 11. mēnešalgu grupa) un grāmatveža (17 III, mēnešalgu grupa 8) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto un vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projekta īstenošanas laikā (indikatīvi 2 līdz 3 gadu periodā) atkarībā no projekta kopējām izmaksām vidēji viena projekta ietvaros projekta vadības personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības personāla atlīdzībai indikatīvi 0,3 – 2,2 slodzes. Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projektu īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu  finansējums iepriekš minētajam projekta vadības personālam, kā arī papildu personālam (piemēram, iepirkumu speciālists, projekta vadītāja asistents, būveksperts), nepietiekama ERAF finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros.

Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no infrastruktūras attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.

Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu dažādību atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm, pašvaldību atrašanās vietai un izvēlētajiem risinājumiem, jo atbalsts paredzēts gan jaunu PII ēku būvniecībai, gan esošu pašvaldības PII pārbūvei, gan esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, pielāgojot tās pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai.

Noteikumu projektā neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts gan jaunu PII ēku būvniecībai, gan esošu pašvaldību PII pārbūvei, gan esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, pielāgojot tās pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai. Ņemot vērā projektu apjomīgumu (ERAF finansējuma un pašvaldības līdzfinansējuma paredzamā kopsumma 1 – 10 milj. euro),  un būvniecības procesa sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas – optimāli piecu procentu apmērā. Neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti pasākuma īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Avansa apmērs noteikts, ievērojot arī to, ka kopumā būtiski kavējas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana un šī pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts augstas gatavības projektiem. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā pasākuma plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.
Finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī noteikumu projekta 43. punkta nosacījumiem. Minētais nosacījums tiks kontrolēts sadarbības iestādes un pašvaldības vai tās izveidotas iestādes vienošanās par projekta īstenošanu ietvaros un ir nepieciešams, ņemot vērā konstatēto, ka saimnieciskā gada ietvaros gada noslēgumā veidojas apjomīgi atlikumi pašvaldību pieprasītajos avansa apjomos, kas netiek iztērēti iepriekš solītajā apjomā un termiņos. Minētais nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.

Noteikumu projekta ietvaros PII infrastruktūras attīstībai atbalsts tiks sniegts granta veidā, ņemot vērā, ka plānotās darbības īstenos pašvaldības, kuru viena no funkcijām saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4. punktu ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību.

PII attīstības projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”:

1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas:

a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar MK 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;

b) projektu ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot “zaļās” zonas ierīkošanu PII audzēkņu atpūtas un/vai mācību vajadzībām, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu;

c) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Eiropas Renovācijas vilnis - par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri tiek noteikts esošo pašvaldību ēku atjaunošanas vai pārbūves būvniecība. Atbalstāmi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu;

2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem:

a) tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju  ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, saskaņā ar MK 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" noteikto, un to kontrolē būvuzraugs;

3. Ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim:

a) projektu iesniedzējiem jāizvērtē tādu risinājumu ieviešanu un ūdens resursu lietošanu, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības atbilstoši plānotajiem pasākumiem, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu;

4. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi:

a) ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr.353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas;

5. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu pieaugumu piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī vai zemē:

a) projektu iesniedzējiem, izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, t.sk. būvniecībā vai teritoriju labiekārtošanā, projektu iesniedzēji tiks aicināti izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. Pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;

b) pasākuma ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot “zaļās” zonas ierīkošanu PII audzēkņu atpūtas un/vai mācību vajadzībām;

c) nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, noteikumu projekta ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;

d) būvniecības procesā ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu - tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai;

6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturēt spējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam:

a) jaunu pašvaldību PII būvniecība netiek plānota īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.

Nē

Attīstot pašvaldību PII infrastruktūru, tiks radītas jaunas vietas un samazināta rinda uz pašvaldības PII pirmsskolas vecuma bērniem.  

Pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-