Anotācija (ex-ante)

Līdz šim nav veikti konkrēti aprēķini par apmeklētāju plūsmas apjomu visās Natura 2000 teritorijās Latvijā kopumā, taču pēc apmeklētāju skaita vērtējumiem vairākos populārākajos tūrisma galamērķos (tostarp Baltijas jūras piekrastē, Gaujas Nacionālajā parkā un citos Latvijas nacionālajos parkos un ĪADT) apmeklējumu skaits ĪADT pārsniedz vismaz sešus miljonus gadā un tam ir tendence palielināties [7]. Ņemot vērā pasaules tendences, kur dabas tūrisms ikdienas aktivitātēs arī pirms Covid-19 infekcijas izraisītās pandēmijas ieņēma aizvien nozīmīgāku lomu, arī Latvijā, mazinoties Covid-19 infekcijas izplatībai, nav prognozējama dabas tūrisma pieprasījuma samazināšanās. Līdz ar to ir nepieciešams būtiski kvantitatīvi un kvalitatīvi uzlabot dabas izglītības piedāvājumu, nodrošinot mūsdienīgu saturu un metodes, kas veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko daudzveidību un katra indivīda atbildību, veicinot dabai draudzīgu rīcību, kā arī novēršot potenciālos riskus un apdraudējumus dabai/videi, tajā ieplūstot lielam skaitam neizglītotu un nesagatavotu dabas tūristu.

[7] Vidzemes Augstskolas HESPI institūta statistika par 2020.gadu

 

Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenots ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.2. pasākums "Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai" (turpmāk – 2.2.3.2. pasākums).

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji: 

2.2.3.2. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektiem pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk -  ERAF) finansējums – 8 134 500 EUR (85% līdzfinansējuma likme), valsts budžeta finansējums – vismaz 1 435 500 EUR. 

2.2.3.2. pasākuma projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros paredzētās darbības veicinās nacionālo parku dabas centru (turpmāk - dabas un vides izglītības  centri) (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgu saturu un metodes, kas veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko daudzveidību, izveidojot vai modernizējot četrus dabas un vides izglītības centrus, kuros pirmā projekta pēcuzraudzības gada beigās apmeklētāju skaits sasniegs 201 000 apmeklētāju gada laikā.

2.2.3.2. pasākuma ietvaros investīcijas prioritāri ir vērstas uz dabas un vides izglītības centru infrastruktūras izveidi un pilnveidi, iekštelpu un ārtelpu ekspozīciju izveidi un paplašināšanu.

2.2.3.2. pasākuma ietvaros investīcijas prioritāri ir vērstas uz dabas un vides izglītības centru infrastruktūras pilnveidi, iekštelpu un ārtelpu ekspozīciju izveidi. 2.2.3.2. pasākuma ietvaros paredzēti ieguldījumi tikai dabas un vides izglītības centros, kas atrodas četros nacionālajos parkos (turpmāk – NP) Latvijā – Ķemeru NP , Gaujas NP, Rāznas NP un Slīteres NP dabas centrā, kas saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības koncepciju 2021. – 2028. gadam ir 2. līmeņa reģionālie centri jeb nacionālo parku dabas centri. 2.2.3.2. pasākuma pieeja finansējuma ietvaros ieguldījumi nav veicami 1. līmeņa jeb nacionāla mēroga centros vai 3. līmeņa dabas centros, kas ir pašvaldību vai nevalstisko organizāciju pārziņā.

Projekta iesniedzējs 

Projekta ietvaros tiek organizēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā, ievērojot nozares plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteikto kompetenci, kā finansējuma saņēmējs noteikta Pārvalde. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” 3.14. apakšpunktu, Pārvalde veic sabiedrības izglītošanu dabas aizsardzības jautājumos [8]. Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju.

Ievērojot, ka 2.2.3.2. pasākuma ietvaros tiks finansētas tikai aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes uzdevumu vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, MK noteikumu projekta 14. punktā tiek norādīts, ka pasākuma ietvaros iegādātās iekārtas tiek izmantotas tikai valsts pārvaldes uzdevumu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, taču 2.2.3.2. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā ir paredzēti maksas pakalpojumi daļējai uzturēšanas izdevumu segšanai, tāpēc MK noteikumu projekta 15. punkts paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka ieņēmumi projektā nevar pārsniegt infrastruktūras uzturēšanas izdevumus. 

Atbalstāmās darbības un kopējās izmaksas 

Pasākuma īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 9 570 000 EUR, tai skaitā ERAF finansējums – 8 134 500 EUR un nacionālais finansējums, ko veido valsts budžeta finansējums, – vismaz 1 435 500 EUR.

Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas [9] 64.panta 1.punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) nav attiecināmās izmaksas, izņemot gadījumu, kad projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 milj. euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem. Līdz ar to 2.2.3.2. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu PVN, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā[10]. 

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk - personāls) izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 11 % apmērā no MK noteikumu projekta 19. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1. punktu. Personāla atlīdzības izmaksas ietver arī maksu par veselības apdrošināšanas prēmiju, novērtēšanas pabalstu un naudas balvas, lai celtu darbinieku kopējo produktivitāti.

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1)    tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem darbiniekiem saskaņā ar 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām amatalgu likmēm;
2)    tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par projekta vadībā un īstenošanā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto maksimālo atalgojuma slieksni u.c. apsvērumus, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā;
3)    tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM un nodoti saskaņošanai ar Vadošo iestādi);
4)    tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.2.3.2.  pasākuma MK noteikumu projektā un piemērojami atbilstoši tajos noteiktajām prasībām.

Projektu vadībā iesaistītajam personālam (projektu vadītājs, projekta asistents-speciālists, iepirkumu vadītājs, grāmatvedis, eksperti un citi speciālisti, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimes Nr. 39.1 un mēnešalgu grupām un līmenim 10 III - 11 IV A) noteiktā mēnešalgas likme ir 2000-2500 EUR un projekta īstenošanas personālam 1700-2300 EUR (saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimes 39.1, mēnešalgu grupa un līmenis 9 II B - 11 IV B) par pilnu slodzi. Projektā paredzētās darbības personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.

Ņemot vērā MK noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu (paredzamais finansējums vismaz 9,57 milj. EUR), projektu vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu vidēji 1 milj. EUR.

Projekta gaitā var tikt piesaistīti papildu eksperti īslaicīgu un specifisku darbu veikšanai projekta īstenošanas laikā, piemēram, sugu un biotopu eksperts, ēku apsaimniekošanas eksperts, būvuzraugs u.c. Eksperti terminēto darbu veikšanai tiks piesaistīti, slēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu. Slēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu, finansējuma saņēmējam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā publisko iepirkumu jomā, kā arī Vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā noteikto par uzņēmuma (pakalpojuma) līguma izmaksām.

Finansējuma saņēmēja indikatīvās plānotās aktivitātes un sasniedzamie monitoringa programmu rādītāji:

2.2.3.2. pasākuma projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros paredzētās darbības veicinās dabas un vides izglītības centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgu saturu un metodes, kas veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko daudzveidību, klimata jautājumiem un vispārējiem vides procesiem.

Īstenojot projektus, par pieejamo finansējumu līdz 2029. gada 31. decembrim jāsasniedz šādas 2.2.3.2. pasākuma rādītāju vērtības:  
 - iznākuma rādītājs Nr. RCO77 “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits”, kur projektos atbalstītais dabas un vides izglītības centru skaits ir četri; 
- rezultāta rādītājs Nr. RCR77 “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji”, kur projektos atbalstīto dabas un vides izglītības centru apmeklētāju skaits pirmā projekta pēcuzraudzības gada beigās sasniegs 201 000 apmeklētāju.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi 

2.2.3.2. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas saistītas ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.  

Citi nosacījumi 

MK noteikumu projekts paredz, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai lietojumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta trešo daļu par finansējuma piešķiršanu atbildīgajām iestādēm jānosaka projektu enerģijas patēriņa rādītāji tām aktivitātēm, kas nav tiešā veidā vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to, savukārt Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtā daļa nosaka ziņošanas pienākumu. Tas attiecas, piemēram, uz  aktivitātēm, kurās tiek uzlabotas vai iegādātas ēkas, iekārtas, kā arī ieviesti energoresursu patērētāju izturēšanās maiņu veicinoši pasākumi. Tāpēc MK noteikumu projektā iekļauta prasība sniegt atbilstošu informāciju, kas ļaus novērtēt projekta rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu, kas sekmē enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanu. Lai palīdzētu atbildīgajām iestādēm enerģijas patēriņa un ietaupījumu ziņošanā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kura pārziņā ir energoefektivitātes monitorings, ir publicējusi metodiskos ieteikumus  enerģijas ietaupījumu ziņošanai un aprēķināšanai https://www.bvkb.gov.lv/lv/media/2214/download. 

Atjaunojamo energoresursu izmantojošu enerģiju ražojošu, t.sk. bezizmešu, iekārtu un ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ar nosacījumu, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti ēkas pašpatēriņam.
Elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas gadījumā nosacījuma izpilde tiek vērtēta, vērtējot projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumā un tā pielikumos pievienotajai informācijai, kurai jāsniedz pietiekami skaidrs raksturojums par iekārtu tehniskajām iespējām patērēt enerģiju tikai pašpatēriņa vajadzībām.
Uz projekta elektroenerģijas pašpatēriņa nosacījumu izpildi attiecināms pirmais pilnais kalendāra gads pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas, kas ilgst no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31.decembrim. Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nenosedz projekta ēkas elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā. Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot NETO norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.5 panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar NETO norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī MK noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno detalizētu, izsekojamu un pierādāmu aprēķinu par uzstādāmās iekārtas saražotās elektroenerģijas apjomu un tā atbilstību pašpatēriņam, kā arī apliecinājumu par pašpatēriņa prasības izpildi projekta pēcuzraudzības periodā.
Infrastruktūra Noteikumu projekta izpratnē ir ēkas infrastruktūra un infrastruktūra ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, kas ir ēkai piegulošā ārtelpa (projekta iesniedzēja īpašumā esošs zemesgabals vai zemesgabali, uz kuriem atrodas ēka vai kuri vismaz vienā punktā skar ēkas ārējās kontūras).
 
Ar infrastruktūru saprotami ēkas inženiertehnisko sistēmu inženiertīkli, t.sk. siltumapgādes sistēmas, ventilācijas, dzesēšanas, apgaismojuma, kā arī ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā esošā tehniskā infrastruktūra.
Ēkas funkcionālā, jeb saistītā teritorija ir ēkai piegulošā ārtelpa ar ēkas funkcionālai darbībai nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. šajā teritorijā var ietilpt lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievadceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, ēkai piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, AER izmantojošu siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošas iekārtas, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina ēkas funkcionālu ekspluatāciju.

Lai nodrošinātu, ka tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma vai preču iegāde) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru. 
​​​​​

Finansējuma saņēmēja personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”.

MK noteikumu projektā darba vietu aprīkojuma iegādes izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai, uzturēšanai un remontam noteiktas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā personālam, kas projektā ir nodarbināts vismaz 30 % darba laika. Darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips, tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz projektā esošo nodarbinātības laiku un slodzes sadalījumu: ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100% apmērā, savukārt ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā nepilnu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam, tāpat daļlaika izmaksu attiecināšanas principa gadījumā ir jāņem vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu, kā arī proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam.

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas, ņemot vērā projektu ieviešanas gaitu iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos, bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos.

Demarkācija ar Programmas ietvaros pasākumam paredzēto finansējumu un citu atbalsta programmu ietvaros sniegto atbalstu finansējuma saņēmējam projektos paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai un dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas 

Par 2.2.3.2. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA) un valsts tiešās pārvaldes iestāde kā ES fondu projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja. 
2.2.3.2. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks izskatīti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja). Nav plānota jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. 


Projekta iesniegums, tā vērtēšana un atlases process 

Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu CFLA  elektroniski Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. MK noteikumu projekts paredz izvērtēt projektu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datums ir diena, kurā projekts iesniegts. Tā kā pasākuma ietvaros ir paredzēta viena projekta iesniegšana un īstenošana, un atlases kārtu indikatīvi paredzēts izsludināt sešu mēnešu garumā, lai netiktu kavēta investīciju apgūšana un projekta norise, projektu izvērtēšanu paredzēts uzsākt uzreiz pēc to saņemšanas un to izvērtēšanu veikt mēneša laikā. Šāds nosacījums iekļauts, lai intensificētu ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijas ar mērķi nodrošināt gan 2023. gada valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu veikšanu, gan EK noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (turpmāk – n+3 princips) izpildi. Tā kā finansējuma saņēmējam jau ir pieredze ES fondu finansētu projektu īstenošanā, saskaņā ar ierobežotu projektu iesniegumu atlases nolikumu, lai iesniedzamais projekts ir pēc iespējas kvalitatīvāks un atbilstošāks nosacījumiem, atbalstāms ir princips "CFLA konsultē vispirms".
MK noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos, ir atbilstošas principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kura ietekme 2.2.3.2. pasākumā saskaņā ar Programmas papildinājuma 2022. gada 22. maija redakciju novērtēta ar netiešu ietekmi un horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” (netieša ietekme) un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” (netieša ietekme). 
Attiecībā uz pasākuma ietekmi uz Labklājības ministrijas administrēto horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk - HP VINPI), pasākuma ietekme uz HP VINPI ir vērtējama kā “netieša ietekme”. Atbilstoši Labklājības ministrija vadlīnijām par HP VINPI īstenošanu un uzraudzību (https://www.lm.gov.lv/lv/media/22182/download?attachment) projekta vērtēšanā piemērojams specifiskais atbilstības kritērijs, kur vērtējums ir “Jā”, ja projekta iesniegums paredz, t.i. no projekta iesniegumā ietvertās informācijas ir secināms, ka projektā plānotas:
1) vismaz trīs vispārīgās HP VINPI darbības;
2) vismaz trīs specifiskās HP VINPI darbības;
3) ir noteikts vismaz viens HP VINPI rādītājs;
4) norādītas projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina HP VINPI (ja attiecināms);
5) projekta iesniegumā ir identificētas galvenās problēmas, kas skar mērķa grupu, jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un apraksts, kā projektā paredzētās HP VINPI darbības risinās identificētās problēmas;
6) ir sniegta informācija par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes (vai plānots sniegt) un sniegta (vai plānots sniegt)  informācija sadalījumā pēc dzimumu u.c. pazīmes par projekta mērķa grupām; 
7) projekta iesniegumā ir paskaidrots, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.  

Attiecībā par iepriekš minēto kritēriju atbilstību projekta iesniedzējs sniegs informāciju projekta iesniegumā par prasību izpildi, kas atbilstoši CFLA iekšējās kontroles sistēmās paredzētajam tiks kontrolēts projekta pēcuzraudzības periodā. 

Dabas un vides izglītības centru attīstības projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”:

1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas:

a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar MK 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;

b) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Eiropas Renovācijas vilnis - par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri tiek noteikts esošo valstij piederošo ēku atjaunošanas vai pārbūves būvniecība. Atbalstāmi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu;

2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem:

a) tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju  ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, saskaņā ar MK 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" noteikto, un to kontrolē būvuzraugs;

3. Ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim:

a) projektu iesniedzējiem jāizvērtē tādu risinājumu ieviešanu un ūdens resursu lietošanu, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības atbilstoši plānotajiem pasākumiem, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu;

4. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi:

a) ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr.353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas;

5. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu pieaugumu piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī vai zemē:

a) projektu iesniedzējiem, izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, t.sk. būvniecībā vai teritoriju labiekārtošanā, projektu iesniedzēji tiks aicināti izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. Pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;

b) pasākuma ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ja projekta specifikācija to ļauj;

c) nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, MK noteikumu projekta ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;

d) būvniecības procesā ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu - tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai;

6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturēt spējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam:

a) Projektā paredzētā infrastruktūras izveide tiek plānota kompleksi un ir atbilstoša īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem kā arī tiek nodrošināts, ka projekta īstenošanas laikā netiks veikti mežizstrādes darbi būvniecības vajadzībām putnu ligzdošanas periodā.

Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu publisko teritoriju attīstību, ieguldījumus paredzēts veikt, ņemot vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošana tiks nodrošināta, īstenojot zaļo publisko iepirkumu, principa “iekļautība” ievērošana tiks nodrošināta, projekta īstenošanā paredzot universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam.

Savukārt principu “estētika” paredzēts nodrošināt, projekta izstrādē un īstenošanā pieaicinot kvalificētus speciālistus arhitektūras, ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, netieši veicinot projekta teritorijas apkārtnē esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Īstenošana un uzraudzība 

Projekta uzraudzību nodrošina CFLA. 

[8] https://likumi.lv/ta/id/193117-dabas-aizsardzibas-parvaldes-nolikums

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai

[10] Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā, pieejams: https://m.esfondi.lv/upload/2021-2027/attiec_vadl_21-27__final.pdf


​​​