Anotācija

MK noteikumu projekta mērķis ir precizēt nosacījumus, lai 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti"  projektu īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ierobežotā apjomā būtu pieļaujama papildinošas saimnieciskās darbības veikšana.

Vispārējā kārtība

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk- LSEZ pārvalde) 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" īstenošanas noteikumi" ietvaros 2020. gada 29. oktobrī pabeidza  Kohēzijas fonda projekta Nr.6.1.1.0/17/I/005 “Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana” (turpmāk – projekts) īstenošanu. Projekta mērķis bija novērst problemātisko punktu radītos ierobežojumus Eiropas transporta tīkla infrastruktūras darbībā, realizējot Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošanas pasākumus.

Projekts ietvaros izveidotā infrastruktūra, t.sk. uzlabotais kuģu ceļš un izveidotā enkurošanas/tauvošanas vieta (Piestātne Nr.54) tika izveidota vispārējam drošības mērķim, tas ir, lai risinātu iepriekš identificētu ar lieltonnāžas kuģu apkalpošanas drošību Liepājas ostā saistītu problēmu, kad atsevišķos gadījumos, tai skaitā, ūdens līmeņa svārstību rezultātā, kuģiem nācās iziet no Liepājas ostas ar nepilnu kravu un veikt to pilnu piekraušanu vēja un viļņu ietekmei pakļautajā ostas ārējā reidā, kā rezultātā ievērojami pieauga jūras negadījumu iespējamība, Liepājas ostā bija nepieciešams nodrošināt drošu kuģu piekraušanu speciāli izveidotā enkurošanas/tauvošanās vietā ostas akvatorijā, nevis ostas ārējā reidā, izmantojot “no kuģa uz kuģi” pārkraušanas metodi.
Piestātne Nr. 54 ir veidota kā Liepājas ostas Brīvostas akvatorijā brīvi stāvošā tauvošanās vieta, kura nav saistīta ar nevienu no Liepājas ostas kravu pārkraušanas termināļiem un atšķirībā no citām Liepājas ostas piestātnēm nevar tikt apkalpota, t.sk. nodrošinot kravu pārkraušanas operācijas, izmantojot sauszemes (automobiļu un dzelzceļa) transporta līdzekļus.

Jau pēc Projekta īstenošanas noslēgšanās par Projekta ietvaros izveidotās piestātnes izmantošanu interesi izrādīja komersants SIA “EIPU”, kas vēlas izmantot Piestātni Nr.54 dzeramā ūdens kravu pārkraušanai. Dzeramā ūdens padeve tiktu veikta no dzeramā ūdens pārkraušanas termināļa, kurš pēc Projekta īstenošanas noslēgšanās ir uzbūvēts ar Projekta īstenošanu nesaistītā teritorijā.

Saskaņā ar  LSEZ pārvaldes 2022.gada 9.novembrī pieņemtajiem  Liepājas ostas piestātnes Nr.54 lietošanas noteikumu (turpmāk-Noteikumi)  2.punktu piestātne Nr.54 ir paredzēta kuģu piekraušanai līdz maksimālajai Liepājas ostā iespējamajai iegrimei, t.i. lai uzlabotu kuģošanas drošību Liepājas ostā, kas tādējādi ir ar saimniecisko darbību nesaistīta piestātnes izmantošanas darbība.
Piestātnes Nr.54 izmantošana iepriekš neplānotām darbībām ir tieši saistīta ar Projekta īstenošanas mērķa “uzlabot kuģošanas drošību Liepājas ostā” sasniegšanu un Noteikumu 2.punktā noteikto nosacījumu attiecināšanu arī uz šīm darbībām, proti, arī dzeramā ūdens pārkraušanas gadījumā kuģi pie piestātnes Nr.54 tiks piekrauti līdz maksimālajai Liepājas ostā iespējamajai iegrimei, t.i. iegrimei, kādu nav iespējams sasniegt pie citām ostas piestātnēm, kuras varētu tikt izmantotas dzeramā ūdens iekraušanai kuģos, kā rezultātā arī dzeramā ūdens tankkuģiem identiski kā kuģiem, kuru apkalpošana Liepājas ostā sākotnēji pamatoja nepieciešamo ūdens infrastruktūras uzlabošanu, t.sk. piestātnes Nr.54 izveidi, nebūs jāveic to piekraušana līdz to pilnai iegrimei/ kravnesībai ostas ārējā reidā, kas ievērojami palielinātu ar šo kuģu apkalpošanu Liepājas ostā saistīto kuģu negadījuma risku. Tā rezultātā plānotā papilddarbība ir cieši saistīta ar piestātnes Nr.54  galveno nesaimniecisko izmantošanu, proti, kuģošanas drošības Liepājas ostā uzlabošanu, un var tikt uzskatīta par piestātnes Nr.54 ekspluatācijas palīgdarbību. Vienlaikus piestātni Nr.54 nav paredzēts nodot nomā dzeramā ūdens pārkraušanas nodrošināšanai un saskaņā ar Noteikumiem piestātni drīkst lietot ikviena juridiska persona, kura ar LSEZ pārvaldi ir noslēgusi līgumu par piestātnes lietošanu. Tā kā piestātne Nr. 54 netiks iznomāta LSEZ pārvalde informē, ka neiekasēs no tās lietotājiem, kuri būs noslēguši līgumu par piestātnes lietošanu, maksu par piestātnes izmantošanu, savukārt piestātnes uzturēšanas izmaksas tiks segtas no citiem LSEZ pārvaldes saimnieciskās darbības, t.sk. ostas maksu, ieņēmumiem.

LSEZ pārvalde ir izvērtējusi proporciju, kāda varētu būt attiecināma uz plānoto papildinošo darbību pie piestātnes Nr.54, kas ir saistīta iespējamo dzeramā ūdens pārkraušanu, ņemot vērā piestātnes izmantošanas iespējamo kopējo jaudu. LSEZ pārvaldes veiktais aprēķins parāda, ka papildinošā darbība dzeramā ūdens kravu kraušanai, izmantot piestātni Nr.54, nepārsniegtu 17,61% no piestātnes Nr. 54 kopējās iespējamās izmantošanas jaudas.Lai izslēgtu komercdarbības atbalsta piemērošanu, LSEZ pārvalde nodrošinās, ka piestātne Nr. 54 visa Projekta dzīves cikla laikā tiek izmantota plānotajai papildinošajai darbībai, nepārsniedzot 20% no piestātnes Nr. 54 kopējās iespējamās izmantošanas jaudas.LSEZ pārvaldes īstenotā papildinošā saimnieciskā darbība tiks aprēķināta no kopējās gada jaudas laika izteiksmē.
 Projekta dzīves cikls ir projekta infrastruktūras amortizācijas periods, kas ir projekta pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu (amortizējamo projekta pamatlīdzekļu) derīgās lietošanas laiks.

Atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta sniegtajam izvērtējumam,  LSEZ pārvaldes ostas piestātnes Nr.54 izmantošanas darbības, kas saistītas ar  dzeramā ūdens kraušanu, varētu klasificēt kā papildinošas saimnieciskās darbības Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punkta un 305.zemsvītras atsauces izpratnē.

Ņemot vērā, ka spēkā esošie Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumi Nr.319 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" īstenošanas noteikumi”  (turpmāk- MK noteikumi Nr.319) neparedz nosacījumus papildinošas saimnieciskās darbības iekļaušanai projektos, kā arī neparedz šo nosacījumu uzraudzību projekta dzīves cikla laikā, uz doto brīdi Projekta ietvaros papildinošu saimniecisku darbību iekļaušanai nav tiesiska pamata.
Līdz ar to tiek veikti grozījumi, iestrādājot tajos visus nepieciešamos nosacījumus papildinošas saimnieciskās darbības iekļaušanai projektos, kā arī šo nosacījumu uzraudzības principus visā projekta dzīves cikla laikā.
MK noteikumu projektā tiek iekļauti sekojoši nosacījumi:
 1) finansējuma saņēmējam ir pienākums sagatavot ikgadējos papildinošas saimnieciskās darbības  pārskatus projekta dzīves cikla laikā;
2) Centrālajai finanšu un  līgumu aģentūrai kā sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt iesniegt papildinošas saimnieciskās darbības pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošas saimnieciskās darbības   nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentām iestādēm vai no trešajām personām;
3) Centrālā finanšu un  līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde nepieciešamības gadījumā veic nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu no finansējuma saņēmēja, kuram ir pienākums atmaksāt nelikumīgo komercdarbības atbalstu, ja tāds tiks konstatēts.

Papildinošā saimnieciskā darbība LSEZ  pārvaldes projekta ietvaros attīstītajā infrastruktūrā tiks uzsākta pēc MK noteikumu projekta stāšanās spēkā.
Satiksmes ministrija pēc  MK noteikumu projekta stāšanās spēkā informēs LSEZ  pārvaldi, kā arī citus  finansējuma saņēmējus  par nosacījumiem papildinošas saimnieciskās darbības iekļaušanai projektos.

Attiecībā uz papildinošās saimnieciskās darbības iekļaušanu finansējuma saņēmēju īstenotajos projektos, tiks ieviests pašdeklarēšanās princips. Minētās izmaiņas samazina birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību projektu infrastruktūras amortizācijas periodā, kā arī demonstrē uzticēšanās  pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm. 

Papildus noteikumu projektā tiek veikti precizējumi attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldes projekta Nr.6.1.1.0/17/I/006 “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu”  (turpmāk – RBP projekts) īstenošanas termiņu.

Atbilstoši spēkā esošajai MK noteikumu Nr.319 redakcijai RBP projekta ietvaros ir jānodrošina darbības “Kundziņsalas publiskās un slēgtās teritorijas izbūve” īstenošana, savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kā projekta sadarbības partnerim ir jānodrošina projekta darbības “Tvaika ielas savienojuma izbūve pārvadam no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Rīgā”  pabeigšana, tai skaitā objekta nodošana ekspluatācijā līdz 2026.gada 1.janvārim, tādējādi nodrošinot RBP projekta kopējo funkcionalitāti un projektā paredzēto rezultātu sasniegšanu līdz 2026.gada 1.janvārim.

Ņemot vērā RBP projekta ietvaros veicamo darbu apjomu un sarežģītību, būvdarbu laikā ir radušies papildu apstākļi, kas varētu radīt ietekmi uz būvdarbu līguma izpildes termiņu.

Pamatojoties uz aktuālajām Eiropas Komisijas 2022. gada 14. decembra vadlīnijām "Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par pārrobežu sadarbības programmu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (2014.–2020. gada periodā) slēgšanu (2022/C 474/01)", par nefunkcionējošu projektu pabeigšanu un mērķu sasniegšanu (par projektu funkcionalitāti) dalībvalstīm jāinformē Eiropas Komisija līdz 2027. gada 15. februārim.

Līdz ar to RBP ir pieļaujams RBP projekta funkcionalitāti nodrošināt līdz 2026. gada 31. oktobrim, par ko Finanšu ministrija paziņos Eiropas Komisijai līdz 2027. gada 15.februārim, pēc tam, kad par  RBP projekta funkcionalitāti būs guvusi pārliecību Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr.319, paredzot  RBP projekta rezultatīvo rādītāju un mērķa sasniegšanu (funkcionalitātes nodrošināšanu) līdz 2026.gada 31. oktobrim.

Nē

Jā

Nē

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17.decembra Regula Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 347/320, 20.12.2013).