21-TA-1703: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumos Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumos Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai risinātu ar Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 174) piemērošanu saistītu problēmu, kas saistīta ar paaugstinātu piesārņojumu ražošanas notekūdeņos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir detalizēt aprēķinātās kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumus MK noteikumu Nr. 174 regulējumā. Šie nosacījumi ietver iespēju pie noteiktiem apstākļiem pagarināt notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projekta laika grafiku, pie noteiktiem apstākļiem iespēju pakalpojuma sniedzējam ātrāk izskatīt pakalpojuma lietotāja atkārtotu pieprasījumu veikt notekūdeņu paraugu analīzes, lai pārliecinātos par piesārņojuma novēršanu, kā arī aprēķināt kompensāciju par laika posmu, kas ir īsāks nekā norēķinu periods.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK noteikumi Nr. 174 nosaka kārtību, kādā aprēķina kompensāciju par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma lietošanas noteikumu pārkāpšanu. MK noteikumi Nr. 174 dod tiesības ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējam piemērot kompensācijas maksājumu gadījumā, ja pakalpojuma lietotājs centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada piesārņotākus notekūdeņus nekā tas ir paredzēts līgumā starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma lietotāju. Pašlaik MK noteikumu Nr. 174 58. punkts paredz, ka pakalpojuma sniedzējs var noslēgt ar pakalpojuma lietotāju vienošanos par kompensācijas apmēru un tās samaksas kārtību, ja pakalpojuma lietotājs īsteno notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projektu. Vienošanās pielikumā pievieno projekta īstenošanas laika grafiku, kas nepārsniedz divus gadus no vienošanās noslēgšanas dienas.
MK noteikumu Nr. 174 58. punktā noteikts, ka kompensāciju pakalpojuma sniedzējs sāk aprēķināt par norēķinu periodu, kurā tika konstatēts maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegums notekūdeņos, un tā tiek piemērota līdz nākamajai notekūdeņu pārbaudei. MK noteikumu Nr. 174 7. punktā noteikts, ka periodiskumu, ar kādu tiek veiktas pakalpojuma lietotāja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu pārbaudes, nosaka pakalpojuma sniedzējs atkarībā no notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi, no attīrīšanas iekārtās izmantotās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī no centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu apjoma.
MK noteikumu Nr. 174 59. punkts nosaka – ja pakalpojuma lietotājs ir novērsis piesārņojošo vielu koncentrācijas virsnormas pārsniegumus centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmajos notekūdeņos, pakalpojuma sniedzējs pēc pakalpojuma lietotāja pieprasījuma veic notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzi akreditētā laboratorijā. Ja analīžu rezultāti neuzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumus, kompensācija netiek piemērota no nākamā norēķinu perioda. Atbilstoši pašreizējam MK noteikumu Nr. 174 regulējumam, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējs var aprēķināt kompensāciju no pirmās tā norēķinu perioda dienas, kurā konstatēts pārkāpums, līdz pēdējai tā norēķinu perioda dienai, kad pakalpojuma sniedzēja ņemto notekūdeņu paraugu analīzēs, kas veiktas akreditētā laboratorijā, paaugstināts piesārņojums vairs netiek konstatēts.
MK noteikumu Nr. 174 58. punktā noteikts, ka kompensāciju pakalpojuma sniedzējs sāk aprēķināt par norēķinu periodu, kurā tika konstatēts maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegums notekūdeņos, un tā tiek piemērota līdz nākamajai notekūdeņu pārbaudei. MK noteikumu Nr. 174 7. punktā noteikts, ka periodiskumu, ar kādu tiek veiktas pakalpojuma lietotāja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu pārbaudes, nosaka pakalpojuma sniedzējs atkarībā no notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi, no attīrīšanas iekārtās izmantotās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī no centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu apjoma.
MK noteikumu Nr. 174 59. punkts nosaka – ja pakalpojuma lietotājs ir novērsis piesārņojošo vielu koncentrācijas virsnormas pārsniegumus centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmajos notekūdeņos, pakalpojuma sniedzējs pēc pakalpojuma lietotāja pieprasījuma veic notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzi akreditētā laboratorijā. Ja analīžu rezultāti neuzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumus, kompensācija netiek piemērota no nākamā norēķinu perioda. Atbilstoši pašreizējam MK noteikumu Nr. 174 regulējumam, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējs var aprēķināt kompensāciju no pirmās tā norēķinu perioda dienas, kurā konstatēts pārkāpums, līdz pēdējai tā norēķinu perioda dienai, kad pakalpojuma sniedzēja ņemto notekūdeņu paraugu analīzēs, kas veiktas akreditētā laboratorijā, paaugstināts piesārņojums vairs netiek konstatēts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumdevējs deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus paredz likumā. Tā kā ir pieņemti grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, ir jāveic attiecīgi grozījumi arī MK noteikumu Nr. 174. Saskaņā ar likumu “Grozījums Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”, kas stājās spēkā 2017. gada 2. novembrī. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta 4.punkts izteikts jaunā redakcijā, papildinot normu ar deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus attiecībā uz kompensācijas apmēra pārskatīšanu, ko ir nepieciešams precizēt arī MK noteikumu Nr. 174 deleģējumā, atbilstoši precizējot 1.4. apakšpunktu.
Ņemot vērā, ka praksē ir gadījumi, kad virsnormas piesārņojums novadīts tikai dažas stundas vai dienas, ir nepieciešams paredzēt samērīgāku kompensācijas aprēķinu. Iespēja aprēķināt kompensāciju arī par nepilnu norēķinu periodu nodrošinātu kompensācijas samērīgumu īslaicīga piesārņojuma gadījumā. Savukārt konkrēti nosacījumi pakalpojuma lietotājam, kuru izpildes gadījumā pakalpojuma sniedzējs var aprēķināt kompensāciju par īsāku laika periodu, nodrošina skaidru un vienotu pieeju piesārņojuma novadīšanas ilguma noteikšanai. Tāpat gadījumā, ja sākotnējās notekūdeņu analīzes neapliecina, ka paaugstinātais piesārņojums ir novērsts, ir nepieciešams paredzēt iespēju atkārtotu pakalpojuma lietotāja pieprasījumu veikt notekūdeņu analīzes izskatīt agrāk nekā pēc trim mēnešiem no paaugstināta piesārņojuma konstatēšanas, ja pakalpojuma lietotājs izpilda konkrētus nosacījumus.
Praksē var būt gadījumi, kad MK noteikumu Nr. 174 58. punktā noteiktais divu gadu termiņš notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projekta īstenošanai ir pārāk īss ilgtermiņa ieguldījumu plānošanai un nodrošināšanai. Vienlaikus jānodrošina, lai priekšattīrīšanas iekārtu izbūve nesamērīgi neieilgtu, jo to trūkums var nelabvēlīgi ietekmēt komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību. Tāpēc ar grozījumiem paredzēts, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projekta laika grafiks var pārsniegt divus gadus, ja tam piekrīt gan sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, gan Valsts vides dienests, un ja visā projekta īstenošanas laikā ir izpildīti MK noteikumu Nr. 174 6. punkta nosacījumi.
Ievērojot Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma deleģējumu, kurš nosaka, ka Ministru kabinets nosaka aprēķinātās kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumus gadījumos, kad pakalpojuma lietotājs ierīko vai pārbūvē notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, ir nepieciešams noteikt, kad var uzskatīt, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas ierīkošanas vai pārbūves projekts ir uzsākts. Tāpēc grozījumi paredz precizēt, kādus dokumentus pakalpojuma lietotājam ir nepieciešams pievienot vienošanās pielikumā un nosaka, ka par projekta īstenošanas uzsākšanu uzskatāma arī pakalpojuma sniedzēja tehnisko noteikumu izdošana projekta īstenošanas vajadzībām. Tāpat grozījumi paredz pienākumu pakalpojuma lietotajam pirms vienošanās noslēgšanas informēt pakalpojuma sniedzēju, ja Valsts vides dienests tam ir uzdevis veikt darbības saistībā ar notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanu vai pārbūvi un noteicis to izpildes termiņus.
Ņemot vērā, ka praksē ir gadījumi, kad virsnormas piesārņojums novadīts tikai dažas stundas vai dienas, ir nepieciešams paredzēt samērīgāku kompensācijas aprēķinu. Iespēja aprēķināt kompensāciju arī par nepilnu norēķinu periodu nodrošinātu kompensācijas samērīgumu īslaicīga piesārņojuma gadījumā. Savukārt konkrēti nosacījumi pakalpojuma lietotājam, kuru izpildes gadījumā pakalpojuma sniedzējs var aprēķināt kompensāciju par īsāku laika periodu, nodrošina skaidru un vienotu pieeju piesārņojuma novadīšanas ilguma noteikšanai. Tāpat gadījumā, ja sākotnējās notekūdeņu analīzes neapliecina, ka paaugstinātais piesārņojums ir novērsts, ir nepieciešams paredzēt iespēju atkārtotu pakalpojuma lietotāja pieprasījumu veikt notekūdeņu analīzes izskatīt agrāk nekā pēc trim mēnešiem no paaugstināta piesārņojuma konstatēšanas, ja pakalpojuma lietotājs izpilda konkrētus nosacījumus.
Praksē var būt gadījumi, kad MK noteikumu Nr. 174 58. punktā noteiktais divu gadu termiņš notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projekta īstenošanai ir pārāk īss ilgtermiņa ieguldījumu plānošanai un nodrošināšanai. Vienlaikus jānodrošina, lai priekšattīrīšanas iekārtu izbūve nesamērīgi neieilgtu, jo to trūkums var nelabvēlīgi ietekmēt komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību. Tāpēc ar grozījumiem paredzēts, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projekta laika grafiks var pārsniegt divus gadus, ja tam piekrīt gan sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, gan Valsts vides dienests, un ja visā projekta īstenošanas laikā ir izpildīti MK noteikumu Nr. 174 6. punkta nosacījumi.
Ievērojot Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma deleģējumu, kurš nosaka, ka Ministru kabinets nosaka aprēķinātās kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumus gadījumos, kad pakalpojuma lietotājs ierīko vai pārbūvē notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, ir nepieciešams noteikt, kad var uzskatīt, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas ierīkošanas vai pārbūves projekts ir uzsākts. Tāpēc grozījumi paredz precizēt, kādus dokumentus pakalpojuma lietotājam ir nepieciešams pievienot vienošanās pielikumā un nosaka, ka par projekta īstenošanas uzsākšanu uzskatāma arī pakalpojuma sniedzēja tehnisko noteikumu izdošana projekta īstenošanas vajadzībām. Tāpat grozījumi paredz pienākumu pakalpojuma lietotajam pirms vienošanās noslēgšanas informēt pakalpojuma sniedzēju, ja Valsts vides dienests tam ir uzdevis veikt darbības saistībā ar notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanu vai pārbūvi un noteicis to izpildes termiņus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz aprēķinātās kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumus gadījumos, kad pakalpojuma lietotājs ierīko vai pārbūvē notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu. Pakalpojuma sniedzējs var noslēgt ar pakalpojuma lietotāju vienošanos par kompensācijas apmēru un tās samaksas kārtību, ja pakalpojuma lietotājs ir uzsācis būvniecību notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanai vai pārbūvei. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12.punkta definīciju, “būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi”. Nepieciešamības gadījumā, ja tam piekrīt gan pakalpojuma sniedzējs, gan Valsts vides dienests, un ja visā projekta īstenošanas laikā ir izpildīti MK noteikumu Nr. 174 6. punkta nosacījumi, projekta īstenošanas laika termiņš var pārsniegt divus gadus no vienošanās noslēgšanas dienas. Ūdenssaimniecības nozares pārstāvju vērtējumā gadījumi, kad projekta īstenošanas laika termiņš varētu pārsniegt divus gadus un būtu nepieciešams saņemt Valsts vides dienesta rakstisku piekrišanu, ir reti, ne biežāk kā 1-2 reizes gadā.
Noteikumu projekts nosaka pakalpojuma lietotājam pienākumu pirms vienošanās noslēgšanas informēt pakalpojuma sniedzēju, ja Valsts vides dienests tam ir uzdevis rīcības saistībā ar notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanu vai pārbūvi un noteicis to izpildes termiņus, iesniedzot atbilstošus būvniecības dokumentus un Valsts Vides dienesta izdoto dokumentu kopijas. Šāds papildinājums MK noteikumu Nr. 174 58.2 punktā ir nepieciešams, lai izslēgtu iespējamās pretrunas starp Valsts vides dienesta uzdotajām rīcībām un to termiņiem un vienošanās iekļautajām rīcībām un to termiņiem. Valsts vides dienesta kompetencē ir veikt A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības operatoru kontroli, t.sk., izvirzot atbilstošus nosacījumus atļaujās vai citos administratīvajos aktos, piemēram, lēmumos par veicamām rīcībām. Pakalpojuma sniedzējam ir būtiski šādu informāciju ņemt vērā vienošanās slēgšanas laikā.
Noteikumu projekts paredz, ka pakalpojuma sniedzējs iepriekš minēto kompensāciju var aprēķināt par nepilnu norēķinu periodu, ja pakalpojuma lietotājs ar pierādījumiem pamato, ka notekūdeņi, kuros pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, centralizētajā kanalizācijas sistēmā tika novadīti īsāku laika periodu. Kā pierādījumi izmantojami pakalpojuma lietotāja rakstveidā iesniegta informāciju par virsnormas piesārņojuma cēloni un tā novēršanai veiktajām darbībām. Tāpat par pierādījumu kalpo piecu secīgu darba dienu laika periodā laikam proporcionāli, ar automātisko paraugu ņemšanas iekārtu 24 stundu laikā uzkrāti notekūdeņu paraugu testēšanas pārskati, ja notekūdeņu paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes ir veikusi attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija. Bez tam aprēķinu par nepilnu laika periodu ir iespējams veikt tad, ja minētajā periodā ir nosakāms novadīto notekūdeņu apjoms, t.i., pakalpojuma lietotājs ir dokumentējis komercuzskaites mēraparāta rādījumus piesārņojuma konstatēšanas un novēršanas brīdī.
Noteikumu projekts nosaka, ka pakalpojuma lietotājam Vienošanās pielikumā jāpievieno projekta īstenošanas, tajā skaitā projektēšanas, būvniecības, iekārtas darbības uzsākšanas vai ieregulēšanas darbu, laika grafiks, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus no vienošanās noslēgšanas dienas. Savukārt par projekta īstenošanas uzsākšanu uzskatāma arī pakalpojuma sniedzēja tehnisko noteikumu izdošana projekta īstenošanas vajadzībām.
Noteikumu projekts dod iespēju pakalpojuma sniedzējam izskatīt pakalpojuma lietotāja atkārtotu pieprasījumu veikt notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzi akreditētā laboratorijā agrāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad konstatēts piesārņojošo vielu pārsniegums notekūdeņos. Lai izmantotu šo iespēju, pakalpojuma lietotājam ir jāiesniedz pakalpojuma sniedzējam informāciju par piesārņojuma cēloni un veiktajām darbībām, kā arī akreditētā laboratorijā veiktu notekūdeņu analīžu rezultāti, kas apstiprina, ka piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegums ir novērsts.
Noteikumu projekts saglabā pakalpojuma sniedzēja un pakalpojuma lietotāja savstarpējo atbildība par vidē nonākošā piesārņojuma nepalielināšanu vienošanās darbības laikā un to, lai pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.
Noteikumu projekts nosaka pakalpojuma lietotājam pienākumu pirms vienošanās noslēgšanas informēt pakalpojuma sniedzēju, ja Valsts vides dienests tam ir uzdevis rīcības saistībā ar notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanu vai pārbūvi un noteicis to izpildes termiņus, iesniedzot atbilstošus būvniecības dokumentus un Valsts Vides dienesta izdoto dokumentu kopijas. Šāds papildinājums MK noteikumu Nr. 174 58.2 punktā ir nepieciešams, lai izslēgtu iespējamās pretrunas starp Valsts vides dienesta uzdotajām rīcībām un to termiņiem un vienošanās iekļautajām rīcībām un to termiņiem. Valsts vides dienesta kompetencē ir veikt A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības operatoru kontroli, t.sk., izvirzot atbilstošus nosacījumus atļaujās vai citos administratīvajos aktos, piemēram, lēmumos par veicamām rīcībām. Pakalpojuma sniedzējam ir būtiski šādu informāciju ņemt vērā vienošanās slēgšanas laikā.
Noteikumu projekts paredz, ka pakalpojuma sniedzējs iepriekš minēto kompensāciju var aprēķināt par nepilnu norēķinu periodu, ja pakalpojuma lietotājs ar pierādījumiem pamato, ka notekūdeņi, kuros pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, centralizētajā kanalizācijas sistēmā tika novadīti īsāku laika periodu. Kā pierādījumi izmantojami pakalpojuma lietotāja rakstveidā iesniegta informāciju par virsnormas piesārņojuma cēloni un tā novēršanai veiktajām darbībām. Tāpat par pierādījumu kalpo piecu secīgu darba dienu laika periodā laikam proporcionāli, ar automātisko paraugu ņemšanas iekārtu 24 stundu laikā uzkrāti notekūdeņu paraugu testēšanas pārskati, ja notekūdeņu paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes ir veikusi attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija. Bez tam aprēķinu par nepilnu laika periodu ir iespējams veikt tad, ja minētajā periodā ir nosakāms novadīto notekūdeņu apjoms, t.i., pakalpojuma lietotājs ir dokumentējis komercuzskaites mēraparāta rādījumus piesārņojuma konstatēšanas un novēršanas brīdī.
Noteikumu projekts nosaka, ka pakalpojuma lietotājam Vienošanās pielikumā jāpievieno projekta īstenošanas, tajā skaitā projektēšanas, būvniecības, iekārtas darbības uzsākšanas vai ieregulēšanas darbu, laika grafiks, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus no vienošanās noslēgšanas dienas. Savukārt par projekta īstenošanas uzsākšanu uzskatāma arī pakalpojuma sniedzēja tehnisko noteikumu izdošana projekta īstenošanas vajadzībām.
Noteikumu projekts dod iespēju pakalpojuma sniedzējam izskatīt pakalpojuma lietotāja atkārtotu pieprasījumu veikt notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzi akreditētā laboratorijā agrāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad konstatēts piesārņojošo vielu pārsniegums notekūdeņos. Lai izmantotu šo iespēju, pakalpojuma lietotājam ir jāiesniedz pakalpojuma sniedzējam informāciju par piesārņojuma cēloni un veiktajām darbībām, kā arī akreditētā laboratorijā veiktu notekūdeņu analīžu rezultāti, kas apstiprina, ka piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegums ir novērsts.
Noteikumu projekts saglabā pakalpojuma sniedzēja un pakalpojuma lietotāja savstarpējo atbildība par vidē nonākošā piesārņojuma nepalielināšanu vienošanās darbības laikā un to, lai pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
MK noteikumu Nr. 174 grozījumus ierosināja SIA "Rīgas ūdens". Noteikumu projekta izstrādes gaitā ir saņemti priekšlikumi un komentāri no Valsts vides dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija”. Priekšlikums par grozījumiem apspriests VARAM izveidotajā darba grupā ūdenssaimniecības problemātisko jautājumu risināšanai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji un lietotāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts uzsver, ka juridiskām personām – ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem – ir tiesības vienoties par kompensācijas maksas nosacījumiem gadījumos, kad pakalpojumu lietotājs ierīko vai pārbūvē notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, kā arī paredz samērīgāku kompensācijas aprēķina periodu. Tādējādi komersantiem – ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem – būs iespējams samazināt izmaksas, īstenojot piesārņojuma samazināšanas pasākumus un veicot kompensācijas maksājumu. Vērtējot projekta īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests, SIA "Rīgas ūdens", Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekts ir apspriests darba grupas ūdenssaimniecības problemātisko jautājumu risināšanai 2021. gada 11. novembra sanāksmē, kurā piedalījās Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Veselības inspekcijas, Valsts vides dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas un SIA "Rīgas ūdens" pārstāvji. 2021. gada 11. novembra sanāksmē tika saņemti komentāri no Valsts vides dienesta, Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvjiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi