Anotācija (ex-ante)

Ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.886 "Dabas parka "Vecumu meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 886) tika noteikts dabas parka funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas nosacījumi. Pēc apstiprināšanas noteikumos Nr. 886 tika veikti grozījumi 2007. un 2012. gadā. Tiek gatavoti jauni noteikumi, jo ir izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns, aktualizēti kartēšanas dati un veikta teritorijas zonējuma pārskatīšana atbilstoši esošajai situācijai, līdz ar to tiek veikta aktualizācija arī teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Dabas parkā ir noteiktas sekojošas zonas:

* Regulārā režīma zona (RRZ - 1309,161 ha) - izveidota īpaši aizsargājamo sugu, Eiropas Savienības nozīmes biotopu (Veci vai dabiski boreāli meži 9010*, Veci jaukti platlapju meži 9020*, Staignāju meži 9080*, Purvaini meži 91D0*, Aluviāli meži 91E0*, Lakstaugiem bagāti egļu meži 9050*) un dabisko meža biotopu saglabāšanai. Tajā ir aizliegta visa veida saimnieciskā darbība, izņemot atsevišķas individuālajos noteikumos noteiktās darbības, piemēram, kājāmgājēju pārvietošanās, pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītajām izziņas takām, savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana, ogu ievākšanā aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces. Autoceļu atjaunošana un pārbūve no 16.septembra līdz nākamā gada 29.februārim.
Medības šajā zonā atļautas no 16. augusta līdz 15. aprīlim, izņemot mežacūku medības un gadījumos, ja tiek konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos.  
Saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ir iespējama zinātnisko pētījumu veikšana un ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana.
Tāpat šajā zonā ir atļauta sanitārā cirte, ja egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus regulējamā režīma un dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;

* Dabas lieguma zona (DLZ- 774,2882 ha) - izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, lai mazinātu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz regulējamā režīma zonu, kā arī lai veidotu vienlaidu mežaudzes ar nozīmīgu bioloģiskās daudzveidības potenciālu.
Šajā dabas parka zonā komersantu ceļu pārbūve atļauta no 16.septembra līdz nākamā gada 29.februārim.
Tajā ir noteiktu sezonāli saimnieciskās darbības aprobežojumi, kā arī, piemēram, galvenās cirtes un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām. 
Šajā zonā medīt aizliegts no 1. marta līdz 15. augustam, izņemot mežacūku medības kā arī gadījumos, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos.   
Saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju -  organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku. 
Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta, ja meža slimību, kaitēkļu dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

* Dabas parka zona (DPZ- 5661,175 ha)- izveidota, lai veicinātu visu dabas vērtību kompleksu saglabāšanu un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu. Dabas parka zonā ietilpst lielākā daļa (82,57%) no visas teritorijas. Dabas parka zonas saimnieciskā izmantošana ierobežota ievērojami mazāk nekā RRZ un DLZ. Piemēram, dabas parka zonā, saņemot DAP rakstisku atļauju, var veikt galveno cirti, nepārsniedzot noteikto maksimālo kailcirtes platību.
Dabas parka zonā aizliegts kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem.  
Dabas parka zonā aizliegts sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus, izņemot egļu audzēs, kurās ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija un ir atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, mežaudzes šķērslaukumu nesamazinot zem minimālā šķērslaukuma, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja jāsaņem, lai organizētu brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku. Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā.

* Neitrālā zona (NZ - 132,2897 ha)- Visā dabas parka teritorijā valsts un pašvaldību autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona. Šajā zonā iekļautas zemes vienības, kas ir nepieciešamas Latvijas valsts robežas joslas uzturēšanai un apsaimniekošanai un tajā nav spēkā visā dabas parkā noteiktie aprobežojumi. 

Ir virkne nosacījumu, kas attiecas uz aizsargājamiem kokiem - vietējo un citzemju sugu dižkokiem:
- ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām);
- Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts atbilstošs kokkopja (arborista) rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos: ja koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērts bīstamības situāciju, ja koka augtspēja ir pilnībā zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai.
Aizsargājama koka teritorijā aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju.

Zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) individuāla informēšana tiks veikta likumdošanā noteiktajā kārtībā.
Visi zemes īpašnieki ir informēti (gan dabas aizsardzības plāna, gan šo noteikumu projekta virzības ietvaros) par nekustamo īpašumu atrašanos dabas parkā, dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols" ir publiski pieejama.
Zemes īpašnieku individuāla informēšana tiks veikta - par no jauna konstatētām un dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" reģistrētām zālāju biotopu platībām, kas nav konstatētas iepriekš:
- projekta „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas ietvaros (īpašnieks tika informēts par projekta laikā konstatēto biotopu);
- dabas aizsardzības plāna (turpmāk - plāns) izstrādes laikā (jo par plāna izstrādi tiek informēti visi zemes īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kas ir tiesīgi pieprasīt informāciju no plāna izstrādātāja par izstrādes laikā konstatētajām dabas vērtībām, t.sk. biotopiem interesējošajā īpašumā).
Tāpat informēšana netiks attiecināta:
- uz biotopu platību, robežu precizēšanu;
- gadījumos, kad pats zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir pasūtījis biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vērtējumu un kura rezultātā konstatētā biotopa dati tiek reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
- īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad atsavināšana veikta pēc iepriekšējā zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) informēšanas par reģistrēto zālāju biotopu (atsavināmā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir pienākums informēt nākamo zemes īpašnieku par nastām un apgrūtinājumiem, kas gulstas uz atsavināmo zemi).