Anotācija

Vides politikas pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2022. gada 31. augusta rīkojumu Nr.583 “Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021. –2027. gadam”) 2. tabulā no prioritāri sanējamām vēsturiski piesārņotajām vietām Latvijā, vēsturiski piesārņotajai vietai Aizkraukles novadā, Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10 (turpmāk – Aizkraukles piesārņotā vieta)  ir noteikta augstākā prioritāte.

Šai piesārņotai vietai ir raksturīgs augsts piesārņojuma līmenis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus, ietekmējot plašu teritoriju, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras, t.i., Pļaviņu hidroelektrostacijas (turpmāk – HES) darbību un drošumu. Aizkraukles vēsturiski piesārņotās vietas attīrīšana ir nacionāli nozīmīga, jo piesārņojums turpina izplatīties un apdraud ne tikai Aizkraukles novada pašvaldības iedzīvotāju veselību un vides kvalitāti, bet tas pa Daugavu var nokļūt arī citās apdzīvotās vietās, tai skaitā Rīgā, kā arī Baltijas jūras līcī, kopumā apdraudot gandrīz 700 tūkst. iedzīvotāju veselību un drošību.

Vēsturiskais piesārņojums Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10 radies dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas teritorijā, kas 20. gadsimta vidū tika uzcelta Pļaviņu HES būvniecības vajadzībām un pēc būvniecības pabeigšanas nonāca Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunālās saimniecības ministrijas pārraudzībā. Objekta privatizāciju veica valsts. 20.gs. 90-to gadu sākumā teritorijas īpašumu no valsts nomāja un apsaimniekoja Ražošanas komercfirma SIA “Komēta”. Tā ar 1995. gada 11. septembra tiesas spriedumu tika atzīta par bankrotējošu. Pēc Lursoft un Uzņēmumu reģistra datubāzē pieejamās informācijas uzņēmums ar dzelzsbetona ražošanu nenodarbojās. Valsts zemesgrāmatā uz uzziņas pamata pašvaldība šo teritoriju ir ierakstījusi 2001. gadā.

Vides politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam 8.1. nodaļā sniegta definīcija, ka par vēsturiski piesārņotu vietu tiek uzskatīta piesārņota teritorija, kuras piesārņotājs savu darbību ir beidzis pirms 2001. gada 1. jūlija, vairs nepastāv, kā arī piesārņojuma radītājam vairs nav iespējams piemērot principu “piesārņotājs maksā”. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā Aizkraukles piesārņotā vieta reģistrēta 2004. gada 9. decembrī.

Likuma “Par piesārņojumu” 38. pantā noteikti gadījumi, kuros var noteikt par izpēti un sanācijas pasākumiem saistītiem izdevumiem atbildīgo personu, savukārt 43. panta trešā daļa nosaka, ka, ja nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, vai iegūt sanācijai nepieciešamos līdzekļus, atbildīgā institūcija (t.i., VVD) nosaka nepieciešamo līdzekļu apjomu un informē atbildīgo iestādi. Attiecīgi atbildīgā iestāde ņem vērā VVD sniegto informāciju, izstrādājot Vides politikas pamatnostādnes konkrētajam laika periodam, kurās identificē prioritāri sanējamās teritorijas. Papildus tam, atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 44. panta pirmajai daļai, VVD kā atbildīgā iestāde slēdz līgumu par sanācijas darbu izpildi kā pasūtītājs (ja ir minētā likuma 43. panta trešās daļas gadījums), kad nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus.

Aizkraukles piesārņotās vietas gadījumā nav iespējams noteikt personas, kurām ir pienākums segt ar sanāciju saistītos izdevumus un piemērot principu “piesārņotājs maksā”. Pašreizējos teritorijas īpašniekus nevar uzskatīt par piesārņojuma radītāju un personu, kuras darbības dēļ radīts piesārņojums. Ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav iespējams noteikt atbildīgo personu vai uzdot tai veikt vēsturiski piesārņotās teritorijas sanāciju pēc principa “piesārņotājs maksā”, un, difūzais piesārņojums rada apdraudējumu sabiedrībai, valstij ir pienākums veikt šādu piesārņoto vietu sanāciju, t.sk. atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” meklēt iespēju piesaistīt papildu finanšu līdzekļus.

Šādā gadījumā atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr.962 “Valsts vides dienesta nolikums” 4.6. apakšpunktu, pienākums organizēt vēsturiski piesārņotās vietas Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē sanāciju ir VVD kompetencē.
 

2022. gada 30. jūnijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar Ietvarlīgumu, Programmas apsaimniekotāja funkcijas noteiktas Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk – KEM), kā arī Programmas ietvaros noteikts viens iepriekš noteikts projekts “Vēsturiski piesārņotās vietas sanācija Aizkrauklē" (turpmāk – projekts), kuru īstenos Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) partnerībā ar Aizkraukles novada pašvaldību.

2024. gada 12. novembrī starp Finanšu ministriju un Šveices Valsts ekonomikas lietu sekretariātu tika parakstīts līgums par Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda programmas “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” finansēšanu (līgums pieejams: https://swiss-contribution.lv/vesturiski-piesarnoto-vietu-sanacija/dokumenti/).

Kopējais programmas finansējums ir 14 470 588 Šveices franku ekvivalentu euro, ko veido Šveices ieguldījuma līdzfinansējums 85 procentu apmērā – 12 300 000 Šveices franku ekvivalentu euro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 procentu apmērā – 2 170 588 Šveices franku ekvivalentu euro.

Projekta finansējums ir 13 117 647 Šveices franku ekvivalentu euro, ko veido Šveices ieguldījuma līdzfinansējums 85 procentu apmērā – 11 150 000 Šveices franku ekvivalentu euro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 procentu apmērā – 1 967 647 Šveices franku ekvivalentu euro.

Programmas mērķis ir uzlabot vides kvalitāti vēsturiski piesārņotā vietā Aizkraukles novadā un samazināt riskus cilvēku veselībai. Programmas mērķis tiks sasniegts, sadarbojoties un daloties pieredzē ar atbildīgajām Šveices institūcijām.

Ievērojot to, ka pašreiz Latvijā nav tiesiskā regulējuma, kas noteiktu Programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā Projekta īstenošanu, Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada periodā nepieciešams izdot noteikumus, kas noteiktu Programmas īstenošanu, nosakot programmas mērķi, pieejamo finansējumu un sasniedzamos rezultātus, Programmas apsaimniekotāja un Projekta īstenotāja atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

Programmas izmaksu attiecināmības termiņš no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 3. decembrim.

Projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir:
1) projekta administrēšana (piemēram, darbības, kas vērstas uz projekta īstenošanas nodrošināšanu un koordinēšanu);
2) piemērotāko sanācijas metožu testēšana, kas paredz pilotprojekta izmaksas, lai izvērtētu, kuras sanācijas metodes ir vispiemērotākās un efektīvākās projekta mērķa sasniegšanai;
3) piesārņojuma avota likvidācija, kas paredz sanācijas darbus vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanai;
4) sanācijas procesā izņemto piesārņoto materiālu apsaimniekošana, ja apsaimniekošanas procesā netiek gūti ieņēmumi. Piesārņojuma draudu likvidēšanai var būt nepieciešamība likvidēt izrakto vai izsūknēto piesārņoto materiālu, piemēram, naftas produktus;
5) pēcsanācijas monitoringa tīkla izveide. Lai novērtētu piesārņojuma attīrīšanas progresu, ir nepieciešams izveidot pēcmonitoringa tīklu;  
6) pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņas pasākumi. Pieredzes pasākumu īstenošana ietver starptautisku sadarbību, tai skaitā ar Šveici, lai veicinātu Projekta mērķu sasniegšanu, piemēram, pārņemot pieredzi piesārņoto vietu sanācijā vai piesārņojuma pārvaldībā un attīrīšanā;
7) dokumentu izstrādāšana un informācijas apkopošana, lai analizētu Projekta sasniedzamos rezultātu un iznākuma rādītājus (piemēram, statistikas datu informācijas apkopošana, uzkrāšana, metodisko materiālu izstrāde);
8) darbības, kas tieši saistītas ar Projekta līgumā noteikto prasību izpildi (piemēram, jaunu iekārtu vai aprīkojumu iegāde, kas nepieciešama, lai īstenotu Projektu aktivitātes);
9) citas darbības, kas vērstas uz programmas vai Projekta noteiktā mērķa sasniegšanu un ko saskaņojušas Šveices institūcijas (piemēram, pētījumu veikšana);
10) publicitātes pasākumi (piemēram, konferenču, pasākumu organizēšana par Projektu īstenošanu, saskaņā ar Šveices publicitātes vadlīnijām).

Projekta aktivitātes ir īstenojamas un izmaksas ir attiecināmas līdz 2029. gada 30. jūnijam. Programmas apsaimniekotājs var ierosināt programmas vadības komitejā lemt par Projekta izmaksu attiecināmības termiņa pagarinājumu līdz 2029. gada 3. decembrim, kas ir Programmas izmaksu attiecināmības termiņš.  

Atbalsts Programmā nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Noteikumu projektā ietvertās aktivitātes nav uzskatāmas par tādām, kas atbilstu visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm, jo noteikumu projekta 5.1. apakšpunktā iekļautais Projekts attiecas uz pārvaldes uzdevumu izpildi.Tāpat arī uz citām programmā ietvertajām aktivitātēm (noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts) nav attiecināmas komercdarbības atbalsta prasības.

Piesārņotajā vietā Aizkrauklē ir konstatēts vēsturiskais piesārņojums, kura attīrīšanas organizēšana ir jāveic VVD atbilstoši VVD nolikuma 4.6. punktam. Publiskais finansējums Aizkraukles novada pašvaldības īpašumā esošās Aizkraukles piesārņotās vietas sanācijai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tāpēc netiks piemērots Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr.L187) 45. pants, ņemot vērā, ka Aizkraukles novada pašvaldība kā teritorijas īpašnieks neparedz izmantot teritoriju jebkādai saimnieciskai darbībai pēc sanācijas darbu īstenošanas.

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumam (turpmāk – Sankciju likums), lai gūtu pārliecību, ka Programmas līdzekļi netiek izmaksāti sankciju sarakstā esošiem subjektiem:
1) attiecībā uz Projektu, pirms Projekta līguma noslēgšanas programmas apsaimniekotājs pārliecināsies, ka nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas (turpmāk – sankcijas), atbilstoši Sankciju likuma 11.2 panta pirmajai daļai;
2) sankciju pārbaude ir paredzēta arī projekta uzraudzības posmā, proti, veicot projekta pārskata pārbaudi (pirms maksājuma veikšanas), tiek pārbaudīts vai attiecībā uz projekta īstenotāju vai projekta partneri (vai to attiecīgajām amatpersonām) nav noteiktas sankcijas;
3) projekta līgumā tiks paredzēta iespēja vienpusēji atkāpties no projekta līguma atbilstoši Sankciju likuma 11.2 panta trešajai daļai, ja Līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka ir piemērotas sankcijas.