Anotācija

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas publiskajā infrastruktūrā industriālo parku attīstīšanai reģionos" (turpmāk – Investīcija) sasniedzamo mērķi, lai mazinātu riskus un nodrošinātu nacionālas nozīmes industriālo parku projektu sekmīgu īstenošanu Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā, Kurzemes plānošanas reģionā un Zemgales plānošanas reģionā.

Vispārējā kārtība

Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumos Nr. 543 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 543) ir noteikts, ka:

1) AF finansējuma rezultātu sasniegšanu vērtē, ņemot vērā šādus Investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu un mērķus:
- līdz 2025. gada 31. decembrim parakstītas vismaz četras nodomu vēstules (turpmāk – nodomu protokoli) vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem (apsaimniekotājiem) vai potenciālajiem investoriem (komersantiem), piesaistot vai veicot nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 euro apmērā,
- līdz 2026. gada 30. jūnijam pabeigta vismaz četru nacionālo industriālo parku būvniecība reģionos,
- līdz 2026. gada 31. jūlijam ir iesniegts saraksts ar 328 darbavietām, kuras radījuši industriālo parku operatori (apsaimniekotāji) vai privātie investori (komersanti), un algām, kas apliecina tādu jaunu darba vietu izveidi, kuru algas pārsniedz vidējo samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē;

2)Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk - aģentūra) ir pienākums lemt par AF finansējuma atmaksu proporcionāli projektā plānoto mērķu nesasniegtajam apjomam, ja projektā plānoto mērķu vērtības pārsniedz minimālās mērķu vērtības saskaņā ar civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem un noteiktajiem termiņiem (nodrošinot minimālo mērķu sasniegšanu ar proporcionāli samazinātu projekta AF finansējumu);

3) Investīcijas nosaukums ir "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" un tai pieejamais AF finansējums ir 80 000 000 euro;

4) finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - vadības informācijas sistēma) uzkrāj datus par projekta ietvaros izveidotajām jaunajām darba vietām un noslēgtajiem darba līgumiem, kā arī ziņo aģentūrai par to personu skaitu, kuras darba līguma slēgšanas brīdī bija bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā.

Aktuālie statistikas dati un secinājumi par Latvijas ekonomikas attīstību, t.sk. Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) (pieejams: https://economy-finance.ec.europa.eu/document/download/0325cb3c-b119-4054-a186-568f0b41b016_en?filename=LV_CR_SWD_2025_214_1_EN_autre_document_travail_service_part1_v4.pdf), Eiropas Investīciju bankas (pieejams: https://www.eib.org/attachments/lucalli/20230330_investment_barriers_in_the_eu_2023_en.pdf?utm_source=perplexity)%20par), Starptautiskā Valūtas fonda (pieejams: https://www.imf.org/en/News/Articles/2024/06/17/mission-concluding-statement-latvia-staff-concluding-statement-of-the-2024-article-iv-mission), Latvijas Bankas (pieejams: https://datnes.latvijasbanka.lv/MPP/MPP_2024_oktobris.pdf), Ārvalstu investoru padomes Latvijā secinājumi (pieejams: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/inline-files/FICIL-Sentiment-Index-2023_buklets.pdf), Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes (pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/media/21248/download?attachment) liecina, ka Latvija saskaras ar pastiprinātu ģeopolitisko spriedzi, kas kavē ekonomisko izaugsmi, negatīvi ietekmējot ne tikai iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) izaugsmi un tirdzniecības apjomus, bet arī kopējo investīciju piesaisti, eksportu un tūrismu, ko papildus pasliktina arī tāds faktors kā ierobežota piekļuve finansējumam, kas kavē uzņēmējdarbību un investīcijas. Secināms, ka investoru zemāka aktivitāte un augstāka piesardzība mazina jaunu uzņēmējdarbības vietu veidošanos, attiecīgi darba vietu izveidi, kas tiešā veidā ietekmē arī investīciju piesaisti. Nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī, pasliktinās Latvijas konkurētspēja vāja ārējā pieprasījuma apstākļos, ģeopolitiskie riski joprojām saglabājas augsti, kavējot privāto investoru plānus un saglabājas augsta privāto investoru piesardzība. Investoru aptaujās ģeopolitiskā situācija ir galvenais interesi mazinošais faktors, kas divkārt pārsniedz citus aptaujās norādītos aspektus. Finanšu ministrijas publicētās makroekonomiskās prognozes liecina par būtisku samazinājumu IKP prognozēs, salīdzinot 2022.gada IKP prognozi uz 2025.gadu ar 2025. gada aprīlī prognozēto 2025. gada IKP prognozi, vērojams prognozētās vērtības kritums par 35 procentiem. Arī Eiropas Komisijas 2025. gada ziņojuma projektā par Latviju, secināts, ka 2024. gadā Latvijas ekonomika saskārās ar recesiju (-0,4 procenti), ko galvenokārt ietekmēja ģeopolitiskie riski, radot nenoteiktību mājsaimniecību un uzņēmumu darbībā, tostarp ģeopolitisko risku radītas investoru piesaistes problēmas, kā arī privāto investīciju kavējumus augsto procentu likmju dēļ. Ziņojumā norādīts, ka minēto problēmu risināšanai nepieciešams, tai skaitā, atvieglot uzņēmumu pieeju finansējumam, mazināt reģionālo nevienlīdzību, veicināt ES finansējuma piesaisti ilgtermiņa izaugsmei.
Apzinoties iepriekš minētās izmaiņas un citus ārējos apstākļos, kā arī, ņemot vērā projektu īstenošanas gaitā radušos izaicinājumus un objektīvus neparedzētos apstākļus, lai vienkāršotu projektu ieviešanu šajā un citās investīciju programmās, pēc detalizētām konsultācijām ar EK ir sagatavoti un Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdē apstiprināti AF plāna grozījumi (Ministru kabineta 2025. gada 13. novembra rīkojums Nr. 728 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešo papildinājumu”), kurus EK un Eiropas padomē (turpmāk – Padome) apstiprināja 2025. gada decembrī ar Padomes īstenošanas lēmumu. Veikto grozījumu ietvaros no AF plāna dzēsts Investīcijas mērķis “jaunu darbavietu radīšana industriālajos parkos ar vidējo algu, kas pārsniedz vidējo algu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē”, kā arī apvienots mērķis “parakstīti nodomu protokoli/noslēgti līgumi” ar mērķi “pabeigta industriālo parku/teritoriju būvniecība reģionos, kur tiek attīstīta publiskā infrastruktūra” vienā kopīgā mērķī – “industriālie parki un teritorijas reģionos”. Vienlaikus VARAM ierosināja un EK apstiprināja pagarināt apvienotā mērķa “industriālie parki un teritorijas reģionos” sasniegšanas termiņu līdz 2026. gada 3. ceturksnim, tādejādi dodot finansējuma saņēmējiem papildu laku sākotnēji plānoto mērķu sasniegšanai attiecībā uz būvniecības procesa un izsoļu veiksmīgu pabeigšanu, t.sk. apņemšanos nodrošināt nefinanšu investīciju piesaisti. Attiecīgi Investīcija AF kontekstā tiek noslēgta ar būvdarbu pabeigšanu četros industriālajos parkos, un tā ir paredzēta, lai veicinātu industriālo parku komersantu nefinanšu investīcijas 85 000 000 euro apmērā.
Ministru kabinets 2025. gada 17. jūnija sēdē apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformas un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.r. reformas “Administratīvi teritoriālā reforma” 3.1.1.1.i. investīcijas “Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana” īstenošanai finansējuma pārdali”, kas paredz atsevišķos īstenotajos AF investīciju pasākumos izveidojušos finansējuma atlikumu pārdalīt jauniem papildu ceļu posmiem, tai skaitā Investīcijas ietvaros izveidojušos AF finansējuma atlikumu 12 874 830 euro apmērā.

Nē

Nē

Noteikumu projekts paredz labvēlīgākus un elastīgākus nosacījumus Investīcijas finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem industriālo parku būvdarbu pabeigšanai un nefinanšu investīciju piesaistei, mazinot projektu īstenošanas un mērķu sasniegšanas riskus ārējo apstākļu ietekmē.
Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas izriet no 2025. gada 12. decembrī apstiprinātajiem AF plāna grozījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt investīciju sekmīgu pabeigšanu mainīgos ārējos apstākļos un savlaicīgu maksājuma pieprasījumu iesniegšanu Eiropas Komisijai, kā arī mazināt riskus, kas saistīti ar investīciju mērķu sasniegšanu projektu īstenošanas gaitā. Attiecīgi noteikumu projektā paredzētās izmaiņas ir attiecināmas uz projektu īstenošanas fāzi un mērķu uzraudzību, nevis uz projektu atlases posmu. Tās neparedz jaunu projektu atlasi, kā arī nemaina konkursa pamatnosacījumus vai projektu savstarpējās salīdzināmības principus. Attiecīgi, atklātās projektu iesniegumu atlases rezultāts nebūtu bijis atšķirīgs, ja noteikumu projektā paredzētās izmaiņas būtu bijušas spēkā konkursa izsludināšanas brīdī. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka jebkāda projektu mērķu vērtību pārskatīšana ir pieļaujama tikai objektīvi pamatotos gadījumos un tikai tādā apjomā, kas neietekmē konkursa rezultātus, tādējādi mazinot potenciālos tiesiskos riskus un nodrošinot vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu pret visiem konkursa dalībniekiem.
Noteikumu projekts paredz skaidrāku regulējumu attiecībā uz Investīcijas kopējo mērķi un tā sasniedzamo rezultātu.
Ņemot vērā noteikumu projekta saturu, Aģentūrai būs nepieciešams veikt izmaiņas noslēgtajos līgumos vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja  finansējuma saņēmēji ierosinās šādu izmaiņu veikšanu  objektīvi pamatotos gadījumos. Šīs izmaiņas nav uzskatāmas par būtiskām, jo tās nemaina projektu īstenošanas veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus pēc būtības, bet gan nodrošina iespēju elastīgāk reaģēt uz jauniem apstākļiem, saglabājot Investīcijas kopējo sniegumu.
Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas sniedz finansējuma saņēmējiem tiesisko skaidrību par iespējamajiem elastības mehānismiem, vienlaikus neradot papildu ierobežojumus vai saistības sadarbības partneriem.

Jā

Nē

Nē

Nē

-