25-TA-2157: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "E-muita (3. kārta)" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” projekta “E-muita (3. kārta)” pases apstiprināšanu” (turpmāk –projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” īstenošanas noteikumi” 5. punkta prasībām, kas nosaka, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” ietvaros tiek atbalstīti Ministru kabineta rīkojumos par projekta īstenošanu paredzētie projekti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) piešķirto līdzekļu apjomu un pamatot šo līdzekļu izmantošanas lietderību, kas ir aprakstīta projekta pasē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (turpmāk – EMDAS) ir Latvijas nacionālā muitas informācijas sistēma, ko Valsts ieņēmumu dienests izmanto elektroniskai muitas deklarāciju un citu ar muitošanu saistītu muitas datu apstrādei.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu noteic, ka visa informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī šādas informācijas glabāšana, tiek veikta, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, un informācijas un saziņas sistēmām jāpiedāvā vienādas iespējas uzņēmējiem visās dalībvalstīs.
Pilnveidojot EMDAS, tika konstatētas sistēmas lēndarbības un veiktspējas problēmas. Problēmu izpētei tika pieaicināti neatkarīgie auditori, un tika rekomendēts neturpināt attīstīt EMDAS esošā, novecojušā risinājuma ietvaros. No 2020. gada līdz 2025. gadam, EMDAS attīstīta jaunā arhitektūrā un sistēmas prasības nodrošinātas, izmantojot Kubernetes klasteri, kas apkalpo mikroservisus, kuri darbojas neatkarīgos konteineros.
Minētajā laikā jaunajā arhitektūrā izstrādātas vairākas apjomīgas EMDAS apakšsistēmas, nodrošinot muitošanas procesu atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, t.i., Automatizētā importa sistēma, Automatizētā eksporta sistēma, Tranzīta kontroles sistēma, Importa kontroles sistēma 2.
Turpinot EMDAS attīstību, lai nodrošinātu augstu sistēmas veiktspēju, ātrdarbību un pieejamību, jaunajā arhitektūrā jāizstrādā Elektroniskais transporta dokuments (tranzīta vienkāršojums), Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites sistēma, Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēma, kas nodrošina datu apmaiņu ar Eiropas Komisijas EORI (Economic Operators Registration and Identification number) sistēmu, kā arī Muitas kontroles bloks, kas ietver muitas kontroles dokumentu, risku informācijas aprites, un atļauju uzraudzības, un kontroles funkcionalitātes.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu noteic, ka visa informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī šādas informācijas glabāšana, tiek veikta, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, un informācijas un saziņas sistēmām jāpiedāvā vienādas iespējas uzņēmējiem visās dalībvalstīs.
Pilnveidojot EMDAS, tika konstatētas sistēmas lēndarbības un veiktspējas problēmas. Problēmu izpētei tika pieaicināti neatkarīgie auditori, un tika rekomendēts neturpināt attīstīt EMDAS esošā, novecojušā risinājuma ietvaros. No 2020. gada līdz 2025. gadam, EMDAS attīstīta jaunā arhitektūrā un sistēmas prasības nodrošinātas, izmantojot Kubernetes klasteri, kas apkalpo mikroservisus, kuri darbojas neatkarīgos konteineros.
Minētajā laikā jaunajā arhitektūrā izstrādātas vairākas apjomīgas EMDAS apakšsistēmas, nodrošinot muitošanas procesu atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, t.i., Automatizētā importa sistēma, Automatizētā eksporta sistēma, Tranzīta kontroles sistēma, Importa kontroles sistēma 2.
Turpinot EMDAS attīstību, lai nodrošinātu augstu sistēmas veiktspēju, ātrdarbību un pieejamību, jaunajā arhitektūrā jāizstrādā Elektroniskais transporta dokuments (tranzīta vienkāršojums), Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites sistēma, Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēma, kas nodrošina datu apmaiņu ar Eiropas Komisijas EORI (Economic Operators Registration and Identification number) sistēmu, kā arī Muitas kontroles bloks, kas ietver muitas kontroles dokumentu, risku informācijas aprites, un atļauju uzraudzības, un kontroles funkcionalitātes.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Turpinot tālāku elektroniskās muitas vides attīstību, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu noteiktā izpildi, nepieciešams:
1) ieviest integrācijas risinājumu ar Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu (EU CSW-CERTEX) vienloga vides izveidei muitas jomā, nodrošinot tās ikgadēju paplašināšanu ar jauniem laidieniem un dokumentu veidiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regulu (es) Nr. 2022/2399 (), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013;
2) ieviest risinājumus un jauninājumus atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām ārējās tirdzniecības vides uzlabošanai, nodrošināt integrācijas iespējas risinājumiem ar uzņēmēju informācijas sistēmām (API), kā arī datu atkārtotas izmantošanas iespējas, tādejādi paātrinot un vienkāršojot muitas formalitāšu kārtošanu;
3) uzlabot ar lietošanas ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus, kā arī ieviest elektroniskos risinājumus muitas kontroles procesu pilnveidošanai, tādējādi paaugstinot muitas pakalpojumu kvalitāti.
1) ieviest integrācijas risinājumu ar Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu (EU CSW-CERTEX) vienloga vides izveidei muitas jomā, nodrošinot tās ikgadēju paplašināšanu ar jauniem laidieniem un dokumentu veidiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regulu (es) Nr. 2022/2399 (), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013;
2) ieviest risinājumus un jauninājumus atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām ārējās tirdzniecības vides uzlabošanai, nodrošināt integrācijas iespējas risinājumiem ar uzņēmēju informācijas sistēmām (API), kā arī datu atkārtotas izmantošanas iespējas, tādejādi paātrinot un vienkāršojot muitas formalitāšu kārtošanu;
3) uzlabot ar lietošanas ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus, kā arī ieviest elektroniskos risinājumus muitas kontroles procesu pilnveidošanai, tādējādi paaugstinot muitas pakalpojumu kvalitāti.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts turpināt EMDAS attīstību, lai nodrošinātu augstu sistēmas veiktspēju un darbības nepārtrauktību, kā arī tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumi ar EMDAS saistītajās informācijas sistēmās - Integrētajā tarifu vadības sistēmā (ITVS) un Datu noliktavas sistēmā (DNS), nodrošinot sistēmu savietojamību, drošību un efektīvu muitošanas procesu atbalstu.
Projektā paredzētie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi ir tieši saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta likumā (3.pants) noteiktajām funkcijām un valsts pārvaldes uzdevumu – muitas procedūru administrēšanas, uzraudzības un kontroles – izpildi, saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu, Muitas likumu un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem.
Muitas informācijas sistēmu attīstībā tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem komersantiem iesniegt muitas datus, neatkarīgi no to tehnoloģiskajām iespējām un uzņēmuma lieluma. Komersantiem tiks nodrošinātas šādas alternatīvas:
- programmiskā saskarne (API) – automatizētai datu iesniegšanai lielākiem un tehnoloģiski attīstītiem uzņēmumiem;
- komersantu lietotāja saskarne – tīmekļa risinājums manuālai datu ievadei uzņēmumiem, kuri neizmanto integrētus IT risinājumus.
Šāda pieeja veicina konkurences neitralitāti un nodrošina taisnīgu piekļuvi muitas pakalpojumiem, nodrošina vienādas datu prasības un validācijas noteikumus, vienādus pakalpojuma pieejamības un drošības nosacījumus.
Projekta ietvaros netiek plānots pilnveidot koplietošanas pakalpojumus, kā arī publicēt muitas nozarei būtiskas datu kopas, ņemot vērā, ka tās satur sensitīvus datus, tostarp personas datus, komercnoslēpumu un drošības informāciju, tādēļ to apstrāde tiek nodrošināta, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās datu aizsardzības un informācijas drošības prasības.
Projekta ietvaros plānotas turpmākas darbības:
1. Vienloga sistēmas attīstība un integrācija ar ārējām informācijas sistēmām:
- Integrācija ar Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu (EU CSW-CERTEX);
- API (lietojumprogrammas saskarnes) izstrāde datu iesūtīšanai no uzņēmēju sistēmām;
- Datu pārņemšana no AIS (Automatizētā importa sistēma), IKS2 (Importa kontroles sistēma), TKS2 (Tranzīta kontroles sistēma), AES (Automatizētā eksporta sistēma) atkārtotai izmantošanai;
- Integrācija ar citām ārējām informācijas sistēmām.
2. Sistēmu pilnveidošana atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasībām:
- Automatizētās importa sistēmas (AIS) pilnveidošana;
- Automatizētās eksporta sistēmas (AES) pilnveidošana;
- Tranzīta kontroles sistēmas (TKS2) pilnveidošana;
- Importa kontroles sistēmas 2 (IKS2) pilnveidošana;
- Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) pilnveidošana.
3. Elektroniskā transporta dokumenta (ETD), Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites sistēmas izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā:
- Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) izstrāde;
- Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites izstrāde;
- Datu nodošanas izstrāde uz Datu noliktavas sistēmu (DNS).
4. Muitas kontroles bloka izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā :
- Muitas kontroles dokumentu apstrādes funkcionalitātes izstrāde;
- Muitas risku informācijas aprites funkcionalitātes izstrāde;
- Muitas atļauju uzraudzības un kontroles funkcionalitātes izstrāde.
5. Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas (EORI) izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā:
- Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas (EORI) izstrāde, nodrošinot datu apmaiņu ar EK EORI sistēmu;
- EORI numura elektroniskās pieteikšanās veidlapas izstrāde.
Projektā paredzētie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi ir tieši saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta likumā (3.pants) noteiktajām funkcijām un valsts pārvaldes uzdevumu – muitas procedūru administrēšanas, uzraudzības un kontroles – izpildi, saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu, Muitas likumu un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem.
Muitas informācijas sistēmu attīstībā tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem komersantiem iesniegt muitas datus, neatkarīgi no to tehnoloģiskajām iespējām un uzņēmuma lieluma. Komersantiem tiks nodrošinātas šādas alternatīvas:
- programmiskā saskarne (API) – automatizētai datu iesniegšanai lielākiem un tehnoloģiski attīstītiem uzņēmumiem;
- komersantu lietotāja saskarne – tīmekļa risinājums manuālai datu ievadei uzņēmumiem, kuri neizmanto integrētus IT risinājumus.
Šāda pieeja veicina konkurences neitralitāti un nodrošina taisnīgu piekļuvi muitas pakalpojumiem, nodrošina vienādas datu prasības un validācijas noteikumus, vienādus pakalpojuma pieejamības un drošības nosacījumus.
Projekta ietvaros netiek plānots pilnveidot koplietošanas pakalpojumus, kā arī publicēt muitas nozarei būtiskas datu kopas, ņemot vērā, ka tās satur sensitīvus datus, tostarp personas datus, komercnoslēpumu un drošības informāciju, tādēļ to apstrāde tiek nodrošināta, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās datu aizsardzības un informācijas drošības prasības.
Projekta ietvaros plānotas turpmākas darbības:
1. Vienloga sistēmas attīstība un integrācija ar ārējām informācijas sistēmām:
- Integrācija ar Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu (EU CSW-CERTEX);
- API (lietojumprogrammas saskarnes) izstrāde datu iesūtīšanai no uzņēmēju sistēmām;
- Datu pārņemšana no AIS (Automatizētā importa sistēma), IKS2 (Importa kontroles sistēma), TKS2 (Tranzīta kontroles sistēma), AES (Automatizētā eksporta sistēma) atkārtotai izmantošanai;
- Integrācija ar citām ārējām informācijas sistēmām.
2. Sistēmu pilnveidošana atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasībām:
- Automatizētās importa sistēmas (AIS) pilnveidošana;
- Automatizētās eksporta sistēmas (AES) pilnveidošana;
- Tranzīta kontroles sistēmas (TKS2) pilnveidošana;
- Importa kontroles sistēmas 2 (IKS2) pilnveidošana;
- Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) pilnveidošana.
3. Elektroniskā transporta dokumenta (ETD), Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites sistēmas izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā:
- Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) izstrāde;
- Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites izstrāde;
- Datu nodošanas izstrāde uz Datu noliktavas sistēmu (DNS).
4. Muitas kontroles bloka izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā :
- Muitas kontroles dokumentu apstrādes funkcionalitātes izstrāde;
- Muitas risku informācijas aprites funkcionalitātes izstrāde;
- Muitas atļauju uzraudzības un kontroles funkcionalitātes izstrāde.
5. Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas (EORI) izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā:
- Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas (EORI) izstrāde, nodrošinot datu apmaiņu ar EK EORI sistēmu;
- EORI numura elektroniskās pieteikšanās veidlapas izstrāde.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Veicot projekta "E-muita (3.kārta)" sociālekonomisko ieguvumu analīzi un aprēķinu, sociāli ekonomiskie ieguvumi uzņēmējiem, sākot ar 2030.gadu, tiek prognozēti 1 875 484 euro gadā. Savukārt, nediskontētā ieguvumu summa projekta dzīves cikla laikā (15 gadi) kopā sastāda 24 381 293 euro.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Valsts ieņēmumu dienests projekta ietvaros veic valsts pārvaldes funkciju, un līdz ar to projekta finansējums netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai un attiecīgi nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkura fiziska persona, kas iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkura fiziska persona, kas iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Muitas sistēmu attīstība rada daudzdimensionālu pozitīvu ietekmi uz Latvijas makroekonomisko vidi. Tā vienlaikus stiprina tirdzniecības efektivitāti, palielina valsts budžeta ieņēmumus, uzlabo uzņēmējdarbības vidi un veicina inovācijas un digitalizāciju. Ilgtermiņā modernizēta muitas infrastruktūra ir viens no balstiem ekonomikas konkurētspējas pieaugumam un ilgtspējīgai izaugsmei.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Muitas sistēmu attīstība veicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, piemēram, API integrācija uzņēmumu sistēmās, ļaus deklarēt preces automātiski, bez manuālas datu ievades. Tas nozīmē mazāku administratīvo slogu un zemākas darbaspēka izmaksas. Uzņēmumiem tas rada laika ietaupījumu, samazinātas kļūdas deklarācijās un optimizē loģistikas procesus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, modernizējot muitas sistēmas, veicina mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti starptautiskajā tirdzniecībā.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Muitas sistēmu modernizācija un attīstība nodrošina Latvijas pilnvērtīgu integrāciju Eiropas Savienības vienotajā muitas telpā. Tiek īstenoti kopīgi tehniskie standarti, datu formāti un riska vadības principi. Tas veicina vienotu tirgus vidi Eiropas Savienības ietvaros, savstarpēju datu apmaiņu starp dalībvalstīm un konkurētspējas pieaugumu Baltijas un Eiropas mērogā.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
2 572 489
0
3 949 475
0
2 399 013
429 023
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
2 572 489
0
3 949 475
0
2 399 013
429 023
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
3 026 458
0
4 646 441
0
2 822 368
504 733
2.1. valsts pamatbudžets
0
3 026 458
0
4 646 441
0
2 822 368
504 733
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-453 969
0
-696 966
0
-423 355
-75 710
3.1. valsts pamatbudžets
0
-453 969
0
-696 966
0
-423 355
-75 710
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-453 969
-696 966
-423 355
-75 710
5.1. valsts pamatbudžets
-453 969
-696 966
-42 355
-75 710
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekts tiks līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzekļiem un tā kopējais finansējuma apjoms (kopējās attiecināmās izmaksas) plānotas 11 000 000 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums 9 350 000 euro un valsts budžeta finansējums 1 650 000 euro. No tiem 2026.gadā – 3 026 458 euro, 2027.gadā – 4 646 441 euro, 2028.gadā – 2 822 368 euro un 2029.gadā – 504 733 euro.
Projekta indikatīvās izmaksas:
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu projekta rezultātā izstrādāto IKT risinājumu darbību, pēc projekta termiņa beigām ir plānojamas IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas. Sistēmu uzturēšanas izmaksās ietilpst: sistēmu atjauninājumi, drošības pasākumi un labojumi, programmatūras papildinājumi, tai skaitā ES un Latvijas normatīvo aktu izmaiņu ieviešanas izmaksas.
Iepriekšējos ERAF līdzfinansētajos projektos “E-muita (1.kārta)” (projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/003) un “Eksporta un e-komercijas procesi e-muitā” (projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/004) izstrādāto risinājumu uzturēšanai pašlaik tiek izmantots papildu pieprasītais un piešķirtais finansējums, attiecīgi 213 904 euro un 310 000 euro gadā.
Šajā projektā izstrādāto IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas sākot ar 2030.gadu plānotas 550 000 euro gadā (5% no projekta apjoma 11 000 000 euro).
Provizoriskais IKT risinājumu uzturēšanas izmaksu aprēķins:
*vidējā prognozētā viena cilvēkdienas cena.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas tiek prognozētas, pamatojoties uz cenām šobrīd spēkā esošajos līgumos par ITVS un DNS pilnveidošanu un uzturēšanu, kas vidēji ir 617 euro apmērā par cilvēkdienu, kā arī līdzvērtīgu prognozēto EMDAS jauno līgumcenu sākot ar 2030. gadu, papildus paredzot cilvēkdienas izmaksu kāpumu ~10% gadā (atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, IT industrijas noslodze un IT nozarē vērojamo vidējo personāla atlīdzības pieauguma tendenci).
Projekta indikatīvās izmaksas:
| N.p.k. | Izmaksu pozīcija | Summa |
| 1. | Projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas | 124 853 euro |
| 2. | Projekta vadības personāla izmaksas | 143 396 euro |
| 3. | Projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas | 688 958 euro |
| 4. | Informācijas sistēmas programmatūras izstrāde | 7 029 905 euro |
| 5. | Informācijas sistēmas programmatūras dokumentācijas izstrāde | 3 012 838 euro |
| 6. | Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas | 50 euro |
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu projekta rezultātā izstrādāto IKT risinājumu darbību, pēc projekta termiņa beigām ir plānojamas IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas. Sistēmu uzturēšanas izmaksās ietilpst: sistēmu atjauninājumi, drošības pasākumi un labojumi, programmatūras papildinājumi, tai skaitā ES un Latvijas normatīvo aktu izmaiņu ieviešanas izmaksas.
Iepriekšējos ERAF līdzfinansētajos projektos “E-muita (1.kārta)” (projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/003) un “Eksporta un e-komercijas procesi e-muitā” (projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/004) izstrādāto risinājumu uzturēšanai pašlaik tiek izmantots papildu pieprasītais un piešķirtais finansējums, attiecīgi 213 904 euro un 310 000 euro gadā.
Šajā projektā izstrādāto IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas sākot ar 2030.gadu plānotas 550 000 euro gadā (5% no projekta apjoma 11 000 000 euro).
Provizoriskais IKT risinājumu uzturēšanas izmaksu aprēķins:
| Izmaksu pozīcija | Izmaksas euro | Cilvēkdienu skaits | 1 cilvēkdienas cena euro ar PVN |
| EMDAS izstrādāto funkcionalitāšu uzturēšana (80%) | 440 000 | ~629 | 700* |
| Saistīto un pielāgoto informācijas sistēmu uzturēšana (20%) | 110 000 | ~157 | 700* |
| Kopā (100%) | 550 000 | 786 |
*vidējā prognozētā viena cilvēkdienas cena.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas tiek prognozētas, pamatojoties uz cenām šobrīd spēkā esošajos līgumos par ITVS un DNS pilnveidošanu un uzturēšanu, kas vidēji ir 617 euro apmērā par cilvēkdienu, kā arī līdzvērtīgu prognozēto EMDAS jauno līgumcenu sākot ar 2030. gadu, papildus paredzot cilvēkdienas izmaksu kāpumu ~10% gadā (atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, IT industrijas noslodze un IT nozarē vērojamo vidējo personāla atlīdzības pieauguma tendenci).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
Projekta īstenošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02022R2399-20241017
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (es) Nr. 2022/2399, ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0952
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (es) Nr. 2022/2399, ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
-
-
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota, jo projekts neatbilst Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmē publisko pakalpojumu digitalizāciju un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem, kas veic preču importu, eksportu, tranzītu un citas muitošanas darbības.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošana sekmē pakalpojumu digitalizāciju, pārejot no manuāliem procesiem uz automatizētu datu apstrādi un elektronisku dokumentu apriti, tiek uzlabota datu apmaiņa starp valsts un uzņēmēju sistēmām.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts ir tieši saistīts ar Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027) mērķiem, jo veicina valsts pārvaldes digitalizāciju, drošību un ekonomikas efektivitāti. Projekta īstenošana palīdzēs uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti, veicinās ātrāku datu apriti ar uzņēmējiem un Eiropas Savienības sistēmām, kā arī samazinās administratīvo slogu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Muitas klientiem sistēmā iespējams iesniegt muitas deklarācijas un citus muitas dokumentus neatkarīgi no to atrašanās vietas, t.i., neierodoties muitas iestādē, realizēta arī iespēja veikt muitas maksājumu apmaksu tiešsaistes režīmā, kas nodrošina muitas iestādes ar operatīvo informāciju par veiktajiem maksājumiem elektroniskā veidā. Tādējādi nodrošināta iespēja kārtot muitas formalitātes arī personām ar kustību vai dzirdes traucējumiem. Bezmaksas semināri, kuros muitas klienti tiks informēti par muitas sistēmu pilnveidojumiem, notiks telpās, kurās nokļūšana jau ir pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vai arī attālināti.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas dati tiek apstrādāti, lai nodrošinātu muitas funkciju īstenošanu, t. i., lai aizsargātu Eiropas Savienības un valsts finanšu intereses, nodrošinātu drošību un īstenotu preču aprites kontroli.
Datu apstrāde tiks nodrošināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)noteiktajiem principiem.
Datu apstrāde tiks nodrošināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)noteiktajiem principiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi