Anotācija

Maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu nosaka katram valsts mežu apsaimniekotājam – AS „Latvijas valsts meži”, Dabas aizsardzības pārvaldei, valsts zinātnisko mežu apsaimniekotājam Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūrai "Meža pētīšanas stacija" (turpmāk – “Meža pētīšanas stacija”), valsts bruņotajiem spēkiem un profesionālās izglītības izstādēm – sadalījumā par valdošajām koku sugām hektāros un informatīvi no platības atvasinātos kubikmetros.
Ciršanas apjomu aprēķiniem izmanto aktuālo Meža valsts reģistra informāciju, kas ietver meža īpašnieku sagatavotus un VMD apstiprinātus datus (koku suga un  mežaudzes vecums, augstums, krāja u.c.) par mežaudzēm un normatīvo aktu noteiktos aprobežojumus mežaudžu apsaimniekošanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija sēdes protokola Nr.26  53. §  3.punktam Zemkopības ministrijai ir  līdz 2024. gada 31. decembrim jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" atbilstoši Meža likuma 45. pantam, ievērojot arī "Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam" noteiktos pamatprincipus.
Atbilstoši Meža likuma 45.pantam un ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija sēdes protokola Nr.26  53. §  3.punktā noteikto, VMD ir aprēķinājis maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2026.–2030. gadam un ar 2024.gada 29.jūnija vēstuli Nr. VMD1-9/1156 to iesniedzis Zemkopības ministrijā virzīšanai apstiprināšanai.

VMD ir veicis aprēķinus veica atbilstoši Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam noteiktajiem maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipiem, pielietojot līdz šim vēsturiski izmantotos aprēķinu vienādojumus, kuri pamatojas uz mežaudžu vecumu, kā arī ievērojot meža apsaimniekošanas ekoloģiskos un sociālos nosacījumus, pieaugušo un pāraugušo mežaudžu platības, CO2 piesaistes dinamiku un to potenciālās izmaiņas.
Aprēķini nodrošina meža resursu izmantošanas ilgtspēju un ciršanas apjomu ilgtermiņā – vairākās nākamajās desmitgadēs, piesardzīgu meža resursu izmantošanu, kā arī ilgtermiņā veicina mežaudžu vecuma struktūras izlīdzināšanu. Rīkojumu projektā ietvertais koku ciršanas maksimālais pieļaujamais apjoms attiecībā uz AS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajiem mežiem atbilst AS “Latvijas valsts meži” speciālistu veiktajiem ilgtermiņa koksnes piegādes apjoma aprēķiniem, kas iegūti modelēšanas ceļā.
Tā kā aprēķinu metodika ir vērsta uz vecumstruktūras izlīdzināšanu, nodrošināta arī aktīvi augošo mežaudžu īpatsvara izlīdzināšana, palielinot mežaudžu spēju aktīvi piesaistīt CO2 no gaisa un uzlabojot meža CO2 piesaistes potenciālu.
Aprēķinātais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms nodrošina arī nodarbinātības līmeņa saglabāšanos līdzšinējā līmenī un rezerves fonda uzkrāšanos visu valsts mežu apsaimniekotāju mežos, tostarp AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos.
Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma pamatrādītājs ir meža platība hektāros, no kura atvasināts iespējamais ciršanas apjoms kubikmetros, platību reizinot ar vidējo attiecīgās koku sugas pieaugušu un pāraugušu mežaudžu krāju. Rīkojuma projekts nosaka, ka VMD administrē ciršanas apjomu nepārsniegšanu pēc platības.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu aprēķinātais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms ir samazinājies par 9,5 % jeb 8591,5 hektāriem. Sadalījumā pa valsts mežu apsaimniekotājiem katram konkrētajam apsaimniekotājam maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma palielinājumu vai samazinājumu izraisa katra apsaimniekotāja apsaimniekošanā esošo mežaudžu platība, vecumstruktūra, pieaugušu un pāraugušu mežaudžu īpatsvars.
Tā kā aprēķinātā krāja kubikmetros ir atvasināts rādītājs, kas iegūts, reizinot platību hektāros ar vidējo attiecīgās koku sugas pieaugušu un pāraugušu mežaudžu krāju, tā pieaugums ir tikai indikatīvs. Vidējās krājas pieaugums uz hektāra nav saistīts ar ciršanas vecumu pārsniegušu mežaudžu uzkrāšanos, bet gan ar to, ka, mežsaimnieciskās darbības un klimata izmaiņu rezultātā ciršanas vecumu sasniedz mežaudzes ar aizvien lielāku vidējo krāju uz hektāra. Koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē valsts mežos uzrauga VMD, izsniedzot apliecinājumu (atļauju) koku ciršanai.
Lai valsts mežu apsaimniekotājiem un VMD nodrošinātu maksimāli vienkāršu pāreju no viena plānošanas perioda (2021.–2025.gada) uz nākamo plānošanas periodu (2026.–2030.gadu), kā arī ievērojot to, ka apliecinājums ir derīgs trīs gadus, rīkojuma projektā paredzēts, ka koku ciršanas maksimālajā apjomā 2026.–2030. gadam valsts mežos galvenajā cirtē neieskaita to koku ciršanas apjomu, kam apliecinājums izsniegts atbilstoši maksimāli pieļaujamajam koku ciršanas apjomam 2021.–2025. gadā. Savukārt apliecinājumus 2026.–2030. gada ciršanas apjomam VMD izsniedz, sākot ar 2025. gada 1. novembri. Apliecinājumus izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr.953 noteikto kārtību, un tie stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā. Šāds pārejas periods nepieciešams, lai nodrošinātu netraucētu koksnes produktu ražošanu un piegādi no valsts mežiem, kā arī izlīdzinātu VMD slodzi 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā. VMD tehniski nodrošina katras cirsmas atbilstību konkrētajam plānošanas periodam.