Anotācija (ex-ante)

-

Noteikumu projekts nodrošinās ELFLA finansējuma piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, vienlaikus sekmējot Eiropas Savienības izvirzīto kopīgo mērķu sasniegšanu vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Noteikumu projekta 1. nodaļā (1.–11. punkts) ietverti vispārīgi jautājumi, kas nosaka gan atbalsta intervenču sasaisti ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, gan to, kuras atbalsta intervences tiks īstenotas un būs pieejamas atbalsta pretendentiem 2023.–2027. gada plānošanas periodā. Ir norādīts, par ko tiek piešķirts atbalsts – par platību vai par dzīvnieku, par lauksaimniecības vai meža zemi, kā arī atbalsttiesīgajai platībai izvirzītās pazīmes katrā no intervencēm. Tāpat noteiktas prasības un atsevišķi vispārīgie nosacījumi, kas attiecas uz atbalsta pretendentu vai tā saimniecību, lai saņemtu ELFLA platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo atbalstu:
1) 5. punkts noteic, ka LA10.4. atbalstam var pieteikt arī cita lauksaimnieka apsaimniekošanā esošo zemi, ja saņemts saskaņojums. Atbalsta saņēmējs saņemto saskaņojumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Patlaban Lauku atbalsta dienests strādā pie iespējas nodrošināt sazināšanās iespējas šīs intervences atbalsta pretendentiem ar potenciālajiem apputeksnēšanas pakalpojuma saņēmējiem, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmu, lai atbalsta saņēmējiem neradītu papildu administratīvas izmaksas par saskaņojuma saņemšanu;
2) 9. punktā noteikts, ka, pretendējot uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, atbalsta pretendents visā saimniecībā ievēro normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu noteiktās nosacījumu sistēmas vispārējās prasības. Šajā punktā un citos šī noteikumu projekta punktos vairākkārt ir dotas atsauces uz normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu (projekts Nr. 22-TA-3815), lai izvairītos no regulējuma dublēšanas, jo saskaņā ar regulas 2021/2115 nosacījumiem dalībvalstīm primāri savos KLP SP ir gan jānoteic nosacījumu sistēma, tostarp tiesību aktos ietverto pārvaldības prasību (SMR) un standartu labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim (LLVS standarti) normas, gan jāievieš integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) u.c. Šīs visas prasības un to piemērošana ir iekļauta KLP SP un apstiprināta EK, kā arī atbilstoši iekļautas noteikumu projekta Nr. 22-TA-3815 redakcijā un ir saistošas ne tikai tiešo maksājumu saņēmējiem, bet arī lauku attīstības platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo atbalsta saņēmējiem;
3) 10. punkts noteic, ka atbalstu vides, klimata un citu pārvaldības saistību intervenču īstenošanai var saņemt arī tāds lauksaimnieks, kas nesaņem tiešos maksājumus lauksaimniekiem un neatbilst normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktajam aktīvā lauksaimnieka kritērijiem. Šāda norma ir iekļauta, lai ikviens atbalsta saņēmējs droši varētu uzņemties paaugstināto prasību daudzgadu saistības agrovidē, nebaidoties no tā, ka viņš nav aktīvs lauksaimnieks tiešo maksājumu izpratnē;
4) 11. punktā noteikts, ka tad, ja šī atbalsta saņēmējs kādā no daudzgadu saistību gadiem nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ daļēji vai pilnībā nav izpildījis kādu no atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tam par notikušo jāinformē Lauku atbalsta dienesta dienests, kas, izvērtējot faktus, var nenoteikt sankcijas un atļaut turpināt agrovides saistības.

Noteikumu projekta 2. nodaļā noteikti visu platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo intervenču atbalsta saņemšanas nosacījumi. Nodaļu veido vairākas apakšnodaļas gan ar kopīgajām, gan specifiskajām intervenču īstenošanas prasībām. 2.1. apakšnodaļā "Vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošana" ietilpst tai pakārtotas septiņas apakšnodaļas:
2.1.1. apakšnodaļā "Pamatprasības vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošanai" (12.–28. punkts) ir noteiktas to sešu vides, klimata un citu pārvaldības saistību intervenču īstenošanas kopīgās prasības, kas izstrādātas saskaņā ar regulas 2021/2115 70. pantu:
1) LA10.1. "Zaļās joslas";
2) LA10.2. "Vidi saudzējošā dārzkopība";
3) LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība";
4) LA10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām";
5) LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana";
6) LA11. "Bioloģiskā lauksaimniecība".   
 
Noteikumu projekta 12. un 13. punktā noteikts, ka gan platībatkarīgo, gan dzīvniekatkarīgo atbalsta intervenču saistību ilgums ir pieci gadi, sākot ar pirmo maksājuma apstiprināšanas gadu. Visas saistības ir spēkā un jāsāk pildīt ne vēlāk kā ar to brīdi, kad atbalsta pretendents iesniedzis Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ģeotelpisko iesniegumu, ar kuru pirmo reizi piesakās uz izvēlēto intervences atbalstu.
Projekta 14. punkts noteic, kuras no intervencēm var īstenot vienā un tajā pašā laukā vienlaikus.
Ar projekta 15. punktu ir noteikts, ka ikvienam atbalsta pretendentam piecu gadu saistību periodā ir jāapgūst kvalifikācijas celšanas kursi lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Noteikts periods, kurā šādi kursi ir jāapgūst, kā arī skaidrots, kā jārīkojas situācijās, kad atbalsta pretendents īsteno vairākas agrovides intervences, un kā kursus var apgūt atbalsta pretendenta pilnvarotā persona. 
Noteikumu 17., 18. un 19. punkts noteic pretendenta rīcību gadījumos, kad kādā no gadiem saistību platība svārstās 10 procentu robežās vai kad saistības palielinās vairāk nekā par 20 procentiem. Ja saistību platība svārstās 10 procentu robežās, uzskatāms, ka atbalstam pieteiktā platība nemainās. Savukārt, ja kādā no daudzgadu saistību gadiem platība palielinās vairāk par 20 procentiem, tad atbalsta pretendentam sākas jauns daudzgadu saistību periods par visu palielināto platību.
Projekta 20.–24. punktā paredzēta specifiskā rīcība citās situācijās, ja kādā no saistību gadiem atbalsta pretendents pielāgo, pārveido, nodod vai pārtrauc savas saistības pirms termiņa.
Noteikumu projekta 26. un 27. punkts ietver klauzulu, kas dod iespēju atbalsta pretendentiem pielāgot savu saimniecību (saistības), ja kādā no saistību gadiem tiek pastiprinātas obligātās pārvaldības prasības un lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti (pamatprasības, kas jāievēro arī agrovides atbalsta saņēmējiem kā pamatnosacījumi). 
Noteikumu projekta 28. punktā ietverta klauzula attiecībā uz tiem lauksaimniekiem, kuriem 2023. un 2024. gadā ir spēkā daudzgadu saistības, ko tie uzņēmušies vēl iepriekšējā plānošanas periodā (atbilstoši Latvijas Lauku attīstības programmai 2014.–2020. gadam), un kuriem atbilstoši šiem noteikumiem ir dota iespēja esošās saistības pielāgot jaunā plānošanas perioda agrovides un pamatnosacījumiem (obligātajām pārvaldības prasībām un lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartiem), ievērojot to, ka līdz ar piekrišanu pielāgotās saistības tiek attiecinātas vai nu uz intervenci  LA10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām", vai intervenci LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" īstenošanai. Šajos gadījumos pretendents ir tiesīgs arī pārtraukt saistības, neatmaksājot saņemto atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 48. pantu.

2.1.2. apakšnodaļā (29.–37. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.1. "Zaļās joslas" īstenošanai:
a) 29. punktā noteikts, ka šīs intervences mērķteritorija ir īpaši jutīgā teritorija, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un riska ūdens objektu sateces baseinu teritorija, kas noteikta saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu. Tā kā prioritāri zaļo joslu ierīkošana būtu veicināma tieši mērķteritorijā, tad projekta 34.1. un 34.3. apakšpunktā ir noteikta šim mērķim atbilstoša atbalsta likme, savukārt pārējā valsts daļā atbalsta likme ir zemāka (projekta 34.2. un 34.4. apakšpunkts). 35. punktā skaidrota rīcība, ja zaļā josla atrodas mēķteritorijā un vienlaikus daļa no tās iestiepjas arī ārpus mērķteritorijas, – tad piešķir lielāko atbalsta likmi. Pretendentiem, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanas sistēmā, kartogrāfiski būs pieejama informācija par to, vai konkrētā izvēlētā platība atrodas mērķteritorijā;
b) 30. punktā paredzēti atbilstības kritēriji zaļajām joslām, t.i., kā tās ierīko aramzemē, kādas atšķirības ir laukmalei (tās ierīko gar jebkuras aramzemes lauka malu, arī starp konvencionālā un bioloģiskā lauksaimnieka apsaimniekotajām platībām) no buferjoslas (tās ierīko gar konkrētiem ūdensobjektiem), kā tās atšķirt, un kurus augus tajās drīkst audzēt, kā arī noteikts minimālais zaļo joslu garums. 30.2. apakšpunktā noteikts, ka laukmale ir ierīkota gar aramzemes lauka malu, kas robežojas ar tādu objektu, kas nav aramzeme (piemēram ceļu, grāvi, mežu) vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, ja starp tiem robeža ir identificējama dabā. Šāda prasība ir nepieciešama, jo laukmali pa lauka perimetru, vai starp diviem aramzemes laukiem ierīkot nevar, izņemot, ja no vienas puses laukam ir bioloģiskā lauksaimniecības sistēmā apsaimniekoti lauki, bet no otras – konvencionālajā sistēmā. Proejtka 30.4.2. apakšpunktā skaidrots, kas ir dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski) un noteikts, ka šādās platības sākot ar saistību ceturto gadu nedrīkst būt tādi sārņaugi kā vējauzas un rudzusmilgas;
c) 31. punkts noteic atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības, t.i., kā jāapsaimnieko zaļās joslas, cik stundu ilgi kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst. 31.1. apakšpunktā noteikts, ka zaļo joslu jāierīko ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja uz saistību uzņemšanas brīdi zaļā josla aramzemē vēl nav ierīkota, un turpmāk ik gadu tās jāuztur;
d) 32. punktā ir skaidrots, ka tad, ja atbalsta pretendents ierīko zaļo joslu laukā, kas ir pieteikts arī LA10.2. vai LA11. intervences atbalstam, par zaļās joslas aizņemto platību tiek samaksāts tikai LA10.1. intervences atbalsts, savukārt 36. punktā skaidrots, ka LA10.1. un LA10.4. intervences atbalstu  var saņemt vienlaikus;
e) 33. punkts noteic rīcību situācijās, kad lauksaimnieks izvēlējies regulas 2115/2021 III pielikumā noteiktā 8. LLVS standarta prasības pildīt, ierīkojot laukmales un buferjoslas, un tās tiek vienlaidus kombinētas kopā ar intervences LA10.1. zaļo joslu platību. Šāda pārklāšanās ir iespējama, ja tiek izpildītas prasības par minimālo un maksimālo šo abu joslu aizņemto platumu dabā, proti, minimālājā kombinācijā tiks ierīkota divi plus četri, kopā sešu metru plata laukmale, vai divi plus astoņi metri, kopā desmit metru plata buferjosla. Jebkurā gadījumā, agrovides četru vai astoņu metru zaļās joslas būs ārpus noteiktā limita LLVS 8 standarta prasību izpildē un netiks ieskaitīti četru procentu aprēķinā. Ja kādā no saistību gadiem tiek konstatēts, ka nav ievērots šo noteikumu 33. punktā minētais laukmaļu vai buferjoslu minimālais platums, primāri nodrošināma prasība par apstiprināto zaļo joslu apjomu, jo daudzgadu saistību izpilde ir prioritāra;
f) 37. punktā noteikta kārtība, kādā var uzņemties saistības, ja intervencei piešķirtais finansējums nav pietiekams. Lielāka prioritāte ir buferjoslām, kuras ierīko gar ūdeņiem, savukārt attiecībā uz teritorijām – vietās, kurās visbūtiskāk ir ierīkot zaļās joslas ūdeņu kvalitātes uzlabošanas nolūkā. Tā kā Zemkopības ministrija ir partneris Eiropas Savienības LIFE programmas integrētajā projektā "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (projekta Nr. LIFE18IPE/LV/000014), kura mērķis ir projektā iekļauto 27 ūdensobjektu ūdens kvalitātes uzlabošana līdz 2027. gadam, un tas sakrīt ar šīs intervences mērķi, tad arī šādi 27 ūdensobjekti būtu atzīstami par prioritāriem: 
G264DA Aģe_2; G337 Aģe_1; D408DA Mergupe_2; D409 Mergupe_1; D411 Zaube; L117SP Auce_2; L118 Auce_1; V093DA Slocene_2; V094 Slocene_1; V142 Vašleja; V060 Zaņa; V045 Ēda_1; V046DA Ēda_2; E039 Saukas ezers; E085SP Lubāns; E002 Papes ezers; V081SP Līgupe ar Līgupes-Paurupes kanālu; V058 Lētīža; V082 Roja_2 ar Mazroju; V087 Dursupe; V114 Imula_1; V115 Imula_2; G262 Pēterupe; G327 Gosupe; D516 Ludza_2; V034DA Rīva_1; G234 Melnupe.

2.1.3. apakšnodaļā (38.– 43. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.2. "Vidi saudzējošā dārzkopība" īstenošanai: 
a) 38. punktā noteikts, ka šīs intervences mērķteritorija ir īpaši jutīgās teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, un riska ūdens objektu sateces baseinu teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu, kā arī kūdrāju, tostarp izstrādātu kūdras purvu, platības no 2025. gada, kuros audzē ilggadīgos augļus un ogas. Atkāpe par 2025. gadu tiek noteikta, jo pašlaik norit darbs pie atbilstošas digitālās kartes izstrādes. Tā kā prioritāri vidi saudzējošā dārzkopība būtu veicināma tieši mērķteritorijā, tad projekta 41.1., 41.2. un 41.3. apakšpunktā ir noteikta šim mērķim atbilstoša atbalsta likme, savukārt pārējā valsts daļā atbalsta likme ir zemāka (projekta 41.4., 41.5. un 41.6. apakšpunkts). 42. punktā skaidrota rīcība situācijā, kad lauks atrodas mēķteritorijā un vienlaikus daļa no tā iestiepjas arī ārpus mērķteritorijas, – tad piešķir lielāko atbalsta likmi; 
b) 39. punktā noteikti atbilstības kritēriji platībai, par kuru var saņemt šīs intervences atbalstu, – lauku platība un nosacījums, ka tai jābūt reģistrētai Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā ar atzīmi, ka ir ievērotas normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību noteiktās lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas vispārīgās prasības (turpmāk - vidi saudzējošā dārzkopība);
c) 40. punktā noteiktas atbalsta saņēmēja daudzgadu saistību prasības, t.i., kā jāapsaimnieko dārzi, prasība, ka informācija par īstenotajām darbībām dārzos ir jāuzkrāj un par katru atbalsttiesīgo lauku šo darbību vēsture ir jāpārnes uz elektronisko Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu, kā arī cik stundu ilgi kvalifikācijas celšanas kursi ir jāapgūst;
d) 43. punktā skaidrots, kurus atbalsta veidus var īstenot vienā un tajā pašā laukā, saņemot kumulatīvu atbalstu.

2.1.4. apakšnodaļā (44.–53. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība" īstenošanai: 
a) 44. punktā ir noteikts, ka šajā intervencē nevar pieteikt dzīvniekus, kas ir iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā  (šādiem dzīvniekiem ir paredzēts cits intervences atbalsts – LA11 "Bioloģiskā lauksaimniecība") vai kas nav reģistrēti un apzīmēti atbilstoši Lauksaimniecības datu centra piešķirtajam identifikācijas numuram;
b) 45. punktā noteikts, kurās intervences darbībās ir iespējams saņemt atbalstu: 
1) uzlabo barošanas un labturības apstākļus piena un gaļas liellopiem, kuri ir vecāki par sešiem mēnešiem un kurus tur novietnē visu gadu vai tikai ziemas periodā, vai gaļas liellopiem, kuri ir vecāki par sešiem mēnešiem un kurus tur visu gadu tikai āra apstākļos;
2) uzlabo barošanas un labturības apstākļus, kā arī pagarināti gana piena liellopus, kuri ir vecāki par sešiem mēnešiem un kuri tiek turēti novietnē visu gadu vai tikai ziemas periodā;
3) uzlabo labturības apstākļus jaunlopiem līdz sešu mēnešu vecumam, kuri dzimuši piena liellopu saimniecībā;
c) 46. punktā ir skaidrots, kuru no intervences darbībām var īstenot tikai visā saimniecībā kopumā un kuru – pa dažādām novietnēm (piemēram, atsevišķā kūtī);
d) 47. punktā paskaidrots, ka atbalsta pretendents daudzgadu saistību periodā iepriekšminētās četras darbības katru gadu var mainīt, ja tas ir nepieciešams, izpildot ilgtermiņa saistības kopumā;
e) 48. punkts noteic atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības, kas ir jāizpilda saimniecībai kopumā, tostarp, cik stundu ilgi kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst;
f) 49. punktā tiek konkretizētas saistību prasības katrai atšķirīgajai intervences darbībai, t.i., kuras prasības ir jāvēro, lai samazinātu amonjaka un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un kopumā uzlabotu dzīvnieku labturību atkarībā no saimniecības profila un dzīvnieku izmantošanas veidiem (piena vai gaļas liellopi), ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas lopkopībā.;
g) 49. 1.1. un 49.2.1. apakšpunktā norādītas rupjajai lopbarībai nepieciešamās analīzes. Analīzes, kuru rezultāti ir jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā, ir jāveic akreditētā laboratorijā Latvijā vai ārpus tās. Ja saimniecības rīcībā ir portatīvs rupjās lopbarības analizators, to var izmantot tikai pārējos gadījumos;
h) 50. apakšpunktā noteikts, ka pretendents Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 31. decembrim iesniedz lopbarības analīžu rezultātus un attiecīgā ganāmpulka barības devas plānu, kas ir paredzēts slaucamām govīm, tā, lai  sagremojamība ir vismaz 67 procenti vai tauku procents barības devā pārsniedz 3,5, bet  gaļas liellopiem – sagremojamība ir vismaz 65 procenti, vai tauku procents barības devā nepārsniedz 7.
Mainoties barības bāzei, atbalsta pretendents kārtējā gadā sagatavo jaunu barības devu plānu, pirms tam nosakot barības vielu analīzes arī tad, ja  barības komponenti nemainās (piemēram, tādi kā melase, rapšu rauši u.c.), bet tiek atvērta jauna skābsiena vai skābbarības bedre. Pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma atbalsta saņēmējs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā elektroniski iesniedz visus iepriekš sagatavotos barības devu plānus un analīzes.


2.1.5. apakšnodaļā (54.–58. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" īstenošanai:
a) 54. punktā noteikti atbilstības kritēriji platībai, ko var pieteikt apputeksnēšanas pakalpojuma saņemšanai, kā arī šīs intervences atbalsta saņemšanai, t.i., ka laukam ir jābūt iekļautam Lauku atbalsts dienesta lauku blokā, vienlaikus ievērojot, ka ir atšķirības kopējam platības lielumam, proti, ka minimālā atbalstam piesakāmā platība, lai sasniegtu šīs intervences mērķi, proti, ir ne mazāk kā 10 hektāru, ja bites ir iekļautas bioloģiskā saimniekošanas sistēmā, un 15 hektāru pārējiem atbalsta pretendentiem. Lai šo prasību izpildītu arī tādi biškopji, kuriem pašiem nav savas lauksaimniecības zemes vai tā ir nepietiekamā apjomā, noteikumu projekta vispārīgo jautājumu daļā noteikta rīcība šādās situācijās (noteikumu projekta 5. punktā noteikts, ka LA10.4. atbalstu var saņemt arī par cita lauksaimnieka apsaimniekošanā esošu platību, ja ir saņemta tā piekrišana apputeksnēšanas pakalpojuma saņemšanai). 54.2. apakšpunktā minētais lauka attālums no pastāvīgās novietnes vai pagaidu atrašanās vietas ir trīs kilometri, šo attālumu mērot no novietnes vai pagaidu atrašanās vietas ziņotajām (x;y) koordinātām līdz lauka tuvākajai malai;
b) 55. un 56. punktā noteiktas atbalsta saņēmēja daudzgadu saistību prasības, t.i., ganību periodā jānodrošina apputeksnēšanas pakalpojums – vismaz divi bišu stropi (vienība, kas aptver vienu medusbišu saimi, saskaņā ar regulas Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētā regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām, 36. pantā minēto) uz atbalsttiesīgo hektāru, turklāt, lai sniegtu šo apputeksnēšanas pakalpojumu, ir noteikts minimālais bišu stropu skaits saimniecībā, t.i., ne mazāk kā 20 bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā un ne mazāk kā 30 pārējiem atbalsta saņēmējiem. Lauks, ko piesaka atbalstam, ir iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku bloka identifikācijas sistēmā, un tā maksimālais attālums no novietnes vai ceļojošā dravniecībā no stropu pagaidu atrašanās vietas, par kurām Lauksaimniecības datu centra reģistrā aizpildīts pārvietošanas ziņojums, ir trīs kilometri. Tiek noteiktas obligātās darbības, kas atbalsta pretendentam ir jāīsteno ceļojošā dravniecībā, pārvietojot bišu stropus uz ganībām, t.i., ka minimālais attālums no novietnes uz platību, kur stropi pārvietoti, ir trīs kilometri (bišu produktīvā lidojuma attālums) un ka minimālais pārvietoto stropu skaits ir ne mazāk kā divi stropi uz hektāru, turklāt Lauksaimniecības datu centra datubāzē ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc notikuma ir jāpaziņo par bišu stropu pagaidu pārvietošanu, norādot bišu stropu skaitu, pārvietošanas sākuma un beigu datumu un vietu. Lauksaimniecības datu centra datubāzē aktuālo datu ziņošana par bišu stropu pagaidu pārvietošanu ir bezmaksas pakalpojums. Tāpat ir noteikts, cik stundu ilgi kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst. 55.3.2. apakšpunktā norādīts, ka minimālais bišu stropu pagaidu pārvietošanas attālums no pastāvīgas novietnes ir trīs kilometri. Šis attālums tiek mērīts no pastāvīgās novietnes ziņotajām (x;y) koordinātām līdz pagaidu atrašanās vietas ziņotajām (x;y) koordinātam;
c) 56.3. apakšpunktā noteiktas atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības, arī skaidrojot, ka bioloģiskajā kontroles sistēmā iekļauta saimniecība ievēro normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktos bišu saimju turēšanas apstākļus un ir saņemts biškopības jomā izdots atbilstošs sertifikāts par bioloģiskā vai pārejas perioda produktu. Ja kādā no saistību gadiem šāds atbalsta saņēmējs neiegūst vai zaudē biškopības jomā izdoto sertifikātu (jo citu lauksaimnieku intensīvi apsaimniekotās komerckultūru platības ir tuvāk nekā trīs kilometri no bišu stropu novietnes), atbalsta pretendents izvēlas vai nu bez sankcijām pārtraukt saistības, vai tās turpināt līdz pilnīgai daudzgadu saistību perioda pabeigšanai, bet ne vēlāk kā nākamajā gadā pēc šī fakta, izpildot prasības, kas noteiktas par minimālo bišu stropu skaitu un uz atbalstu pieteikto platību konvencionālajām saimniecībām, lai kopumā nodrošinātu šīs intervences mērķu sasniegšanu.

2.1.6. apakšnodaļā (59.–65. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" īstenošanai:
a) 59. punkts noteic atbilstības kritērijus zālāju biotopiem, t.i., atbalstam piesaka vismaz 0,1 ha lielu lauku, bet kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāka kā 0,3 ha, turklāt atbalsts tiek maksāts gan par botāniskajiem zālāju biotopiem, gan putnu dzīvotnēm (izceļot tādu nozīmīgu sugu kā ķikuts), tostarp par tādiem ārpus lauksaimniecības platības esošiem zālāju biotopiem (4. klase), kas ir agromežsaimniecības platības un nevar pastāvēt bez lauksaimnieciskās darbības īstenošanas;
b) 60. punktā noteiktas atbalsta pretendenta daudzgadu saistību prasības, t.i., kāda ir atļautā lauksaimnieciskā darbība, cik intensīva tā var būt, lai nekaitētu zālāju biotopu kvalitātei, nosakot, ka visus zālājus ne biežāk kā vienu reizi sezonā var nopļaut līdz 15. septembrim (putnu dzīvotnēm ir noteikts atļautais pļaušanas sākuma datums 1. jūlijs) vai ekstensīvi noganīt (61. punktā skaidroti ekstensīvā ganīšanas nosacījumi: zālēdāju dzīvnieku blīvums ne vairāk kā 0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru vidēji ganību sezonā), kā arī noteikts, cik stundu ilgi kvalifikācijas celšanas kursi jāapgūst;
c) 62. punktā noteiktas atbalsta pretendenta tiesības bioloģiskās daudzveidības veicināšanas nolūkā saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu uz vienu šīs intervences atbalsta saņemšanai atbilstošu ilggadīgo zālāju hektāru, kurā nav kūlas slāņa un koku un krūmu atvašu. Šādu atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas pie lauka malas, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru;
d) 64. punktā skaidrota rīcība, ja vienā un tajā pašā laukā ir gan Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops (botāniskais). Nav pieļaujama 5. un 6. klases (jeb divu putnu zālāju biotopu atbalsta) kumulēšanās, bet ir atļauta jebkura viena botāniskā zālāja biotopa (no 1. līdz 4. klasei) un viena putnu dzīvotnes (no 5. līdz 6. klasei) atbalsta kumulēšana. Tātad vienlaikus par vienu un to pašu platību var saņemt atbalstu par botānisko un putnu zālāju biotopu, neradot pārkompensāciju, jo botāniskā zālāja atbalsta likmju aprēķins neietver putnu dzīvotņu atbalsta likmju aprēķinā ietvertās izmaksu pozīcijas par siena iegādi vēlās pļaujas dēļ, kad siens lopbarībā vairs nav izmantojams;
e) 65. punktā ir noteikts, ka šo LA10.5. intervences atbalstu var kumulēt ar atbalstu intervencē LA10.4, LA11, LA12 un M12. Jāņem vērā, ka LA10.5. intervencē tikai 4. klases zālāju biotops, kas ir ārpus lauksaimniecības platības, var atrasties meža zemē un par to var saņemt LA12. vai M12. atbalstu.

2.1.7. apakšnodaļā (66.–76. punkts) ir noteiktas prasības intervences LA11. "Bioloģiskā lauksaimniecība" īstenošanai:
a) 66. punktā noteikti atbilstības kritēriji platībai, lai saņemtu bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu šajā intervencē, t.i., viena lauka platība ir vismaz 0,1 hektārs, bet kopējā atbalstam pieteiktā platība ir ne mazāk kā 1,0 hektārs, tā ir iekļauta Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, kopumā visa vai skaidri un faktiski nošķirta tās daļa tiek pārvaldīta ar bioloģiskajai ražošanai piemērojamām metodēm saskaņā ar regulas 2018/848 9. panta 2. un 7. punktu;
b) 67. punktā noteiktas atbalsta pretendenta saistību prasības, t.i., par pirmajā saistību gadā apstiprināto kopējo saistību platību visā saistību periodā ir jāievēro normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību noteiktās prasības. Informāciju par katru atbalsttiesīgo lauku vēsturi (tajā īstenotajām darbībām) ir jāpārnes uz elektronisko Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu. Lai saņemtu atbalstu par zālāju platību, ir jābūt lopkopības vai biškopības saimniecībai. Projekta 67.3. un 67.4. apakšpunkts noteic prasības, kas ir jāizpilda, lai saimniecība saņemtu gan zālāju platībai paredzēto agronomisko atbalstu, gan mērķtiecīgo lopkopības atbalstu, t.i., ka Lauku atbalsta dienests, aprēķinot atbalstu, vispirms noteiks to zālāju platības daļu, kurā ganību periodā (no 15. maija līdz 15. septembrim) nodrošināmas 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, un kumulatīvi to zālāju platības daļu, kurā nodrošināma 1,0 piena vai citu dzīvnieku veidu nosacītā liellopu vienība uz vienu hektāru. Lopkopības atbalsts netiek maksāts par zirgu un briežu dzimtas dzīvniekiem, kā arī par bitēm;
c) 67.5. apakšpunktā noteiktas prasības kvalifikācijas celšanas kursus apguvei, t.i., lai nodrošinātu tiesiskās vienlīdzības principa prasības starp šo noteikumu projekta 2.1.6. minētā atbalsta pretendentiem, tiem lauksaimniekiem, kas, piedalotoes jau daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, apguva 160 stundu kursus līdz 2023. gada 1. janvārim, atkārtoti 160 stundu kursi nav jāapgūst, bet, ja tie uzņemas jaunas daudzgadu saistības finanšu shēmā 2023.–2027. gadam, tad ir pienākums apgūt jauna satura 40 stundu kursu;
d) 68. punkts paredz, ka tiem atbalsta pretendentiem, kas audzē kaņepes, ir jāievēro normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktās papildu prasības maksājuma piešķiršanai, t.i., atbalstam pieteiktās platības ir iekļautas kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un atbilst tām izvirzītajiem nosacījumiem;
e) 72. punktā noteikta kārtība, kā aprēķināt intervences atbalsttiesīgo platību papuvei, ja atbalsta pretendents izvēlējies ierīkot papuvi pamatnosacījuma labas lauksaimniecības un vides stāvokļa ceturtā standarta (4 procenti no saimniecības aramzemes platības atstāt neražojošiem elementiem, tostarp papuvei) izpildei, t.i., šajos gadījumos par šo platību intervences atbalstu nepiešķir. Ja papuves platība ir lielāka, nekā nepieciešams šī standarta nosacījumu izpildei, tad par to tiek izmaksāts intervences atbalsts, bet ne vairāk kā par 25 procentiem no kopējās saimniecības aramzemes platības, kura aprēķinā standarta izpildei iekļautā platība netiek ieskaitīta;
f) 73. punktā skaidrots, kuras atbalsta likmes var saņemt kumulatīvi, ja tiek izpildītas vairākas atšķirīgas šīs intervences prasības par vienu un to pašu platību;
g) 74. un 76. punktā skaidrots, kurus atbalsta veidus var īstenot vienā un tajā pašā laukā, saņemot kumulatīvu atbalstu;
h) 75. punkts noteic, ka tad, ja atbalsta pretendenta saimniecības ilggadīgo zālāju platība vienlaikus ir Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops vai putnu dzīvotnes zālājos, atbalsta pretendents attiecībā uz šo platību ievēro visus saimniekošanas ierobežojumus, kādi ir attiecināmi uz šādiem biotopiem, atbilstoši LA10.5. intervencē noteiktajām prasībām, tostarp ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu noteikto pārveidošanu atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikuma 9. LLVS standarta prasībai neatkarīgi no tā, vai šī ekoloģiski jutīgā ilggadīgo zālāju platība atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās.

2.2. apakšnodaļā (77.–84. punktā) ir noteiktas prasības intervences LA12. "Natura 2000 maksājums mežiem" īstenošanai (tā noteikta saskaņā ar regulas 2021/2115 72. pantu un paredzēta platībatkarīgo traucēkļu novēršanai, kas izriet no obligātajām prasībām):
a) 77. un 80. punkts noteic, kurš var būt šī atbalsta pretendents, t.i., persona, kas ir meža zemes (izņemot pašvaldībai vai valstij piederošas vai piekritīgas meža zemes platības) īpašnieks vai lietotājs, to kooperatīvs vai apvienība. Ja atbalstam pieteiktais meža zemes īpašums pieder vairākām personām, tās, savstarpēji vienojoties, pilnvaro vienu personu iesniegt ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsts dienestā;
b) 78. un 79. punkts noteic atbalsta platības kritērijus, arī to, ka pieteiktā platība ir vismaz vienu hektāru liela un to veido vismaz 0,1 hektāru lieli lauki, turklāt minētie lauki ir kartogrāfiski identificējami un iekļauti Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, un tajos atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu vai sugu un biotopu aizsardzību pēc stāvokļa kārtējā gada 1. martā ir spēkā kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:
1) aizliegta mežsaimnieciskā darbība;
2) aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;
3) aizliegta galvenā cirte;
4) aizliegta kailcirte. 
Noteikts, ka atbalsts nosakāms, pamatojoties uz Meža valsts reģistra un Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra datiem un ņemot vērā Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Ja tiek konstatēta atšķirība starp deklarēto platību un minēto reģistru datiem, atbalstu piešķir par mazāko noteikto platību. Meža zemes platībās, kurās ir vairāki saimnieciskās darbības ierobežojumi, tām pārklājoties, ņem vērā stingrāko ierobežojumu;
c) 81. punkts noteic atbalsta saņemšanas kritērijus;
d) 83. punktā noteikts, ka situācijā, kad šīs intervences atbalsttiesīgajā platībā ir Eiropas Savienības zālāju biotops (agromežsaimniecības platība), kas atbilst šī noteikumu projekta 2.1.5. apakšpunktā minētās intervences atbalstam, par vienu un to pašu platību var saņemt kumulatīvu atbalstu, jo virsmērķis kompensācijas maksājumam par mežsaimnieciskajiem ierobežojumiem ir saglabāt mežaudzi, un kad tiek īstenota papildu darbība – meža zemē esoša zālāja biotopa apsaimniekošana, kas atkarīga no lauksaimnieciskajām darbībām (traucējumiem), proti, zemsedzes mērķtiecīga un regulēta noganīšana vai nopļaušana siena ieguvei, jo tad ir uzskatāms, ka agrovides maksājums ir nodalīts veicamo darbību un sasniedzamo mērķu līmenī.

2.3. apakšnodaļā (85.–92. punktā) ir noteikti īpašie nosacījumi intervencei M12.2 "Kompensācijas maksājums par Natura 2000 maksājumiem meža teritorijām", ko īsteno atbilstoši daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam (attiecīgi Latvijas Lauku attīstības programmai 2014.–2020. gadam) un kas izstrādāta saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 30. pantu. Noteikumu projekta 95. punktā ir noteikts, ka intervenci faktiski uzsāk īstenot 2023. gadā un turpina līdz brīdim, kamēr pieejams atlikušais iepriekšējā plānošanas perioda ELFLA finansējums Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim. Tādējādi ir paredzēts, ka, tiklīdz tiks izlietos šajā pasākumā pieejamais finansējums, tā ir iespējams bez pārtraukuma īstenot 2.2. apakšnodaļā ietverto intervenci LA10.12., jo to atbalsta saņemšanas nosacījumi un prasības, kā arī atbalsta likmes ir identiskas.

Noteikumu projekta 3. nodaļā (93.–103. punktā) noteikta atbalsta pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība, tostarp Lauku atbalsta dienesta rīcība, ja atbalsta pretendents nav ievērojis kādu no šajā noteikumu projektā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem: 
a) 93. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 2. punktā minētās intervences administrē, izmantojot regulas 2021/2116 IV sadaļā minēto integrētās administrācijas un kontroles sistēmu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu (saskaņā ar regulas 2021/2115 nosacījumiem dalībvalstīm savos KLP SP bija jānosaka Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) prasības un noteikumi par veicamajām pārbaudēm un maksājumiem labuma guvējiem, tostarp nosacījumu sistēmas vai savstarpējās atbilstības vispārējās prasības, ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas un precizēšanas prasības un lauksaimnieciskās zemes nosacījumi. Visas šīs prasības un to piemērošanas kārtība ir iekļauta KLP SP un apstiprināta EK, kā arī atbilstoši iekļautas noteikumu projektā Nr. 22-TA-3815). Šo noteikumu 2. punktā minētajā intervencēs konstatētajos prasību neievērošanas gadījumos piemērojamās sankcijas ir noteiktas šo noteikumu 3. pielikumā atbilstoši  regulas 2021/2116 57. panta 1. punktam;
b) 94. punktā noteikts, ka šo noteikumu 2. punktā minētajās intervencēs atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz vienu ģeotelpisko iesniegumu un šajos noteikumos noteiktos papildu dokumentus ne vēlāk kā līdz normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu noteiktajam ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām. Atbilstoši regulas 2022/1173 3. panta 4. punktam, ja atbalstam pieteikto platību apsaimnieko vairākas personas, tās, savstarpēji vienojoties, pilnvaro vienu personu iesniegt ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsts dienestā;
c) 98. punkts noteic, ka Lauku atbalsta dienests, ik gadu vērtējot saistību uzņemšanos un apstiprināšanu šo noteikumu 2. punktā minētajās intervencēs, ņem vērā katrai intervencei kopējo piešķirto un iepriekšējos gados apstiprinātajām saistībām rezervēto finansējumu;
e) 99. punktā noteikts, kā tiek izmaksāts atbalsts tā saņēmējiem. To ik gadu vienā vai divos maksājumos laikposmā no kārtējā gada 1. decembra līdz nākamā gada 30. jūnijam izmaksā Lauku atbalsta dienests. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajās intervencēs pirmo atbalsta maksājuma daļu izmaksā avansā, nepārsniedzot 75 procentus no kārtējā gadā izmaksājamās atbalsta summas, ja ir pabeigtas iesniegumu administratīvās pārbaudes un saņemts Zemkopības ministrijas saskaņojums;
f) 114. punkts noteic, ka pārbaudes saimniecībā notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu un administrēšanu.

Noteikumu projekta 4. nodaļā (104.–112. punktā) noteikta kārtība, kādā noris sadarbība starp Lauku atbalsta dienestu, kas ir galvenā atbalsta maksājumu administrējošā iestāde, un citām institūcijām, kas īsteno dažādu atbalsta nosacījumu pārbaudes: 
a) 104. punktā ir noteikts, ka tad, ja iestādei atbalsta pretendenta pārbaudes laikā rodas aizdomas par mākslīgi radītiem apstākļiem, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības, tā 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes par to informē Lauku atbalsta dienestu. Lauku atbalsta dienests, konstatējot pārkāpumus, kas ir citu iestāžu kompetencē, par tiem informē attiecīgo iestādi;
b) 105. punktā ir noteikts ziņošanas pienākums kontroles institūcijām, kas sertificē saimniecības atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības praksei un principiem;
c) 106. punktā ir noteikts ziņošanas pienākums Valsts augu aizsardzības dienestam, kas uzrauga lauksaimniecības produktu integrētu audzēšanu;
d) 107. punktā ir noteikti Lauksaimniecības datu centra pienākumi attiecībā uz informācijas sagatavošanu un ziņu sniegšanu par informāciju, kas iekļauta dzīvnieku reģistra centrālajā datubāzē;
e) 108. punktā ir noteikti Pārtikas un veterinārā dienesta pienākumi attiecībā uz ziņu sniegšanu un kontrolēm saimniecībās, kas ir iekļautas Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas sistēmā, kura izveidota, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK 57. pantā noteikto pienākumu dalībvalstīm vākt un apkopot būtiskus un salīdzināmus datus par antimikrobiālu zāļu lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem saimniecībās;
f) 110. punktā noteikts, ka Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina Lauku atbalsta dienestam autorizētu pieeju Dabas datu pārvaldības sistēmai "OZOLS" atbalsta administrēšanas nodrošināšanai intervencē LA10.5."Zālāju biotopu apsaimniekošana";
g) 111. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts meža dienestu, Valsts zemes dienestu un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāju nodrošina intervences LA12 un aktivitātes M12.2 atbalsta administrēšanu saskaņā ar likumu "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijā". Skaidrojot minētās normas juridisko slodzi,  norādām, ka Lauku atbalsta dienests ģeotelpisko iesniegumu administrēšanas gaitā sadarbojas ar visām minētajām iestādēm. Dabas aizsardzības pārvalde veic šo noteikumu atbalsta pretendentu pārbaudes, lai atlasītu tādus noraidāmos atbalsta pieprasītājus, kas jau ir saņēmuši kompensāciju no valsts budžeta. Valsts meža dienests pārliecinās par atbalstam pieteikto platību meža inventarizācijas datu un mežsaimnieciskās darbības aizliegumu atbilstību. Sadarbībā ar Valsts zemes dienestu notiek masveida datu automātiskās pārbaudes, savukārt manuāli pārbaudāmie dati par īpašumtiesībām tiek izgūti no Zemesgrāmatas;
h) 112. punktā ir noteikti valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pienākumi par to aktuālo datu sagatavošanu un iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā, kuri attiecas uz lauksaimniecības izkliedētā piesārņojuma būtiski ietekmētajiem ūdens objektiem, kā arī uz Eiropas Savienības LIFE programmas integrētajā projektā "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" iekļautajiem ūdens objektiem.

Atbilstoši noteikumu projekta pamattekstam ir sagatavoti arī šādi pieci pielikumi:
1. pielikums "Tematisko kvalifikācijas celšanas kursu jomu saraksts lauksaimniecībā un pārtikas produktu ražošanā";
2. pielikums "Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi un putnu dzīvotnes zālājos intervencē ar kodu LA10.5.";
3. pielikums "Atbilstošie Ministru kabineta 2023. gada ____. marta noteikumu Nr. ___"Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" punkti, kuros noteiktas atbalsta pretendentam izpildāmās prasības atbalsta saņemšanai katrā intervencē";
4. pielikums "Atzinuma minimālās satura prasības intervencei ar kodu LA11
"Bioloģiskā lauksaimniecība"";  
5. pielikums "Atzinuma minimālās satura prasības intervencei ar kodu LA10.2 "Vidi saudzējošā dārzkopība"".

Saskaņā ar šo noteikumu projektu vienā un tajā pašā platībā iespējami šādi platībatkarīgie maksājumi:

Intervences kods	LA10.1.	LA10.2.	LA10.4.	LA10.5.	LA11.	LA12/M12
LA10.1.	o	Jā*	Jā	Nē	Jā*	Nē
LA10.2.	Jā*	o	Jā	Nē	Nē	Nē
LA10.4.	Jā	Jā	o	Jā	Jā	Nē
LA10.5.	Nē	Nē	Jā	o	Jā	Jā
LA11.	Jā*	Nē	Jā	Jā	o	Nē
LA12/M12	Nē	Nē	Nē	Jā	Nē	o

Piezīme. * Tikai aramzemē, ievērojot to, ka par LA10.1. aizņemto platību tiks samazināts LA10.2. vai LA11. atbalsta kopējais apmērs.