25-TA-358: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Administratīvā sloga samazināšanai koku ciršanas ārpus meža jomā.
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta 02.04.2024. sēdes protokola Nr. 14 35.§. 2. punktā uzdots informatīvajā ziņojumā "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (turpmāk – Rīcības plāns) (24-TA-385) minētajām atbildīgajām institūcijām nodrošināt Rīcības plānā ietverto pasākumu ieviešanu noteiktajos termiņos atbilstoši atbildības jomai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" (turpmāk– noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā noteikts: "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs."
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu.
Sagatavojot Rīcības plānu, Valsts kancelejas izveidotā darba grupa identificēja administratīvā sloga radītas problēmas koku ciršanas ārpus meža jomā. Ņemot vērā to, ka lēmumu par atļaušanu nocirst ārpus meža augošu koku pieņem katra pašvaldība, pašvaldību prakse atšķiras. Piemēram, atšķiras interpretācija par “koku nozīmīgumu”. Dažādas pašvaldības piemēro atšķirīgu praksi koku nozīmīguma noteikšanā, faktiski piešķirot kokiem aizsargājamo statusu situācijas, kad to nenosaka normatīvais regulējums dabas aizsardzības jomā. Tāpat netiek diferencēta koku ciršana publiskajā ārtelpā un privātīpašumos, nav noteikta vienota kārtība nolauzto koku novākšanai. Tāpēc Rīcības plāna 7.1.1. punkta 3. apakšpunkts paredz normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža (turpmāk – atļauja) saņemšanai koku ciršanai gan jau apbūvētos, gan apbūvējamos zemesgabalos, kuri atrodas teritorijas plānojumu zonās, kurās primārais mērķis ir apbūve, vienotā regulējumā. Noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus, piemēram iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības), kā arī paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās.
Zemkopības ministrija, izpildot iepriekšminētos uzdevumus, konstatēja, ka Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – noteikumi) rada ne tikai Rīcības plānā minēto administratīvo slogu, bet arī nosaka būtisku slogu pašvaldībām atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā, kā arī rada administratīvo slogu zemes īpašniekam. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai.
Noteikumu 3. punkts noteic, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minētos gadījumus. Noteikumu 4. punktā ir noteikti gadījumi, kad atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pašvaldība, bet 9. punktā - kad Dabas aizsardzības pārvalde. Koku ciršanas ārpus meža jomā tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākais, kas rada administratīvo slogu. Tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt gadījumus, kad nepieciešams saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu.
Sagatavojot Rīcības plānu, Valsts kancelejas izveidotā darba grupa identificēja administratīvā sloga radītas problēmas koku ciršanas ārpus meža jomā. Ņemot vērā to, ka lēmumu par atļaušanu nocirst ārpus meža augošu koku pieņem katra pašvaldība, pašvaldību prakse atšķiras. Piemēram, atšķiras interpretācija par “koku nozīmīgumu”. Dažādas pašvaldības piemēro atšķirīgu praksi koku nozīmīguma noteikšanā, faktiski piešķirot kokiem aizsargājamo statusu situācijas, kad to nenosaka normatīvais regulējums dabas aizsardzības jomā. Tāpat netiek diferencēta koku ciršana publiskajā ārtelpā un privātīpašumos, nav noteikta vienota kārtība nolauzto koku novākšanai. Tāpēc Rīcības plāna 7.1.1. punkta 3. apakšpunkts paredz normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža (turpmāk – atļauja) saņemšanai koku ciršanai gan jau apbūvētos, gan apbūvējamos zemesgabalos, kuri atrodas teritorijas plānojumu zonās, kurās primārais mērķis ir apbūve, vienotā regulējumā. Noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus, piemēram iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības), kā arī paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās.
Zemkopības ministrija, izpildot iepriekšminētos uzdevumus, konstatēja, ka Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – noteikumi) rada ne tikai Rīcības plānā minēto administratīvo slogu, bet arī nosaka būtisku slogu pašvaldībām atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā, kā arī rada administratīvo slogu zemes īpašniekam. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai.
Noteikumu 3. punkts noteic, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minētos gadījumus. Noteikumu 4. punktā ir noteikti gadījumi, kad atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pašvaldība, bet 9. punktā - kad Dabas aizsardzības pārvalde. Koku ciršanas ārpus meža jomā tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākais, kas rada administratīvo slogu. Tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt gadījumus, kad nepieciešams saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu 4.3. apakšpunktā ir noteikts, ka pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus cērt teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā. Kultūras pieminekļu aizsargjoslas, salīdzinot ar kultūras pieminekļu platību, ir lielas. No pašvaldību pieredzes, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nav aizliegusi koku ciršanu vai izvirzījusi īpašas prasības kultūras pieminekļu aizsargjoslā. Tāpēc noteikumu 4.3. apakšpunktā svītrojamas kultūras pieminekļu aizsargjoslas, saglabājot nepieciešamību saņemt pašvaldības atļauju koku ciršanai kultūras pieminekļos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 4.3. apakšpunktā svītrota prasība saņemt pašvaldības atļauju koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslās.
Problēmas apraksts
Noteikumu 4.6. apakšpunktā ir noteikts, ka pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus cērt alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā). Savukārt noteikumu 4.7. apakšpunktā ir noteikts, ka pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus cērt gar valsts un pašvaldību ceļiem.
Tai pašā laikā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 22. pantam autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslā autoceļa īpašniekam ir tiesības nocirst tur augošos kokus. Aizsargjoslās gar autoceļiem visā aizsargjoslas platumā arī aizliegs stādīt un cirst kokus bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku (Ministru kabineta 2001.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 10.punkts). Tāpēc pašvaldībām uzliktais pienākums izsniegt atļauju koku ciršanai ceļa zemes nodalījuma joslā ir lieks administratīvais slogs bez juridiska seguma, proti, lai arī pašvaldība neļautu nocirst koku, to autoceļa īpašniekam ir tiesības izdarīt saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. pantu.
Termins “aleja” tiesību aktos nav skaidrots, tāpēc saprotamākai tiesību normas piemērošanai noteikumos ietverams termina “aleja” skaidrojums.
Kultūrvēsturisko un ainavu vērtību saglabāšanai nozīmīgas ir ne vien alejas, bet arī koku rindas, kad dabā saglabājusies tikai viena no alejas pusēm, tāpēc nepieciešams precizēt noteikumu 4.6. apakšpunktu. Gan apgāda “Jumava” 1999. gada izdevumā “Svešvārdu vārdnīca” sniegtais skaidrojums, gan izdevniecības “Zinātne” 1972. gada izdevumā “Latviešu literārās valodas vārdnīca” sniegtais skaidrojums vārdam “aleja” norāda uz to, ka aleja ir ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem. Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka ceļu pārbūves procesā ceļš var būt pārvietots blakus alejai, kā arī ceļš var būt nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies.
Tai pašā laikā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 22. pantam autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslā autoceļa īpašniekam ir tiesības nocirst tur augošos kokus. Aizsargjoslās gar autoceļiem visā aizsargjoslas platumā arī aizliegs stādīt un cirst kokus bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku (Ministru kabineta 2001.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 10.punkts). Tāpēc pašvaldībām uzliktais pienākums izsniegt atļauju koku ciršanai ceļa zemes nodalījuma joslā ir lieks administratīvais slogs bez juridiska seguma, proti, lai arī pašvaldība neļautu nocirst koku, to autoceļa īpašniekam ir tiesības izdarīt saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. pantu.
Termins “aleja” tiesību aktos nav skaidrots, tāpēc saprotamākai tiesību normas piemērošanai noteikumos ietverams termina “aleja” skaidrojums.
Kultūrvēsturisko un ainavu vērtību saglabāšanai nozīmīgas ir ne vien alejas, bet arī koku rindas, kad dabā saglabājusies tikai viena no alejas pusēm, tāpēc nepieciešams precizēt noteikumu 4.6. apakšpunktu. Gan apgāda “Jumava” 1999. gada izdevumā “Svešvārdu vārdnīca” sniegtais skaidrojums, gan izdevniecības “Zinātne” 1972. gada izdevumā “Latviešu literārās valodas vārdnīca” sniegtais skaidrojums vārdam “aleja” norāda uz to, ka aleja ir ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem. Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka ceļu pārbūves procesā ceļš var būt pārvietots blakus alejai, kā arī ceļš var būt nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 4.6. apakšpunkts, ceļa zemes nodalījumu joslā to attiecinot tikai uz gadījumiem, kad koku ciršanas ierosinātājs nav autoceļa īpašnieks. Svītrots noteikumu 4.7. apakšpunkts. Noteikumi papildināti ar alejas un koku rindas skaidrojumu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 5.punktā ir noteikts kādus kokus tajās teritorijās, kur nepieciešama pašvaldības atļauja, ir atļauts nocirst bez pašvaldības atļaujas. Nepieciešams 5.punktā svītrot teikuma daļu “izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minēto gadījumu", jo noteikumu 5.punktā minētie gadījumi ir tādi, kad arī noteikumi 1.pielikumā minētie koki ir nocērtami bez pašvaldības atļaujas. Noteikumu 5.2. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem. Pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu palielināt celma diametru uz 35 centimetriem. Šādas izmaiņas būtiski atvieglotu pašvaldību darbu, kā arī mazinātu administratīvo slogu zemju īpašniekiem. Patreiz ir noteikts celmu diametrs – mazāks par 20 cm, kas pēc korekcijas tabulām atbilst vidēji 1,3 m augstumā 16 cm diametram. Attiecīgi 35 cm atbilst 24 - 26 cm diametram, kas nav lielas dimensijas vērtīgi koki.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 5.2. apakšpunktā paredzēts, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 35 centimetriem. Koka celma caurmēru mēra augstumā, kas atbilst vienai trešdaļai no koka stumbra diametra piezemes līmenī, bet ne zemāk kā 10 centimetru augstumā no zemes. Ja šajā augstumā kokam konstatējams vairāku stumbru saaugums un stumbri veido ar mizu neatdalītu, monolītu koksni, tad mēra šo stumbru kopējo celma caurmēru.
Problēmas apraksts
Noteikumu 5.3. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus. Atbilstoši Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 22.novembra spriedumam lietā Nr. A420208517, SKA-932/2019 atzina, ka ar Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 13.punktā noteikto aizliegumu koku un krūmu audzēšanai aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, prezumējams, ka koki un krūmi, kas aug aizsargjoslās var radīt apdraudējumu infrastruktūras darbībai, cilvēka veselībai, dzīvībai vai īpašumam, tātad ir bīstami. Attiecīgi uz šādu gadījumu attiecināms regulējums, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu. Tāpēc ir neloģiski uzlikt slogu gan objekta uzturētājam, gan pašvaldībai un vērtēt koku ciršanas nepieciešamību, ja koku nociršanas nepieciešamība vai iespējamība jau ir noteikta ar normatīvo aktu.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 5.3.apakšpunkta redakcija, paredzot, pa pašvaldības atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta vai atļauta tikai saskaņojot ar objekta īpašnieku, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus.
Problēmas apraksts
Rīcības plānā ir minēts, ka grozot noteikumus nepieciešams noteikt vienotu kārtību nolauzto koku novākšanai. Arī pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu neprasīt Pašvaldības atļauju nokaltuša koka nozāģēšanai, tikai veikt fotofiksāciju un informēt Pašvaldību. Ja zemes īpašumam ir vairāki īpašnieki, tad pietiktu, ka tikai viens no īpašniekiem informē pašvaldību.
Ārpus meža esošu bīstamu koku ciršanas kārtību nosaka noteikumu 6.punkts: "Bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība. Šajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību." Tātad koka īpašnieks pats vai ar arborista palīdzību izvērtē koka bīstamību un pieņem lēmumu par bīstama koka ciršanu. Iepriekš minētā kārtība attiecas arī uz koku, kas ir pilnībā nogāzies vai tam ir nolūzis galvenais stumbrs vai tas ir slīps vai noliekts koks, vai koks, kas potenciāli īsā laikā var sasniegt tādu stāvokli, kurā galotne ir bīstami novirzījusies no vertikālās ass. Šajā gadījumā koka īpašnieks informāciju kopā ar fotoattēliem nosūta pašvaldībai.
Noteikumu 5.punktu nepieciešams papildināt arī ar punktu, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža nav nepieciešama, ja kokus cērt pati pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā, tostarp, pašvaldības ceļu būvei, uzturēšanai, jo patlaban spēkā esošajā redakcijā tas nav nepārprotami noteikts, un ir pašvaldības, kas izsniedz atļauju arī pašas sev. Tajā pašā laikā pašvaldībai, cērtot kokus pašvaldībai piederošā īpašumā, ir jāseko vai šo koku ciršanai nav nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes vai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinums.
Ārpus meža esošu bīstamu koku ciršanas kārtību nosaka noteikumu 6.punkts: "Bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība. Šajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību." Tātad koka īpašnieks pats vai ar arborista palīdzību izvērtē koka bīstamību un pieņem lēmumu par bīstama koka ciršanu. Iepriekš minētā kārtība attiecas arī uz koku, kas ir pilnībā nogāzies vai tam ir nolūzis galvenais stumbrs vai tas ir slīps vai noliekts koks, vai koks, kas potenciāli īsā laikā var sasniegt tādu stāvokli, kurā galotne ir bīstami novirzījusies no vertikālās ass. Šajā gadījumā koka īpašnieks informāciju kopā ar fotoattēliem nosūta pašvaldībai.
Noteikumu 5.punktu nepieciešams papildināt arī ar punktu, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža nav nepieciešama, ja kokus cērt pati pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā, tostarp, pašvaldības ceļu būvei, uzturēšanai, jo patlaban spēkā esošajā redakcijā tas nav nepārprotami noteikts, un ir pašvaldības, kas izsniedz atļauju arī pašas sev. Tajā pašā laikā pašvaldībai, cērtot kokus pašvaldībai piederošā īpašumā, ir jāseko vai šo koku ciršanai nav nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes vai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinums.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 5.5. apakšpunkts, nosakot vienotu kārtību nokaltušo un nolauzto koku novākšanai – cērt bez pašvaldības atļaujas, nofotografē koku un informē pašvaldību.Papildināts noteikumu 5. punkts ar 5.7. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar regulas (ES) 2016/20311 (turpmāk – Augu veselības regula) 17. pantu, ja Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī, tostarp Latvijā, tiek konstatēts un oficiāli apstiprināts kāds no regulas (ES) 2019/20722 II un III pielikumā minētajiem karantīnas organismiem, tad nekavējoties tiek piemēroti fitosanitārie pasākumi, lai attiecīgo karantīnas organismu izskaustu no attiecīgās teritorijas. Karantīnas organismiem ieviešoties un izplatoties ES, tie var radīt lielus ekonomiskus, ar vidi saistītus un sociālus zaudējumus. Noteikumu 5. punktā nav noteikta iespēja nocirst ārpus meža augošu koku bez atļaujas prasīšanas pašvaldībai, ja tiek konstatēts karantīnas organisms ārpus meža. Lai savlaicīgi novērstu karantīnas organismu ieviešanos un izplatīšanos un tiktu izpildīts Augu veselības regulas 17. punktā noteiktais, nepieciešams papildināt noteikumu 5. punktu ar jaunu apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Papildināts noteikumu 5.punkts ar 5.9.apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Rīcības plānā ir minēts, ka grozot noteikumus nepieciešams diferencēt koku ciršanu publiskajā ārtelpā un privātīpašumos. Arī pašvaldības administratīvā sloga mazināšanai izteica priekšlikumu neprasīt atļauju, ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Risinājuma apraksts
Papildināts noteikumu 5.punkts ar 5.8.apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 7. punkts noteic, ka tad, ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot noteikumu 9. punktā minētos gadījumus, kad atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde.
Pašvaldības atšķirīgi piemēro noteikumu 7.punktu, tostarp pašvaldībās veidojas situācija, kad koku ciršanas atļaujas izsniedz vienas iestādes (pašvaldības) divas struktūrvienības – būvvalde un tā struktūrvienība, kurai deleģēts pienākums izsniegt koku ciršanas atļaujas. Tāpēc nepieciešams nepārprotami atrunāt, ka tad, kad koku ciršana nepieciešama būvniecībai, visu administratīvo procesu virza tā institūcija, kas izdod atļauju par būvniecību, izvērtējot iespēju to veikt BIS sistēmā, koku ciršanas atbilstību izvērtējot noteikumos noteiktā kārtībā.
Nepieciešams papildināt noteikumu 7. punktu, lai tas būtu attiecināms uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo redakciju būvniecības iecerēm, kuras tiek realizētas saskaņā ar akceptētu apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu, ir nepieciešams noformēt papildu dokumentu – ciršanas atļauju, kas nav konsekventi ar objektiem, kuri tiek saskaņoti ar būvatļauju.
Līdzīgi kā noteikumu 7.punktā, nepieciešams precizēt noteikumu 8.punktu, lai noteikumos noteiktā kārtība par koku ciršanas atbilstības izvērtēšanu tiktu ievērota arī derīgo izrakteņu ieguves gadījumā, kā arī ir ietverams izņēmums attiecībā uz noteikumu 9. punktu.
Pašvaldības atšķirīgi piemēro noteikumu 7.punktu, tostarp pašvaldībās veidojas situācija, kad koku ciršanas atļaujas izsniedz vienas iestādes (pašvaldības) divas struktūrvienības – būvvalde un tā struktūrvienība, kurai deleģēts pienākums izsniegt koku ciršanas atļaujas. Tāpēc nepieciešams nepārprotami atrunāt, ka tad, kad koku ciršana nepieciešama būvniecībai, visu administratīvo procesu virza tā institūcija, kas izdod atļauju par būvniecību, izvērtējot iespēju to veikt BIS sistēmā, koku ciršanas atbilstību izvērtējot noteikumos noteiktā kārtībā.
Nepieciešams papildināt noteikumu 7. punktu, lai tas būtu attiecināms uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo redakciju būvniecības iecerēm, kuras tiek realizētas saskaņā ar akceptētu apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu, ir nepieciešams noformēt papildu dokumentu – ciršanas atļauju, kas nav konsekventi ar objektiem, kuri tiek saskaņoti ar būvatļauju.
Līdzīgi kā noteikumu 7.punktā, nepieciešams precizēt noteikumu 8.punktu, lai noteikumos noteiktā kārtība par koku ciršanas atbilstības izvērtēšanu tiktu ievērota arī derīgo izrakteņu ieguves gadījumā, kā arī ir ietverams izņēmums attiecībā uz noteikumu 9. punktu.
Risinājuma apraksts
Papildināta noteikumu 7. punkta redakcija, to attiecinot uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, tādējādi visos būvniecības gadījumos koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām institūcijām.
Problēmas apraksts
Atbilstoši noteikumu 9.punktam, aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.
Nepieciešams precizēt Noteikumu 9. punktu, nosakot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nepieciešama visos gadījumos, kad koks ir reģistrēta kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. panta regulējumam. Persona informāciju par reģistrētām īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnēm iegūst Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Normas skaidrākai izpratnei nepieciešams noteikt, ka gadījumos, kad koka nociršanai ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, pašvaldības atļauja nav nepieciešama.
Nepieciešams precizēt Noteikumu 9. punktu, nosakot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nepieciešama visos gadījumos, kad koks ir reģistrēta kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. panta regulējumam. Persona informāciju par reģistrētām īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnēm iegūst Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Normas skaidrākai izpratnei nepieciešams noteikt, ka gadījumos, kad koka nociršanai ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, pašvaldības atļauja nav nepieciešama.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 9.punkta redakcija.
Problēmas apraksts
Atbilstoši noteikumu 12.punktam, lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pašvaldībā iesniegumu par koku ciršanu, izņemot būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves gadījumā un izņemot, ja atļauju atbilstoši noteikumu 9.punktam izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde.
Nepieciešams paplašināt to personu loku, kas ir tiesīgas ierosināt koka ciršanu un kurām ciršanas ierosināšanas gadījumā ir pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība). Pašvaldībās bieži vēršas personas, kuras nav zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji un kuras vēlas saņemt atļauju koku ciršanai, turklāt ir saņēmušas rakstisku piekrišanu no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, taču saskaņā ar noteikumu 3., 12. un 23. punktu saņemt pašvaldības atļauju un veikt koka ciršanu ārpus meža ir tiesīgs tikai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Savukārt, ja šīs personas darbojas uz pilnvarojuma pamata, pienākums segt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu joprojām attiecas uz zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nevis personu, kura veic vai kuras interesēs tiek veikta koku ciršana. Minētais regulējums ir nesamērīgs, jo būvniecību var ierosināt arī būves īpašnieks vai lietotājs, kas nav zemes īpašnieks, taču koku ciršanu var ierosināt tikai zemes īpašnieks, turklāt zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzību jāmaksā zemes īpašniekam, nevis personai, kuras iecerētās būvniecības dēļ veicama koku ciršana. Minētais jautājums ir aktuāls arī gadījumos, ja nepieciešams veikt koku ciršanu zemesgabalos zem daudzdzīvokļu ēkām, kuri nepieder ēku īpašniekiem. Piemēram, zemes īpašnieks dod piekrišanu koka ciršanai, kurš aizēno ēkas logus, taču pats nevēlas ierosināt koka ciršanu un vēl jo vairāk maksāt zaudējumu atlīdzību.
Tāpat iesnieguma iesniedzējam ir jāuzņemas atbildība un jāapliecina, ka kKoka īpašnieks pats ir informēts par to, ka cērtamais koks atrodas mežā vai ārpus meža, lai novērstu to, ka pašvaldībām, saņemot īpašnieka iesniegumu par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu, jāpārbauda vai teritorija, kurā aug koks nav reģistrēta Meža valsts reģistrā kā mežs.
Lai izvairītos no situācijas, ka dažādās pašvaldībās tiek noteikts atšķirīgs atļaujas derīguma termiņš, Noteikumos nosakāms pašvaldības atļaujas derīguma termiņš, ierosināts to noteikt – trīs gadi.
Nepieciešams paplašināt to personu loku, kas ir tiesīgas ierosināt koka ciršanu un kurām ciršanas ierosināšanas gadījumā ir pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība). Pašvaldībās bieži vēršas personas, kuras nav zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji un kuras vēlas saņemt atļauju koku ciršanai, turklāt ir saņēmušas rakstisku piekrišanu no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, taču saskaņā ar noteikumu 3., 12. un 23. punktu saņemt pašvaldības atļauju un veikt koka ciršanu ārpus meža ir tiesīgs tikai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Savukārt, ja šīs personas darbojas uz pilnvarojuma pamata, pienākums segt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu joprojām attiecas uz zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nevis personu, kura veic vai kuras interesēs tiek veikta koku ciršana. Minētais regulējums ir nesamērīgs, jo būvniecību var ierosināt arī būves īpašnieks vai lietotājs, kas nav zemes īpašnieks, taču koku ciršanu var ierosināt tikai zemes īpašnieks, turklāt zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzību jāmaksā zemes īpašniekam, nevis personai, kuras iecerētās būvniecības dēļ veicama koku ciršana. Minētais jautājums ir aktuāls arī gadījumos, ja nepieciešams veikt koku ciršanu zemesgabalos zem daudzdzīvokļu ēkām, kuri nepieder ēku īpašniekiem. Piemēram, zemes īpašnieks dod piekrišanu koka ciršanai, kurš aizēno ēkas logus, taču pats nevēlas ierosināt koka ciršanu un vēl jo vairāk maksāt zaudējumu atlīdzību.
Tāpat iesnieguma iesniedzējam ir jāuzņemas atbildība un jāapliecina, ka kKoka īpašnieks pats ir informēts par to, ka cērtamais koks atrodas mežā vai ārpus meža, lai novērstu to, ka pašvaldībām, saņemot īpašnieka iesniegumu par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu, jāpārbauda vai teritorija, kurā aug koks nav reģistrēta Meža valsts reģistrā kā mežs.
Lai izvairītos no situācijas, ka dažādās pašvaldībās tiek noteikts atšķirīgs atļaujas derīguma termiņš, Noteikumos nosakāms pašvaldības atļaujas derīguma termiņš, ierosināts to noteikt – trīs gadi.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 12. un 23. punkts. Noteikumi papildināti ar 13.1 punktu, nosakot atļaujas derīguma termiņu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 13.punktā ir noteikts, ka pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju. Veicot noteikumu 13.punktā minēto izvērtējumu, pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi (arboristu) vai citas atbilstošas nozares ekspertu vai izveido attiecīgu komisiju.
Atbilstoši Rīcības plānā minētajam, pašvaldības atšķirīgi interpretē “koku nozīmīgumu” un piemēro atšķirīgu praksi koku nozīmīguma noteikšanā, faktiski piešķirot kokiem aizsargājamo statusu situācijas, kad to nenosaka normatīvais regulējums dabas aizsardzības jomā. Ņemot vērā noteikumu 13.punktā minētos subjektīvos kritērijus, persona, kam nepieciešams nocirst koku, nevar prognozēt vai koka nociršanu atļaus. Tāpēc Rīcības plāna 7.1.1. punkta 3. apakšpunkts paredz noteikumos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža saņemšanai.
Atbilstoši Rīcības plānā minētajam, pašvaldības atšķirīgi interpretē “koku nozīmīgumu” un piemēro atšķirīgu praksi koku nozīmīguma noteikšanā, faktiski piešķirot kokiem aizsargājamo statusu situācijas, kad to nenosaka normatīvais regulējums dabas aizsardzības jomā. Ņemot vērā noteikumu 13.punktā minētos subjektīvos kritērijus, persona, kam nepieciešams nocirst koku, nevar prognozēt vai koka nociršanu atļaus. Tāpēc Rīcības plāna 7.1.1. punkta 3. apakšpunkts paredz noteikumos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža saņemšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumi papildināti ar 13.2 punktu, paredzot ka atteikums satur argumentētu informāciju kāpēc konkrētā koka nociršana nav atļauta vai nav aizstājama ar koka iestādīšanu vietā.
Problēmas apraksts
Noteikumu 17.punkts noteic, ka pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība rīko publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā. Pašvaldībām ir ļoti atšķirīgs viedoklis par publiskās apspriešanas nepieciešamību. Zemkopības ministrija saņēma priekšlikumus gan par to, ka pašvaldība varētu rīkot publisko apspriešanu pēc savas izvēles, gan arī priekšlikumus noteikt, ka publiskā apspriešana būtu rīkojam vienmēr, nevis tikai tad, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā.
Pašvaldības uzskata kā lieku administratīvo slogu publiskās apspriešanas rīkošanu, ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu rezultātā būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi, un/vai mazvērtīgi koki). Tāpat pašvaldību ieskatā būvniecības gadījumā koku nociršanai publiskā apspriešana veicama būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procesā. Tad, ja normatīvie akti neparedz publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības iecerei, tā nebūtu veicama arī būvniecības procesā nocērtamo koku nociršanai. Šādos gadījumos, ja koku nociršana ir nepieciešama, faktiski publiskā apspriešana notiek “uz papīra”, jo tās ietvaros saņemtie viedokļi nevar ietekmēt koku ciršanas lēmuma pieņemšanu, ja koku ciršanas nepieciešamība ir acīmredzama. Līdz ar to lieks administratīvais slogs tiek uzlikts gan klientam (publiskās apspriešanas planšetes sagatavošana, izdrukāšana, izvietošana), gan pašvaldībai (planšetē norādītās informācijas saskaņošana, iesniegto viedokļu apkopošana). Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams svītrot noteikumu 17. punktu, deleģējot pašvaldībai plašākas autonomās tiesības lemt par publiskās apspriešanas rīkošanu vai nerīkošanu publiski pieejamos pašvaldības vai valsts īpašumos.
Pašvaldības uzskata kā lieku administratīvo slogu publiskās apspriešanas rīkošanu, ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu rezultātā būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi, un/vai mazvērtīgi koki). Tāpat pašvaldību ieskatā būvniecības gadījumā koku nociršanai publiskā apspriešana veicama būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procesā. Tad, ja normatīvie akti neparedz publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības iecerei, tā nebūtu veicama arī būvniecības procesā nocērtamo koku nociršanai. Šādos gadījumos, ja koku nociršana ir nepieciešama, faktiski publiskā apspriešana notiek “uz papīra”, jo tās ietvaros saņemtie viedokļi nevar ietekmēt koku ciršanas lēmuma pieņemšanu, ja koku ciršanas nepieciešamība ir acīmredzama. Līdz ar to lieks administratīvais slogs tiek uzlikts gan klientam (publiskās apspriešanas planšetes sagatavošana, izdrukāšana, izvietošana), gan pašvaldībai (planšetē norādītās informācijas saskaņošana, iesniegto viedokļu apkopošana). Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams svītrot noteikumu 17. punktu, deleģējot pašvaldībai plašākas autonomās tiesības lemt par publiskās apspriešanas rīkošanu vai nerīkošanu publiski pieejamos pašvaldības vai valsts īpašumos.
Risinājuma apraksts
Svītrots noteikumu 17.punkts.
Problēmas apraksts
Noteikumu 18. punktā ir noteikts, ka noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajā gadījumā (koku ciršanai kultūras pieminekļos un to aizsargjoslā) pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.
Atbilstoši 17.05.2018. likumam “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, nepieciešams redakcionāli precizēt noteikumu 2. un 18. punktu, aizstājot vārdus “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde” (attiecīgā locījumā).
Nepieciešams precizēt noteikumu 18. punktu saskaņā ar kompetenču sadalījumu valsts nozīmes un pašvaldības nozīmes kultūras pieminekļos. Ja cērtamais koks atrodas vietējās nozīmes kultūras pieminekļa teritorijā, tad atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14. pantam “Vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība.” un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 23. punktam “Kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem nodrošina pārvalde, vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem – attiecīgā pašvaldība.
Līdz ar nokaltuša koka iekļaušanu noteikumu 5. punktā, proti, paredzot, ka nokaltuša koka nociršanai nav nepieciešama pašvaldības atļauja, vien veicama tā fotofiksācija un pašvaldības informēšana, par nokaltuša koka nociršanu nebūs jāprasa arī atzinums Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei.
Administratīvā sloga mazināšanai nepieciešams paredzēt, ka tad, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju par pašvaldības pieprasījumu, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu.
Atbilstoši 17.05.2018. likumam “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, nepieciešams redakcionāli precizēt noteikumu 2. un 18. punktu, aizstājot vārdus “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde” (attiecīgā locījumā).
Nepieciešams precizēt noteikumu 18. punktu saskaņā ar kompetenču sadalījumu valsts nozīmes un pašvaldības nozīmes kultūras pieminekļos. Ja cērtamais koks atrodas vietējās nozīmes kultūras pieminekļa teritorijā, tad atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14. pantam “Vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība.” un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 23. punktam “Kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem nodrošina pārvalde, vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem – attiecīgā pašvaldība.
Līdz ar nokaltuša koka iekļaušanu noteikumu 5. punktā, proti, paredzot, ka nokaltuša koka nociršanai nav nepieciešama pašvaldības atļauja, vien veicama tā fotofiksācija un pašvaldības informēšana, par nokaltuša koka nociršanu nebūs jāprasa arī atzinums Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei.
Administratīvā sloga mazināšanai nepieciešams paredzēt, ka tad, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju par pašvaldības pieprasījumu, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 2. un 18.punkts.
Problēmas apraksts
Noteikumu 19. punkts noteic, ka noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā (īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un tad, kad koka apkārtmērs ir sasniedzis noteikumu 1. pielikumā noteikto apkārtmēru) pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.
Noteikumu 19. punkta piemērošanā ir gadījumi, kad pašvaldības, neskatoties uz to, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma sniegšanas termiņš ir beidzies, turpina gaidīt atzinumu, jo pieļauj iespēju, ka atzinuma sniegšana objektīvu iemeslu dēļ ir aizkavējusies. Lai abām iesaistītajām iestādēm noteiktu skaidrākus procesa virzības principus, noteikumu 19. punktā nepieciešams paredzēt, ka tad, ja Dabas aizsardzības pārvalde nesniedz atzinumu vai starpatbildi noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka Pārvalde piekrīt paredzētajai koku ciršanai (noklusējuma saskaņojums).
Līdz ar nokaltušu koku iekļaušanu noteikumu 5. punktā, šī norma par saskaņošanu ar Dabas aizsardzības pārvaldi neattieksies uz nokaltušiem kokiem.
Līdz ar izmaiņām noteikumu 1. pielikumā, samazināsies Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu nepieciešamība, par kokiem, kuriem nav aizsargājama koka statuss, būtiski samazinot administratīvo slogu.
Noteikumu piemērošanas skaidrībai nosakāms, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktā minētajos gadījumos ir nepieciešams arī, lai īstenotu noteikumu 7. un 8. punktā minētās darbības, – ja koku ciršana ārpus meža ir nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguvei.
Noteikumu 19. punkta piemērošanā ir gadījumi, kad pašvaldības, neskatoties uz to, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma sniegšanas termiņš ir beidzies, turpina gaidīt atzinumu, jo pieļauj iespēju, ka atzinuma sniegšana objektīvu iemeslu dēļ ir aizkavējusies. Lai abām iesaistītajām iestādēm noteiktu skaidrākus procesa virzības principus, noteikumu 19. punktā nepieciešams paredzēt, ka tad, ja Dabas aizsardzības pārvalde nesniedz atzinumu vai starpatbildi noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka Pārvalde piekrīt paredzētajai koku ciršanai (noklusējuma saskaņojums).
Līdz ar nokaltušu koku iekļaušanu noteikumu 5. punktā, šī norma par saskaņošanu ar Dabas aizsardzības pārvaldi neattieksies uz nokaltušiem kokiem.
Līdz ar izmaiņām noteikumu 1. pielikumā, samazināsies Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu nepieciešamība, par kokiem, kuriem nav aizsargājama koka statuss, būtiski samazinot administratīvo slogu.
Noteikumu piemērošanas skaidrībai nosakāms, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktā minētajos gadījumos ir nepieciešams arī, lai īstenotu noteikumu 7. un 8. punktā minētās darbības, – ja koku ciršana ārpus meža ir nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguvei.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 19. punkts. Notikumi papildināti ar jaunu punktu, nosakot, ka noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koku ciršana ārpus meža nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai, būvatļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas. Ja Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju par kompetentās institūcijas pieprasījumu, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 20. punkts paredz koku ciršanas aizliegumu pilsētās un ciema teritorijās laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Izņemot avārijas gadījumus. Tas ir 2,5 mēnešus. Ir gadījumi kad būvniecības darbi, it sevišķi ceļu būves darbi, tiek aizkavēti 2,5 mēnešus. Ņemot vērā, ka teritoriju plānošanas rezultātā ciemu teritorijas bieži vien ir noteiktas ļoti plašas, šī norma rada zaudējumus. Lai nekavētu ekonomikas procesus, būtu lietderīgi būvniecības lietās atļaut koku ciršanu ārpus meža laikposmā no 15. aprīļa līdz 30.jūnijam.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 20.punkts.
Problēmas apraksts
Noteikumu 25.1.apakšpunkts noteic, ka zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā netiek noteikti, ja koku ciršanu pilnā apmērā finansē valsts vai pašvaldība. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošana ir valsts budžeta sastāvdaļa, normas skaidrākai izpratnei nepieciešams precizēt noteikumu 25.1.apakšpunktu, paredzot, ka zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā netiek noteikti arī tad, ja koku ciršanu finansē no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Atbilstoši Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 22.novembra spriedumam lietā Nr. A420208517, SKA-932/2019, zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā nav piemērojama, ja tiek cirsti koki teritorijā kur koku audzēšana aizliegta ar normatīvo aktu. Tāpēc attiecīgi nepieciešams papildināt 25. punktu.
Nepieciešams papildināt 25.2.apakšpunktu, nosakot, ka zaudējumi netiek noteikti cērtot nokaltušu koku, ja kokam nav konstatēta mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida tīšas bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai.
Atbilstoši Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 22.novembra spriedumam lietā Nr. A420208517, SKA-932/2019, zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā nav piemērojama, ja tiek cirsti koki teritorijā kur koku audzēšana aizliegta ar normatīvo aktu. Tāpēc attiecīgi nepieciešams papildināt 25. punktu.
Nepieciešams papildināt 25.2.apakšpunktu, nosakot, ka zaudējumi netiek noteikti cērtot nokaltušu koku, ja kokam nav konstatēta mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida tīšas bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 25.1 un 25.2. apakšpunkta redakcija.
Problēmas apraksts
Noteikumu 1. pielikumā noteikts koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla, kad neatkarīgi no koka augšanas vietas, ir nepieciešama atļauja ārpus meža augoša koka nociršanai, turklāt, atļauju var izsniegt tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas.
Lai samazinātu administratīvo slogu, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldes iesaisti atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā, jāpalielina 1.pielikumā minētais koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla līdz 90% no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra (Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2. pielikums), kas atbilstu arī Dabas aizsardzības pārvaldes definētā “potenciālā dižkoka” izmēriem.
No noteikumu 1. pielikumā ietverto koku sugu saraksta nepieciešams svītrot invazīvās koku sugas, jo atbilstoši grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī, tiks izstrādāts Latvijas invazīvo sugu saraksts.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes priekšlikumu, pareizā metodika, kā uzmērīt aizsargājamo koku, ir mērot tā stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no sakņu kakla, izņemot gadījumu, ja mērījuma vietā 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla ir neraksturīgs stumbra izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi – tajā gadījumā stumbru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 m augstumam šaurākajā koka stumbra vietā. Šāda metode ir atbilstoša, jo koks 1,3 m augstumā var sākt zaroties, tādējādi radot mākslīgu stumbra paresninājumu, kas neatspoguļo koka patieso izmēru. Tāpēc noteikumu 1.pielikumu nepieciešams papildinot ar piezīmi: “Ja 1,3 m augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka apkārtmēru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 m augstumam šaurākajā koka stumbra vietā.”
Lai samazinātu administratīvo slogu, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldes iesaisti atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā, jāpalielina 1.pielikumā minētais koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla līdz 90% no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra (Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2. pielikums), kas atbilstu arī Dabas aizsardzības pārvaldes definētā “potenciālā dižkoka” izmēriem.
No noteikumu 1. pielikumā ietverto koku sugu saraksta nepieciešams svītrot invazīvās koku sugas, jo atbilstoši grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī, tiks izstrādāts Latvijas invazīvo sugu saraksts.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes priekšlikumu, pareizā metodika, kā uzmērīt aizsargājamo koku, ir mērot tā stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no sakņu kakla, izņemot gadījumu, ja mērījuma vietā 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla ir neraksturīgs stumbra izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi – tajā gadījumā stumbru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 m augstumam šaurākajā koka stumbra vietā. Šāda metode ir atbilstoša, jo koks 1,3 m augstumā var sākt zaroties, tādējādi radot mākslīgu stumbra paresninājumu, kas neatspoguļo koka patieso izmēru. Tāpēc noteikumu 1.pielikumu nepieciešams papildinot ar piezīmi: “Ja 1,3 m augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka apkārtmēru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 m augstumam šaurākajā koka stumbra vietā.”
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes priekšlikumu, no 1.pielikuma svītrota baltā robīnija (Robinia pseudoacacia). Noteikumu 1. pielikumā koka apkārtmērs noteikts 90 % no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra. Noteikumu 1. pielikums papildināts ar skaidrojumu par koka apkārtmēra uzmērīšanu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 3.pielikumā ir noteikti koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā. Rādītājs, kas pamatā nosaka zaudējumu apmēru, ir koka diametrs. Tā noteikšana rada būtisku administratīvo slogu, proti, pilsētas un ciema teritorijā katram nocērtamajam kokam ir jāuzmēra diametrs. Ciemos mēdz būt noteiktas ļoti plašas teritorijas un reizēm, ar kokiem aizaugušās zemēs var būt jāuzmēra ļoti liels daudzums koku, turklāt ļoti precīzi, jo mērījums ietekmē zaudējumu apmēru. Pašvaldības norāda, ka tad, ja šis precīzais mērījums nebūtu nepieciešams, saņemtos iesniegumus varētu izskatīt ātrāk, kā arī automatizēt zaudējumu aprēķinu.
Papildus tam, šobrīd sanāk, ka resnākam, tātad arī vecākam kokam tiek noteikta lielāka zaudējumu atlīdzība nekā tievākam, veselīgākam ar lielāku potenciālo nākotnes augšanas laiku. Taču no apstādījumu ilgtspējas ir svarīgi saglabāt tos kokus, kuri vēl ilgstoši būs nozīmīgi.
Šāda pieeja, kad par resnāku koku ir jāmaksā vairāk arī veicina ātrāku koku nociršanu, proti, jo ātrāk nocirtīs, jo mazāk būs jāmaksā zaudējumu atlīdzība. Tāpēc noteikumu 3.pielikumā koka diametra koeficientu nepieciešams aizstāt ar patstāvīgu koeficientu, kas līdzvērtīgs vidēji nocērtamo koku diametram. Šādi tiks atvieglota zaudējumu aprēķināšana arī tad, kad koks jau ir nozāģēts un koka diametrs bija jāaprēķina, uzmērot un pārrēķinot nocirstā koka celmu.
Noteikumu 3.pielikumā nepieciešams paredzēt papildus Koka nociršanas iemesla koeficientu 0,5- gadījumos, kad plānota infrastruktūras izbūve daudzdzīvokļu māju piesaistītajās teritorijās un zaudējuma atlīdzības maksātājs ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki.
Papildus tam, šobrīd sanāk, ka resnākam, tātad arī vecākam kokam tiek noteikta lielāka zaudējumu atlīdzība nekā tievākam, veselīgākam ar lielāku potenciālo nākotnes augšanas laiku. Taču no apstādījumu ilgtspējas ir svarīgi saglabāt tos kokus, kuri vēl ilgstoši būs nozīmīgi.
Šāda pieeja, kad par resnāku koku ir jāmaksā vairāk arī veicina ātrāku koku nociršanu, proti, jo ātrāk nocirtīs, jo mazāk būs jāmaksā zaudējumu atlīdzība. Tāpēc noteikumu 3.pielikumā koka diametra koeficientu nepieciešams aizstāt ar patstāvīgu koeficientu, kas līdzvērtīgs vidēji nocērtamo koku diametram. Šādi tiks atvieglota zaudējumu aprēķināšana arī tad, kad koks jau ir nozāģēts un koka diametrs bija jāaprēķina, uzmērot un pārrēķinot nocirstā koka celmu.
Noteikumu 3.pielikumā nepieciešams paredzēt papildus Koka nociršanas iemesla koeficientu 0,5- gadījumos, kad plānota infrastruktūras izbūve daudzdzīvokļu māju piesaistītajās teritorijās un zaudējuma atlīdzības maksātājs ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 3.pielikumā koka diametra koeficients, kas bija dabā uzmērīts koka diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla centimetros, aizstāts ar patstāvīgu koeficientu 50 euro, kas pēc patlaban noteiktā atbilst kokam ar diametru 35 centimetri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniedzējas ir ļoti daudz institūcijas, kas atšķirīgi piemēro noteikumos noteikto. Zemkopības ministrija ik gadus ir sniegusi vairākus skaidrojumus par noteikumu piemērošanu. Arī Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka praksē ne visas pašvaldības ievēro Noteikumu prasības par Pārvaldes atzinuma saņemšanu noteikumos paredzētajos gadījumos. Tāpēc, pēc noteikumu projekta pieņemšanas Zemkopības ministrija sagatavos un visām pašvaldībām nosūtīs aktualizētu informāciju par koku ciršanas ārpus meža kārtību, kurā ietvers skaidrojumu par gadījumiem, kuros jāpieprasa Pārvaldes atzinums koku ciršanai ārpus meža, pašvaldības pieprasījumā iekļaujamās informācijas apjomu. Pašvaldības darbu atvieglotu arī metodiskais materiāls par to, kā veicams koka apkārtmēra mērījums un informatīvs materiāls par uz kokiem biežāk sastopamajām īpaši aizsargājamām sugām un to noteikšanas pazīmēm, kas pašvaldībām sniegtu iespēju identificēt to iespējamo klātbūtni. Ja ir paredzēts nocirst Noteikumu 1. pielikumā minēto koku pašvaldības pieprasījumā būtu norādāma vismaz šāda informācija, kas atvieglotu un paātrinātu pašvaldības pieprasījuma izvērtēšanu: 1) koka atrašanās vietas koordinātas vai kartogrāfiskais materiāls ar koka atrašanās vietu, 2) koka apkārtmērs 1,3 m augstumā no koka sakņu kakla, 3) koka foto fiksācija, ietverot visu koku, vismaz divos rakursos un atsevišķi foto uzņēmumi koka bojājumu vietās un vietās, kas varētu liecināt par īpaši aizsargājamo sugu klātbūtni.
Procesus, saistītus ar koku ciršanu ārpus meža, sarežģī arī tas, ka īpašnieks ne vienmēr ir informēts par to, vai plānotās koka ciršanas vieta nav reģistrēta Meža valsts reģistrā kā mežs. Tāpēc, skaidrojumā nepieciešams ietvert arī informāciju par to, kā pārliecināties vai plānotās koku ciršanas vieta ir ārpus meža.
Procesus, saistītus ar koku ciršanu ārpus meža, sarežģī arī tas, ka īpašnieks ne vienmēr ir informēts par to, vai plānotās koka ciršanas vieta nav reģistrēta Meža valsts reģistrā kā mežs. Tāpēc, skaidrojumā nepieciešams ietvert arī informāciju par to, kā pārliecināties vai plānotās koku ciršanas vieta ir ārpus meža.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Ietekmes apraksts
Palielinot celma diametru no 20 cm uz 35 cm, sākot ar kādu nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža, samazināsies gadījumu skaits, kad nepieciešama atļauja.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- visi uzņēmumi, kas plāno būvniecību un būvniecības procesā vai citādā uzņēmuma attīstības procesā ir nepieciešams nocirst ārpus meža augošu koku. Uzņēmumi, kas uztur infrastruktūras objektus un no kokiem brīvas ekspluatācijas aizsargjoslas.
Ietekmes apraksts
noteikumu 7. punktu attiecināts uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, tādējādi visos būvniecības gadījumos koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām institūcijām. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo redakciju būvniecības iecerēm, kuras tiek realizētas saskaņā ar akceptētu apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu, ir nepieciešams noformēt papildu dokumentu – ciršanas atļauju. Atsakoties no koku diametra uzmērīšanas zaudējumu aprēķināšanai, būtiski samazināsies administratīvais slogs visām iesaistītajām pusēm, tostarp rodas iespēja zaudējumu aprēķināšanai un nomaksai izmantot informācijas sistēmas, piemēram, būvniecībai BIS sistēmu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz būvniecības un nekustamo īpašumu attīstības uzņēmējdarbības vidi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Jā
Samazināsies slogs noteikumu projekta izpildē iesaistītajām institūcijām. Atsakoties no koku diametra uzmērīšanas zaudējumu aprēķināšanai, būtiski samazināsies slogs visām iesaistītajām pusēm, tostarp rodas iespēja zaudējumu aprēķināšanai un nomaksai izmantot informācijas sistēmas, piemēram, būvniecībai BIS sistēmu. Ar noteikumu projektu būtiski tiks samazināts to gadījumu skaits, kad nepieciešams izsniegt atļauju koku ciršanai ārpus meža, samazināsies gadījumu skaits, kad nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumus.
Ar noteikumu projektu vienkāršotas arī administratīvās procedūras.
Ar noteikumu projektu vienkāršotas arī administratīvās procedūras.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi