Anotācija (ex-ante)

Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā Satiksmes ministrija aicināja elektronisko sakaru nozares dalībniekus (elektronisko sakaru komersantus, nozares nevalstisko organizācijas un iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas) izteikt savu viedokli elektronisko sakaru komersantu dalības aptaujas veikšanā  daudzdzīvokļu māju īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai aktualitāti. Elektronisko sakaru nozare norādīja, ka elektronisko sakaru komersantu dalība aptaujas veikšanā daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai joprojām ir aktuāla un likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” ir aktualizējams un precizējams.

Nozare ir norādījusi uz šķēršļiem, kas kavē elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu daudzdzīvokļu mājās. Kā piemēri tika minēti šādi apstākļi:
- pārvaldītāju (dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieki) pasivitāte lēmuma par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu vai pārvietošanu organizēšanā, jo nereti ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nedefinētu iemeslu dēļ netiek sasaukta (vai netiek organizēta aptaujas veikšana) vispār;
- dzīvokļu īpašnieku nesasniedzamība, tukši dzīvokļi vai izīrēti (tostarp neievērojot normatīvo aktu prasības) u.c. apstākļi, kā rezultātā cieš tie dzīvokļu īpašnieki, kuri vēlas abonēt   elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, proti, vēlas tos uzlabot, lai būtu iespējams saņemt pakalpojumus elektroniskajā vidē, kā arī nodrošināt iespējas strādāt, mācīties attālināti. Dzīvokļa īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto personu, pārvaldnieku neatsaucība daļēji varētu būt skaidrojama ar faktu, ka elektronisko sakaru ierīkošana saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrā daļa) nav starp obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām. Lai gan Elektronisko sakaru likuma 28. panta pirmā daļa paredz elektronisko sakaru komersantiem tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu un darbu veikšanas laiku ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, elektronisko sakaru komersantiem grūti realizēt savas tiesības praksē daudzdzīvokļu mājās pārvaldītāju neatsaucības dēļ.

Atzīmējam, ka Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1361 “Elektronisko sakaru tīklu, elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu, gāzes vadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju būvniecības saskaņošanas kārtība, ja šo objektu aizsargjosla aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1361) 4. punktā noteikts, ka projektu saskaņo dzīvojamās mājas īpašnieki likumā “Par dzīvokļa īpašumu” noteiktajā kārtībā vai pārvaldītājs, ja ar viņu ir noslēgts līgums, kurā pārvaldītājs ir pilnvarots attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieku vietā pieņemt lēmumu par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem.

Likums "Par dzīvokļa īpašumu" zaudējis spēku 2011. gada 1. janvārī, stājoties spēkā Dzīvokļa īpašuma likumam. Taču minēto noteikumu normas ir piemērojamas gadījumos, kad pārvaldniekam vēsturiski (līdz spēkā stājās Dzīvokļa īpašuma likums) līgumā piešķirtas tiesības izlemt dzīvokļu kopības kompetencē esošu jautājumu par aprobežojumu saskaņošanu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajā zemesgabalā. Tādējādi vēsturiski Noteikumu Nr. 1361 tiesību normas atsevišķos gadījumos pieļauj iespēju pārvaldniekam saskaņot elektronisko sakaru tīklu būvniecību un aizsargjoslu paplašināšanu zemesgabalā bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma.

Vēršam uzmanību, ka elektronisko sakaru tīkls var nodrošināt galalietotājam pakalpojumu tikai tajā gadījumā, ja tas ir savienots ar lietotāja galaiekārtu. Situācijā, kurā elektronisko sakaru komersants veic tīkla izbūvi un saskaņojums attiecībā uz zemes izmantošanu ir panākts, tīkla izbūvi nav lietderīgi turpināt, ja dzīvokļu īpašnieku viedokli nav praktiski iespējams noskaidrot iepriekšminēto iemeslu dēļ. Minētais var nozīmēt ne tikai elektronisko sakaru komersantam zaudējumus, jo jau izbūvētais tīkls nav izmantojams, lai sniegtu konkrētam galalietotājam elektronisko sakaru pakalpojumu, bet atstāt daļu iedzīvotājus bez pieejas ātrdarbīgiem elektronisko sakaru pakalpojumiem.

Ievērojot minēto un lai nodrošinātu galalietotājiem iespēju izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus, praksē konstatējams, ka jau šobrīd elektronisko sakaru komersanti reizēm ir spiesti uzņemties daļu iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku viedokļa noskaidrošanā, meklējot veidus, kā saskaņot ar dzīvokļu īpašniekiem iekšējo inženiertīklu ierīkošanas un būvniecības projektus. Balsošanas rezultāts tiek noformēts kā aptaujas anketa un tā tiek pievienota elektronisko sakaru tīkla būvniecības, ierīkošanas, pārbūves un atjaunošanas vai pārbūves projektam kopā ar lēmumu, kas tiek glabāts elektronisko sakaru komersanta arhīvā, un pēc pieprasījuma ir pieejams dzīvokļu īpašniekiem. 

Diskusijās, kas vairāku gadu garumā ir bijušas par problemātiku, kā veicināt iespēju daudzdzīvokļu mājās elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību, it īpaši ES prasībām atbilstošā kvalitātē, Rīgas namu pārvaldnieks 2016. gada 8.februāra atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma" (VSS-1369) un "Ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas likums" (VSS-1365) ir norādījis, ka, uzliekot pārvaldniekiem papildu pienākumus, tam rodas papildu izmaksas. Savukārt, ja elektronisko sakaru komersants veiks dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu, pārvaldniekiem papildu administratīvās izmaksas neradīsies un no dzīvokļu īpašniekiem papildu samaksa netiks prasīta, jo elektronisko sakaru komersanti dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu veiks par saviem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem.     
 
Likumprojekts ir nepieciešams ne tikai, lai mazinātu elektronisko sakaru komersantiem un potenciālajiem galalietotājiem administratīvo slogu (laikietilpību un izmaksas) elektronisko sakaru tīklu izvēršānā, bet it īpaši tas nepieciešams, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku tiesības saņemt elektronisko sakaru komersantu sniegtos pakalpojumus. Likumprojekta tiesiskais regulējums nodrošinās operatīvu un objektīvu lēmuma pieņemšanas procesu, tādējādi veicinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām.

Likumprojekts papildina Dzīvokļu īpašuma likumu ar 23. pantu.
Likumprojekts papildina dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu par elektronisko saka­ru tīkla ierīkošanu, būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu vai pārvietošanu var ierosināt elektronisko sa­ka­ru komersants šajā likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti vai nosūtot dzīvokļa īpašniekam, dzī­vokļu īpašnieku kopības noteiktai personai vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, izmantojot šā likuma 20.³ pantā noteiktos saziņas līdzekļus. Dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas šajā likumā noteiktā kārtībā organizē dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu. Ja mēneša  laikā dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks nav organizējis dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, elektronisko sakaru komersants var organizēt dzīvokļa īpašuma kopības lēmuma pieņemšanu, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, aptaujas veidā šā likuma 20.² panta pirmās daļas 2., 3., 4.punktā un otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, visiem attiecīgās mājas dzīvokļu īpašniekiem, dzī­vokļu īpašnieku kopības noteiktai personai vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam nosūtot dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, un norāda termiņu, kādā ir jāsniedz atbilde. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām pēc aptaujas dokumentu nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis "par" lēmuma pieņemšanu. Turklāt Likumprojekts paredz, ka elektronisko sakaru komersants var veikt aptauju klātienē. Ja elektronisko sakaru komersants pats organizē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu saskaņā ar šā panta otro daļu, elektronisko sakaru komersants piecu darbdienu laikā pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas nosūta kopības lēmumu visiem dzīvokļu īpašniekiem un dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktai personai vai pārvaldniekam vai pievieno Būvniecības informācijas sistēmā. Nosūtot lēmumu mājas lietas turētājam – dzīvokļa īpašniekam, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotai personai vai pārvaldniekam vai pievienojot Būvniecības informācijas sistēmā, elektronisko sakaru komersants tam pievieno dzīvokļu īpašnieku balsojumu rezultātus. Elektronisko sakaru komersants dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu un izpildi organizē par saviem finanšu līdzekļiem.
Kā minēts iepriekš, elektronisko sakaru komersanti dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu veiks par saviem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem, tostarp noskaidros, vai aptaujas anketas ir aizpildījuši dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotas personas. Anketas, kuru aizpildītāji nav dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotas personas, tiks uzskatītas par nederīgām. Elektronisko sakaru komersants datus par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūst Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, veicot samaksu atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 343 “Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis” pielikumā norādītajam maksas pakalpojumu cenrādim.

Elektronisko sakaru nozare ir norādījusi uz iespējamo problemātiku kopības lēmuma pieņemšanā. Dzīvokļu īpašnieku aptaujas organizēšana negarantē rezultātu sasniegšanu, jo praksē lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs nepiedalās un uz aptaujas jautājumiem neatbild. Līdz ar to aptaujās lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku nesniedz atbildi, ja konkrētais jautājums neskar konkrētā dzīvokļa intereses. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrā daļa paredz, ka, ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis „pret” lēmuma pieņemšanu.
Dzīvokļu īpašuma likuma regulējums ir ļoti būtisks dzīvokļu īpašnieku interešu aizsardzības līdzeklis gadījumos, kad dzīvokļu īpašumu kopības lēmums dzīvokļu īpašniekiem uzliek finansiālas saistības. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nerodas nekādas finansiālās saistības vai riski.
Problēmu ir iespējams atrisināt, iekļaujot normatīvo regulējumu attiecībā elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi, proti, nosakot dzīvokļa īpašnieku piekrišanas un saskaņojuma iegūšanu elektronisko sakaru tīklu izbūves gadījumā ar noklusējumu.

Papildināt Dzīvokļa īpašuma likumu ar 23. panta trešo daļu, norādot, ka ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis "par" lēmuma pieņemšanu.