Anotācija (ex-ante)

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkts paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem. Savukārt atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta pirmajai daļai no pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības un lietas nododamas atbilstoši nodošanas – pieņemšanas aktam. Attiecīgi minētā panta otrā daļa paredz īpašnieka pienākumu mēneša laikā nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo lietvedību, tajā skaitā mājas lietu vai atsevišķus tās dokumentus.

Praksē minēto tiesību un pienākumu izmantošana un izpilde ir apgrūtināta. Ekonomikas ministrijā pastāvīgi tika saņemtas dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku rakstveida un mutvārdu sūdzības un iesniegumi, vēršot Ekonomikas ministrijas uzmanību uz to, ka pārvaldnieki nereti liek šķēršļus dzīvokļu īpašniekiem iepazīties ar savas mājas dokumentiem, proti, pārvaldnieks nesadarbojas ar īpašniekiem dokumentu uzrādīšanai vai arī pieprasītie dokumenti nemaz netiek ievietoti mājas lietā. Kā otru problemātiku jāmin mājas lietas pēctecības nenodrošināšana no pārvaldnieku puses. Praksē mājas lieta var netikt nodota pilnā apjomā nākamajam pārvaldniekam, kuram dzīvokļu īpašnieki ir uzticējuši pārvaldīšanas pienākumu pildīšanu.

Attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu, norādāms, ka to pieņemšanas procesa efektivizēšana ir ilggadēji aktuāls jautājums, kura risinājums kā prioritārs mērķis tika uzstādīts arī Valdības rīcības plānā (skatīt Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 ”Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 52.1. pasākumu; pieejams https://likumi.lv/ta/id/306691-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-artura-krisjana-karina-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai). Dzīvokļu īpašnieku nespēju operatīvi pieņemt lēmumus rada nepieciešamā kvoruma nodrošināšana noteiktā laikā un telpā līdztekus gan tam, ka dzīvokļu īpašnieki ikdienas ritmā ir pakļauti noteiktai dienas kārtībai, gan tādēļ, ka daudzi nevar piedalīties lēmuma pieņemšanā, jo atrodas ārpus valsts. Līdz ar tehnoloģiju attīstību, dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozarē ir sastopama prakse, ka pārvaldnieki dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanai nodrošina elektroniskus rīkus, taču šāda prakse ir retums. Turklāt, izplatoties Covid-19 infekcijai, lēmumu pieņemšana attālinātos apstākļos ir kļuvis par akūti risināmu jautājumu.

ERAF projektu ietvaros būvju ekspluatācijas uzraudzības procesa nodrošināšanai BIS izveidota būves ekspluatācijas lietas kārtošanas funkcionalitāte. Būves ekspluatācijas lietā plānots uzkrāt datus un dokumentus, kas saistīti ar konkrētās būves ekspluatāciju, piemēram, būvspeciālistu sagatavotos un iesniegtos tehniskās apsekošanas atzinumus, kā arī būvvalžu izdotos atzinumus, lēmumus, izziņas u. c. dokumentus, tādējādi nodrošinot informācijas atkalizmantošanu, tā kļūs pieejamāka dažādām ar būvniecību un būves ekspluatāciju saistītām pusēm, kā arī kontrolējošām iestādēm. Lai nodrošinātu iepriekš minētās funkcionalitātes pilnvērtīgu lietošanu, nepieciešams noteikt būves ekspluatācijas lietas tiesisko regulējumu.

Lai efektivizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesu, nodrošinātu pārvaldnieku godīgas konkurences apstākļus, kā arī dzīvokļu īpašnieku brīvu un drošu savas mājas ekspluatācijas dokumentācijas glabāšanu un pieejamību vienuviet, kā arī tās turpmāku atkārtotu izmantošanu un nodošanu pilnīgā un nemainīgā veidā nākamajiem pārvaldniekiem, BIS funkcionalitāte papildināta ar dzīvojamo māju elektroniskās mājas lietas funkcionalitāti, kurā noteiktus dokumentu veidus un informāciju varēs sagatavot un uzglabāt tikai BIS. Turklāt dokumentus un informāciju, kas jau ir pieejama BIS citos reģistros, piemēram, informācija par ēkas energosertifikātu, būvprojektu, tehniskās apsekošanas atzinumus, mājas lietas kārtotājs varēs iegūt, izmantojot jau esošus BIS reģistrus un būvniecības lietas. Attiecīgi papildus ir izstrādāts likumprojekts Nr.1116/Lp13 “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, kurā iekļauti nosacījumi mājas lietas vešanai, kā arī likumprojekts Nr.1115/Lp13 “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Savukārt BIS noteikumu grozījumu projekts satur grozījumus šādos punktos un šādam mērķim:
2.1. – sistēmas pārzinis māju pārvaldīšanas funkciju izpildei nodrošina mājas lietas kārtošanu un dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu BIS;
2.3. - sistēmas pārzinis nodrošina mājas lietas un dzīvokļu īpašnieku lēmumu dokumentu un strukturētu datu uzglabāšanu vienuviet;
2.5. – sistēmas pārzinis nodrošina sabiedrību ar elektroniskiem pakalpojumiem mājas lietas kārtošanas un dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas jomā;
4.15., 4.16. – sistēmā iekļaujamās informācijas apmaiņā vai piekļuvē ir iesaistīti dzīvojamo māju pārvaldnieki un dzīvojamo māju īpašnieki;
6.10., 6.11. - sistēmas pārzinis uztur elektronisko vidi mājas lietas kārtošanas un dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas atbalstam;
9. – mājas lietu kārto atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8.pantam;
15.7., 16. – papildināts, ka BIS ietver ne tikai Būvniecības likumā minēto informāciju, vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi un reģistrus, bet arī lietas (mājas lietu);
17.9. – noteikts, kādu BIS noteikumu 15.punktā noteikto reģistru informāciju un 24.2.punkta informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas satur mājas lieta, proti:
informāciju no ēku energosertifikātu reģistra;
no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datus, kas strukturēti informācijas blokos:
kadastra objekta identifikācija;
nekustamā īpašuma sastāvs;
dati par nekustamā īpašuma nosaukumu un kopējo platību;
pamatdati par nekustamā īpašuma piederību un nomniekiem;
zemes vienības pamatdati;
zemes vienības daļas pamatdati;
zemes vienības nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;
zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;
nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi;
būves pamatdati;
būves konstruktīvie elementi;
būves apjoma rādītāji;
būves kopējās platības sadalījums pa platību veidiem;
telpu grupas pamatdati;
reģistrētie būves labiekārtojumi;
reģistrētie telpu grupas labiekārtojumi;
zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas informācija;
zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;
24.2.1.26. – papildināts, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma tiešsaistē sniedz teksta datus, kas strukturēti arī šādā informācijas blokā – nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai lietotāja statuss (fiziska persona, juridiska persona, valsts, pašvaldība).

Projekta 15.7. apakšpunktā nostiprināta būvniecības lietas esamība BIS un 17.9. apakšpunktā noteikts tajā izmantoto datu apjoms, savukārt, lai nodrošinātu būves ekspluatācijas lietas kārtošanu BIS, 15.8. apakšpunktā noteikta tās esamība, 17.10. apakšpunktā noteikts tajā izmantoto datu apjoms, bet viscaur tekstā esošās normas papildinātas ar būves ekspluatācijas lietu.

Papildus projekts satur šādus grozījumus:
- 28. punktā, lai saņemtu jaunus datus (dzimšanas datums un valstiskā piederība) no jaunās Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas un tādējādi nodrošinātu ārvalstnieku identifikāciju BIS, kā arī papildinātu statistiku par būvspeciālistiem un būvinspektoriem;
- 31. punktā - tas papildināts ar 31.1.4.14. apakšpunktu, lai no Valsts ieņēmumu dienesta uz Būvkomersantu reģistru procesu optimizācijai automātiski saņemtu būvkomersantu ieņēmumus no būvniecības pakalpojumiem;
- 42. punktā - būvniecības atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēma aizstāta ar Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu;
- papildināts ar jaunu 42.⁷ punktu par datu nodošanu tiešsaistē Tiesu administrācijai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.