Anotācija

Ekonomiskā situācija pasaulē strauji attīstās tehnoloģiju sasniegumu, globalizācijas un mainīgo tirgus prasību dēļ. Nozarēm pielāgojoties šīm pārmaiņām, pieaug nepieciešamība pēc darbaspēka, kam piemīt specializētas prasmes. Tomēr daudzas nozares saskaras ar kritisku prasmju trūkumu, kas kavē to spēju ieviest jauninājumus un saglabāt konkurētspēju. Šī problēma ir īpaši izteikta tādās nozarēs kā tehnoloģijas, ražošana un zaļā enerģija, kur pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem pārsniedz piedāvājumu.
Tāpat arī ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā termiņā un ilgtermiņā, sagaidāmas izmaiņas arī darba spēka pieprasījumā pēc noteiktas kvalifikācijas speciālistiem. Nozares straujā attīstība nosaka ne tikai nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, bet arī pieaugošu pieprasījumu darba tirgus kvalitātei un attiecīgi veido konstantu nodarbināto atlīdzības pieaugumu (iepriekšējos gados 8% gadā). Līdz 2024. gadam Ekonomikas ministrijas dati liecina par plānotu nozares attīstību 4,4 % apmērā (Par Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, Ekonomikas ministrija, 2022).
Vienlaikus Latvijas uzņēmēji šobrīd saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem globālajā darba tirgū. Tie ietver darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, roku darba aizstāšanu ar progresīvām tehnoloģijām un izglītības trūkumu, kas atstāj darbiniekus nesagatavotus mūsdienu darba tirgus prasībām. Tā rezultātā darba devējiem ir jāparedz un jāplāno izaugsme ar mazākiem cilvēkresursiem, uzsverot nepieciešamību attīstīt labi izglītotu un augsti kvalificētu darbaspēku. Vairāk nekā puse Pasaules ekonomikas foruma [1] aptaujāto darba devēju sagaida, ka tehnoloģiju attīstība veicinās darba vietu pieaugumu. Tomēr vairāk nekā 20% paredz, ka tehnoloģijas var izraisīt arī darbavietu zaudēšanu. Turklāt esošais prasmju trūkums darba tirgū jau rada būtiskas problēmas, un 60% darba devēju norāda, ka jaunie absolventi nav atbilstoši sagatavoti savu pašreizējo pienākumu izpildei. Minētā ietekmē darba devējiem kļūst arvien grūtāk aizpildīt vakances ar atbilstoši apmācītiem cilvēkiem, izraisot produktivitātes zudumus un lēnāku izaugsmi. Turklāt darbinieki piedzīvo situācijas, kad viņu pašreizējas prasmes neatbilst tām prasmēm, kas nepieciešamas darba tirgū, kā rezultātā rodas nepietiekama nodarbinātība un karjeras stagnācija.
Esošās mācību vajadzības būtiski pārsniedz pieejamos resursus. Turklāt pieejamais finansējums primāri ir ES fondu projektos balstīts. Arodmācību kursu izmaksas vienam dalībniekam 2020. gadā Latvijā veidoja vidēji 297 eiro un bija mazākās starp Baltijas valstīm. Lietuvā šīs izmaksas bija 432 eiro, Igaunijā – 892 eiro, vidēji ES – 1441 eiro.
CSP Pieaugušo izglītības apsekojuma dati parāda, ka joprojām lielākais šķērslis dalībai ir nespēja savienot mācības ar darbu.
Pamatojoties uz CSP datiem, palielinās to darba devēju nodarbinātās personas, kas iziet dažāda veida mācību kurus prasmju pilnveidošanai. Darba devēju  nodarbinātās personas vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem, kuri 2023. gadā (līdz novembrim) piedalījušies mācību procesā ir 9,7%, savukārt 2021.gadā – 8,6%. Attiecīgi ir secināms, ka interese par prasmju pilnveidi darba devēju  nodarbināto personu vidū pieaug, taču nepietiekami strauji, līdz ar to ir nepieciešams attīstīt un piedāvāt darba devējiem mērķtiecīgas atbalsta programmas, kas ļauj uz nozares vajadzībām balstītu prasmju pilnveides mācību nodrošinājumu (papildus statistiku par problemātiku un izaicinājumiem skat. pie situācijas apraksta).
Eiropas Komisija: «Prasmju fondi var mobilizēt publiskos un privātos finanšu resursus, veicināt izmaksu dalīšanu un darba devēju līdzdalību mācību nodrošināšanā»
Cedefop: «.. Prasmju fondi var nodrošināt stabilu finansējumu un veicināt darba devēju līdzdalību mācību nodrošināšanā»
Cedefop: Prasmju fondi ir mērķtiecīgi fondi (institūcijas vai pasākumi), bieži ārpus parastajiem valsts budžeta kanāliem, kuru mērķis ir attīstīt cilvēkresursus, savstarpēji apvienojot ar to saistītās izmaksas starp uzņēmumiem (savstarpēja sadarbība), kur darba devējiem ir pienākums (ar likumu vai saistošu koplīgumu) sniegt finansiālu ieguldījumu (parasti mācību nodeva vai īpaša sociālās apdrošināšanas iemaksu pārpalikums) un atkarībā no fondu nosacījumiem ir tiesīgi saņemt dažāda veida atbalstu, piem., darbinieku vai bezdarbnieku mācībām, prasmju vajadzību izpētei, konsultācijām mācību plānošanai u.c.).

Līdz ar to nepieciešams veidot atbalsta instrumentus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, kāpinot atbalsta pieejamību darba devēju darbinieku prasmju pilnveidei. Prasmju fonda viens no būtiskiem uzdevumiem ir konsolidēt izpratni par prasmēm, kas nepieciešamas nozarē un dažādās kvalifikācijās, iespējām nodrošināt papildinošu prasmju apguvi, pamatojoties uz esošo prasmju novērtēšanu un mērķtiecīgu izglītības piedāvājuma organizēšanu.
Tādējādi tiks sekmēta cilvēkresursu attīstība atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.
Prasmju fonda pieeja, kas uzsver mērķtiecīgu mācību un prasmju pilnveidi, ir pielāgota konkrētām nozares vajadzībām, var piedāvāt mērķtiecīgus un daudzpusīgus risinājumus: 
 1) nozaru fokuss – koncentrējoties uz konkrētām nozarēm, prasmju fonds var izstrādāt pielāgotas mācību programmas, kas ir cieši saistītas ar šo nozaru pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Šī mērķtiecīgā pieeja nodrošinātu, ka attīstāmās prasmes ir atbilstošas ​​un vērtīgas pašreizējām darba tirgus prasībām. 
2) nozares sadarbība – prasmju fonda modelis attīstītu sadarbību starp nozares līderiem, politikas veidotājiem un izglītības iestādēm. Šī partnerība nodrošinātu, ka apmācību programmas tiek izstrādātas, ņemot vērā tiešu darba devēju ieguldījumu, tādējādi uzlabojot prasmju saskaņošanu ar darba tirgus prasībām. 
3) pielāgošanās spēja – prasmju fonda pieeja ļautu ātrāk iniciēt, izstrādāt un ieviest mācību programmas, ļaujot ātrāk reaģēt uz tehnoloģiju sasniegumiem un tirgus izmaiņām. Šī veiklība palīdzētu darbiniekiem nodrošināt jaunākās prasmes. 
4) pieejamība – nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu un atbalstu, prasmju fonds uzlabotu piekļuvi mācībām, nodrošinot iekļaujošāku pieeju darbaspēka attīstībai. 
Pašiem uzņēmumiem ir jāpieņem daudzveidīgāka pieeja un jāparedz kā pienākums palīdzēt uzņēmuma darbiniekiem attīstīt jaunas prasmes, pielāgoties nākotnes darba prasībām, lai tie kļūtu par vērtīgiem aktīviem, kas spēj veicināt gan uzņēmuma, gan kopienas izaugsmi.

[1] Pasaules ekonomikas forums, https://www.weforum.org/agenda/2024/01/8-global-issues-shaping-and-driving-job-creation/ 

Prasmju fonds ir īpašs finansējuma veids ārpus valsts budžeta, lai nodrošinātu cilvēkresursu attīstību. Prasmju fondu veido kā publiskā un privātā sektora sadarbību  starp nozaru (darba devēju) pārstāvošām organizācijām, nozaru ministrija/ekonomikas ministrijām un arodbiedrībām, piesaistot nozaru komersantu ieguldījumus fondā, kur darba devēji tiesīgi saņemt atbalstu cilvēkresursu attīstībai. Nozaru organizācijām ir galvenā lemšana par to, kā tiks izmantoti atbalstam piesaistītie līdzekļi, tostarp prasmju vajadzību noteikšanai, nodarbināto dažāda veida mācībām vai potenciālo darbinieku izglītošanai. Prasmju fondi vērsti uz sociālajā dialogā balstītu pārvaldības sistēmu cilvēkresursu attīstību nozarēs, veicinot nozaru un darba devēju atbildību par cilvēkresursu attīstību un plānošanu ilgtermiņā. Prasmju fonds palīdz mobilizēt publiskos un privātos finanšu resursus, veicināt izmaksu dalīšanu un darba devēju līdzdalību mācību nodrošināšanā. Ilgtermiņā prasmju fonds varētu kļūt par pieaugušo izglītības ilgtspējīgas finansēšanas pieeju.
Projekta ietvaros vērtējot attiecīgā nozarē nodarbināto skaitu, paredzēts identificēt nepieciešamo pieaugušo apjomu, kam būs nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana, kā arī tās provizorisko ietekmi uz komersantu saimniecisko darbību un nozares izaugsmi, lai tādējādi noteiktu tās prasmju grupas, kas ļauj efektīvāk virzīties izvirzītajiem Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības mērķiem. Tāpat paredzēts izvērtēt nozarē esošo īstenoto pieeju pieaugušo izglītībā, lai noteiktu ekonomiski efektīvākos pieaugušo izglītības finansēšanas modeļus – vērtējot priekšlikumus gan ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, gan līdzatbildīgai nozares mācību vajadzību finansēšanai.
Kā norāda OECD kā viena no prioritātēm ir prasmju pilnveidošana (tehniskās zināšanas), kas ir atbilstošs darba devēju pieprasījumam. Līdz ar to jāparedz ilgtspējīgs modelis, lai nodrošināt nozarei nepieciešamo cilvēkresursu mācības, kas nepieciešamas darba devējiem, lai pilnveidotu darbinieku prasmju pilnveidi. 
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027.gadam noteikts, ka caur prasmju fondu pieeju plānots attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu nodarbināto prasmju attīstībā ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām. Lai to realizētu 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (turpmāk – 4.2.4.1. pasākums) otrās kārtas ietvaros atbalsts plānots nozares komersantu pasūtītu darbinieku mācībām komersantu darba ražīguma un produktivitātes veicināšanai, kā arī potenciālā darba spēka piesaistīšanai un izglītošanai atbilstoši nozares komersantu vajadzībām un stratēģiskai komersantu cilvēkresursu attīstībai un plānošanai.
Noteikumu projekts izstrādāts, arī ņemot vērā “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” uzdevumu Nr. 25 “Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas mērķis: ir izstrādāt sociālajā dialogā balstītu Latvijai atbilstošu prasmju fondu finansēšanas un darbības modeli, lai attīstītu nozares komersantu darbinieku un potenciālā darbaspēka prasmes, sekmējot to ātru un efektīvu pielāgošanos darba tirgus attīstības vajadzībām. Izstrādātajam prasmju fondu modelim ilgtermiņā jākļūst par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru. 4.2.4.1. pasākuma ietvaros paredzēts līdz 2029. gadam attīstīt un izmēģināt Latvijas situācijai un attiecīgā ekonomikas sektora vajadzībām atbilstošus prasmju fondus vismaz trīs nozarēs.
4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu Latvijas kontekstam atbilstošas prasmju fondu pieejas attīstībai un pilotēšanai, lai:
• attīstītu sociālajā dialogā balstītu sistēmu cilvēkresursu attīstībai nozarēs;
• veicinātu nozaru un darba devēju domāšanu un atbildību par cilvēkresursu attīstību un plānošanu, tostarp ilgtermiņa domāšanu;
• mazinātu spriedzi saistībā ar ieguldījumiem darbiniekos un pārpirkšanas riskiem;
• veicinātu kvalitatīvā un darba devēja prasībām atbilstošā mācību piedāvājuma un pieeju attīstību konkurences apstākļos;
• palielinātu darbaspēka iesaisti prasmju un kvalifikāciju pilnveidē;
• palielinātu resursus izglītības ekosistēmā;
• ilgtermiņā kļūtu par pieaugušo izglītības ilgtspējīgas finansēšanas pieeju.
Ar prasmju fondu šo noteikumu izpratnē jāsaprot publiskā un privātā sektora sadarbībā izveidots un pārvaldīts fonds, ar mērķi  atbalstīt stratēģisku sociālā dialogā balstītu cilvēkresursu attīstību nozarē, apvienojot nozaru komersantu iemaksas un citus finanšu resursus, sniegt atbalstu mācībām, prasmju vajadzību prognozēšanai, mācību rezultātu novērtēšanai un citiem atbalsta pasākumiem atbilstoši pieejamā finansējuma nosacījumiem un fonda pārvaldības lēmumiem.
Kā prasmju fonda pārvaldītājs plānota privātpersona, kas ievērojot prasmju fondu partnerības stratēģiskos lēmumus, veic prasmju fonda aprobāciju saimnieciskās darbības veidā par atlīdzību, kuru izmanto savas darbības nodrošināšanai. Prasmju fondu partnerība ir vismaz viena Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas apvieno Latvijas Republikā reģistrētus komersantus, biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju intereses, un nozares ministrija vai Ekonomikas ministrija, kas savstarpēji vienojoties veido prasmju fondu un pieņem stratēģiskos lēmumus par tā pārvaldību. Savukārt kā prasmju fonda dalībnieki plānoti komersanti vai iestādes, kas veic iemaksas (konkrēta naudas summa, ko prasmju fonda dalībnieki samaksā prasmju fondā, daļa no kādas samaksas) prasmju fondā un ir tiesīga saņemt prasmju fonda piedāvāto atbalstu.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas mērķa grupa ir a) Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti un to darbinieki, un pašnodarbinātie; b) nozares potenciālais darba spēks (citā nozarē nodarbinātie, kas var kļūt par speciālistiem atbalstāmajā nozarē); c) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju vai darba devēju darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses; d) valsts pārvaldes iestādes, kas izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, nozares cilvēkresursu attīstības politiku, kā arī rūpniecības, būvniecības, enerģētikas, tūrisma, ārējo ekonomisko, iekšējā tirgus (precēm un pakalpojumiem), uzņēmējdarbības attīstības, investīciju, patērētāju tiesību aizsardzības politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītāju mācībās iesaistītājām personām - nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits) – 4 740; (Rādītājs ietver visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kas 4.2.4.1.pasākuma otrās kārtas ietvaros saņem Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu mācībām formālās vai neformālās izglītības ietvaros, kā arī citas mācību aktivitātes klātienes, tiešsaistes vai hibrīdformā, kas nozarē nodarbinātajiem, tai skaitā pašnodarbinātiem, un nozares potenciālajam darba spēkam nodrošina iespēju iegūt vai pilnveidot nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju.); 
- rezultāta rādītājus mācībās iesaistītājām personām:
a) dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju (personu skaits) – 3 602; (Rādītājs ietver 4.2.4.1.pasākuma otrās kārtas dalībniekus, kuri saņēmuši Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu un ir ieguvuši kvalifikāciju. Kvalifikācija ir formāls vērtēšanas un apstiprināšanas procesa rezultāts, kas tiek iegūts, kad kompetentā iestāde nosaka, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus atbilstoši noteiktajiem standartiem. Ņemot vērā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, tās sasaisti ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un Eiropas komisijas rādītāja definīciju, attiecīgais rādītājs Latvijas kontekstā attiecas uz: a) profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām, b) modulārās profesionālās izglītības programmu moduļiem, c) studiju moduļiem un kursiem augstskolās vai koledžās.);
b) dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (personu skaits) – 868; (Rādītājs ietver dalībniekus, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “Dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā” ir  nodarbinātas personas, kuras ir saņēmušas ESF+ atbalstu un kuriem uzlabojusies darba situācija, tostarp viņiem ir uzticēts veikt darbu, kur nepieciešama augstāka kompetence/prasmes/kvalifikācija, vai viņi ir pārcelti darbā, kas saistīts ar lielāku pienākumu apjomu, vai viņi ir saņēmuši paaugstinājumu amatā vai algas pieaugumu, kas pārsniedz gada algu inflācijas līmeni, vai pārgājuši no nestabilas uz stabilu nodarbinātību, piemēram, uz pilnas slodzes darbu u.c., aspektiem).
Vienlaikus 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros tiek noteikts, ka viena projekta ietvaros mācībās jāiesaista vismaz 1 580 nodarbinātas unikālas personas, tostarp pašnodarbinātas personas. Norādītais personu skaits projekta iesniedzējam ir jāsasniedz neatkarīgi no tā vai projekta iesniegums tiek iesniegts par minimālo finansējumu vai maksimāli pieļaujamo finansējumu.

4.2.4.1. pasākuma otro kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Pasākuma otrās kārtas projektu īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros kā Finansējuma saņēmējs ir plānotas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi, kas apvieno vienas nozares komersantus un kā sadarbības partneri jāpiesaista vismaz Ekonomikas ministriju vai cita nozares ministriju, kura izstrādā un organizē attiecīgās nozares politiku un tiks iesaistīta prasmju fonda koncepta izstrādē un īstenošanā, kā arī biedrību vai nodibinājumu, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses/  tiesību un interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī.
Projektā kā sadarbības partneri pēc nepieciešamības iesaistāmas arī citas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi, kas apvieno vienas nozares Latvijas Republikā reģistrētus  komersantus. 
Lai nodrošinātu, ka pieteikumus prasmju fonda pilotprojektu īstenošanai iesniedz augstas gatavības projektu potenciālie īstenotāji, 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ieviešanas nosacījumi paredz, ka projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – sadarbības iestāde), izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi, pievienojot: 
1. prasmju fonda konceptuālo aprakstu; 
2. līdzdarbības līgumu(s) par pārvaldes uzdevuma, kas ir saistīts ar sociālajā dialogā balstītu sistēmas nozares cilvēkresursu konkurētspējas attīstībai ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai tautsaimniecības attīstības vajadzībām attīstību, īstenošanu, ko projekta iesniedzējs un šo noteikumu 16.punktā minētais sadarbības partneris (biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba devēju intereses) (ja attiecināms) ir noslēdzis ar prasmju fonda koncepta izstrādē un īstenošanā iesaistītu nozares ministriju vai Ekonomikas ministriju (šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētais sadarbības partneris). Katrā no līdzdarbības līgumiem skaidri jānorāda kuri no attiecīgās nozares ministrijas vai Ekonomikas ministrijas uzdevumiem tiek nodoti pašam projekta iesniedzējam un kuri tā sadarbības partnerim;
3. apliecinājumu, ka šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētais sadarbības partneris (biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju intereses) darbojas saskaņā ar Arodbiedrību likumu un sadarbosies projekta īstenošanā, veicot Arodbiedrību likuma 12. un 15. pantā noteikto;
4. projekta iesniedzēja biedru un to biedru (ja attiecināms) sarakstu, norādot komersantu nosaukumu un reģistrācijas numuru;
5. prasmju fonda konceptuālajā aprakstā  norādīto komersantu sarakstu, norādot komersantu nosaukumu un reģistrācijas numuru, un to apliecinājumu par dalību projektā; 
6. prasmju fonda konceptuālajā aprakstā  norādīto komersantu vai paša projekta iesniedzēja apliecinājumu par līdzfinansējuma nodrošināšanu projektā plānotajā privātā līdzfinansējuma apmērā un tā pieejamību visa projekta īstenošanai. MK noteikumu projekts paredz, ka viena projekta minimālais privātais līdzfinansējums, ja projekts tiek iesniegts par maksimālo finansējuma apmēru, ir 60 660 euro, vienlaikus projekta īstenošanas termiņš ir līdz 2029.gada 30. novembrim, attiecīgi nepilni pieci gadi. Projekta iesniedzējam privātais līdzfinansējums jānodrošina visa projekta īstenošanas laikā, tādēļ iesniedzot projektu tam jāpievieno apliecinoši dokumenti par faktisku finansējuma pieejamību un tā  apjomu. Finansējuma esamības/nodrošināšanas pamatojumā būtu nepieciešams sniegt informāciju par plānoto projekta naudas plūsmu un iespējamiem finansēšanas avotiem, tie varētu būt dažādi, piemēram, paša finansējuma saņēmēja līdzekļi, kuru pieejamību varētu vērtēt skatot finanšu datus (gada pārskati), aizdevumi, ko būtu jāpamato ar aizdevumu līgumu, vai komersantu līdzfinansējums. Attiecīgi būtu skatāmi komersantu bankas kontos esošie līdzekļi, kā arī starp projekta iesniedzēju un komersantiem būtu jābūt juridiskai vienošanās, kas apliecina komersanta iesaisti un finanšu līdzekļu novirzīšanu projekta īstenošanai, ko tad pievieno kā apliecinājumu projekta iesniegumam.
7. apliecinājumu, ka tiks izstrādāta atbilstoša iekšējās kontroles sistēma korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta riska novēršanai.

Prasmju fonda konceptā (kas ir viens no projekta iesniegumam pievienojamiem pielikumiem) ir jāietver nepieciešamības pamatojums, attīstības vīzija un mērķi, jāapraksta sadarbības modelis, jānorāda prasmju fonda veidotāju/administratoru un prasmju fonda dalībnieku lomu, atbildības un pienākumu sadalījums, lēmumu pieņemšanas kārtība, jāapraksta prasmju fonda finansēšanas modelis, tostarp privātā finansējuma piesaiste un ilgtspējas nodrošināšana, kā arī jāapraksta prasmju fonda cilvēkresursu attīstība, tostarp kā plānots prognozēt prasmju vajadzības, kā piesaistīt un atlasīt mācībās iesaistāmos darbiniekus, kā arī jānorāda sasniedzamie rezultāti projekta īstenošanas periodā un jāapraksta komunikācijas stratēģija.

Lai nodrošinātu augstas gatavības projektus, tiks vērtēti šādi projekta kvalitātes aspekti:
- Sadarbības -modelis starp komersantiem, darba ņēmēju organizācijām un valsti, lai sagatavotu un apstiprinātu kopīgu atbalsta pasākumu un mācību vajadzību redzējumu, tostarp par nākotnes prasmēm attiecīgajā nozarē un saistītajās nozarēs, mācību un citiem nepieciešamiem pasākumiem;
- Publisko un privāto līdzieguldījumu proporcionalitāte, avoti un plānotā dinamika laika gaitā, tostarp piedāvātie risinājumi prasmju fonda finansēšanai ilgtermiņā;
- prasmju fonda ilgtspējības nodrošināšanas plāns, jo īpaši risinot privātā finansējuma piesaisti mācību īstenošanai caur prasmju fondu.
Papildus tam atbalstīto projektu īstenotājiem noteikumu projektā paredzēts kopīgs uzdevums sagatavot un iesniegt IZM savstarpēji saskaņotus priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, tostarp atspoguļojot savstarpēji saskaņotu vienotu redzējumu ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai.
Lai veicinātu, ka tiktu apstiprināti kvalitatīvākie un augstas gatavības projekta iesniedzēja projekta iesniegumi, ir izstrādāta sistēma, ka projekta iesniegumu vērtē, piešķirot kritērijiem atbilstošu punktu skaitu, un paredzēts, ka projektu iesniegumu atlasē atbilstību kvalitātes kritērijiem vērtē vismaz divi piesaistīti ārvalstu eksperti cilvēkresursu attīstības jautājumos, tādējādi apstiprinot projekta iesniegumu, kas saņēmis lielāko punktu skaitu. Ievērojot to, ka prasmju fonda ieviešana ir jauna iniciatīva Latvijā, koncepta vērtēšanā paredzēts piesaistīt ārvalstu ekspertus, kam ir izpratne par prasmju fondu un to darbības principiem, ņemto vērā ka citās valstīs, piem., Spānijā, Dānijā, Francijā, Polijā prasmju fondi darbojas jau vairākus gadus. Turklāt piesaistot vērtēšanā ārvalstu ekspertus tiks nodrošināts neatkarīgs vērtējums.
Prasmju fonda konceptuālā apraksta kvalitātes un atbilstības projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām izvērtējumā piesaistītajiem ekspertiem jāatbilst vismaz šādām prasībām:
a) eksperta kompetence un līdzšinējā darba pieredze atbilst pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas tematikai;
b) ekspertam ir vismaz maģistra akadēmiskais grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās zinātnēs;
c) eksperts vērtējumu veic neatkarīgi un nepārstāv projekta iesnieguma iesniedzēja vai sadarbības partnera institūciju, viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs ārvalstu ekspertam personisku vai mantisku ieinteresētību.
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteikto, ka sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas, kuras sastāvā ir sadarbības iestādes pārstāvis, vismaz viens pārstāvis no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un attiecīgās nozares ministrijas pārstāvis (ja attiecināms), sniegto atzinumu. Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumu vērtēšanā atbilstību kvalitātes kritērijiem vērtē vismaz divi piesaistīti ārvalstu eksperti cilvēkresursu attīstības jautājumos. Lai sadarbības iestāde  4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu atlasē nepieciešamiem un piesaistītajiem ārvalstu ekspertiem nodrošinātu atlīdzību par to veikto darbu, panākts risinājums, ka tiks precizētas IZM ar 2021.gada 7.septembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.60 32.§ 1.punktu pieņemtajā informatīvā ziņojuma “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu” tabulā Nr.3 noteiktās administrēšanas izmaksas, samazinot finansējumu IZM par summu 1 600 euro par vienu projekta iesniegumu (viena eksperta atlīdzībai paredzot līdz 800 euro), un par attiecīgu summu palielinot finansējumu Finanšu ministrijai (sadarbības iestādei). Attiecīgi MK protokollēmumā tiek noteikts uzdevums IZM sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām IZM budžeta apakšprogrammā 74.50.00 “Tehniskā palīdzība Atveseļošanas un noturības mehānisma apgūšanai”, paredzot attiecīgu finansējuma pārdali uz 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 80.00.00. “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Eiropas Savienības fonda projekta īstenotājs kā privātpersona (finansējuma saņēmējs) tālāk veic projekta īstenošanu saskaņā ar projekta īstenošanas līgumu, kas ir civiltiesisks līgums. Civiltiesiska līguma ietvaros projekta īstenotājs (finansējuma saņēmējs) veic līgumā noteiktās projekta īstenošanas darbības un to veikšanas ietvaros vienlaikus ir pilnībā atbildīgs par projekta īstenošanas līgumā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu. 

4.2.4.1. pasākuma otrajai kārtai kopējais pieejamais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 6 066 027 euro, ko veido publiskais finansējums 5 762 726 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 4 898 317 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 864 409 euro) un privātais finansējums ne mazāk kā 303 301 euro apmērā.  
4.2.4.1.pasākuma otrās kārtas ietvaros nav plānota elastības finansējuma izmantošana, jo pasākumam sākotnēji plānotais elastības finansējums 1 079 594 eiro apmērā atbilstoši IZM iekšējām finansējuma pārdalēm novirzīts 4.2.2.3.pasākumam "Mācību procesa kvalitātes pilnveide, īstenojot pedagogu profesionālās darbības atbalsta sistēmas attīstību, izglītojamo izcilības aktivitāšu nodrošināšanu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādi pedagogam", lai nodrošinātu metodiskos atbalsta materiālus pedagogiem formālās izglītības iespēju veicināšanai, īpaši STEM priekšmetos, attiecīgi 4.2. prioritātes līmenī kopējais noteiktā elastības finansējuma apjoms nemainās.
Pasākuma otrās kārtas ietvaros viena projekta iesnieguma minimālais finansējums ir  1 213 205 euro, ko veido publiskais finansējums 1 152 545 euro (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 979 663 euro un valsts budžeta finansējums 172 882 euro) un privātais finansējums ne mazāk kā 60 660 euro, savukārt viena projekta iesnieguma maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 2 022 009 euro, ko veido publiskais finansējums 1 920 909 euro (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 632 772 euro un valsts budžeta finansējums 288136 euro) un privātais finansējums ne mazāk kā 101 100 euro. 
Pasākuma otrās kārtas ietvaros maksimālā publiskā finansējuma intensitāte no projekta kopējā attiecināmā finansējuma ir 95 %, (ko veido 85 % Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums un 15 % valsts budžeta finansējums). Minimālā privātā līdzfinansējuma intensitāte ir 5 %.
MK noteikumu projektā tiek noteikts ka nacionālā līdzfinansējuma daļa 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas  īstenošanai nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot to, ka projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs - Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, īstenojot 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projektu un tajā plānotās darbības veiks valstiski nozīmīgu funkciju. 

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības: 
1) ko finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri veiks balstoties uz MK noteikumu 21.2. apakšpunktā minēto līdzdarbības līgumu ar EM vai nozares ministriju, 21.3. apakšpunktā minēto  apliecinājumu  un pamatojoties uz MK noteikumu 17. punktā minētiem sadarbības līgumiem:
a) projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas, tostarp prasmju fonda konceptuālā apraksta, sagatavošana, iepirkuma procedūras dokumentācijas sagatavošana; 
b) prasmju fonda konceptuālā apraksta pilnveide, tostarp prasmju fonda izveidei un darbībai nepieciešamo tiesību aktu, procedūru aprakstu un citu prasmju fonda darbībai nepieciešamo risinājumu, tostarp sadarbības modeļa starp nozares komersantiem un darba ņēmēju organizācijām izstrāde, aprobācija un pilnveidošana;
c) nozares nodarbināto un nozares potenciālā darba spēka prasmju vajadzību apzināšana un kopīga mācību vajadzību un “nākotnes prasmju” nozarē un saistītajās nozarēs redzējuma sagatavošana, kā arī novērtējums par nodarbinātajiem nepieciešamajām mācībām un prasmju attīstības kartējuma izstrāde;
d) mācību un citu nepieciešamo atbalsta pasākumu cilvēkkapitāla attīstībai nozarē īstenošanas plāna izstrāde, kas ietver nozares potenciālā darba spēka sagatavošanu nozares attīstībai, tai skaitā pārkvalificējot citās nozarēs nodarbinātos un esošo nozares darbinieku prasmju pilnveidi, un apstiprināšana;
e) pasākumi sabiedrības informēšanai par projekta mērķiem, norisi un rezultātiem (tai skaitā informācija plašsaziņas līdzekļos, darba grupu, semināru, konferenču, labās prakses un pieredzes apmaiņas un citu pasākumu īstenošana);
f) prasmju fonda partnerības un nozaru pārstāvju savstarpējās sadarbības sekmēšanas pasākumi, tai skaitā darba grupu, semināru, konferenču, pieredzes apmaiņas Latvijā un ārvalstīs un citu pasākumu īstenošana;
g) horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošana;
h) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
i) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana;
2) un darbības prasmju fonda aprobācijai projektā atbalstāmajās nozarēs, ko īsteno prasmju fonda pārvaldītājs, ievērojot MK noteikumu 67. punktā minētos nosacījumus. 4.2.4.1. pasākuma otrajā kārtā atbalstāma ikviena saimniecisko darbību statistiskā klasifikācijā Eiropas Kopienā (saskaņā ar NACE 2.1. redakciju) vai Nozares kvalifikāciju struktūrā definēta  nozare vai apakšnozare, izņemot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā noteiktās nozares. Prasmju fonda pārvaldītājs šo noteikumu izpratnē ir privātpersona, kas ievērojot prasmju fondu partnerības stratēģiskos lēmumus, veic prasmju fonda aprobāciju saimnieciskās darbības veidā par atlīdzību, kuru izmanto savas darbības nodrošināšanai. Prasmju fonda aprobācijas īstenotājs var būt arī pats finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri:
a) mācību un citu atbalsta pasākumu nozares cilvēkkapitāla attīstībai īstenošanas plāna ieviešana, tai skaitā mācību iepirkumu īstenošana, sadarbības ar izglītības iestādēm un citiem mācību pakalpojumu sniedzējiem īstenošana un mācību dalībnieku atbilstības pārbaude un uzskaite;
b) atbalsts komersantu nodarbināto mācībām, nodrošinot komersantu atlasi un komercdarbības atbalsta piešķiršanu komersantiem;
c) atbalsts nozares potenciālā darba spēka piesaistei, organizējot un finansējot publisku pieteikšanos mācībām. 
4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānots atbalsts nozaru vajadzībās balstītām mācībām formālās vai neformālās izglītības ietvaros, kā arī citām mācību aktivitātēm klātienes, tiešsaistes vai hibrīdformā, kas nozarē esošiem darbiniekiem, tai skaitā pašnodarbinātiem, un nozares potenciālajam darba spēkam nodrošina iespēju iegūt vai pilnveidot nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju. Turklāt kā mācību sniedzējs var būt juridiska vai fiziska persona, kas nodrošina mācību pakalpojuma sniegšanu, bet mācību sniedzējs nevar būt pats prasmju fonda pārvaldītājs. 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros ir paredzēts, ka viena persona projekta ietvaros var piedalīties vairākās mācībās (proti, netiek ierobežots dalības reižu skaits iesaistei mācībās, bet MK noteikumos ir noteikts, ka viena projekta ietvaros mācībās jāiesaista vismaz 1 580 nodarbinātas personas (unikālas personas)). 
IZM vērtējumā fakts, ka projekta ietvaros viena persona var atkārtoti piedalīties vairākās mācībās, neapdraud 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas uzraudzības rādītāju sasniegšanu, bet nodrošinās mērķtiecīgu un efektīvu mācību īstenošanu, ļaujot vienai personai saņemt atbalstu mācību cikla veidā, lai iegūtu vai pilnveidotu nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju. Turklāt MK noteikumos tiek noteikta prasība, ka mācību izmaksām plāno ne mazāk kā 50 procentus no kopējām projekta iesniegumā apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām. 
d) prasmju fonda budžeta pārvaldība un lietderīgas izmantošanas nodrošināšana atbilstoši prasmju fonda partnerības stratēģiskajiem lēmumiem;
e) jaunu prasmju fonda dalībnieku piesaiste prasmju fondam;
f) pasākumi mērķa grupas piesaistei un iesaistīšanai, tai skaitā publiskas pieteikšanas mācībām organizēšana (ja attiecināms), un informēšanai par projekta mērķiem, norisi un rezultātiem (tai skaitā informācija plašsaziņas līdzekļos, darba grupu, semināru, konferenču, labās prakses un pieredzes apmaiņas un citu pasākumu īstenošana);
g) prasmju fonda īstenoto mācību rezultātu analīze, pasākumu ietekmes uz komersantu vai nozaru attīstību izvērtējumi, tostarp veicot iesaistīto komersantu aptaujas par personām, kuras piedalījās mācībās, lai noskaidrotu iegūto prasmju un zināšanu ietekmi.

Nosacījumi 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas īstenošanai
1)  lai attīstītu publiskā un privātā sektora sadarbības instrumentus prasmju fondu izveidei  (1.punkta atbalstāmā darbība), finansējuma saņēmējs izstrādā un ar IZM:
a) līdz 2026.gada 31.maijam saskaņo ziņojumu par prasmju fonda pilotprojekta rezultātiem un priekšlikumiem tā darbības pilnveidošanai un turpmākai īstenošanai līdz 2029.gadam, ziņojumā ietverot vismaz informāciju par  īstenotajiem mācību un citiem atbalsta pasākumiem, par valsts un privāto līdzieguldījumu proporcionalitāti un dinamiku laika gaitā, sniedzot aprakstu un priekšlikumus prasmju fonda pilotprojekta pilnveidošanai un funkcionēšanai līdz 2029.gadam un ilgtermiņā,  aprakstot sadarbības modeli starp komersantiem un darba ņēmēju organizācijām, tostarp norādot katra lomu un pienākumus, kārtību/procedūru lēmuma pieņemšanai par mācību vajadzībām un citiem atbalsta pasākumiem, un ietverot informāciju par īstenotajiem mācību un citiem īstenotajiem atbalsta pasākumiem, kā arī identificētu un sagatavotu kopīgu mācību vajadzību redzējumu, tostarp “nākotnes prasmēm” nozarē un saistītajās nozarēs, kā arī sniedzot priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā; 
b) līdz 2028.gada 30. jūnijam saskaņo ziņojumu par prasmju fonda pilotprojekta turpināšanu un tā ilgtspējas nodrošināšanu pēc projekta noslēguma, tostarp prasmju fonda kā juridiskas personas reģistrēšanu ar patstāvīgu bilanci un savu bankas kontu/iem,  zīmogu un veidlapām, ietverot komersantu un darba ņēmēju organizāciju tiesības un pienākumus tajā, valsts un privātā līdzfinansējuma nodrošinājuma apjomu un avotu, aktualizētu mācību vajadzību redzējumu, tostarp “nākotnes prasmēm” nozarē un saistītajās nozarēs, nodrošinot ar citiem pasākuma finansējuma saņēmējiem  vienotu redzējumu ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai. 
2) nozares nodarbināto un nozares potenciālā darba spēka prasmju vajadzību apzināšanai un kopīga mācību vajadzību nozarē un saistītajās nozarēs “nākotnes prasmju” redzējuma sagatavošanai (2. punkta atbalstāmā darbība) finansējuma saņēmējs nozares mācību vajadzību prognozēšanā iesaista arī nozares ministriju;
3) mācību un citu nepieciešamo pasākumu plāna izstrādē (3. punkta atbalstāmā darbība) ņem vērā nozares mācību vajadzību redzējumu, un plānā ietver vismaz: 
a) informāciju par nozarē nodarbināto mācību vajadzībām un tā apjomu, kā arī nepieciešamajām mācībām nozares potenciālajam darba spēkam un tā apjomu, tostarp norādot pārskatīšanas /aktualizēšanas biežumu; 
b) procesu un metodes kā plānots piesaistīt un atlasīt mācībās iesaistāmos nozares komersantu darbiniekus, tai skaitā pašnodarbinātos; 
c) mehānismu nozares potenciālā darba spēka piesaistei, informēšanai un sasniegšanai; 
d) informāciju par mācībām plānotā finansējuma sadalījumu, tā proporciju un pārskatīšanas biežumu; 
e) informāciju par mācību īstenotāju gan Latvijā, gan ārvalstīs (ja attiecināms) piesaistes un atlases principiem;
f) informāciju par citiem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem par kuriem vienosies prasmju fonda dalībnieki, to īstenošanai atvēlētajiem resursiem un īstenošanas procesu. 
4) īstenojot mācību pasākumus (4. un 5. punkta atbalstāmā darbība) prasmju fonda pārvaldītājs nodrošina, ka atbalsts netiek sniegts un nav attiecināmas izmaksas:
a) Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) 1. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā noteiktajās nozarēs un 1.panta 1.punkta e) un f) apakšpunktā minētajām darbībām;
b) mācībām darba drošības un aizsardzības jautājumos, kas var ietvert piemēram mācības par ugunsdrošību, apmācībām darbam ar specifisku tehniku vai bīstamām iekārtām, obligātās veselības pārbaudes saistītām apmācībām/ pirmās palīdzības mācībām u.c., ko darba devēji būtu īstenojuši un finansējuši arī bez valsts finansējuma;
c) transportlīdzekļu vadītāju kursiem AM, A1, A2, A, B1, B un BE kategorijas iegūšanai; 
d) mācībām augstākās izglītības studiju programmās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma, bakalaura, maģistra vai doktora diploma ieguvei; 
e) kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros plānotajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;
f) mācībām, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros plānotajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;
5) pirms mērķa grupas iesaistes mācībās, prasmju fonda pārvaldītājs izvērtē katras personas atbilstību iesaistes kritērijiem. Atbilstības pārbaudē prasmju fonda pārvaldītājs sadarbojas ar prasmju fonda dalībniekiem - komersantiem vai sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai pārbaudītu katras personas nodarbinātības statusu.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas un to robežlielumi
Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, izņemot projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas, tostarp prasmju fonda konceptuālā apraksta un iepirkuma procedūras dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, no šo noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas. Sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līgumu noslēgšanas. Prasmju fonda pārvaldītājam izmaksas ir attiecināmas no līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, ja prasmju fonda pārvaldītāja darbības veiks finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris vai no dienas, kas noslēgts pakalpojuma līgums, ja prasmju fonda pārvaldītāja darbības nodrošina, piemērojot ārpakalpojuma nosacījumus. Savukārt komersantam paredzētās mācību apguves izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad pieņemts lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu. Turklāt MK noteikumos ir noteikts, ka mācību iepirkumus organizē prasmju fonda pārvaldītājs.
Finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partneriem tiek plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
- projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas, tostarp prasmju fonda konceptuālā apraksta un iepirkuma procedūras dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;
- personāla izmaksas (izņemot virsstundas), kas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas un nepārsniedz CSP noteikto vidējo darba samaksu attiecīgās kategorijas personālam;
- jaunu darba vietu radīšanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
- finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla iekšzemes un ārvalstu komandējumu un darba braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta mērķi. Tiek paredzēta iespēja arī ārvalstu komandējumiem ievērojot to, ka prasmju fondi Latvijā ir jauna iniciatīva un pieļaujama pieredzes gūšana un sadarbības attīstība ar citām valstīm, kurās jau sekmīgi darbojas prasmju fondi, kā piemēram, Dānija vai Itālija.
- personāla transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), kas ir daļa no iekšzemes komandējumu vai darba braucienu izmaksām;
- ar semināru, darba grupu, konferenču, labās prakses, pieredzes apmaiņas Latvijā un ārvalstīs,  un citu informatīvo pasākumu organizēšanu, īstenošanu un dalību saistītās izmaksas;
- ar prasmju fonda mācību un citu atbalsta pasākumu vajadzību identificēšanu saistīto pētījumu vai izpētes veikšanas izmaksas;
- projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas;
- horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulka, ergoterapeita, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai pasākumos iesaistītajām mērķa grupas personām.
Prasmju fonda pārvaldītājam tiek plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
- personāla izmaksas (izņemot virsstundas), kas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas un nepārsniedz CSP noteikto vidējo darba samaksu attiecīgās kategorijas personālam;
- jaunu darba vietu radīšanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
- personāla iekšzemes un ārvalstu komandējumu un darba braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta mērķi. Tiek paredzēta iespēja arī pārvaldītāja personālam pēc nepieciešamības doties ārvalstu komandējumos, lai apgūtu citu valstu labo praksi vai apmainītos pieredzē ar citām valstīm, piemēram, Dāniju. 
- personāla transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), kas ir daļa no iekšzemes komandējumu vai darba braucienu izmaksām;
- informatīvo kampaņu un jauno prasmju fondu dalībnieku piesaistes un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu izmaksas, tai skaitā semināriem, izstādēm, drukātiem materiāliem, kā arī informācijas ievietošanai reģionālajos plašsaziņas līdzekļos;
-nozares potenciālā darba spēka mācību apguves izmaksas;
- īstenoto mācību pasākumu ietekmes izvērtējuma izmaksas.
Vienlaikus MK noteikumos noteikts, ka ja prasmju fonda pārvaldnieka darbības īsteno pats finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri, finansējuma saņēmējs nodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšanu, ievērojot to, ka šādā gadījuma minēto izmaksu segšana ir uzskatāma par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partneriem.
Finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla, kā arī prasmju fonda pārvaldītāja iekšzemes komandējumu izmaksas un transporta pakalpojumu izmaksas plānots segt atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"  un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai" un metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai". 
Pasākuma otrās kārtas ietvaros komersantam ir attiecināmas mācību apguves izmaksas tā nodarbināto mācībām. Attiecināmas ir gan Latvijā, gan ārvalstīs īstenotas mācības un mācību apguves izmaksas ietver visas ar mācību norisi saistītās izmaksas, piemēram, lektoru izmaksas, mācību telpu nodrošinājumu,  mācību materiālu izmaksas, nodarbināto ceļa un dzīvošanas izmaksas u.c. Vienlaikus MK noteikumos ir noteikts, ka mācību iepirkumus organizē prasmju fonda pārvaldītājs, attiecīgi ar mācību iepirkumu dokumentācijas sagatavošanu saistītie izdevumi ir prasmju fonda pārvaldītāja izmaksas.
MK noteikumos tiek paredzēts, ka projekta mērķu un darbību īstenošanai var piemērot ārpakalpojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu iepirkuma procedūru, nepieciešamības gadījumā piemērojot arī sociāli atbildīgu iepirkuma procedūru.
4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros noteikti šādi izmaksu ierobežojumi no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām: 
- projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas nepārsniedz 50 000 euro; 
- semināru, darba grupu, pieredzes apmaiņas, konferenču un informatīvo pasākumu izmaksas nepārsniedz 10 procentus; 
- mācību izmaksām jābūt ne mazāk kā 50 procenti.
IZM kā Eiropas Savienības struktūrfondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) ir izvērtējusi iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas noteikumu projektā minētajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām un secinājusi, 4.2.4.1.pasākuma otrajā kārtā ir pārāk plašs attiecināmo darbību un izmaksu klāsts, un atbalstāmo jomu specifika, līdz ar to vienkāršotās izmaksas nav efektīvi un lietderīgi piemērot. Vienlaikus, projekta ieviešanas laikā atbildīgā iestāde vērtēs vai, pamatojoties uz projekta datiem, projekta īstenošanas laikā var izstrādāt vienkāršotās izmaksas metodikas piemērošanu.
Tāpat tika vērtēta iespēja piemērot vienkāršoto izmaksu metodi projekta tiešajām attiecināmām projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, tomēr ievērojot plānoto projektu specifiku un ņemot vērā, ka tas paredz inovatīvu risinājumu ieviešanu Latvijas darba spēka sagatavošanā, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām nav iespējams piemērot vienkāršoto metodi, jo nav līdzvērtīgu  datos balstītu aprēķinu uz iepriekšējo ES struktūrfondu apmācību programmu. MK noteikumu projektā noteikts, ka finansējuma saņēmēja projekta vadības un finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla izmaksas plāno kā faktiskās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, vienlaikus nosakot, ka personāla atlīdzības izmaksas nepārsniegs CSP noteikto vidējo darba samaksu attiecīgās kategorijas personālam.
Papildu tam MK noteikumos tiek noteikts, ka 4.2.4.1.pasākuma otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 30 % no projektam piešķirtā publiskā finansējuma, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ja finansējuma saņēmējs iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā avansa pieprasījumu un plānotā avansa apjoma pamatojumu.
Tāpat MK noteikumos noteikts, ka projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata.

Finansējuma saņēmēja pienākumi 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas īstenošanā: 
1. Iegūt un uzkrāt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā: 
1.1. informāciju par komersantu, kurā nodarbināts mācībās iesaistītais darbinieks (nosaukums, reģistrācijas numurs, komersanta pārstāvētā nozare saskaņā ar NACE 2.1. red., komersanta statuss);
1.2. datus ar mācībās iesaistīto darbinieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un vecuma (vārds, uzvārds, personas kods, mācību vai atbalsta pasākumu nosaukums, mācību sākuma un beigu datums, darbinieka amats);
1.3. datus par projekta ietekmi uz sasniedzamajiem rezultāta rādītājiem; 
1.4. datus par šo mērķa grupu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1057, ar  ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
1.5. datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju - pasākumu, kuros nodrošināta vides un satura piekļūstamība personām ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem, skaits (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti);
2. Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc sadarbības līguma noslēgšanas iesniegt un saskaņot sadarbības iestādē procedūras aprakstu (iekšējo kārtību), kurā ir noteikta kārtība, kā prasmju fonda pārvaldītājs nodrošinās komercdarbības atbalsta piešķiršanu komersantam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, tostarp paredzot strīdu izskatīšanas kārtību, kas piemērojama atbilstoši Civilprocesa likumam;
3. Iegūt un uzkrāt mācībās iesaistīto dalībnieku sniegto novērtējumu apkopojumu par mācībās iegūto prasmju un zināšanu ietekmi;
4.  Ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievietot savā tīmekļa vietnē aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu un sniegtajām mācībām;  
5. Pēc atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes pieprasījuma sniegt informāciju un pamatojošos dokumentus par projekta ieviešanas gaitu, tostarp par mācību un citu nepieciešamo atbalsta pasākumu cilvēkkapitāla attīstībai nozarē īstenošanas plāna izpildi, sniedzot informāciju par nozarē nodarbināto un nozares potenciālā darba spēka mācībām un to apjomu;
6. Reizi gadā sniedz pārskatu Ekonomikas ministra izveidotajai Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijai par prasmju fonda ietvaros īstenotajām nozarē nodarbināto un nozares potenciālā darba spēka mācībām un to rezultātiem;
7. Pirms komersanta pieteikuma izskatīšanas pārbaudīt un novērst interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas risku, kā arī visā projekta īstenošanas laikā nodrošināt pārbaužu dokumentēšanu un apliecinājuma parakstīšanu par interešu konflikta neesību, ja nepieciešams, novēršot identificētos riskus vai konstatēto interešu konfliktu; 
8. Veikt un dokumentēt pārbaudes komersantu līmenī, saglabājot veiktā izvērtējuma pamatojumu, tostarp:
a) par komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu, kā arī pārliecināties, ka apmācāmais ir komersanta darbinieks; b) par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanu; c)par sasniegtos rādītājus un mērķus pamatojošo dokumentāciju un datu ticamību;
9. Elektroniski parakstīt objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu (3. pielikums). Šis pienākums attiecas uz visiem, kas iesaistās lēmuma pieņemšanas procesā par komercdarbības atbalsta piešķiršanu komersantam. Apliecinājumu paraksta pirms pieteikuma izskatīšanas; 
10. Ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam iesniegt sadarbības iestādē iekšējās kontroles sistēmas aprakstu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, ietverot tajā: 
10.1. pasākumus interešu konflikta riska kontrolei atbalsta piešķiršanas procedūrā un publiskajos iepirkumos, ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2024/2509) 61. pantu; 
10.2. pasākumu aprakstu aizliegtās vienošanās riska kontrolei; 
10.3. pasākumu aprakstu krāpšanas un korupcijas risku novēršanai; 
10.4. procedūras aprakstu dubultā finansējuma situācijas identificēšanai un novēršanai, tostarp no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem; 
10.5. aprakstu, kā darbiniekiem jārīkojas, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām korporatīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību; 
10.6. ētikas kodeksu; 
10.7. ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīvajiem vai kriminālpārkāpumiem; 
10.8. iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumu aprakstu par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.
Kā arī tiek paredzēts, ka finansējuma saņēmējs var noslēgt līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, lai nodrošinātu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformas un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (turpmāk -2.3.1.4.i. investīcija) pasākumā izstrādātās individuālo mācību kontu platformas lietošanu mērķa grupai. Minētās platformas mērķis ir aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju, kas nodrošinātu drošu, efektīvu un kvalitatīvu pieaugušo izglītības pakalpojumu piedāvājuma pārvaldību, tai skaitā vienotu kontaktpunktu, lai nodrošinātu informācijas par personas mācību rezultātiem uzglabāšanu un mācību piedāvājuma saņemšanu, kā arī fiziskām personām nodrošinātu piekļuvi savai izglītības pakalpojumu saņemšanas vēsturei individuālajā mācību kontā. Turklāt saskaņā ar reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punktu “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” platformu ilgtermiņā plānots izveidot par valsts sistēmas sastāvdaļu, kas būtu kā vienotais publiskas informācijas kontaktpunkts par pieaugušo izglītību.
11. Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc sadarbības līguma noslēgšanas izstrādāt un prasmju fonda partnerībā apstiprināt mācību un citu nepieciešamo atbalsta pasākumu cilvēkkapitāla attīstībai nozarē īstenošanas plāns, kā arī uzsākt mācību īstenošanu.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projektu uzraudzībai IZM kā atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem. Papildu tam MK noteikumi paredz, ka finansējuma saņēmējs reizi gadā sniedz pārskatu Ekonomikas ministra izveidotajai Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijai par prasmju fonda ietvaros īstenotajām nozarē nodarbināto un nozares potenciālā darba spēka mācībām un to rezultātiem. Attiecīgi Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija nodrošina projekta īstenošanas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas analīzi un novērtē to ietekmi uz nacionālajos un starptautiskajos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu. Ar nacionāliem un starptautiskiem dokumentiem tiek saprasts gan NAP 2027, gan IAP 2027 un ES padomes rekomendācijas Latvijai.
Papildus tam, lai nodrošinātu projekta stratēģisku uzraudzību, tostarp attiecībā uz MK noteikumu 20. punktā noteikto prasmju fondu ilgtspējas nodrošināšanu, MK noteikumos tiek noteikts ka finansējuma saņēmējs sākot ar 2026. gadu, reizi gadā informē Cilvēkkapitāla attīstības padomi par projektā sasniegto progresu un turpmāko rīcību prasmju fonda pilotēšanā, kā arī tā darbības un finansēšanas modeļa ilgtspēju. 
4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros attiecībā uz MK noteikumu 20. punktā iekļauto ilgtspējas nosacījumu nav paredzēta projekta pēcurzaudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 65.panta 2.punktu.
Tāpat, ņemot vērā, ka plānotie prasmju fondu izmēģinājuma projekti ir daļa no Latvijas Atveseļošanas fonda plāna 2.3.1. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” (mērķa rādītājs Nr. 59), finansējuma saņēmējam pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma būs jāsniedz informācija IZM Atveseļošanas fonda plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības attīstībai” reformas un rādītāju uzraudzības padomei vai jāpiedalās tās sēdē, ja tas būs nepieciešams.

Novērtējums par komercdarbības atbalstu pasākumā un ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu un saņemšanu saistītie nosacījumi
4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projektu ietvaros komercdarbības atbalsta sniegšana ir paredzēta projektu gala labuma guvēju – komersantu līmenī. Tiek plānots, ka prasmju fonda pārvaldītājs atbilstoši komersanta pieprasījumam sniedz finanšu atbalstu komersantam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Komercdarbības atbalsta apjoma piemērošana var būt atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram pieejamais de minimis atbalsta apmērs, izrietoši no attiecīgās regulas darbību vai nozaru ierobežojums. Attiecīgi, lai komersants pieteiktos mācībām, šo faktoru analītika ir būtiska turpmākai komercdarbības atbalsta saņemšanai. Šo noteikumu ietvaros saņemto de minimis atbalstu piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 2.punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100%.
Prasmju fonda pārvaldītājs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas komersantam pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas brīža piešķirto de minimis atbalstu viena vienota komersanta līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota komersanta līmenī. Kopā trīs gadu periods   saprotams ar laika periodu no konkrēta brīža, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam brīdim, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2025.gada 20.augusts, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2028.gada 20.augustam.
Prasmju fonda pārvaldītājs  lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu. Lēmuma pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.
Vērtēšanas komisiju locekļi, eksperti, novērotāji un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti darba devēju pieteikumu vērtēšanas procesā, paraksta noteikumu projekta 3. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu, apliecinot, ka nepiedalīsies komersantu pieteikumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā un vērtēšanas komisijas sēdēs, kurās tiks apstiprināti komersantu pieteikumi. Apliecinājumu paraksta pirms komersantu pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu finansējuma saņēmējs glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2024/2509 133. pantam.
Komersants, kas nepiekrīt prasmju fonda pārvaldītāja lēmumam par neatbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, ir tiesīgs iesniegt pretenziju prasmju fonda pārvaldītājam. Ja vienošanās netiek panākta, komersants var celt prasību tiesā saskaņā ar Civilprocesa likumu.
Lai mazinātu interešu konfliktu lēmuma pieņemšanā, MK noteikumi paredz prasību finansējuma saņēmējam izstrādāt procedūras aprakstu (iekšējo kārtību), kurā ir noteikta kārtība, kā prasmju fonda pārvaldītājs nodrošinās komercdarbības atbalsta piešķiršanu komersantam, kā arī pirms komersanta pieteikuma izskatīšanas pārbaudīt un novērst interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas risku.

Komercdarbības atbalsta sniegšana finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partneriem projekta ietvaros.
Noteikumu projektā kā projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs noteikta biedrība vai nodibinājums, kas apvieno vienas nozares komersantus un kas ar Ekonomikas ministriju vai citu nozares ministriju kā tā sadarbības partneri ir noslēgusi līdzdarbības līgumu par pārvaldes uzdevuma, kas ir tieši saistīts ar sociālajā dialogā balstītu sistēmas nozares cilvēkresursu konkurētspējas attīstībai ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai tautsaimniecības attīstības vajadzībām attīstību, īstenošanu.
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pantam biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. 
Attiecīgi noteikumu projekts paredz līdzdarbības līguma noslēgšanu starp biedrību kā projekta iesniedzēju (pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmēju) un attiecīgās nozares ministriju kā sadarbības partneri, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos pilnvarošanas un līdzdarbības līguma slēgšanas nosacījumus. Papildus tam noteikumu projekts paredz iespēju līdzdarbības līguma noslēgšanai starp sadarbības partnera - biedrību vai nodibinājumu, kas pārstāv un īsteno darba devēju darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses un attiecīgās nozares ministriju (attiecināms, ja tiek piesaistīts MK noteikumu 16.punktā minētais sadarbības partneris) un paredz pienākumu projekta iesniedzējam iesniedzot projekta iesniegumu sadarbības iestādē  iesniegt arī  līdzdarbības līgumu, kas noslēgts starp nozares ministriju vai Ekonomikas ministriju un sadarbības partneri, kas minēts MK noteikumu 16. punktā. Līdzdarbības līgums ir publisko tiesību līgums valsts pārvaldes jomā ar ko tiešās pārvaldes iestāde privātpersonu var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, nodrošinot sabiedrības iesaisti, un neparedzot pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu. Attiecīgajā līdzdarbības līgumā tiks noteikts abu pušu iesaistes pārvaldes uzdevuma izpildē apmērs. Līdzdarbības līgumu slēdz, izpildot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos priekšnoteikumus un ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu (https://likumi.lv/ta/id/267073-kartiba-kada-tiesas-parvaldes-iestades-sledz-un-publisko-lidzdarbibas-ligumus-ka-ari-pieskir-valsts-budzeta-finansejumu-privatp).
Līdzdarbības līguma ietvaros nododamais pārvaldes uzdevums tieši izriet no iestādes darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un veicamajiem uzdevumiem, tā, piemēram, Ekonomikas ministrijas nolikumā  (Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumi Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”) un Satiksmes ministrijas nolikumā (Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums”) ir noteikta funkcija izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku noteiktās nozarēs. Līdzdarbības līguma ietvaros finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneris īstenos Ekonomikas ministrijas nolikuma 5.6.apakšpunktā noteikto uzdevumu, t.i. informē sabiedrību par nozares politiku un Ekonomikas ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, iesaista sabiedrības pārstāvjus lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar nozares politikas izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu; un attiecīgi Satiksmes ministrijas nolikuma 6.11.apakšpunktā noteikto uzdevumu - informē sabiedrību par attiecīgās nozares politiku un Satiksmes ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.
Finansējuma saņēmējs un MK noteikumu 16.punktā minētais sadarbības partneris (ja attiecināms), īstenos MK noteikumu 24.punktā minētās projektā atbalstāmās darbības, kas tiks veiktas balstoties līdzdarbības līgumu, kas noslēgts ar Ekonomikas ministriju vai citu nozares ministriju, un tās īstenos negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējs īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, un MK noteikumu 16.punktā minētais sadarbības partneris īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta īstenošanas personāls, tiem sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas (personāla atlīdzības izmaksas nepārsniegs CSP noteikto vidējo darba samaksu attiecīgās kategorijas personālam). Finansējuma saņēmējam projektā būs starpnieka (koordinējošā) loma, tas negūs labumu sev.
Ekonomikas ministrija vai cita nozares ministrija, ar ko attiecīgajam finansējuma saņēmējam būs līdzdarbības līgums, ir tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nozares politikas izstrādi un īstenošanu, pēc savas būtības nav saimnieciskās darbības veicējs, jo darbības par atlīdzību neveic vai veic tikai atsevišķos gadījumos nebūtiskā apjomā pret valsts budžeta izdevumiem pamatdarbības nodrošināšanai (piem. Ekonomikas ministrijas darbības nodrošināšanai 2024.gada valsts budžeta finansējums izdevumu segšanai ir 10,09 milj. euro, bet ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumu veidiem ir 80 tūkst. euro jeb 0,07%, Finanšu ministrijas 2024.gada valsts budžeta izdevumi ir 19,07 milj. euro, bet pašu ieņēmumu nav vispār, IZMi valsts budžeta izdevumi darbības nodrošināšanai ir 6,83 milj. euro, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem ir 172 tūkst. euro jeb 3%.
Vienlaikus projekta iesniedzējam (finansējuma saņēmējam) projekta īstenošanā kā sadarbības partneris jāiesaista arī biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses/  tiesību un interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī un kas darbojas saskaņā ar Arodbiedrību likumu. Atbilstoši Arodbiedrību likumā noteiktajam (12.pants) arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses a) ir tiesības veikt kolektīvas pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām; b) ir tiesības piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par šiem projektiem, ja tie skar vai var skart strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses; c) ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām savu funkciju pildīšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju; d) tās savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv un aizstāv savu biedru tiesības un intereses. Turklāt arodbiedrību likuma 15.pants paredz arodbiedrību pārstāvību sociālajā dialogā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, kas īstenojama, pamatojoties uz arodbiedrību vienošanos ar darba devējiem, darba devēju organizācijām vai to apvienībām.
Attiecīgi MK noteikumu 15.2. apakšpunktā minētais sadarbības partneris - biedrība un nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju intereses, projektā veicot MK noteikumu 24.punktā minētās darbības, veiks tikai tās darbības, kas tam izriet no Arodbiedrību likuma 12. un 15. pantā noteiktām funkcijām un darbībām, un ir paredzētas lai projektā izstrādātu stratēģisku sociālā dialogā balstītu Latvijai atbilstošu prasmju fondu darbības un finansēšanas modeli. Turklāt projektā paredzētos uzdevumus attiecīgais partneris nodrošinās ar saviem cilvēkresursiem, tiem sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas (personāla atlīdzības izmaksas nepārsniegs CSP noteikto vidējo darba samaksu attiecīgās kategorijas personālam), attiecīgi kas nav paredzētas kā darbības ar saimniecisku raksturu.  Vienlaikus MK noteikumu 21.2.apakšpunkts paredz prasību finansējuma saņēmējam iesniedzot projektu sadarbības iestādē, iesniegt arī apliecinājumu, ka šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētais sadarbības partneris darbojas saskaņā ar Arodbiedrību likumu un sadarbosies projekta īstenošanā, veicot Arodbiedrību likuma 12. un 15. pantā noteiktos uzdevumus.
Ievērojot augstāk izvērsto skaidrojumu, projekta finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri, īstenojot no projekta finansējuma MK noteikumu 24. punktā minētās atbalstāmās darbības īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu,  t.i. projekta ietvaros finansējuma saņēmējam nav atļauta darbību īstenošana par atlīdzību (piemēram, mācību īstenošana projekta gala labuma guvējiem) un nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Minētais attiecīgi noteikts MK noteikumu projekta 13.punktā.

Projektā paredzētā prasmju fonda aprobācija, kā arī mācību un citu atbalsta pasākumu nozares cilvēkkapitāla attīstībai īstenošanas plāna ieviešana var tikt nodrošināta, piemērojot atklātu, caurspīdīgu, nediskriminējošu, konkurenci nodrošinošu publiskā iepirkuma procedūru, izslēdzot ekonomisko priekšrocību par prasmju fonda pārvaldības darbībām.  Finansējuma saņēmējs, saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru, piesaistīs pakalpojuma sniedzēju - prasmju fonda pārvaldītāju, kas atbilst publiska iepirkuma principiem, tādējādi tiks izslēgts komercdarbības atbalsts pakalpojumu sniedzēju līmenī.
Vienlaikus MK noteikumos tiek paredzēta iespēja, ka prasmju fonda aprobāciju var īstenot pats finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri. Gadījumā, ja darbības prasmju fonda aprobācijai īsteno pats finansējuma saņēmējs, tad prasmju fonda pārvaldītājs un attiecīgās darbības ir pakļautas komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Tādējādi MK noteikumos noteikta prasība, ka finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partneriem jānodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto izmaksu grāmatvedības uzskaiti, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšanu, tostarp, nodalot izmaksas un darbības, kas paredzētas saskaņā ar līdzdarbības līgumu, no tām, kas paredzētas prasmju fonda aprobācijai, īpaši, ja prasmju fonda pārvaldītāja darbības īsteno pats finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris.

Attiecīgi projekta iesniedzējam iesniedzot projekta iesniegumu sadarbības iestādē ir jābūt skaidram lēmumam, kuru no iespējamiem risinājumiem prasmju fonda pārvaldītāja izvēlē tas piemēros, proti, prasmju fonda pārvaldītāju izvēlēsies saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru vai publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem, vai arī prasmju fonda aprobāciju īstenots pats sadarbībā ar tā sadarbības partneriem saimnieciskās darbības veidā. Ja prasmju fonda pārvaldītājs būs pats finansējuma saņēmējs, tam jāņem vērā, ka Komisijas Regula 2023/2831 nosaka limitu 300 000 euro apmērā slīdošā trīs gadu periodā viena vienota komersanta līmenī. Sadarbības iestāde apstiprinot projekta iesniegumu apstiprinās maksimālo iespējamo komercdarbības atbalsta summu finansējuma saņēmēja vai tā sadarbības partneriem. Vienlaikus finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partnerim ir tiesības projekta īstenošanas laikā mainīt šo noteikumu 25. punktā minēto darbību prasmju fonda aprobācijai īstenošanas veidu – sākotnēji šo noteikumu 25. punktā minētās darbības  īstenot pašam ar savu personālu un projekta īstenošanas laikā lemt par šo noteikumu 25. punktā minēto darbību nodrošināšanu, piemērojot ārpakalpojuma nosacījumus, un otrādi.
Attiecīgi MK noteikumi paredz, ka sadarbības iestāde lemj par atbilstošām izmaiņām de minimis atbalsta piešķiršanā, ja projekta īstenošanas laikā tiek mainīts prasmju fonda aprobācijas darbības īstenošanas veids, turpmāk projektā to nodrošinot, piemērojot ārpakalpojuma nosacījumus vai attiecīgi īstenojot pašam finansējuma saņēmējam un tā partneriem ar savu personālu. Attiecīgi tiek veikti grozījumi finansējuma saņēmēja noslēgtajā līgumā ar sadarbības iestādi.
Ievērojot augstāk sniegto skaidrojumu,  situācijā, ja finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri īsteno šo noteikumu 25. punktā minētās darbības prasmju fonda aprobācijai saimnieciskās darbības veidā par atlīdzību, minēto darbību un to īstenošanas izmaksu segšana ir uzskatāma par komercdarbības atbalstu.

4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros atbalstu var saņemt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts sīks (mikro), mazs, vidējs vai liels komersants uz ko nav attiecināmi Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 22. pantā noteiktie izslēgšanas nosacījum. 
Finansējuma saņēmējs izvērtē komersantus Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem. Minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas saņemšanas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļa vietnē sadaļā “Lēmumi”;

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms
		79.2 pants. Terorisma finansēšana
		79.3 pants. Teroristu grupa
		79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
		79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
		79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
		89.1 pants. Noziedzīga organizācija
		154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
		177. pants. Krāpšana
		177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
		178. pants. Apdrošināšanas krāpšana
		179. pants. Piesavināšanās
		184. pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
		190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai
		195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
		198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
		199. pants. Komerciālā uzpirkšana
		218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
		320. pants. Kukuļņemšana
		321. pants. Kukuļa piesavināšanās
		322. pants Starpniecība kukuļošanā
		323. pants. Kukuļdošana
		326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos
		326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
		326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
		326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Darba devējs un finansējuma saņēmējs, ievērojot Komisijas regulas Nr. 2023/2831, 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu var kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī var kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.
Ja darba devējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu.

Sinerģija, papildinātība un demarkācja ar citiem pasākumiem 
4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija, saturiski savstarpēji papildinošs atbalsts, kā arī nepārklāšanās ar Ekonomikas ministrijas atbildībā esošiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" pirmās kārtas ietvaros paredzētajiem atbalsta pasākumiem darba devējiem savu darbinieku prasmju pilnveidei saskaņā ar konkrētu uzņēmumu vajadzībām, t.i. to pasūtītām nodarbināto mācībām, kas ir vērstas uz konkrētā uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību attīstību. MK noteikumos tiek noteikts, ka ja komersants saņem atbalstu 4.2.4.1.pasākuma pirmās kārtas ietvaros, komersants kopā ar pieteikumu iesniedz finansējuma saņēmējam apliecinājumu, ka pasākuma otrās kārtas ietvaros tā darbiniekam netiek paredzēts atbalsts tādām mācībām, kas apgūtas 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" pirmās kārtas ietvaros.
Tāpat jāatzīmē, ka 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas ietvaros netiek noteikti ierobežojumi dalībai mācībās personām, kuras pēc savas iniciatīvas būs saņēmušas mācību atbalstu kādā no IZM atbildībā esošajiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākumiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, kā piemēram, 4.2.4.2. pasākumā "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai", kur atbalsts pieejams ikvienam nodarbinātam Latvijas iedzīvotājam to prasmju paaugstināšanai un profesionālās kvalifikācijas ieguvei vai pārkvalifikācijai, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti un kapacitāti, pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinātu nodarbināto spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, tādējādi nodrošinot nodarbināto noturību darba tirgū, kā arī līdzdalības palielināšana pieaugušo izglītībā un pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzības sistēmas izveide. Arī 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitrālitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākuma "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" (turpmāk - 6.1.1.5 pasākums) ietvaros atbalstu saņēmušās personas varēs pretendēt uz mācību atbalstu 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projektā. Jāatzīmē 6.1.1.5. pasākums ir vērsts uz konkrētu nozaru, t.i., kūdras ieguves nozares, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas nozares, transporta nozares transformācijai nepieciešamo prasmju apguvi un kvalifikāciju iegūšanai, turklāt ir vērsts uz klimatneitralitāti, jaunu "zaļāku" un augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un preču ražošanas virzienu attīstību un paredz atbalstu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona iedzīvotājiem.
Tāpat 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projekti nodrošinās savstarpēju papildinātību ar 2.3.1.4.i. investīciju, kur paredzēts nodrošināt personu digitālo prasmju attīstību, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju izveidot savu mācību kontu. 
2.3.1.4.i. investīcijas projektā uzsākta individuālo mācību kontu pieejas attīstība, izveidota prasmju pārvaldības platforma - https://stars.gov.lv, ko 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas finansējuma saņēmēji noslēdzot līgumu ar VIAA varēs izmantot personu datu uzkrāšanai. 
Lai arī nodarbināto mācībām atbalsts ir pieejams dažādos atbalsta pasākumos (gan IZM, Ekonomikas ministrijas, gan arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajos pasākumos), plaši pieejamais mācību piedāvājums pirmšķietami neietekmē MK noteikumu 5.1.apakšpunktā noteiktā iznākuma rādītāja (4 740 unikālās personas) sasniegšanu, ievērojot, to ka to ietvaros tiek nodrošināta mācību atbalsta papildinātība. Turklāt jāņem vērā, ka nodarbināto skaits Latvijā 2023. gadā bija 884,2 tūkstoši (vecumā no 15 līdz 74 gadiem), un EM darba tirgus prognozes [1] liecina, ka tuvākajos gados pārkvalifikācija un mūsdienīgu prasmju apguve būs nepieciešama vairāk kā 400 000 Latvijas nodarbināto. Vienlaikus laikā, kad tik uzsākta 4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projektu īstenošana, daļa no šobrīd īstenošanā esošajiem pasākumiem jau būs noslēguma fāzē, piemēram, 2.3.1.4.i. investīciju, kuras īstenošanas noslēgsies 2026. gada II.ceturksnī.

ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam papildinājumā noteiktais finansējuma intervences kods atbilstoši šo noteikumu atbalstāmajām darbībām ir 151 (atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)), finansējums plānots granta veidā un tā ESF+  apjoms ir 4 898 317 euro. 4.2.4.1. pasākuma otrajā kārtā nav paredzēta mērķauditorijas atlase pēc teritorijas (gender mainstreaming), ar ESF+ finansējuma apjomu 4 898 317 euro.
Vienlaikus ievērojot to, ka ES Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam papildinājumā ESF+ sekundārās tēmas ietvaros 4.2.4.1.pasākuma 2.kārtai ir noteikts ESF+ sekundārās tēmas intervences kods Nr.10 "Eiropas Semestrī apzināto problēmu risināšana [Ieskaitot valsts reformu programmas, kā arī attiecīgos valstij adresētos ieteikumos]" ar ESF+  apjomu - 4 408 485 euro un ir noteikts ESF+ sekundārās tēmas intervences kods Nr.1 "Veicināt zaļās prasmes un darbavietas un zaļo ekonomiku" - 489 832 euro, investīciju rezultātā attīstot sociālajā dialogā balstītu sistēmu nozares uzņēmumā nodarbināto, tai skaitā, pašnodarbināto un nozares potenciālā darba spēka prasmju attīstībai ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām  tiks veicināta rekomendāciju ieviešana un identificēto problēmu risināšana. 
4.2.4.1. pasākuma otrās kārtas projektiem nebūs tieša ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, jo pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, neradīs kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma otrās kārtas īstenošana neradīs piesārņojumu un neradīs kaitējumu vides ekosistēmai.

[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment