Anotācija

1) pašlaik spēkā esošajā tiesību akta redakcijā nav iekļautas atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20.jūnija regulu 2019/1157/ES par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (Dokuments attiecas uz EEZ);
2) pašlaik spēkā esošā tiesību akta normas paredz tikai personīgu uzturēšanās dokumentu pieprasīšanu, personām ierodoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 32.pantā noteiktajam līdz 2022.gada 30.jūnijam personas pieteikumus var iesniegt pa pastu, tādējādi samazinot klātienes apmeklējumu skaitu. Ievērojot to, ka šāda pieteikumu iesniegšanas kārtība ir spēkā jau divus gadus - no 2020.gada jūnija un samazina administratīvo slogu uzturēšanās tiesību pieprasītājiem, kā arī iestādei, turklāt Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos veicina epidemioloģisko drošību, būtu lietderīgi to saglabāt arī turpmāk;
3) tiesību akta pielikumā esošajā uzturēšanās tiesību pieprasīšanas pieteikumā norādītā dzīvesvietas klasifikācija neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā norādītajai klasifikācijai. 

Projektā:
1) izslēgtas normas, kas noteica Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem izsniedzamo uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu saturu, aizstājot tās ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regulu 2019/1157/ES par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (Dokuments attiecas uz EEZ). Projektā minētie dokumenti definēti kā Savienības pilsoņu dokumenti (reģistrācijas apliecības un uzturēšanās atļaujas), izmantojot Imigrācijas likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktā un Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā lietoto saīsinājumu "Savienības pilsonis", kas attiecas gan uz Eiropas Savienības dalībvalstu, gan Eiropas Ekonomikas zonas valstu, gan Šveices Konfederācijas pilsoņiem;
2) paredzēta iespēja Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem pieteikumus uzturēšanās dokumentu saņemšanai atsūtīt pa pastu vai elektroniski. Lai personām, kuras vēlētos iesniegt pieteikumu, izmantojot elektronisko adresi, atvieglotu pieteikuma iesniegšanas procedūru, paredzēts izstrādāt elektronisko pieteikuma anketas veidlapu, kas pieejama e-adresē. Projektā paredzēta arī iespēja pieteikties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavotā lēmuma saņemšanai uz elektroniskā pasta adresi, parakstītu ar drošu elektronisko  parakstu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sagatavoto lēmumu saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta 1. daļu prioritāri paziņos e-adresē, ja personai tāda būs izveidota;
3) ievērojot to, ka dokumentu iesniegšana paredzēta attālināti - pa pastu vai elektroniski, atcelta prasība uzrādīt ceļošanas dokumenta oriģinālu, bet iesniegt tā kopiju. Dokumenta oriģināla pārbaude tiks veikta, personai ierodoties saņemt uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu. Ceļošanas dokumenta kopiju paredzēts iesniegt arī pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas gadījumā, jo personas rīcībā var nebūt tā ceļošanas dokumenta, kas iesniegts, pieprasot reģistrācijas apliecību, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nevar saņemt informāciju par ārvalstī izsniegtu dokumentu, ja vien persona pati neinformē par to;
4) veikti precizējumi atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam (turpmāk – likums), kas stājās spēkā 2020.gada 23.jūnijā un kas Latvijas Republiku iedala valstspilsētu un novadu pašvaldību teritorijās. Likums nosaka, ka Latvijas Republikā apdzīvotas vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas. Attiecīgi pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (pieņemts 2008.gada 18.decembrī), kas kā vienu no Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajām vienībām noteica republikas pilsētu un neparedzēja mazciemu kā apdzīvotu vietu. Projekts paredz saskaņot uzturēšanās tiesību pieteikuma veidlapā noteikto personas dzīvesvietas adreses iedalījumu ar likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Veidlapā noteiktais dzīvesvietas adreses iedalījums atbilst tam, kādu izmanto, ievadot datus par dzīvesvietu Fizisko personu reģistrā, līdz ar to šāda iedalījuma nepieciešamība ir objektīva. Ņemot vērā to, ka praktiski visiem ārzemniekiem ir uzaicinātāji, kas var sniegt palīdzību veidlapas aizpildīšanā, būtiskām problēmām saistībā ar šo iedalījumu nevajadzētu rasties, turklāt katra datu lauka aizpildīšana nav obligāta - ārzemnieks var norādīt to informāciju, kas viņam ir zināma, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona, iekļaujot datus Fizisko personu reģistrā, precizēs šos datus atbilstoši aktuālajām administratīvi teritoriālajām vienībām.