Anotācija (ex-ante)

Vispārējās izglītības likuma 20.¹ panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta. Savukārt, pamatizglītības ieguves obligātumu nosaka minētā likuma 32. panta pirmā daļa. Ir izveidojusies situācija, ka nevienā normatīvajā regulējumā nav noteikta kārtība, kādā Ukrainas civiliedzīvotāji tiek atskaitīti no vispārējās izglītības iestādēm, ja nepilngadīgā izglītojamā vecāks vai pilngadīgs izglītojamais nav izglītības iestādei iesniedzis iesniegumu par atskaitīšanu no izglītības iestādes. Atbilstoši minētajam, ja izglītojamais nezināmu iemeslu dēļ neapmeklē izglītības iestādi, izglītības iestādei nav likumiska pamata atskaitīt Ukrainas civiliedzīvotāju no obligātās vispārējās izglītības ieguves.

Noteikumu projekts paredz, ka, ja izglītības iestādē nav saņemts civiliedzīvotāja likumiskā pārstāvja vai pilngadīgā civiliedzīvotāja iesniegums par civiliedzīvotāja izbraukšanu no valsts vai mācību turpināšanu citā izglītības iestādē un civiliedzīvotājs bez attaisnojoša iemesla 20 dienas pēc kārtas nav apmeklējis izglītības iestādi un izglītības iestādē saņemtā informācija no bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā dienesta liecina par civiliedzīvotāja neatrašanos uzturēšanās vietas adresē, vadītājs izdod rīkojumu par obligātajā izglītības ieguves vecumā esoša izglītojamā atskaitīšanu no pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguves. Vienlaikus noteikumu projektā paredzēts, ka, ja bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā dienesta rīcībā esošā informācija liecina par civiliedzīvotāja uzturēšanos citas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai izbraukšanu no valsts, tā par to informē pašvaldības, kurā ir norādīta civiliedzīvotāja uzturēšanās vietas adrese, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju.
Noteikumu projektā tiek paredzēts 20 dienu periods, kad Ukrainas civiliedzīvotājs bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis izglītības iestādi, jo dienu skaits ir pielīdzināms viena kalendārā mēneša darba dienu skaitam. Tiek pieņemts, ka, ja Ukrainas civiliedzīvotājs bez attaisnojoša iemesla 20 dienas pēc kārtas nav apmeklējis izglītības iestādi un izglītības iestādē nav saņemta informācija par kavējuma iemesliem, noteiktais dienu skaits ir saprātīgs laika posms, lai konstatētu Ukrainas civiliedzīvotāja neatrašanos uzturēšanās vietas adresē. Savukārt, bāriņtiesai vai pašvaldības sociālajam dienestam, atbilstoši šo institūciju noteiktajai kompetencei, ir tiesības apmeklēt ģimeni, lai pārliecinātos par iemesliem kādēļ bērns, kurš ir obligātās izglītības ieguves vecumposmā, neapmeklē izglītības iestādi. Tādējādi tiek radīts sadarbības mehānisms starp izglītības iestādi, bāriņtiesu un pašvaldības sociālo dienestu, lai iegūtu informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju ģimenes iespējamo došanos prom no uzturēšanās vietas adreses, kas ir par pamatu, kādēļ bērns neapmeklē izglītības iestādi, tādējādi izglītības iestādei tiek dibināts pamats Ukrainas civiliedzīvotāja – izglītojamā atskaitīšanai no izglītības iestādes.
Ņemot vērā, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā izglītības nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem ir noteikts kā viens no sniedzamā atbalsta pasākumiem, atbilstoši minētā likuma 8. panta pirmajai daļai pasākumus atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kas iedalīti no budžeta finansētajām institūcijām. Atbilstoši minētā likuma 2. panta pirmajai daļai sniedzamā atbalsta koordināciju Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, kura pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par tiem nepieciešamo atbalstu, tai skaitā par izmitināšanu, uzturu, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem bērniem; informē pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, kā arī koordinē atbalsta nodrošināšanu. Ievērojot Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto, ka šajā pantā minētās institūcijas apkopo no Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemto atbalsta sniegšanai nepieciešamo informāciju un Ministru kabinets nosaka atbalsta sniegšanas nodrošināšanai iegūstamās informācijas apjomu, tās apkopošanas, izmantošanas kārtību un glabāšanas termiņus, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu Nr. 172 "Noteikumi par informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem" 2. punktā noteiktajam civilās aizsardzības komisija, vienotais valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punkts, vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienība vai arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, noskaidro un fiksē informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju tiktāl, ciktāl tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu attiecīgo atbalstu. Vienlaikus, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 23. pants nosaka, ka persona zaudē Ukrainas civiliedzīvotāja pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā, ja tā saņem starptautisko aizsardzību citā valstī vai izceļo (ir izceļojusi) uz valsti, kur tai ir tiesības uzturēties vai saņemt uzturēšanās atļauju. Atbilstoši minētajam, civilās aizsardzības komisijas atbildīgā amatpersona informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju aktualizē Iekšlietu ministrijas datu bāzē, kura vienlaikus ir pieejama arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Ņemot vērā minēto, ir būtiski nodrošināt valsts budžeta lietderīgu izmantošanu un gadījumos, ja kādas attiecīgās institūcijas rīcībā ir Ukrainas civiliedzīvotāju  atbalsta likuma 23. panta pirmās daļas 2. punktā norādītās ziņas, to aktualizēšanai informācija nododama sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijai. Tādējādi noteikumu projektā tiek paredzēts, ka, ja bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā dienesta rīcībā esošā informācija liecina par civiliedzīvotāja uzturēšanos citas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai izbraukšanu no valsts, tā par to informē pašvaldības, kurā ir norādīta civiliedzīvotāja uzturēšanās vietas adrese, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju.

Attiecībā uz 2022./2023. mācību gadu nav precizēti nosacījumi Ukrainas civiliedzīvotāja pārcelšanai nākamajā klasē, kā arī atbalsta sniegšana 10. un 11. klases izglītojamajiem līdzvērtīgi kā tas attiecināts uz pamatizglītības pakāpi. MK noteikumu Nr. 11 25.3. apakšpunkts nosaka, ka izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā, izglītojamo ar vadītāja rīkojumu pārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja 10.–11. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos (kursos) (izņemot mācību priekšmetus (kursus), no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm. Vienlaikus šo noteikumu V nodaļa paredz papildu obligātās prasības – mācību pasākumu un pēcpārbaudījumus izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē pamatizglītības pakāpē. Proti, MK noteikumu Nr. 11 32. punkts  un 32.1. un 32.2. apakšpunkti paredz, ka papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi pēc mācību gada noslēguma izglītojamam, kuru nav iespējams pārcelt nākamajā klasē atbilstoši šo noteikumu 25. punktam, ir obligāti 1.–3. klasē visos mācību priekšmetu noteiktajos sasniedzamajos rezultātos (izņemot mācību priekšmetus vai sasniedzamos rezultātus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots), par kuriem nav saņemts vērtējums vai par kuriem ir saņemts pedagoģiskās padomes ieteikums attiecībā uz izglītojamam nepieciešamajiem papildu mācību pasākumiem, un 4.–8. klasē visos mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots), kuros izglītojamā mācību snieguma vērtējums mācību gada noslēgumā ir bijis zemāks par četrām ballēm vai nav saņemts. Atbilstoši minētajam, Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš izglītību iegūst 10.-11. klasē, nav nodrošināts atbalsta mehānisms pārcelšanai vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja izglītojamais minētajā izglītības posmā nav saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm.

Lai turpinātu sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, pārceļot izglītojamo nākamajā klasē, noteikumu projekts paredz papildus pasākumus 10. un 11. klases izglītojamiem līdzvērtīgi kā tiek sniegts atbalsts 1.-8. klases izglītojamiem, nosakot papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus. Tādējādi noteikumu projekts paredz, ka 10. un 11. klases civiliedzīvotājam visos mācību priekšmetos (kursos), kuros civiliedzīvotāja mācību snieguma vērtējums mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā vai 2022./2023. mācību gada noslēgumā ir zemāks par četrām ballēm vai nav saņemts, līdz 2023. gada 25. augustam organizē papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē.

Ukrainas civiliedzīvotāju – izglītojamo mācību process Latvijas vispārējās izglītības sistēmā notiek atbilstoši MK noteikumiem Nr. 747, MK noteikumiem Nr. 416, savukārt, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguve notiek atbilstoši MK noteikumiem Nr. 332. Ņemot vērā Ukrainas civiliedzīvotāju nepietiekamās latviešu valodas zināšanas, lai pilnvērtīgi iekļautos Latvijas izglītības sistēmā, izglītojamajiem nav iespējams sasniegt MK noteikumos Nr. 747, MK noteikumos Nr. 416 un MK noteikumos Nr.332 noteiktos sasniedzamos rezultātus līdzvērtīgi tiem izglītojamajiem, kas mācību procesā izglītību iegūst latviešu valodā kopš pirmsskolas.

Ņemot vērā nepieciešamību Ukrainas civiliedzīvotājiem kompensēt lingvistisko nepietiekamību mācību procesā latviešu valodā, izglītības iestādei ir iespējams nodrošināt izglītojamajiem individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi vispārējās izglītības programmas apguvei 1.-8. klasē, 10.-11. klasē un profesionālās izglītības programmas apguvei 1.-3. kursā, lai nodrošinātu plašāku atbalstu latviešu valodas apguvei, un attiecīgi 2022./2023. mācību gadā, pielāgot sasniedzamos rezultātus citos mācību priekšmetos (kursos), ja šāda pielāgošana nepieciešama, izvērtējot apgūtās izglītības atbilstību Latvijas vispārējās izglītības programmu un profesionālās vidējās izglītības programmu prasībām. Attiecīgi pielāgojot sasniedzamos rezultātus, vērtējums izglītojamajiem tiek veidots atbilstoši izglītības iestādes vērtēšanas kārtībai pret konkrēto izglītojamajam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteikto pielāgoto sasniedzamo rezultātu, nodrošinot, ka Ukrainas civiliedzīvotājam izvirzītie mācību rezultāti ir viņam sasniedzami un motivējoši, veicinot viņu veiksmīgāku integrāciju Latvijas izglītības sistēmā. Minētais risinājums tiek piemērots tikai 2022./2023. mācību gadā, lai nodrošinātu pārejas periodu uz ilgtermiņa programmas nodrošinājumu izglītojamajiem ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām.
Sasniedzamie rezultāti netiek pielāgoti pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības noslēguma posmā (9. klasē, 12. klasē vai atbilstošā noslēguma kursā), kur attiecīgi izglītojamajiem ir nepieciešams kārtot valsts pārbaudījumus attiecīgās pakāpes izglītības ieguvei. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestāde papildus liecībai, izziņai par izglītības programmas daļēju apguvi vai citam dokumentam par izglītojamā sniegumu pievieno individuālo izglītības programmas apguves plānu.  Noteikumu projektā paredzētos dokumentus – liecību un izziņu par izglītības programmas daļēju apguvi izsniedz izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās izglītības programmas Vispārējās izglītības likumā un MK noteikumos Nr. 11 noteiktajos gadījumos. Savukārt izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas Profesionālās izglītības likumā un Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumos Nr. 52 “Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi”   izsniedz izziņu par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi, apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi un pēc savas iniciatīvas var izsniegt apliecību par moduļa apguvi  personai, kura pārtrauc mācības un ir apguvusi licencētas profesionālās izglītības programmas attiecīgo moduli un nokārtojusi moduļa noslēguma pārbaudījumu.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar jaunu regulējumu, kas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minētajiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 488 20. punktu, kurā noteikts, kuros šo noteikumu punktos noteiktajā kārtībā notiek Civiliedzīvotāju izglītības ieguve.

Noteikumu projekts paredz izteikt 20. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka Civiliedzīvotāju izglītības ieguve notiek šo noteikumu 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29.,29.¹., 30., 31., 32., 33., 34.¹ un 36.¹ punktā noteiktajā kārtībā.