Anotācija

Direktīva 2018/2001 norāda uz šādiem šķēršļiem un aspektiem, kuri pamato nepieciešamību izstrādē: “Vietējām atjaunojamās enerģijas kopienām to raksturīgo iezīmju, tādu, kā: lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita, dēļ var būt grūti uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurēt ar lieliem tirgus dalībniekiem, proti, ar konkurentiem, kuri īsteno lielākus projektus vai kuru rīcībā ir vairāk aktīvu. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam izvēlēties jebkādu atjaunojamās enerģijas kopienu subjekta formu ar noteikumu, ka šāds subjekts, rīkojoties savā vārdā, var īstenot tiesības un uz to var attiekties konkrēti pienākumi.  Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu plašu līdzdalību, atjaunojamās enerģijas kopienām vajadzētu spēt palikt autonomām no atsevišķiem locekļiem un citiem tradicionāliem tirgus dalībniekiem, kuri ir kopienas locekļi vai kapitāldaļu turētāji vai kuri ar kopienu sadarbojas citos veidos, piemēram, ar investīcijām. Iespējai piedalīties atjaunojamās enerģijas projektos vajadzētu būt atvērtai visiem potenciāliem vietējiem dalībniekiem, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst vietējām atjaunojamās enerģijas kopienām neizdevīgo stāvokli, kas saistītas ar to raksturīgajām iezīmēm lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita ziņā, ietver pasākumus, kas atjaunojamās enerģijas kopienām dod iespēju darboties energosistēmā un veicina to integrāciju tirgū. Atjaunojamās enerģijas kopienām būtu jāspēj savstarpēji dalīties ar enerģiju, kas tiek saražota to kopienai piederošajās iekārtās. Tomēr kopienu locekļi nebūtu jāatbrīvo no tādām attiecīgajām izmaksām, maksām, nodevām un nodokļiem, kas līdzīgā situācijā būtu jāsedz galapatērētājiem, kas nav kopienu locekļi, vai ražotājiem, vai, ja minētajiem pārvedumiem tiek izmantota publiskā tīkla infrastruktūra."

Šķēršļi ir izvērtēti arī COM RES projekta ietvaros. Autori veiktās analīzes ietvaros secina, ka energokopienu izveidei Latvijā, atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, primārā potenciālo dalībnieku motivācija ir iespējamais ekonomiskais ieguvums, savukārt retāk tiek minēti vides (klimata) aspekti, kam salīdzinoši ir zemāks kopējais motivācijas līmenis.
Savukārt apstākļi, kurus potenciālie energokopienu dalībnieki min kā būtiskāko šķērsli energokopienu veidošanai, ir normatīvā regulējuma trūkums un ar to saistītā tiesiskā un ekonomiskā neskaidrība, slēdzot līgumattiecības ar citām iesaistītajām pusēm, zināšanu un pieredzes trūkums par kopējo elektroenerģijas tirgus regulējumu, kā arī piemērojamas pieredzes un labās prakses piemēru trūkums, plānojot energokopienas saimniecisko darbību. Papildus tam kā apstāklis, kas samazina iedzīvotāju un uzņēmumu interesi par energokopienu veidošanu, minama arī negatīva pieredze vai pieredzes trūkums aktivitātēs, kas saistīts ar kopīga īpašuma ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tehnoloģisko un organizatorisko prasmju trūkums.
Neskatoties uz to, ka Latvijas likumdošana jau šobrīd pieļauj iespēju elektroenerģijas gala lietotājiem, tirgotājiem un citām iesaistītajām pusēm, slēgt savstarpējus līgumus un veikt nekomerciālus darījumus ar elektroenerģiju, šādu iespēju lietotāji praktiski nav centušies izmantot. Tas ir saistīts ar apstākli, ka šāda veida sadarbības līgumi prasa padziļinātu iesaistīto pušu kompetenci nozares normatīvajos aktos, turklāt ir saistīta ar lielāku administratīvo slogu, kas skar jautājumus, piemēram, par attiecināmo nodokļu piemērošanu un saimnieciskās darbības reģistrāciju. 
Līdz ar to, ieinteresēto pušu viedoklis norāda, ka energokopienu tiesību un pienākumu nostiprināšana normatīvajā regulējumā ir būtisks priekšnosacījums tam, lai veicinātu iedzīvotāju un komersantu līdzdalību. Turklāt, ņemot vērā apstākli, ka par dalību energokopienās aktīvu interesi pauž arī pašvaldības, tiesiskais regulējums ir nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai pašvaldību tiesības veikt finanšu ieguldījumus un īstenot faktisko darbību energokopienās būtu nepārprotami atļauts arī normatīvajā regulējumā un nenonāktu pretrunā ar citiem publiskām personām saistošajiem normatīvajiem aktiem.
Normatīvā regulējuma izstrāde ir būtisks atbalsts arī nevalstiskajām organizācijām un sadarbību organizācijām, kuras ar informatīvu atbalstu var būtiski sekmēt iedzīvotāju un pašvaldību iesaisti energokopienās. Latvijā īpaša loma būs plānošanas reģioniem, kur vairums plānošanas reģionu jau šobrīd iesaistās semināru un projektu organizēšanā.[1]

COME RES noslēdzošās rekomendācijas politikai īstermiņa rīcības ilgtermiņa vīzijas sasniegšanai secina, ka Latvijā vispārējais tiesiskais ietvars, ar kuru pārņem Direktīvas 2018/2001 nosacījumus attiecībā uz atjaunīgās enerģijas energokopienām, tika pieņemts 2022. gada jūlijā, taču pilnīga pārņemšana vēl nav pabeigta (ir nepieciešams pieņemt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus). Ar šo noteikumu projektu Direktīvas saistošās prasības tiek pārņemtas pilnībā. 
Enerģētikas likums definē jēdzienu “enerģijas kopiena” kā vienotu terminu, kurā tiek iekļautas divu veidu kopienas - atjaunīgās enerģijas energokopienas un elektroenerģijas energokopienas, no kurām atjaunīgās enerģijas energokopiena darbojas atjaunīgās enerģijas, tai skaitā siltumenerģijas vai aukstumapgādes jomā, bet elektroenerģijas energokopiena – elektroenerģijas jomā. Energokopiena, atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām var atbilst atjaunīgās enerģijas energokopienas vai elektroenerģijas energokopienas, vai arī vienlaikus abu šo energokopienu nosacījumiem.
Ņemot vērā to, ka energokopienu saimnieciskā darbība, tiesību un pienākumu loks, kā arī ietekme uz iesaistītajām pusēm gadījumos, ja tā ir no atjaunīgajiem energoresursiem ražotas enerģijas, kas nav elektroenerģija, ražotājs, var būt principiāli atšķirīga no energokopienas, kura darbojas elektroenerģijas nozarē, ir būtiski, lai normatīvais regulējums nodrošinātu potenciālajiem energokopienu veidotājiem un dalībniekiem pietiekamu izpratni un tiesisku skaidrību par katram gadījumam atbilstošāko energokopienas veidu, tās tiesībām un pienākumiem.
Elektroenerģijas tirgus likumā arī ir noteiktas aktīvā lietotāja un elektroenerģijas kopīgošanas definīcijas, kuru mērķis ir nostiprināt tiesisko izpratni par elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam kā par nekomerciālu darbību, uz kuru, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, var tikt attiecinātas vienkāršotas administratīvās prasības, piemēram, vienkāršota procedūra ražošanas iekārtu uzstādīšanas atļauju saņemšanai, vienkāršots nodokļu regulējums, kā arī iespējami atbrīvojumi no administratīvām prasībām, piemēram, no pienākuma reģistrēties kā elektroenerģijas tirgotājam.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma definīcijai, arī uz energokopienu dalībniekiem ir attiecināms aktīvā lietotāja statuss, kurš atbilstoši dod tiesības gan mājsaimniecību lietotājiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem tiesības ražot elektroenerģiju, kā arī veikt darījumus ar citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem bez pienākuma reģistrēties kā energoapgādes komersantam un nepiemērojot atbilstošos nodokļus, kuri parastos gadījumos ir attiecināmi uz enerģijas ražošanas un pārdošanas saimniecisko darbību. Turklāt ir jāpievērš uzmanība apstāklim, ka normatīvajam regulējumam ir jānodrošina arī publisku institūciju, pašvaldību iespējas piedalīties energokopienu darbībā [2], vienlaikus novēršot riskus, ka pašvaldību iesaiste elektroenerģijas ražošanas un piegāžu saimnieciskajās aktivitātēs rada nelabvēlīgu ietekmi uz brīvu konkurenci šajos komercdarbības sektoros.
Energokopienu izveidošanas šķēršļi un rekomendācijas Centrāleiropas un Austrumeiropas politikas veidotājiem analizētas arī ES līmenī. Kā galvenie šķēršļi un rekomendācijas to ietekmes mazināšanai tiek minēti sekojoši apstākļi:
1. Neatbilstošas vai pārmērīgas administratīvas procedūras. Rekomendācija – energokopienu regulējumā jāņem vērā arī iespējamo vides un sociālie ieguvumi, tāpēc uz tām nevar attiecināt tikai citiem tirgus dalībniekiem piemērojamos nosacījumus.
2. Korporatīvās kultūras trūkums un neskaidras definīcijas. Rekomendācija: lai novērstu šīs problēmas, nepieciešams veidot tā sauktās vienas pieturas aģentūras.
3. Nepietiekama pieeja banku finansējumam vai citiem finanšu mehānismiem. Rekomendācija: Nepieciešams veidot specifiskas atbalsta programmas energokopienām.
4. Finanšu un prasmju  trūkums energokopienas organizācijas fāzei. Rekomendācija: veidot sadarbības tīklus un atbalsta organizācijas. [3]

Papildus jānorāda, ka, izvērtējot administratīvo slogu, kāds varētu rasties no tādu energokopienu reģistrēšanas un uzraudzības, kuru biedru skaits un kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir maza, ir secināts, ka šādu energokopienu reģistrēšana un uzraudzība var nebūt ekonomiski pamatota. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams noteikt atvieglotus nosacījumus elektroenerģijas kopīgošanai mazam aktīvo lietotāju skaitam

[1] https://come-res.eu/fileadmin/user_upload/Resources/Factsheets_policybriefs/COME-RES-policy-brief-4-LT.pdf
[2] https://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/04/3-Rekomend%C4%81cijas-Co2mmunity-LAT.pdf
[3] https://euagenda.eu/publications/energy-communities-a-brief-explainer-for-managing-authorities-in-central-and-eastern-europe

Šis regulējums rada priekšnoteikumus, lai samazinātu un novērstu identificētos šķēršļus energokopienu un aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, darbībai, kā arī nosaka to, ka energokopienām tiek nediskriminējoši nodrošināta piekļuve energoresursu kopīgošanai un tirdzniecībai, kā arī saistīto pakalpojumu saņemšanai un nodrošināšanai, kā arī iespēju robežās tiek nodrošinātas vienkāršākas to darbībai nepieciešamās administratīvās procedūras un tiek noteikts samērīgs, zems administratīvais slogs. 

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs (turpmāk – Reģistrs). Lai gan jaunu biedru pievienošana un izslēgšana no energokopienas, kā arī energokopienas vai energokopienas biedru tirgotāju maiņa notiek atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumiem Nr. 635, noteikumu projekts nosaka papildu nosacījumus energokopienu darbībai  būtiskos jautājumos, tai skaitā energokopienas atkārtotas reģistrācijas un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanas kārtību. Noteikumu projekts paredz, ka Reģistru uztur Birojs, nodrošina tā publisku pieejamību iesaistītajām pusēm bez maksas elektroniskā veidā (izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un fiziskas personas datu aizsardzību, vai citiem normatīvajiem aktiem) un nodrošina komunikāciju ar lietotājiem atbilstoši Administratīvā procesa likuma nosacījumiem. Reģistrs ir iekļauts Biroja uzturētajā elektroniskajā Energoresursu informācijas sistēmā.
Direktīva 2018/2001 nosaka, ka atjaunīgās enerģijas kopiena ir juridiska persona, kura, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atvērta, un kurā ir paredzēta brīvprātīga kopienas dalībnieku dalība. Atbilstoši Direktīvas 2018/2001 principiem, energokopiena ir autonoma un to faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunīgās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta. Papildus tam atbilstoši Direktīvas 2019/944 prasībām, iedzīvotāju energokopiena ir tiesību subjekts, kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie un vidējie uzņēmumi. Pamatojoties uz to, noteikumu projektā ir noteikts, ka energokopiena vai aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, ir neatkarīgi un to darbība ir balstīta uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību. Vienlaikus pašvaldībām, kuras ir energokopienas biedri, noteikts papildu pienākums - daļu no energokopienas saražotās elektroenerģijas vai energokopienas gūto ieņēmumu novirzīt sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupu atbalstam. Ņemot vērā to, ka pašvaldību sniegtais atbalsts, ko tās sniedz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, ir būtiski atšķirīgs dažādās pašvaldībās, un atkarīgs gan no sociālekonomiskās situācijas, gan energokopienas darbības īpatnībām, vienotus kritērijus vai minimālo apjomu, kas novirzāms sociālajām vajadzībām, nav iespējams identificēt. Pašvaldības ir tiesīgas novirzīt daļu energokopienas gūto ieņēmumu mazaizsargāto iedzīvotāju grupām atbilstoši to normatīvajos aktos kompetencei un pienākumiem sociālās drošības, izglītības jomās, kas noteikti likumā “Par sociālo drošību”, Izglītības likumā, Pašvaldību likumā un citos normatīvajos aktos, tai skaitā, ja iespējams, nodrošinot arī energokopienas saražotās elektroenerģijas vai tajā gūto ieņēmumu izlietojumu pašvaldības iestādēs, kuras savas kompetences veic darbu ar sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, vai sniedz šīm iedzīvotāju grupām nozīmīgus pašvaldības pakalpojumus (pansionāti, vispārējās un specializētās izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, u.c.).
Kritēriji iedzīvotāju energokopienu teritoriālajai saistībai ar enerģijas ražošanas iekārtu ir katras dalībvalsts kompetencē. Savukārt, atjaunīgās enerģijas kopienai ir noteikta prasība Direktīvā 2018/2001, kas nosaka, ka atjaunīgās enerģijas kopienu faktiski kontrolē kapitāldaļu turētāji vai biedri, kas atrodas tādu atjaunīgās enerģijas projektu tuvumā, kuri pieder minētajai juridiskajai personai un kurus tā attīsta.
Latvijas energokopienu sistēma paredz, ka, ciktāl ES direktīvas un attiecīgi Enerģētikas likums nenosaka atšķirīgu kārtību, ir jāpiemēro iespējami līdzīgus nosacījumus elektroenerģijas kopienām un atjaunīgās enerģijas kopienām. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz, ka energokopienas,  aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, vai saistīto aktīvo lietotāju īpašumā vai lietošanā esošie elektroenerģijas kopīgošanas objekti atrodas Latvijas Republikas teritorijā.
Noteikumu projektā arī ir paredzēts, ka energokopienu, aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, un saistīto aktīvo lietotāju elektroenerģijas kopīgošanas objekts ir pieslēgts elektroenerģijas sadales sistēmai, kas ir viena elektroenerģijas sadales sistēmas operatora īpašumā. Šis nosacījums ietverts, lai īstenotu vienu no energokopienu sistēmai izvirzītajiem mērķiem – nodrošināt vienkāršotu administratīvo regulējumu energokopienām, līdzsvarojot energokopienu un citu iesaistīto pušu intereses, tiesības un pienākumus.
Tādējādi datu apmaiņa starp tirgus dalībniekiem paredzēta atbilstoši vienotajam datu apmaiņas standartam. Attiecīgais ierobežojums noteikts, lai nodrošinātu korektu datu uzskaiti un datu apmaiņu starp sadales sistēmas operatoru un elektroenerģijas tirgotājiem par energokopienas, saistīto aktīvo lietotāju vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos elektroenerģijas sadales sistēmā nodoto elektroenerģijas apjomu un no elektroenerģijas sadales sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu. Papildus noteikumu projektā attiecībā uz energokopienām un aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, ietverts nosacījums, ka to elektroenerģiju ģenerējošā objekta uzstādītā jauda nedrīkst pārsniegt 14,999 megavatus. Attiecīgais ierobežojums noteikts, pamatojoties uz normām, kas ietvertas  Eiropas Komisijas Regulā (ES) 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām, kas nosaka elektroenerģijas sadales sistēmai pieslēdzamo objektu maksimālo jaudu un spēkā esošo Tīkla kodeksu elektroenerģijas nozarē. Vienlaikus šis ierobežojums neliedz energokopienām uzstādīt vairākus elektroenerģijas ražošanas objektus, kuru kopējā elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādītā jauda pārsniedz 14,999 megavatus. Kā arī norādām, ka stigrāks ierobežojums attiecībā uz energokopienas īpašumā esošo elektroenerģijas ražošanas objektu uzstādītās jaudas apmēru nav noteikts, lai veicinātu iespējami dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu.
2009. gada 27. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 2.1. apakšpunkts nosaka, ka, elektroenerģijas apgādē nepieciešams regulēt elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par vienu megavatu. Papildus jāmin, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, reģistrējot elektroenerģijas ražotājus reģistrā, ņem vērā vienā īpašumā ar vienu kadastra numuru vai funkcionāli saistītos īpašumos uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējo jaudu. Energokopienu regulējuma kontekstā tas nozīmē, ka, ja energokopienas atsevišķos īpašumos uzstādīto individuālo elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda nepārsniedz 0,999 megavatus, energokopienai vai aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, nav pienākuma reģistrēties elektroenerģijas ražotāju reģistrā, bet, ja elektroenerģijas ražošanas objekta jauda vienā īpašumā vai funkcionāli saistītos īpašumos ir viens megavats vai lielāka, tās pienākums ir reģistrēties elektroenerģijas ražotāju reģistrā un maksāt atbilstošu elektroenerģijas ražotāju nodevu. Turklāt uz šādām energokopienām un  ir attiecināmas visas Elektroenerģijas tirgus likumā elektroenerģijas ražotājam noteiktās tiesības un pienākumi, tajā skaitā balansatbildība.

Attiecībā uz aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, jāmin, ka šādi aktīvi lietotāji darbojas elektroenerģijas jomā, un tie ir lietotāji, kas atrodas vienā nekustamajā īpašumā vai teritorijā, vai funkcionāli saistītos nekustamajos īpašumos, piemēram, vienas daudzdzīvokļu ēkas īpašnieki vai industriālās teritorijas ēku īpašnieki. Uz aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, attiecas būtisks atvieglojums – tiem nav nepieciešams reģistrēties energokopienu reģistrā. Vienlaikus jānorāda, ka uz tiem attiecas visi citi iepriekš minētie nosacījumi, kas attiecas uz energokopienām.
Pirms tiek noslēgts jauns elektroenerģijas kopīgošanas līgums ar elektroenerģijas tirgotāju, kopīgošanas objektam, kurā ir uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, energokopiena ir jāizpilda šādi priekšnosacījumi: gadījumos, ja plānotā elektroenerģijas ražošanas jauda vienam objektam pārsniedz 500 kilovatus, ražošanas iekārtas ieviešanai jāsaņem atļauja no Biroja atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta kārtībai; jāsaņem sadales sistēmas operatora atļauja iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbībām ar tīklu; atbilstoši saistošo noteikumu prasībām, energokopienai ir pienākums reģistrēties energokopienu reģistrā.
Papildus noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ir ietverama tāda informācija, kā: līguma darbības termiņš, elektroenerģijas kopīgošanas periods, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība, tajā skaitā maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja tāda paredzēta, sadales sistēmas operatora un energokopienas, aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, vai saistīto aktīvo lietotāju savstarpējo maksājumu kārtība un elektroenerģijas kopīgošanā radušos ieņēmumu sadales kārtība starp energokopienas biedriem, aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, vai saistītajiem aktīvajiem lietotājiem.

Energokopienu regulējums neparedz iespēju, ka energokopiena, aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, vai saistītie aktīvie lietotāji izmanto vienlaikus vairāku sadales sistēmas operatoru, vai arī pārvades sistēmas operatora, pieslēgumus, jo šāda darbība, kura paredz aktīvu saimniecisko sadarbību ar būtiski lielāku iesaistīto pušu skaitu un būtiski augstāku sākotnējo investīciju apjomu, vairs nav pamatoti uzskatāma par nekomerciālai saimnieciskajai darbībai pielīdzināmu.

Noteikumi paredz, ka, ja atjaunīgās enerģijas energokopiena darbojas siltumapgādes jomā, tās kopīgošanas objekti un siltumenerģijas pārvadei un sadalei nepieciešamā infrastruktūra ir atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā, un šī energokopiena atrodas vienā administratīvajā teritorijā vai funkcionāli saistītās administratīvajās teritorijās.  Vienlaikus noteikumi nosaka, ka atjaunīgās enerģijas energokopienas tiek veidotas vietās, kur atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā esošos objektus nav tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgt centralizētās siltumapgādes sistēmai. Paredzams, ka atjaunīgās enerģijas energokopienas varētu veidoties apdzīvotās vietās vai ēku kopumos, kurus tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējams vai nav pamatoti pieslēgt centralizētās siltumapgādes sistēmai, piemēram, ciematos, kuros vēsturiski ir bijusi centralizētās siltumapgādes sistēma, kas vairs nedarbojas, un šobrīd katrā ēkā ir ierīkota individuālā siltumapgādes sistēma, pilsētas kvartālos vai pilsētas nomalēs, ja tās atrodas pārāk tālu no esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas.

Normatīvais regulējums neparedz energokopienām noteikt maksimālo jaudu un kapacitātes griestus to īpašumā vai lietošanā esošām iekārtām atjaunīgās enerģijas ražošanai un uzkrāšanai un noteikt minimālo saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru energokopienas atjaunīgās enerģijas pašu patēriņa nodrošināšanai, jo, atbilstoši noteikumu projekta 37. punktam, "Atjaunīgās enerģijas energokopienas, kas darbojas siltumapgādes jomā, veic siltumenerģijas kopīgošanu objektos, ko nav tehniski un ekonomiski pamatoti pievienot centralizētās siltumapgādes sistēmai." Ņemot to vērā, nav pamatoti uzskatīt, ka energokopienu, kuras darbojas atjaunīgās enerģijas jomā, uzstādītās siltumenerģijas ražošanas iekārtas vai dzesēšanas iekārtas atstāj ietekmi uz siltumapgādes sistēmu operatoru, siltumenerģijas ražotāju vai citu pakalpojumu sniedzēju saimniecisko darbību vai konkurenci nozarē, un pieslēgums centralizēta siltumapgādes operatora tīklam nav uzskatāms par priekšnosacījumu to darbībai. Siltumenerģijas sistēmas operatoru tiesības un pienākumus attiecībā uz sistēmas pieslēguma nodrošināšanu un atlikumsiltuma iepirkuma siltumenerģijas ražotājiem nosaka Enerģētikas likuma 48. un 49. pants, kurš jau šobrīd dod siltumapgādes sistēmu operatoriem tiesības, nodrošinot pieslēgumu un siltumenerģijas iepirkumu, normatīvo aktu noteiktajā kārtība ņemt vērā  savus tehniskos un ekonomiskos apsvērumus, neatkarīgi no neatkarīgā ražotāja uzstādīto iekārtu jaudas vai juridiskās darbības formas. Tomēr jāmin, ka attiecībā uz atjaunīgās enerģijas energokopienas uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām noteikumu projektā ietvertas normas, kas nosaka līdzvērtīgus ierobežojumus, kādi tiek noteikti energokopienām. Attiecīgie ierobežojumi noteikti, lai nodrošinātu, ka atjaunīgās enerģijas energokopiena elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstāda pašpatēriņa nodrošināšanai. Tāpat noteikumu projektā ietvertas normas, kas nosaka, ka atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā ir atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas, vai šādu iekārtu un elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopums. Šāds nosacījums noteikumu projektā ietverts, lai izvairītos no elektroenerģijas energokopienas veidošanas bez elektroenerģijas energokopienai izvirzītajiem nosacījumiem un pienākumiem, kas atšķiras no atjaunīgās enerģijas energokopienai noteiktajiem nosacījumiem un pienākumiem.
Attiecīgi secināms, ka ierobežojumi, kas  nosaka, ka atjaunīgās enerģijas energokopienas tiek veidotas vietās, kur atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā esošos objektus nav tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgt centralizētās siltumapgādes sistēmai, ir ieviesti, pamatojoties uz tehniskiem apsvērumiem, un ņemot vērā, ka centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoram sistēmā ir jānodrošina gan noteikta temperatūra, gan jāveic sistēmas balansēšanu, un atjaunīgo energoresursu energokopienu pieslēgšana centralizētās siltumapgādes sistēmai varētu būtiski ietekmēt esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnisko darbību. Papildus šāda ierobežojuma piemērošana ir pamatota ar apsvērumu aizsargāt licencētu regulēto centralizētās siltumapgādes uzņēmumu tiesiskās un saimnieciskās intereses pret nevienlīdzīgu konkurenci, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus atbilstoši Likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 16. pantam un Enerģētikas likuma 6. pantam. 

Saistītie aktīvie lietotāji

Noteikumu projektā ietverts regulējums maza skaita aktīvajiem lietotājiem to saražotās un elektroenerģijas sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas kopīgošanai un pārdošanai. Šādi aktīvie lietotāji tiek definēti kā saistītie aktīvie lietotāji, kuru kopējais skaits nepārsniedz piecus aktīvos lietotājus, un kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kilovatus. Šāds aktīvo lietotāju skaita ierobežojums noteikts, pamatojoties uz vispārēju izvērtējumu par energokopienu reģistrēšanas un uzraudzības administratīvajām izmaksām. Proti, reģistrēt un uzraudzīt tik maza skaita energokopienas var nebūt ekonomiski pamatoti, tomēr ir nepieciešams dot iespēju elektroenerģijas kopīgošanai arī šādam mazam aktīvo lietotāju skaitam. Attiecībā uz kopējās uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas ierobežojumu izvērtēts, ka kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda 50 kilovatu apmērā ir pietiekama piecu vidēja izmēra mājsaimniecību elektroenerģijas pašpatēriņa nodrošināšanai.
Papildus noteikumu projektā ietvertas normas, kas nosaka, ka saistītie aktīvie lietotāji vienojas gan savstarpēji, gan ar elektroenerģijas tirgotāju par to objektos elektroenerģijas sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas pārdošanu elektroenerģijas tirgotājam un visiem citiem līguma nosacījumiem. Papildus ir noteikts, ka saistītajiem aktīvajiem lietotājiem ir tiesības savstarpēji segt vienam otra rēķinus par patērēto elektroenerģiju un sistēmas pakalpojumiem iepriekš par to vienojoties ar elektroenerģijas tirgotāju. Tāpat noteikumu projektā nav ietvertas normas, kas ierobežotu iespēju saistītajiem aktīvajiem lietotājiem pie sava elektroenerģijas tirgotāja veidot uzkrājumu finansiālā izteiksmē par elektroenerģijas tirgotājam pārdoto elektroenerģiju. Praktiski tas nozīmē, ka, ja vienam no saistītajiem aktīvajiem lietotājiem pie elektroenerģijas tirgotāja kādā mēnesī veidojas uzkrājums finansiālā izteiksmē par pārdoto elektroenerģijas apjomu, attiecīgajam aktīvajam lietotājam ir tiesības vienoties ar elektroenerģijas tirgotāju, ka tas segs pārējo līgumā ietverto saistīto aktīvo lietotāju rēķinus par patērēt elektroenerģiju, piemēram, 5 eiro apmērā katram no rēķiniem.
Attiecībā uz saistīto aktīvo lietotāju uzraudzību jānorāda, ka specifiska uzraudzība šādiem aktīvajiem lietotājiem nav nepieciešama, pirmkārt, tāpēc, ka tiem nav pienākuma reģistrētie energokopienu reģistrā. Otrkārt, izvērtējot noteikumu projektā ietvertās uzraudzības normas energokopienām, saistīto aktīvo lietotāju uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas ierobežojumu, kā arī Eiropas Komisijas pieeju saimnieciskās darbības identificēšanā, ir secināts, ja pieci aktīvie lietotāji ar kopējo uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas nepārsniedz 50 kilovatus, pēc būtības savam pašpatēriņam izmantos vismaz 80% no savos objektos elektroenerģijas sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas apjoma, tāpēc nav identificēta būtiska ietekme uz elektroenerģijas sadales sistēmu un elektroenerģijas tirgu, ko radītu šādi saistītie aktīvie lietotāji.
Kopumā noteikumu projektā ir ietvertas normas, kas izriet no jau esošajiem tirgus procesiem, un datus par elektroenerģijas sadales sistēmā nodoto elektroenerģijas apjomu nodrošina elektroenerģijas sadales sistēmas operators. Attiecībā uz elektroenerģijas pārpalikuma izmantošanu jānorāda, ka noteikumu projektā ir ietvertas normas, kas nosaka, ka saistītie aktīvie lietotāji vienojas ar elektroenerģijas tirgotāju par visiem nosacījumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas pārpalikuma pārdošanu un izmantošanu, tostarp iespēju segt vienam otra rēķinu par patērēto elektroenerģiju un sistēmas pakalpojumiem.

Aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi

Noteikumu projekts paredz, ka pēc jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas atļaujas saņemšanas aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz savstarpēju vienošanos par elektroenerģijas kopīgošanu. Pēc vienošanās noslēgšanas aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, slēdz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas kopīgošanu.  Aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi ir pienākums pašiem vienoties ar elektroenerģijas tirgotāju par jebkādām izmaiņām, kas veicamas elektroenerģijas kopīgošanas līgumā un to spēkā stāšanās datumu. Pēc noteikumu projektā aprakstīto nosacījumu izpildes aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, tiek piemērota elektroenerģijas kopīgošana. Aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas to savstarpēji noslēgtajos līgumos.
Attiecībā uz aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, noteikumu projekts neparedz noteikt ierobežojumus vai nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un patēriņam. Tas ir pamatots ar apsvērumu, ka, ņemot vērā, ka aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi ir, piemēram, vienā daudzdzīvokļu mājā esošie dzīvokļu īpašnieki, veicot elektroenerģijas kopīgošanu ģeogrāfiski un tehniski ierobežotā teritorijā, ar savu darbību rada ierobežotu, maznozīmīgu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoru. 

Elektroenerģijas energokopiena

Pēc jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas atļaujas saņemšanas elektroenerģijas energokopiena reģistrējas energokopienu reģistrā. Pēc elektroenerģijas energokopienas reģistrēšanas energokopiena slēdz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas kopīgošanu. Elektroenerģijas energokopiena paziņo Birojam par noslēgto elektroenerģijas kopīgošanas līgumu vai izmaiņām tajā. Pēc noteikumu projektā aprakstīto nosacījumu izpildes elektroenerģijas energokopienai tiek piemērota elektroenerģijas kopīgošana. Elektroenerģijas energokopienas biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas to savstarpēji noslēgtajos līgumos.
Noteikumu projekts nosaka elektroenerģijas energokopienas reģistrācijas kārtību, tās reģistrācijai nepieciešamos dokumentus un tām piemērojamās prasības informācijas sniegšanas jomā, kā arī kārtību un nosacījumus elektroenerģijas energokopienas izslēgšanai no reģistra. Birojam ir noteikts pienākums izskatīt un pārbaudīt reģistrācijas iesniegumu, aktualizēt izmaiņas reģistrā pēc elektroenerģijas energokopienas biedru iesnieguma par ziņu aktualizāciju saņemšanas un izslēgt elektroenerģijas energokopienu no reģistra. Lai nodrošinātu, ka Birojs var pilnvērtīgi izskatīt reģistrācijas iesniegumu, elektroenerģijas energokopienai ir jāiesniedz reģistrācijas pieteikums, iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmums par elektroenerģijas energokopienas izveidi un reģistrāciju, kā arī elektroenerģijas energokopienas statūtu kopiju. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas energokopiena var tikt reģistrēta dažādās juridiskās formās, noteikumu projekta izpratnē ar dalībnieku sapulci tiek saprasta sanāksme, kurā visi iesaistītie dalībnieki vai to pārstāvošās personas lemj un vienojas par elektroenerģijas energokopienas darbības pamatjautājumiem.
Elektroenerģijas energokopienas reģistrācija stājas spēkā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts paredz, ka Birojs var atteikt reģistrēt elektroenerģijas energokopienu reģistrā un izslēgt elektroenerģijas energokopienu no reģistra, ja elektroenerģijas energokopiena neatbilsts noteikumu projekta noteiktajām prasībām. Biroja lēmumu ir iespējams apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Elektroenerģijas energokopienas gada pārskatos sniedzamās ziņas ir noteiktas tikai minimālā apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju ziņošanai Eiropas Komisijai. Turklāt liels uzsvars tiek likts uz elektroenerģijas energokopienas informācijas sniegšanu Birojam, lai Birojs spētu pārliecinās par elektroenerģijas energokopienu faktiskās saimnieciskās darbības atbilstību noteikumu projekta prasībām. Elektroenerģijas energokopienai, papildus attiecīgajai juridiskajai personai gada pārskatos normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, katru gadu līdz 1. martam ir jāiesniedz Birojam ERIS sistēmā gada pārskatu, kurā jānorāda katras elektroenerģijas energokopienas īpašumā vai lietošanā esošās elektroenerģijas ražošanas iekārtas gadā saražotās elektroenerģijas daudzumu (kilovatstundās/gadā). Noteikumu projekts paredz, ka Birojs reģistrā iekļauj aktuālākos datus par elektroenerģijas energokopienu, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus. Lai informētu sabiedrību un rosinātu sabiedrības iesaisti elektroenerģijas energokopienu darbībā, ir paredzēts, ka reģistra datus, kuru pieejamība nav ierobežota atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu vai fiziskas personas datu aizsardzību, publicē atvērto datu portālā.
Lai nodrošinātu elektroenerģijas energokopienu atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem, noteikumu projekts paredz, ka uz elektroenerģijas energokopienām ir attiecināms maksimāli pieļaujamais elektroenerģijas sadale sistēmā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma apjoms kalendāra gadā, kas nepārsniedz 20% no elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas ražošanas objektos elektroenerģijas sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas jeb energokopiena patērē vismaz 80% no pašu saražotās elektroenerģijas. Šī nosacījuma izpildei, atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam, Birojs kalendāra gadā salīdzina elektroenerģijas kopīgošanas objektos elektroenerģijas sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas apjomu, kas pārdots tirgotājam, un no tā atskaita elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas kopīgošanas objektos no tīkla saņemto jeb iepirkto elektroenerģiju. Šādu informāciju Birojam nodrošinās elektroenerģijas sadales sistēmas operators. Ja energokopienas tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas apjoma atšķirība visos energokopienas reģistrētajos objektos nepārsniedz 20%, ir uzskatāms ka energokopienas nepārsniedz likumā ietvertos ierobežojumus. Ieviešot šo ierobežojumu, ir ņemtas vērā Eiropas Komisijas izstrādātajās informatīvajās vadlīnijās ieguldījumu darbības atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, tostarp caur atbalstu atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei[1] noteiktais: ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi, ka saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa un pārpalikuma sliekšņa noteikšana ir uzskatāma par objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai.
Noteikumu projekts paredz, ja elektroenerģijas energokopiena tās objektos elektroenerģijas patēriņa apjoms ir zemāks nekā to pieprasa noteikumu projekts, uz energokopienu ir attiecināms papildu pienākums nodrošināt, ka vismaz 51% no kārtējā kalendāra gadā gūtās peļņas tiek novirzīti Enerģētikas likumā noteiktajiem energokopienas darbības mērķiem. Turklāt šādos gadījumos energokopiena automātiski kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicējs. Gadījumos, kad energokopiena automātiski kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicējs vai ja kāds no energokopienas dalībniekiem ir saimnieciskās darbības veicējs, un, ja šāda energokopiena pretendē uz publiskajiem līdzekļiem, piemēram, kādas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētas atbalsta programmas ietvaros, ir jāievēro komercdarbības atbalsta regulējums, t.sk., norādot, ka nepieciešamības gadījumā tiks iesniegts paziņojums Eiropas Komisijā un pasākuma īstenošana būs iespējama tikai pēc Eiropas Komisijas pozitīva lēmuma saņemšanas, uz to ir attiecināmi visi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā ietvertie nosacījumi.Ņemot vērā, ka noteikumu projekta tvērums nav saistīts ar specifiska atbalsta sniegšanu energokopienām, bet ietver pamata nosacījumus un kārtību, kādā reģistrējamas, darbojas un tiek uzraudzītas energokopienas, šajā noteikumu projektā nav ietverti specifiski valsts atbalsta saņemšanas nosacījumi energokopienām.
Lai sniegtu elektroenerģijas energokopienām atvieglojumus un priekšrocības un veicinātu šādu kopienu rašanos, noteikumu projektā ir ietvertas normas, kas paredz elektroenerģijas energokopienas gūtās peļņas aprēķinu. Proti, gūtā peļņa tiek aprēķināta no energokopienas ieņēmumiem, no kuriem tiek atskaitīti energokopienas un energokopienas biedru izdevumi par patērēto elektroenerģiju un sistēmas pakalpojumiem, kā arī citi izdevumi, kas ir gan atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajiem energokopienas darbības mērķiem, gan nepieciešami energokopienas ikdienas funkciju veikšanai, piemēram, energokopienas īpašumā esošo elektroenerģijas ražošanas iekārtu apkope, energokopienas vadība, grāmatvedība, un citi izdevumi. Šāds nosacījums ietverts, jo energokopienai pēc būtības būtu jāražo enerģiju savu biedru pašpatēriņa nodrošināšanai un ar gūtajiem ieņēmumiem jāsedz izdevumus par patērēto enerģiju, sistēmas pakalpojumiem, kā arī citus iepriekš minētos izdevumus. Papildus jāmin, ka energokopienas pēc būtības nav atbrīvotas no pienākumiem, kas izriet no tiesību aktiem, kas nosaka kārtību, kādā fiziskām un juridiskajām personām ir veicami nodokļu maksājumi valstij, piemēram, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Kopumā visi energokopienām noteiktie ierobežojumi attiecībā uz peļņu ir noteikti, lai nodrošinātu to, energokopienas darbojas atbilstoši to pamata mērķiem – nodrošināt savu biedru enerģijas pašpatēriņu, samazinot nevienlīdzīgas konkurences un efektīva tirgus darbības kropļojuma riskus, kā arī novēršot iespēju, ka energokopienu regulējums tiek ļaunprātīgi izmantots komercdarbības īstenošanai.

Atjaunīgās enerģijas energokopienas

Pēc atjaunīgās enerģijas  ražošanas iekārtu un atjaunīgās enerģijas sadales sistēmas nodošanas ekspluatācijā atjaunīgās enerģijas energokopiena reģistrējas energokopienu reģistrā. Arī ar atjaunīgo energoresursu energokopienas dalībnieku sapulci tiek saprasta sanāksme, kurā visi iesaistītie dalībnieki vai to pārstāvošās personas lemj un vienojas par atjaunīgās enerģijas energokopienas darbības  pamatjautājumiem.
Atjaunīgās enerģijas energokopiena atšķirībā no elektroenerģijas energokopienas ne vienmēr slēdz kopīgošanas līgumu ar kādu no energoapgādes komersantiem, jo tās ražošanas iekārtas ne vienmēr ir pievienotas sistēmas operatora īpašumā esošai centralizētai sistēmai, bet gan par attiecīgās enerģijas kopīgošanu vienojas savstarpēji, atjaunīgās enerģijas energokopienas ietvaros, izņemot gadījumu kad atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā vai lietošanā ir elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas ir pieslēgtas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora īpašumā esošai elektroenerģijas sadales sistēmai. Šādā gadījumā uz atjaunīgās enerģijas energokopienu attiecināmi visi tie nosacījumi, kas attiecināmi uz elektroenerģijas energokopienu. Atjaunīgās enerģijas energokopiena paziņo Birojam par noslēgto atjaunīgās enerģijas kopīgošanas līgumu vai izmaiņām tajā. Atjaunīgās enerģijas energokopienas biedru savstarpējās attiecības tiek regulētas to savstarpēji noslēgtajos līgumos.
Noteikumu projekts nosaka atjaunīgās enerģijas energokopienas reģistrācijas kārtību, tās reģistrācijai nepieciešamos dokumentus un tām piemērojamās prasības informācijas sniegšanas jomā, kā arī kārtību un nosacījumus atjaunīgās enerģijas energokopienas izslēgšanai no reģistra. Birojam ir noteikts pienākums izskatīt un pārbaudīt reģistrācijas iesniegumu, aktualizēt izmaiņas reģistrā pēc atjaunīgās enerģijas energokopienas biedru iesnieguma par ziņu aktualizāciju saņemšanas un izslēgt atjaunīgās enerģijas energokopienu no reģistra. Lai nodrošinātu, ka Birojs var pilnvērtīgi izskatīt reģistrācijas iesniegumu, atjaunīgās enerģijas energokopienai ir jāiesniedz reģistrācijas pieteikums, iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmums par atjaunīgās enerģijas energokopienas izveidi un reģistrāciju, atjaunīgās enerģijas energokopienas statūtu kopiju, atjaunīgās enerģijas energokopienas objektu sarakstu..  Atjaunīgās enerģijas energokopienas reģistrācija stājas spēkā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Noteikumu projekts paredz, ka Birojs var atteikt reģistrēt atjaunīgās enerģijas energokopienu reģistrā un izslēgt atjaunīgās enerģijas energokopienu no reģistra, ja atjaunīgās enerģijas energokopiena neatbilst noteikumu projekta noteiktajām prasībām. Biroja lēmumu ir iespējams apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Atjaunīgās enerģijas energokopienas gada pārskatos sniedzamās ziņas ir noteiktas tikai minimālā apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju ziņošanai Eiropas Komisijai, kā arī lai nodrošinātu Birojs pārliecinātos par atjaunīgās enerģijas energokopienu faktiskās saimnieciskās darbības  atbilstību noteikumu projekta prasībām.
Attiecībā uz atjaunīgās enerģijas energokopienām noteikumu projekts neparedz noteikt ierobežojumus vai nosacījumus atjaunīgās enerģijas energokopienu siltumenerģijas ražošanai un patēriņam. Tas ir pamatots ar apsvērumu, ka siltumenerģijas apgādei atjaunīgās enerģijas energokopienas ietvaros ir lokāls, teritoriāli ierobežots raksturs, un pēc būtības tā būs tehnoloģiski izolēta siltumenerģijas sistēma, ar kuras palīdzību siltumenerģija tiks ražota tikai attiecīgās atjaunīgās enerģijas energokopienas biedru vajadzībām. Ņemot vērā, ka atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā esošās iekārtas nebūs pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora īpašumā esošajai siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmai, siltumenerģijas pārdošana citiem lietotājiem nebūs tehniski iespējama. Ņemot vērā minēto, atjaunīgās enerģijas energokopienu uzraudzības ietvaros Birojam nebūs jāpārliecinās, vai atjaunīgās enerģijas energokopiena pašpatēriņam patērē vismaz 80% no savas saražotās siltumenerģijas, taču šo pašpatēriņa uzraudzību Birojam būs nepieciešams veikt, ja atjaunīgās enerģijas energokopienas īpašumā vai lietošanā būs elektroenerģijas ražošanas iekārtas.

[1] RECOVERY AND RESILIENCE FACILITY – STATE AID. Guiding template: Investment/operating aid for the reduction and removal of greenhouse gas emissions including through support for renewable energy and energy
efficiency: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2023-04/template_RRF_support_for_renewable_energy_and_energy_efficiency_04042023.pdf