Anotācija

Saskaņā ar grozījumiem Notariāta likumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī noteikts, ka, uzsākot mantojuma lietu, zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tādējādi mantojuma lietas pēc grozījumu spēkā stāšanās izsludināšana notiks visās lietās.

Noteikumu projekts precizē Noteikumu Nr. 618 7. punkta redakciju atbilstoši tam, ka mantojuma lietas izsludināšana notiks katrā mantojuma lietā (Noteikumu projekta 1.1. un 1.17. apakšpunkts).

Izdrukā, ko zvērināts notārs saņem no Fizisko personu reģistra, jau ir norādīts datums, kad tā veikta. Attiecīgi precizējams Noteikumu Nr. 618 12.2. apakšpunkts.

Noteikumu projekts precizē Noteikumu Nr. 618 12.2. apakšpunkta redakciju, izslēdzot zvērināta notāra norādi par izdrukas veikšanu (Noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 14. punkts noteic, ka zvērināts rakstisku paziņojumu mantiniekiem vai citām ieinteresētajām personām nodod personīgi vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē. Vienlaikus šajā normā nav iekļauta paziņošana uz oficiālo e-adresi, kā arī izdarītajiem grozījumiem Notariāta likuma 259.¹ panta 2. punktā, kas paredz, uzsākot lietu, nosūtīt paziņojumus mantiniekiem uz visām adresēm.

Noteikumu Nr. 618 14. punkts precizēts, papildinot to ar atsauci uz oficiālo e-adresi, kā arī normā dota atsauce uz Notariāta likuma 259.¹ panta 2. punktu, kas paredz nosūtīt paziņojumus mantiniekiem uz visām adresēm (Noteikumu projekts 1.3. apakšpunkts).

Notariāta likuma 259.¹ pants (redakcijā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī) definē jaunus zvērināta notāra pienākumus, proti, tas noteic, ka pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs:
1) pārliecinās publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts;
2) noskaidro fizisko personu reģistrā mantot aicinātos līdz trešajai šķirai ieskaitot un pārdzīvojušo laulāto un informē viņus par mantojuma izsludināšanu ar elektroniski parakstītu vēstuli, ja ir aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, kā arī nosūtot vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu un citu mantojuma lietā zināmo adresi;
3) noskaidro, vai uz mantojuma atstājēja vārda ir reģistrēta manta Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā;
4) pēc Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Komercķīlu reģistrā un Kredītu reģistrā pieejamās informācijas noskaidro mantojuma atstājēja kreditorus, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu.
Attiecīgi nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 618 ar zvērināta notāra darbībām šo pienākumu izpildē.

Noteikumi Nr. 618 papildināti kārtību, kādā zvērināts notārs izpilda Notariāta likuma prasības (Noteikumu projekta 1.4., 1.24. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 29. punkts noteic, kas apliecina  mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu. Vienlaikus noteikumi pašreiz neregulē jautājumu par mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas noteikšanu pārrobežo mantojuma lietā, kā arī to, kā nosakāms fakts, ka mantinieks dzīvojis kopā ar mantojuma atstājēju, kas ir būtisks priekšnoteikumus zvērināta notāra atlīdzības taksu apmēra noteikšanā.

Noteikumu projekts papildina Noteikumu Nr. 618 29. punktu ar regulējumu, kā zvērināts notārs konstatē to, ka mantinieks dzīvojis kopā ar mantojuma atstājēju, kā arī mantojuma atstājēja pastāvīgo dzīvesvietu nāves brīdī pārrobežu mantojuma lietā. Vienlaikus šajā punktā precizēts, ka izdrukas tiek veiktas nevis no Fizisko personu reģistra, bet no Notāru informācijas sistēmas, kas satur Fizisko personu reģistra datus (Noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts). 

Noteikumu Nr. 618 VI nodaļa regulē jautājumus par mantojamo mantu un tās novērtēšanu. Saskaņā ar grozījumiem Civillikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, noteikts, ka  katram mantojumam sastādāms mantojuma saraksts, kurā norāda mantojamo mantu un tās vērtību Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, kā arī ziņas par mantojuma atstājējam piederējušo mantu mantojuma sarakstā iekļauj notārs un mantot aicinātie, mantojuma sarakstu var sastādīt arī zvērināts tiesu izpildītājs un katrā mantojuma lietā ir viens mantojuma saraksts. Attiecīgi, ņemot vērā to, ka šos jautājumus regulēs citi Ministru kabineta noteikumi, Noteikumu Nr. 618 VI nodaļa ir svītrojama.

Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 618 VI nodaļu (Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts).

Zvērināts notārs nevar mantojuma apliecībā iekļaut mantu, kas pieder pārdzīvojušajam laulātajam, kā arī Notariāta likuma 260. pants un tālākie panti neparedz iespēju pieņemt iesniegumu no pārdzīvojušā laulātā mantiniekiem, ja šis laulātais ir miris, neiesniedzot iesniegumu. Tādējādi nepieciešams novērst šādas strīdus situācijas, paredzot regulējumu šādiem gadījumiem.

Noteikumu projekts paredz regulējumu minētajām situācijām, nosakot, ka iesniegumu par pārdzīvojušā laulātā daļas izdalīšanu zvērināts notārs pieņem tikai no pārdzīvojušā laulātā. Ja pārdzīvojušais laulātais ir miris, neiesniedzot minēto iesniegumu, viņa mantinieki pārdzīvojušā laulātā daļu mantojuma atstājēja mantā mantojuma lietā izprasīt nevar. Mantojuma atstājēja laulātā daļas izdalīšana no pārdzīvojušā laulātā mantas zvērināta notāra lietvedībā esošajā mantojuma lietā nenotiek (Noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 42. punkts noteic, ka pārdzīvojušā laulātā iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētos faktus. Vienlaikus saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 2. augusta lēmumu SKC-2135/2016 notārs pie pārdzīvojušā laulātās daļas izdalīšanas noskaidro: ka manta iegūta laulības laikā, ka nav acīmredzami atsevišķa manta un ka mantinieki nav izteikuši iebildumus. Tādējādi šo noteikumu normu nepieciešams saskaņot ar judikatūru.

Noteikumu Nr. 618 42. punkts precizēts atbilstoši judikatūrai, paredzot, ka zvērināts notārs no iesniegtajiem dokumentiem un ierakstiem zemesgrāmatā un laulāto mantisko attiecību reģistrā pārliecinās, ka manta, no kuras prasa izdalīt pārdzīvojušā laulātā daļu, ir iegūta laulības laikā un ka nekas acīmredzami nenorāda uz to, ka manta ir mirušā laulātā atsevišķa manta (Noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 46. punkts noteic, ja mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem ir iebildumi pret pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu, zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus. Zvērināts notārs noskaidro mantojumu pieņēmušo mantinieku un pārdzīvojušā laulātā viedokļus, kā arī rakstiski uzaicina minētās personas ierasties viņa prakses vietā un izsaka priekšlikumus viedokļu tuvināšanai. Ja vienošanās tiek panākta, par to sastāda notariālo aktu. Praksē konstatēts, ka materiālās normas neparedz formas prasību, notariālā akta sastādīšanu pie vienošanās. Tāpat norma pašreiz skaidri nedefinē, ka iebildumi ir pieņemami tikai no tām personām, kuras savas mantojuma tiesības ir pierādījušas. Tādējādi nepieciešamas attiecīgi precizēt šo noteikumu punktu.

Noteikumu Nr. 618 46. punkts precizēts, svītrojot atsauci uz notariālā akta formu vienošanās, kā arī skaidro definējot, ka iebildumi ir pieņemami tikai no tām personām, kuras savas mantojuma tiesības ir pierādījušas līdz apliecības taisīšanai (Noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 47. punkts noteic, ka nav pieļaujama vienošanās par tādas pārdzīvojušā laulātā mantas daļas noteikšanu, kas atšķiras no mantojuma lietā iesniegtajiem dokumentiem. Vienlaikus norādams, ka šāds regulējums nav saistīts ar zvērināta notāra darbību, vedot mantojuma lietu, līdz ar to ir svītrojams.

Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 618 47. punktu (Noteikumu projekta 1.11. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 49. punkts noteic, ka zvērināts notārs, kuram nolasīšanai iesniegts pēdējās gribas rīkojuma akts, pārliecinās par testatora nāvi un uzsāk mantojuma lietu. Par mantojuma lietas uzsākšanu zvērināts notārs rakstiski paziņo visiem mantošanas iesniegumā norādītajiem mantiniekiem un izsludina pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas dienu. Praksē konstatēta atšķirīga šīs normas piemērošana, līdz ar ko nepieciešamība to precizēt.

Noteikumu Nr. 618 49. punkts precizēts, lai padarītu to skaidrāku, vienlaikus vienādojot tās piemērošanas praksi, paredzot, ka par mantojuma lietas uzsākšanu zvērināts notārs rakstiski paziņo visiem viņam zināmajiem mantiniekiem un Notariāta likuma 270. pantā noteiktajā kārtībā izsludina pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas dienu (Noteikumu projekta 1.12. apakšpunkts).

Notariāta likuma 259.¹ pants ar grozījumiem, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, izteikts jautā redakcijā, nosakot jaunus zvērināts notāra pienākumus, tajā skaitā, pēc mantojuma lietas uzsākšanas pārliecināties publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts.

Noteikumu projekts salāgo Noteikumu Nr. 618 50. punktu ar jauno regulējumu, paredzot, ka zvērināts notārs, uzsākot mantojuma lietu, pārliecinās publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts un pieprasa akta izsniegšanu. Zvērināts notārs, kura rīcībā ir kāds no Notariāta likuma 249.² panta 2. punktā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, izsniedz to pēc pieprasījuma zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu. Pēc tam, kad zvērināts notārs, kura glabājumā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, ir saņēmis zvērināta notāra, kura lietvedībā ir mantojuma lieta, pieprasījumu, tas nolasa glabājumā nodoto pēdējās gribas rīkojumu aktu un tā oriģinālu kopā ar apliecību par akta nolasīšanu iesniedz mantojuma lietā (Noteikumu projekta 1.13. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 53. punkts noteic, ka noteiktajā dienā zvērināts notārs, ievērojot Notariāta likuma 272. panta noteikumus, atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu. Vienlaikus praksē konstatēta atšķirīga šī punkta interpretācija un piemērošana pēdējās gribas rīkojuma aktu nolasīšanā.

Noteikumu Nr. 618 53. punkts precizēts, paredzot, ka zvērināts notārs nolasa visus mantojuma lietā iesniegtos pēdējās gribas rīkojumus, arī tos, par kuriem mantojuma lietā ir ziņas, ka tie ir atcelti vai spēku zaudējuši (Noteikumu projekta 1.14. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 71. punkts paredz, ka zvērināts notārs iesniegumu par mantojuma apsardzību pieņem no personām, kas noteiktas Notariāta likuma 289. pantā. Minēto iesniegumu apliecina Notariāta likuma 254. pantā noteiktajā kārtībā. Civillikuma 659. pantā norādītajos gadījumos zvērināts notārs par mantojuma apsardzību gādā pēc savas iniciatīvas. Ņemot vērā to, ka no Civillikuma 659. panta ir izslēgta norma par zvērināta notāra pašiniciatīvu mantojuma apsardzībā, nepieciešams attiecīgi precizēt no noteikumu punktu.

Noteikumu Nr. 618 71. punkts precizēts, svītrojot zvērināta notāra pašiniciatīvu mantojuma apsardzībā (Noteikumu projekta 1.15. apakšpunkts).

Civillikuma 666. pants (redakcijā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī) paredz, kad mantinieki pieņēmuši mantojumu (694. p.), aizgādnība izbeidzas un līdz ar to izbeidzas aizgādņa tiesība rīkoties mantojuma masas vārdā. Aizgādnis nodod mantojumu līdz ar galīgo norēķinu (663. p.) atzītiem mantiniekiem pret parakstu un iesniedz to bāriņtiesai, kas pēc paraksta saņemšanas atsvabina aizgādni no viņa pienākumiem. Ja mantinieku nav, aizgādnis galīgo norēķinu iesniedz piekritīgajam notāram pievienošanai mantojuma lietai. Tādējādi nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 618 ar attiecīgu regulējumu par dokumentu pievienošanu mantojuma lietai.

Noteikumu projekts papildina Noteikumus Nr. 618 ar jaunu punktu, kas noteic, ka no mantojuma aizgādņa saņemto galīgo norēķinu zvērināts notārs pievieno mantojuma lietai (Noteikumu projekta 1.16. apakšpunkts).

Saskaņā ar Notariāta likuma 297. pantu (redakcijā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī) noteikti atšķirīgi uzaicinājuma mantiniekiem un kreditoriem. Attiecīgi nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 618 75. punktu.

Noteikumu Nr. 618 75. punkts precizēts, paredzot, ka tiek norādīti abi uzaicinājuma termiņi (Noteikumu projekta 1.18. apakšpunkts).

Ņemot vērā to, ka Civillikums no 2025. gada 1. janvāra vairs neparedzēs likumisko gada termiņu mantojuma pieņemšanai, nepieciešams svītrot Noteikumu Nr. 618 76. un 78. punktu.

Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 618 76. un 78. punktu (Noteikumu projekta 1.19. un 1.20. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 85. punkts noteic, ka zvērināts notārs šo noteikumu 84. punktā minēto pretenziju pamatotību nepārbauda un mantojuma apliecībā tās nenorāda. Saskaņā ar grozījumiem Notariāta likumā, ka stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, pieteiktās kreditoru pretenzijas, kas nav dzēšamas, norādāmas mantojuma apliecībā. Attiecīgi precizējams Noteikumu Nr. 618 85. punkts.

Noteikumu projekts precizē Noteikumu Nr. 618 85. punktu, svītrojot to, ka pretenzijas netiek norādītas mantojuma apliecībā (Noteikumu projekta 1.21. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 86. punkts noteic, ka zvērināts notārs izsniedz lietvedības kārtībā apliecinātu mantojuma apliecības kopiju legatāriem, kas minēti aktā, ar kuru pēdējās gribas rīkojuma akts atzīts par spēkā stājušos, un kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā. Uzskatāms, ka legatāriem būtu nosakāmas tiesības saņemt izrakstu, bet akta par lietas izbeigšanu kopija tāpat kā mantojuma apliecības kopija būtu nosūtāma kreditoriem un ieinteresētajai personai, kura lūgusi mantojuma lietas uzsākšanu. Attiecīgi precizējams minētais noteikumu punkts.

Noteikumu projekts izteic Noteikumu Nr. 618 86. punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, un kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis zvērināts notārs, zvērināts notārs izsniedz Notariāta likuma 259.³ pantā noteiktās ziņas. Ja ziņu apjoms mantojuma apliecībā nepārsniedz 259.³ pantā noteikto, zvērināts notārs var izsniegt kreditoram mantojuma apliecības kopiju. Legatāriem, kas minēti aktā, ar kuru pēdējās gribas rīkojuma akts atzīts par spēkā stājušos, pēc viņu pieprasījuma izsniedz izrakstu no notariālo aktu grāmatas (aktu par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos). Ja lietvedība mantojuma lietā izbeigta Notariāta likuma 306. pantā noteiktajā kārtībā, zvērināts notārs nosūta akta par mantojuma lietas izbeigšanu kopiju kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis zvērināts notārs, un personai, pēc kuras iesnieguma mantojuma lieta uzsākta (Noteikumu projekta 1.22. apakšpunkts).

Saskaņā ar Notariāta likuma 297.¹ panta otro daļu (redakcijā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī) zvērinātam notāram noteikts pienākums pārliecināties, vai  kreditors iesniegumā norādījis visu likumā noteikto informāciju, un, ja nav, aicināt kreditoru novērst trūkumu zvērināta notāra noteiktā termiņā. Tādējādi nepieciešams papildināt Noteikumu Nr. 618 regulējumu ar zvērināta notāra darbībām šādas normas izpildē.

Noteikumu projekts papildina Noteikumus Nr. 618 ar jaunu normu, kas noteic, ka zvērināts notārs izvērtē, vai saņemtā kreditora pretenzija satur visas Notariāta likuma 297.¹ panta pirmajā daļā noteiktās ziņas, nepieciešamības gadījumā nosakot saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Ja kreditors trūkumus nenovērš, uzskatāms, ka pretenzija nav iesniegta termiņā, tā ir dzēšama un nav norādāma mantojuma apliecībā. Kreditora iesniegumu pievieno mantojuma lietai (Noteikumu projekta 1.23. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 87. punkts noteic, ja mantinieks mantošanas iesniegumā norādījis, ka pieņēmis mantojumu faktiskā valdījumā, zvērināts notārs mantošanas iesniegumu pieņem arī pēc Civillikuma 693. pantā noteiktā likumiskā termiņa beigām. Šī norma svītrojama, lai saskaņotu ar regulējumu, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 618 87. punktu (Noteikumu projekta 1.25. apakšpunkts).
 

Noteikumu Nr.  618 88. punkts noteic, ja mantinieki mantojumu pieņem uz inventāra tiesības pamata, to norāda iesniegumā par mantojuma pieņemšanu. Piešķirt inventāra tiesību katrs mantinieks lūdz atsevišķi. Ja inventāra sarakstu iesniedzis viens no mantiniekiem, to atkārtoti vairs nesastāda. Grozījumi Civillikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, izslēdz no likuma jēdzienu "mantot ar inventāra tiesību". Vienlaikus noteikts, ka  iesniegumu par mantojuma saraksta sastādīšanu pie zvērināta tiesu izpildītāja zvērinātam notāram var iesniegt gan mantinieks, gan mantojuma atstājēja kreditors. Attiecīgi nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 618, lai salāgotu ar jauno regulējumu.

Noteikumu projekts papildina Noteikumus Nr. 618 ar jaunu regulējumu, kas noteic, ja kāds no mantiniekiem vai kreditoriem pieprasa zvērināta tiesu izpildītāja sastādītu mantojuma sarakstu, zvērināts notārs izsniedz attiecīgu aicinājumu, kā arī pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma ir tiesīgs tam izsniegt ziņas par mantojuma lietā noskaidroto mantu un tās vērtību (Noteikumu projekta 1.26. un 1.27. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 XIV un XV nodaļa regulē jautājumus par mantinieku uzaicināšanu un likumisko mantinieku apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Ņemot vērā regulējumu, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī (izslēgts Civillikuma 697. un 698. pants,), kā arī to, ka spēkā esošais Noteikumu Nr. 618 99. punkts ir deklaratīva norma, šīs nodaļas ir svītrojamas, vienlaikus izsakot 99. punktu kā jaunu punktu un pārnesot to XVI nodaļā, jo tās jaunā redakcija attieksies uz jebkuru mantošanu, neatkarīgi no mantošanas pamata.

Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 618 XIV un XV nodaļu un 99. punktu izteikt kā 99.¹ punktu šādā redakcijā: "Zvērināts notārs apstiprina mantiniekus mantojuma tiesībās arī gadījumos, ja nav konstatēta mantojuma atstājējam piederoša manta, bet mantinieks lūdzis mantojuma apliecības izsniegšanu". Norādāms, ka saskaņā ar  Noteikumu Nr. 618 107. punktu zvērināta notāra izsniegtā mantojuma apliecība apliecina mantinieka mantošanas tiesības,  bet neapliecina īpašuma piederību mantojuma atstājējam. Tādējādi mantiniekam, neskatoties uz to, ka nav konstatēta mantojuma atstājējam piederējusi manta, uzsākot mantojuma lietu, izsakot gribu pieņemt mantojumu un pierādot savas mantojuma tiesības, ir vēlme  apstiprināt savu mantinieka statusu. Tādējādi arī šādos gadījumos saglabājama tiesība personai saņemt mantojuma apliecību. Turklāt mantojuma apliecība ir noslēguma dokuments mantojuma lietas pabeigšanai. Saskaņā ar Civillikuma 382. pantu mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā.  Tādējādi mantojuma apliecība var būt nepieciešama arī gadījumos, kad mantojuma atstājējam nāves laikā nav bijusi reģistrēta manta, bet viņš ir bijis, piemēram, iesaistīts tiesvedībā, un mantiniekiem jāpārņem viņa procesuālās tiesības. Tāpat mantinieks var vēlēties vērsties tiesā ar prasību, lai apstrīdētu kādu darījumu, ko mantojuma atstājējs aiz vecuma vieglprātības noslēdzis. Praksē var būt arī citi gadījumi (Noteikumu projekta 1.28., 1.29. un 1.30. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 105. punkts noteic, ja mantinieki nevar vai nevēlas kopīgi ierasties pēc mantojuma apliecības par pēdējās gribas rīkojuma akta spēkā stāšanos, viņi par to informē zvērinātu notāru. Šādā gadījumā zvērināts notārs izsniedz apliecības, ar kurām pēdējās gribas rīkojuma aktu atzīst par spēkā stājušos daļā. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls ar zvērināta notāra atzīmēm par spēkā stāšanos daļā glabājas mantojuma lietā līdz brīdim, kamēr tiek izsniegta pēdējā apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā stājušos daļā, bet visām iepriekš izsniegtajām apliecībām par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā stājušos daļā tiek pievienotas pēdējās gribas rīkojuma akta kopijas.
Turklāt Notariāta likuma 287. pants noteic, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek pievienots notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā mantojuma apliecības oriģinālam, bet mantiniekiem vai testamenta izpildītājam izsniedz notariālā akta izrakstus. Tādējādi, lai izpildītu likuma prasības, šo noteikumu punktu nepieciešams papildināt.
Vienlaikus norādāms, ka šobrīd normatīvie akti nenoteic mantiniekam termiņu, kādā jāierodas saņemt mantojuma apliecību, kā arī mantiniekiem ir tiesības ierasties atsevišķi, turklāt katram citā laikā. Būtiski vērst uzmanību, ka šāds termiņš nav svarīgs, jo, atbilstoši Civillikuma 694. pantam redakcijā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, ja mantinieks izteicis gribu notāram un pierādījis savas tiesības, pēc sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītā termiņa notecējuma atzīstams, ka viņš mantojumu pieņēmis. Tādējādi šādas personas jau būs uzskatāmas par mantiniekiem.

Noteikumu projekts papildina Noteikumu Nr. 618 105. punktu ar teikumu, kas noteic, ja mantojuma lietā iesniegts elektroniski apliecināts pēdējās gribas rīkojums, mantojuma apliecība taisāma elektroniskā formā (Noteikumu projekta 1.31. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 109. punkts noteic, ka mantojuma dalīšana var notikt arī tad, ja likumiskie mantinieki mantojumu pieņēmuši, bet nav bijusi nepieciešama apstiprināšana mantojuma tiesībās (šo noteikumu 99. punkts) un starp mantiniekiem nav strīda par mantojuma tiesībām. Norādāms, ka šajā punktā minētajos gadījumos dalīšana primāri notiks mājas kārtībā. Arī gadījumos, ja puses vēlēsies līgumu apliecināt, mantojuma lieta netiks vesta, līdz ar to šis nav mantojuma lietu vešanas noteikumu jautājums un šāds punkts ir svītrojams.

Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 618 109. punktu (Noteikumu projekta 1.32. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 112. punkts noteic,  ja starp mantiniekiem par mantojuma lietā iesniegto vērtējumu strīda nav, atkārtota mantojamās mantas novērtēšana nav nepieciešama. Ņemot vērā to, ka mantojuma dalīšana nav mantojuma lietā risināms jautājums, bet notiek, mantiniekiem slēdzot līgumu vai tiesas ceļā, šāda norma noteikumos nav nepieciešama. Vienlaikus, tā kā sarunas par mantojuma dalīšanas kārtību notiek jau mantojuma lietas vešanas gaitā, Noteikumu projektā piedāvāts normu izteikt citā redakcijā.

Noteikumu projekts izsaka Noteikumu Nr. 618 112. punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka dalāmā mantojuma masu un vērtību nosaka mantinieki, ņemot vērā Civillikuma 729. un 730. panta noteikumus (Noteikumu projekta 1.33. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 116. punkts noteic,  ja mantojums ir atklājies līdz 1992. gada 31. augustam un mantinieki mantojumu ir pieņēmuši, iesniedzot attiecīgu iesniegumu valsts notariāta kantorī, bet nav saņēmuši apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma vai testamenta, zvērināts notārs pieņem no mantiniekiem iesniegumu par lietvedības atjaunošanu mantojuma lietā un rakstiski pieprasa no valsts arhīva mantojuma lietas kopiju. Praksē konstatēts, ka šāda nepieciešamība ir arī gadījumos, kad nepieciešams jau izsniegtu mantojuma apliecību papildināt.

Noteikumu projekts papildina Noteikumu Nr. 618 116. punktu ar regulējumu, ka punktā noteiktais attiecināms arī uz gadījumiem, kad nepieciešams jau izsniegtu mantojuma apliecību papildināt (Noteikumu projekta 1.34. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 618 25. punkts noteic, ka mantojuma atstājēja un mantinieka radniecības faktu apliecina ieraksts Fizisko personu reģistrā vai dzimtsarakstu iestādes izsniegta dzimšanas apliecība. Atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 11. pantā noteiktajam Fizisko personu reģistrā par personu netiek iekļautas ziņas par personas radniecības faktu un radniecības veidu - brālis (pusbrālis), māsa (pusmāsa) un vecvecākiem. Šādas ziņas ir iegūstamas, apstrādājot personas abu vecāku datus, secīgi ziņas par vecāku bērniem un vecākiem, ja nepieciešams apzināt personas vecvecāku vai brāli (pusbrāli), vai māsu (pusmāsu) un attiecīgu radniecību līdz trešajai radniecības šķirai. Ņemot vērā minēto, Noteikumu Nr. 618 25. punkts precizējams, saskaņojot redakciju ar Fizisko personu reģistra iespējām.

Noteikumu projekts precizē Noteikumu Nr. 618 25. punktu, paredzot, ka notārs nosaka mantojuma atstājēja un mantinieka radniecību, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām vai dzimtsarakstu iestādes izsniegtu dzimšanas apliecību (Noteikumu projekta 1.5. apakšpunkts).