Anotācija

Par dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību.

EDS klienti šobrīd nav apmierināti ar esošo dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību un bieži publiski (dažādos sociālajos tīklos, klātienes diskusijās un EDS ziņojumos) izsaka neapmierinātību ar apstākli, ka informatīvs paziņojums par EDS paziņoto dokumentu vai informāciju tiek nosūtīts uz EDS klienta uzrādīto e-pasta adresi un E-adresi. EDS klienti izsaka vēlmi saņemt dokumentus un informāciju gan tikai EDS, gan tikai E-adresē. Tāpēc nepieciešams izstrādāt jaunu dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību, kas EDS klientiem ļaus izvēlēties atbilstošāko dokumentu un informācijas saņemšanas kārtību. EDS tiks veikti klienta izdarītās izvēles auditācijas pieraksti.

Par informācijas publicēšanu.

No informatīvā ziņojuma “Par “Atvērts pēc noklusējuma” principa ieviešanu” izriet, ka saskaņā ar Latvijas valsts pārvaldes vērtības un ētikas principiem, viena no valsts vērtībām ir tāda valsts pārvalde, kas ir atklāta un sabiedrībai pieejama. Valsts apzinās un atbalsta to, ka sabiedrībai nepieciešama informācija par valsts pārvaldes darbu un pakalpojumiem viegli pieejamā un saprotamā veidā.
“Atvērts pēc noklusējuma” princips ir atklātas un pieejamas valsts pārvaldes pamatā, tā īstenošana nozīmē organizēt valsts pārvaldes darbu tā, lai visa informācija, kura netiek īpaši aizsargāta  ir pieejama sabiedrībai ērtā veidā. Princips attiecas uz elektroniski uzkrāto informāciju un tām iestādēm un organizācijām, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus.
Viens no principa “atvērts pēc noklusējuma” pamatelementiem ir pienākums publicēt valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus mašīnlasāmā formātā, kurā tos ir iespējams ērti apstrādāt elektroniski (piemēram, izmantojot datora programmatūru vai viedtālruni), piekļūt atsevišķiem datu elementiem un modificēt tos. Datiem ir jābūt publicētiem pilnībā un lejupielādējamiem bez maksas.
Šobrīd VID tīmekļa vietnē un VID PDB publicē dažāda veida datu kopas, kas ir pieejamas sabiedrībai, lai ikviens nodokļu maksātājs iegūtu sev nepieciešamo informāciju par citu nodokļu maksātāju, piemēram, par tā iekļaušanu nodokļu maksātāju reģistros, tam izsniegtajām atļaujam (licencēm), nomaksātajiem nodokļiem u.tml.
Šādas informācijas publicēšana ir vērsta uz komercdarbības vides drošības veicināšanu, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī nepieciešama nodokļu maksātājam sava darījumu partnera izvērtēšanai.
Līdz ar to likumprojekta mērķis ir precīzi noteikt, kādu informāciju VID publicē Latvijas Atvērto datu portālā.
Pašlaik VID PDB ir pieejama informācija, balstoties uz konkrēti ievadītiem nodokļu maksātāja datiem, kas nav mašīnlasāmā formātā, bet balstīti uz izvēles principu. Savukārt  likumprojektā minētās datu kopas par juridiskām personām ir plānots publicēt Latvijas Atvērto datu portālā mašīnlasāmā formātā, proti, pārskatāmi un lietotājam ērti iegūstamā veidā atkalizmantošanai.

Informācijas par samaksātajām Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām.

Valsts ieņēmumu dienests, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.201) 5.10.pasākumu uzdevumu secināja, ka komercdarbības vides uzlabošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai nepieciešams regulāri publicēt informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) samaksāto nodokļu apmēru. Informācija tiek publiskota VID PDB.
Izvērtējot arī citu valstu pieredzi, tika secināts, ka ir efektīvi publicēt informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) samaksāto nodokļu apmēru nevis reizi gadā, bet reiz ceturksnī. Izvērtējuma rezultātā tika secināts, ka esošais samaksātās nodokļu kopsummas atšifrējums nesniedz objektīvu priekšstatu par nodokļu patieso ekonomisko aktivitāti, jo no tā tiek izslēgta informācija par atmaksāto PVN. Tāpēc likumprojektā nepieciešams paredzēt, ka informācijas par samaksāto nodokļu kopsummu atšifrējumā tiks iekļauta informācija par valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto PVN summu.

VID PVN maksātāju reģistrā pieejamā informācija.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta pirmā daļa noteic, ka Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē:
1) fiziskās personas;
2) juridiskās personas;
3) personālsabiedrības;
4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;
5) PVN grupu, norādot PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarāciju un pildīt citus reģistrēta nodokļa maksātāja pienākumus (turpmāk — galvenais uzņēmums);
6) fiskālo pārstāvi.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā paredzēts reģistrēt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) maksātāju reģistrā gan fiziskās personas, gan juridiskās personas, gan tiesību subjektus ar mērķi identificēt tās personas vai subjektus, kuriem ir pienākums izmantot PVN sistēmu.
Par fizisku (identificējamu) personu uzskatāma pašnodarbināta persona un individuālais komersants (t.sk., ģimenes uzņēmums, zemnieku (zvejnieku) saimniecība) vai jebkura cita fiziskā persona, kas veic ar PVN apliekamu saimniecisko darbību.
Tomēr – pašnodarbinātai personai (salīdzinot ar citiem saimnieciskās darbības veidiem) ir:
- atšķirīga reģistrācijas vieta;
- atšķirīga reģistrācijas kārtība;
- reģistrācijas numurs var būt tikai personas identifikācijas kods, ne automātiski ģenerēts numurs, kā tas ir noteikts komercreģistrā;
- tā nevar izvēlēties firmu (nosaukumu), bet tikai esošo fiziskas personas vārdu un uzvārdu.
Individuālā komersanta (t.sk., ģimenes uzņēmums, zemnieku (zvejnieku) saimniecība) gadījumā tam ir pienākums reģistrēties kādā no  Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, kur subjekta identificēšanai tiek piešķirts automātiski ģenerēts numurs, kā arī ir iespējams izvēlēties saimnieciskās darbības formu un firmu (nosaukumu), kas neietver fiziskas personas vārdu un uzvārdu vai citus personas datus.
Salīdzinām situācijā ar pašnodarbinātām personām atrodas arī tās fiziskā personas, kas ir reģistrējušās tikai PVN maksātāju reģistrā ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai. 
Ievērojot Komerclikumā noteikto, saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, komercdarbība – atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā, peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Līdz ar to saimnieciskā darbība uzskatāma par plašāku jēdzienu kā komercdarbība un attiecināma arī uz citām darbības formām.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” preambula noteic, ka “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu (..)”.
Savukārt Eiropas parlamenta un padomes 2016. gada 27. aprīļa REGULA (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – datu regula)  noteic noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību.
Saskaņā ar datu regulas 5. panta 1. punkta “b”  un “d” apakšpunktu pārzinim ir jānodrošina, ka personas dati ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti, vākti (apstrādāti) konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos;
Fiziskas personas dati ir personu identificējoša informācija – tai skaitā dati, kas tiek izmantoti pašnodarbinātas personas identifikācijai - vārds, uzvārds un personas identifikācijas kods; bet netiek izmantoti citu komercdarbības veicēju identifikācijai (ja vien tā nav šo personu brīva izvēle).
Datu regulas 25. panta 2. punkts noteic, ka pārzinis īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc noklusējuma tiek apstrādāti tikai tādi personas dati, kas ir nepieciešami katram konkrētajam apstrādes nolūkam. Minētais pienākums attiecas uz vākto personas datu apjomu, to apstrādes pakāpi, glabāšanas laikposmu un to pieejamību. Jo īpaši – ar šādiem pasākumiem nodrošina, ka pēc noklusējuma personas datus bez personas līdzdalības nedara pieejamus nenoteiktam fizisku personu skaitam.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 1. panta 6. punktam atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 12. punkts noteic nodokļu administrācijas pienākumu nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta – PVN maksātāju reģistru.  PVN reģistrā iekļaujamā informācija izriet no Padomes 2010.gada 7.oktobra regulas (ES) Nr. 904/2010 Par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 17.punkta, kurā noteikts minimālais informācijas apjoms, kāds dalībvalstīm jānodrošina publiski pieejams par katru vienu PVN maksātāju - personu identitāti, darbību, organizāciju un adresi, kurām tā piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, kā arī datumu, kurā šis numurs piešķirts un datumu, kad tas kļuvis nederīgs.
Pamatojoties uz minēto tiesību normu kopumu, ir secināms, ka:
1)     uz pašnodarbinātas personas datu apstrādi ir attiecināmi visi fizisko personu datu aizsardzības noteikumi, tostarp – datu apstrādes nolūks (mērķis), tiesiskais pamats, personas datu apstrādes principi, kas uzskaitīti datu regulas 5. pantā, tai skaitā datu subjekta identificēšanas iespējas tikai līdz brīdim, kas nepieciešams nolūka (mērķa) sasniegšanai, kā arī datu subjektam pārredzamas datu apstrādes nodrošināšanas pienākums un citas datu regulā minētās datu subjektu tiesības;
2)       fiziska persona, kas reģistrējusies kā pašnodarbināta persona, netiek atbrīvota no noteiktajiem pienākumiem, kas saistāmi ar attiecīgo saimnieciskās darbības veidu;
3)       attiecībā uz VID PVN maksātāju reģistrā pieejamo informāciju, ņemot vērā, ka PVN maksātāji ir uzskaitīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta otrajā daļā, no kura izriet, ka PVN maksātājs var būt arī fiziska persona, bet fiziskas personas datu publicēšana atvērto datu veidā, atbilstoši iepriekš minētajiem apstākļiem neatbilst datu regulas 5. pantā norādītajiem personas datu apstrādes principiem, tostarp liedz datu subjektam īstenot kontroli pār saviem personas datiem; fiziskas personas, kura ir reģistrējusies kā PVN maksātājs tikai uz laiku, kamēr tā veic PVN maksātāja darījumus, datus pēc darījumu veikšanas no VID PVN maksātāju reģistra ir iespējams dzēst, nodrošinot ka tā turpmāk nav identificējama, bet atvērtu datu portālā tās kā identificējamas personas dati var būt pieejami trešajām personām nepārskatāmu laika posmu, tostarp trešajās valstīs (ciktāl ir iespējams piekļūt internetam) un izmantoti nezināmiem, iespējami diskriminējošiem nolūkiem;
4)       ievērojot, ka arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikti gadījumi, kad iekšzemes nodokļu maksātājam ir paredzētas tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā (59. pants), PVN maksātāju datu kopa atvērto datu veidā pirmšķietami nav pilnīgs dokuments (visaptveroša datu kopa), kas varētu tikt uzskatīts par ekonomisko vienlīdzību veicinošu apstākli;
5)       tā kā nodokļu administrācijai ir normatīvajos aktos noteikts pienākums nodrošināt publiski pieejamu PVN maksātāju reģistru, VID, nepārkāpjot personu datu aizsardzību, katrā gadījumā ir nodrošinājis iespēju pārliecināties par reģistrēta PVN maksātāja statusu personai, tostarp fiziskai personai, jau zinot attiecīgās personas PVN maksātāja numuru (fiziskai personai – personas kodu);
6)       gadījumā, ja ir iespējams identificēt tādas valstiski svarīgas ekonomiskās vai nodokļu jautājumu intereses, kas ļautu ierobežot datu subjekta – PVN maksātāja – tiesības, radot riska situācijas, kas liedz fiziskai personai nodrošināt kontroli pār saviem personas datiem un īstenot tiesības uz savu datu aizsardzību, minētais būtu nepārprotami norādāms normatīvajos aktos, vienlaikus paredzot datu subjektam noteiktas garantijas.
Tāpēc likumprojekta ietvaros tiek paredzēts izņēmums, ka Latvijas Atvērto datu portālā tiks publicēta reģistra informācija par fiziskām personām, kas ir PVN maksātāji. 
Likumprojekta mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un sabiedrības informēšanu par uzņēmējdarbības norisēm, nodokļu administrācijai pieejamo informāciju padarot atkalizmantojamu.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā 1.panta 16. punktā ir definēts, ka PVN grupa ir divu vai vairāku nodokļa maksātāju grupa, kas atbilst šā likuma nosacījumiem, izveidota uz PVN grupas dibināšanas līguma pamata savstarpēju darījumu veikšanai iekšzemē un reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā.
No minētā likuma 11. panta izriet kārtība, kādā PVN grupas dalībnieki veic darījumus PVN grupas ietvaros gan vienas grupas ietvaros, gan ārpus tās.
Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.pantā ir noteikts, ka VID PVN maksātāju reģistrā reģistrē fiziskās personas, juridiskās personas, personālsabiedrības, personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata, PVN grupu, norādot PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarāciju un pildīt citus reģistrēta nodokļa maksātāja pienākumus. 
Vienlaikus no minētā likuma 64.panta izriet nosacījumi PVN grupas reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā, proti, PVN grupas dalībnieki var būt tikai reģistrēti nodokļa maksātāji, maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots, reģistrēts nodokļa maksātājs vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks, PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos līdz mēnesim, kad iesniegts iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 350 000 euro.
Tāpat tiesību norma paredz, ka PVN grupas dalībnieki var būt kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā (atbilstoši Koncernu likumam), ārvalsts komersanta (juridiskās personas) filiāle Latvijas Republikā, ja šis ārvalsts komersants atbilstoši Koncernu likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki, starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas līgums, kurā norādīts galvenais uzņēmums, PVN grupas dalībnieki ir sasniedzami to juridiskajā adresē.
Turklāt PVN grupas dalībnieki visos darījumos ar personām, kuras nav šīs PVN grupas dalībnieki, lieto savu reģistrācijas numuru VID PVN maksātāju reģistrā. PVN grupai piešķirto reģistrācijas numuru izmanto tikai PVN grupas nodokļa deklarācijas sastādīšanai un nodokļa maksāšanas vajadzībām.
Līdz ar to, ievērojot to, ka PVN maksātāju (tai skaitā fiziskas personas) dati tiks publicēti atvērto datu veidā, likumprojektā tiesību normas būs piemērojamas līdzvērtīgi arī attiecībā uz PVN grupu dalībniekiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un sabiedrības informēšanu par uzņēmējdarbības norisēm datu atkalizmantošanas formātā.

Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrs.

Sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk - SLO) reģistrs ir izveidots Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteikto mērķu sasniegšanai un tajā tiek iekļauta informācija šī likuma 5.pantā noteiktajā apmērā.  SLO darbība ir vērsta uz mērķi sniegt nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai. Valsts SLO darbības veicināšanai ir paredzējusi tiesības, piemērot SLO ziedotājiem nodokļu atlaides. Lai nodrošinātu efektīvu SLO izvēli ziedojumu veikšanai, SLO reģistrā iekļautās informācija ir jāpadara maksimāli pieejama tās lietotājiem, tāpēc likumprojektā paredzēts SLO reģistru publicēt atvērto datu veidā.

Informācija par VID Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto informāciju par nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā.

Šobrīd VID ir noteikts pienākums nodrošināt publisku piekļuvi informācijai par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto informāciju par nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā. Informācija tiek publiskota VID PBD.
Izvērtējot esošo situāciju, tika secināts, ka informācija par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros iekļautajiem subjektiem ir publiski pieejama arī Latvijas Atvērto datu portālā un šobrīd veidojas nevienlīdzīga situācija ar informācijas pieejamību par tiem subjektiem, kas iekļauti VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā  nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā  pārstāvniecība Latvijā. Šo subjektu darbības mērķis ir komercdarbības veikšana, tāpēc likumprojektā jāiekļauj risinājums, kas vienādo informācijas iegūšanas risinājumu sabiedrībai par visiem subjektiem, kuru darbības mērķis ir komercdarbības veikšana un informācija par VID Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto nerezidentu (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā ir publicējama arī Latvijas Atvērto datu portālā.
Izvērtējot informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā tika secināts, ka to darīt nav lietderīgi, jo lielākoties informācija par VID Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto nerezidentu (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā patiesā labuma guvējiem ir publiskota to mītnes valstī un iegūstama atbilstoši mītnes valsts tiesiskajam regulējumam. Savukārt par tiem atsevišķiem VID Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto nerezidentu (ārvalsts komersanta) pastāvīgo  pārstāvniecību Latvijā patiesā labuma guvējiem, par kuriem informācija nav publiskota to mītnes valsts reģistrā, varēs iegūt kā līdz šim VID PBD. 

Informācija par juridiskām personām, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāk un informācija par saimnieciskās darbības apturēšanu.

Šobrīd VID ir noteikts pienākums publiskot informāciju par juridiskām personām, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāk un informāciju par saimnieciskās darbības apturēšanu. Informācija tiek publiskota VID PBD. 
Lai veicinātu komercdarbības vides caurspīdīgumu, godīgu konkurenci un mazinātu ēnu ekonomiku nepieciešamas radīt instrumentus kā operatīvi un kvalitatīvi veikt darījuma partnera uzticamības izvērtēšanu. Šāds rīks ir arī automatizēta informācijas iegūšana, taču Publiskojamo datu bāzē publiskoto informāciju ir apgrūtinoši iegūt un izpētīt ar automatizētiem rīkiem. Izvērtējuma rezultātā tika secināts, ka šīs informācijas publiskošana atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā sasniegs tās publiskošanas mērķi un komersantiem un citām ieinteresētajām personām operatīvi iegūt un efektīvi apstrādāt informāciju par juridiskām personām, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāk un informācija par saimnieciskās darbības apturēšanu. Tādējādi VID uzkrātā informācija tiks izmantota tās sākotnējo publicēšanas mērķu sasniegšanai efektīvā veidā.
Tiesu praksē ir atzīts, ka attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) 2. punkts). Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. pantu pamats ierobežot pieejamību iestādes rīcībā esošai informācijai ir vienīgi likumā noteiktajos gadījumos, kad pastāv objektīva nepieciešamība aizsargāt konkrētas un identificējamas intereses (Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1031.A420261416.2.S) 8. punkts).
Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai uzskatāms par vispāratzītu principu gan Eiropas Savienības tiesībās, gan nacionālā līmenī. Latvijā šīs tiesības nostiprinātas konstitucionāla ranga normās – Latvijas Republikas Satversmes 100. un 104. pantā. Šo tiesību nozīme demokrātiskā sabiedrībā konsekventi uzsvērta arī Senāta un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (piemēram, Eiropas Savienības Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. jūlija sprieduma apvienotajās lietās T-391/03 un T-70/04 83. punkts, Senāta 2011. gada 21. marta spriedums lietā Nr. SKA-254/2011 (A420574710); 2012. gada 10. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-606/2012 (A420675111) 10. punkts).
Jo īpaši minētā principa nozīme akcentējama attiecībā uz sabiedrības tiesībām piekļūt tādai iestāžu rīcībā esošai informācijai, kas saistīta ar valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu. Minētais pamatojams ar to, ka demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas (Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 Secinājumu daļas 1. punkts un 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) secinājumu daļas 1. un 3. punkts).
Tāpēc tiesību uz informācijas pieejamību pamatmērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības zināt, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas (Senāta 2019. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-255/2019 (A420358416) 7. punkts, 2007. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007).
Tāpēc, ievērojot minēto un judikatūrā atzīto, kā arī apstākli, ka likumprojektā ietvertās datu kopām VID jau publicē VID PDB, ir pamats noteikt, ka likumprojektā noteiktās datu kopas būs pieejamas atvērto datu veidā, tādējādi vēl vairāk veicinās komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi.
Turklāt demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi aktuālajai informācijai, lai pārliecinātos, ka šī informācija rada drošu iespēju nodokļu maksātājam noslēgt jebkāda veida darījumu, un paļautos, ka izvēlētais darījumu partneris ir labprātīgi veicis nodokļu nomaksu valsts budžetā, jo nodokļu nomaksa kopumā ir vērsta uz sabiedrības interešu (it sevišķi sociālo) nodrošināšanu un tā netiek izmantota negodprātīgi, piemēram, tikai fiskālu priekšrocību gūšanai.
Vienlaikus ar likumprojektu tiek izdarīti grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.¹ punktā, nosakot, ka turpmāk minētajā tiesību normā noteikto informāciju publicēs reizi ceturksnī, kā arī precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 3. punkts, norādot iztrūkstošās atsauces uz šā likuma 18. panta pirmajā daļā, 34.¹ panta astotajā daļā un 61.panta divpadsmitajā daļā noteikto publicējamo informāciju.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Tātad VID kā tiešās pārvaldes iestādes kompetencē ir normatīvajos aktos noteiktā apjomā nodrošināt iespēju sabiedrībai pārliecināties par ikviena nodokļu maksātāja tiesisko stāvokli, sekmējot valsts tiesiskās vides drošību un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Iepazīstoties ar VID PDB pieejamo informāciju par nodokļu maksātājiem, sabiedrības locekļiem tiktu radīti apstākļi, kuros būtu iespējams efektīvi un racionāli iegūt informāciju par potenciālajiem darījumu partneriem un izdarīt attiecīgus secinājumus. Tādējādi tiktu vairota sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un kāpināta tautsaimniecības kapacitāte.
VID rīcībā esošā informācijas pieejamība atvērto datu formātā radīs iespēju apmierināt juridisko personu un sabiedrības intereses kopumā, veicinās tautsaimniecības un uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī ierobežos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus.
Likumprojektā ietvertās informācijas publiskošana veicinās arī juridisko personu attieksmi pret godprātīgu nodokļu nomaksu un normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.
Latvijā pastāv vairākas komercsabiedrības, kas piedāvā informācijas pakalpojumus saistībā ar Uzņēmumu reģistra rīcībā esošajiem datiem par komersantiem, nodrošinot informācijas atkalizmantošanu, tādējādi tiks sasniegts datu atvēršanas mērķis un VID atvērtie dati tiks izmantoti jaunu pakalpojumu radīšanai.
Radot tiesisko regulējumu attiecībā uz datu kopām par juridiskām personām VID publiskot nodokļu administrēšanas procesā iegūtos datus tikts sasniegts leģitīms mērķis tiesības saņemt drošu un uzticamību informāciju, t. i., veicinās tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstību.
Ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp indivīda un visas sabiedrības konkurējošajām interesēm. Šajā kontekstā ir nozīmīgi Konvencijas attiecīgajos pantos norādītie leģitīmie mērķi cilvēktiesību ierobežošanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 21. jūlija sprieduma lietā „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 160. punkts).
Turklāt atbilstoši Satversmes 116. pantam leģitīmi mērķi ir citu cilvēku tiesību, demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības, labklājības un tikumības aizsardzība.
Pirmkārt, likumprojektā noteiktie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tikai, publiskojot nodokļu administrēšanas ceļā iegūto informāciju par nodokļu maksātājiem - juridiskajām personām, tikts nodrošināta tiesiskā telpa godprātīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai nacionālā un pārrobežu līmenī.
Otrkārt, datu publiskošana portālā mūsdienu sabiedrībā ir nepieciešama un nevar tikt sasniegta ar citiem līdzekļiem, kas neierobežotu personas tiesības uz datu aizsardzību un privāto dzīvi. Turklāt atvērto datu veidā tiks publiskoti tikai tādi dati, kas ir primāri nepieciešami personas identifikācijai apjomā, ka to nosaka spēkā esošās likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas.
Tādēļ, izvērtējot spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu, secināms, ka nepieciešams veikt grozījumus, lai skaidri noteiktu tās VID publiskojamās datu kopas un datu apmēru, kuru var publiskot atvērto datu veidā.
Līdz ar to visas ieinteresētās personas šīs datu kopas varēs izmantot savos procesos, kas samazinās administratīvo slogu un veicinās godīgas konkurences un komercprakses attīstību Latvijā, kā arī, izmantojot atvērtajos datos publiskoto informāciju, nodokļu maksātājiem tiks radīta iespēja izveidot rīkus darījuma partneru izvērtēšanai.
Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts noteikt arī jaunas datu kopas, kuras VID var publicēt portālā.
Valsts iestāžu savāktā un apstrādātā informācija ir ārkārtīgi svarīgs datu avots, kas var veicināt gan dalībvalstu iekšējo tirgu, gan visas ES kopējo tirgu.  Šo datu izmantošana un apstrāde, izmantojot mākslīgā intelekta lietotnes, var veicināt visu ekonomikas nozaru attīstību. Valsts pārvaldes iestāžu savākto informāciju ir iespējams, pat nepieciešams nodot tālākai izmantošanai fiziskām un juridiskām personām, kā rezultātā radot jaunus uzņēmumus un inovācijas, nodrošinot tiesisku un kontrolētu konkurenci, kā arī vispārīgi informējot sabiedrību par tautsaimniecības norisēm valstī.
Līdz ar to papildus jau Latvijas Atvērto datu portālā publicētajām datu kopām likumprojektā tiks iekļauts VID pienākums publicēt atvērto datu veidā datu kopas:
- nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem;
- komersantu reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummas (likuma 18.panta pirmās daļas 8.¹ punkts).
Ievērojot likumdevēja jau spēkā esošajā tiesību normā ietverto informācijas (datu kopas) publicēšanas mērķi kontekstā ar juridisko personu esošo vai bijušo valdes locekļu atbildības līmeni, kā arī ņemot vērā Satversmes tiesas izdarītos secinājumus, VID vienādā pieeja, publicējot minēto datu kopu gan VID tīmekļa vietnē, gan Latvijas atvērto datu portālā atbilst samērīguma principam, kā arī tai ir leģitīms mērķis.

Par dokumentu un informācijas paziņošanu.

Likumprojekta grozījumi paredz EDS lietotājam tiesības saņemt VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātāja E-adreses kontā. Vienlaikus grozījumi paredz iespēju lietotājam atteikties no administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citu lēmumu, dokumentu un informācijas saņemšanas E-adreses kontā un informatīvā paziņojuma saņemšanas nodokļu maksātāja norādītajā elektroniskā pasta adresē par dokumenta un informācijas saņemšanu EDS.
Likumprojekts nemaina esošo kārtību, ka EDS lietotājam arī turpmāk  VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citus lēmumus, dokumentus un informāciju paziņos EDS. Likumprojekta grozījumi paredz, ka EDS lietotāji, kas ir vienlaikus ir arī E-adreses lietotāji pēc noklusējuma saņems dokumentu un informāciju abos saziņas kanālos, EDS un E-adresē. Saziņas efektivitātei EDS lietotājam tiks nodrošināta iespēja katram dokumenta vai informācijas veidam saskaņā ar VID izstrādātu klasifikatoru, izvēlēties atbilstošāko dokumenta vai informācijas paziņošanas veidu, t.i. izvēlēties vai:
- atstāt noklusējuma uzstādījumus;
- konkrēto dokumentu vai informācijas veidu saņemt tikai EDS;
- par konkrētā dokumenta vai informācijas veida paziņošanu EDS saņemt arī informāciju EDS norādītajā e-pasta adresē.
Tehniskais risinājums paredz, ka dokumentu un informāciju uz nodokļu maksātāja E-adreses kontu nosūta EDS. Nosūtīšana notiek nekavējoties, uzreiz pēc dokumenta un informācijas izvietošanas EDS, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts E-adreses konts un nodokļu maksātājs EDS nav atspējojis dokumenta un informācijas nosūtīšanu uz E-adreses kontu.
VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citu lēmumu, dokumentu un informācijas paziņošanas procesam tiks nodrošināta auditācija, izslēdzot strīdu rašanās iespēju par neatbilstošu paziņošanu. Risinājums netiks attiecināts uz citos procesos, piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā sagatavoto dokumentu paziņošanu, jo tie tiks paziņoti konkrēto procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā).
Likumprojekta izstrādē tika secināts, ka VID un Valsts reģionālās attīstības aģentūra risinājuma tehniskai izstrādei un ieviešanai nepieciešams apmēram trīs līdz četri mēneši pēc likuma stāšanās spēkā, tāpēc paredzēts, ka likumprojekts šajā daļā stājas spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Par informācijas publicēšanu.

No informatīvā ziņojuma “Par “Atvērts pēc noklusējuma” principa ieviešanu” izriet, ka saskaņā ar Latvijas valsts pārvaldes vērtības un ētikas principiem, viena no valsts vērtībām ir tāda valsts pārvalde, kas ir atklāta un sabiedrībai pieejama. Valsts apzinās un atbalsta to, ka sabiedrībai nepieciešama informācija par valsts pārvaldes darbu un pakalpojumiem viegli pieejamā un saprotamā veidā.
"Atvērts pēc noklusējuma princips" ir atklātas un pieejamas valsts pārvaldes pamatā, tā īstenošana nozīmē organizēt valsts pārvaldes darbu tā, lai visa informācija, kura netiek īpaši aizsargāta  ir pieejama sabiedrībai ērtā veidā. Princips attiecas uz elektroniski uzkrāto informāciju un tām iestādēm un organizācijām, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus.
Viens no principa "atvērts pēc noklusējuma" pamatelementiem ir pienākums publicēt valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus mašīnlasāmā formātā, kurā tos ir iespējams ērti apstrādāt elektroniski (piemēram, izmantojot datora programmatūru vai viedtālruni), piekļūt atsevišķiem datu elementiem un modificēt tos. Datiem ir jābūt publicētiem pilnībā un lejupielādējamiem bez maksas.
Šobrīd VID tīmekļa vietnē un VID PDB publicē dažāda veida datu kopas, kas ir pieejamas sabiedrībai, lai ikviens nodokļu maksātājs iegūtu sev nepieciešamo informāciju par citu nodokļu maksātāju, piemēram, par tā iekļaušanu nodokļu maksātāju reģistros, tam izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm), nomaksātajiem nodokļiem u.tml.
Šādas informācijas publicēšana ir vērsta uz komercdarbības vides drošības veicināšanu, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī nepieciešama nodokļu maksātājam sava darījumu partnera izvērtēšanai.
Līdz ar to likumprojekta mērķis ir precīzi noteikt, kādu informāciju VID publicē Latvijas Atvērto datu portālā.
Pašlaik VID tīmekļa vietnē un VID PDB ir pieejama informācija, balstoties uz konkrēti ievadītiem nodokļu maksātāja datiem, kas nav mašīnlasāmā formātā, bet balstīti uz izvēles principu. Savukārt  likumprojektā minētās datu kopas par juridiskām personām ir plānots publicēt Latvijas Atvērto datu portālā mašīnlasāmā formātā, proti, pārskatāmi un lietotājam ērti iegūstamā veidā atkalizmantošanai.
Tā kā VID portālā jau ir publicējis datu kopas par sabiedriskā labuma organizācijām, speciālajām atļaujām (licencēm) darbībām ar akcīzes precēm, informāciju par nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanu, PVN maksātājiem un darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, ārējā normatīvajā aktā nav iestrādātas tiesību normas, kas tiesību normu piemērotājam rada iespēju bez tiesību normu padziļinātas izpētes un analīzes ērti, vienkārši un nepārprotami pārliecināties, ka VID datu kopas publicē portālā atbilstoši tiesiskajam regulējumam, tādējādi nodokļu maksātājiem – sabiedrībai neradot šaubas par datu publicēšanas tiesiskumu.   
Informācijas (datu kopu) publicēšana Latvijas Atvērto datu portālā faktiski izvirza trīs mērķus:
- uzlabot ES mēroga produktu un pakalpojumu izstrādi;
- veicināt atvērto datu atkalizmantošanu pārrobežu (Eiropas Savienības, kā arī ārpus tās) mērogā;
- novērst konkurences izkropļojumus atvērto datu tirgos.
Vienlaikus ir jānorāda, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra direktīvas Nr. 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu 2. panta 4. punktam, “atkalizmantošana” ir valsts sektora iestāžu rīcībā esošo dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējs mērķis, kuram dokuments tika izgatavots, pildot publisko uzdevumu.
Arī minētās direktīvas 3. pantā noteikts, ka, ja ir atļauts atkalizmantot valsts sektora iestāžu rīcībā esošos dokumentus, dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja iespējams, dokumentus dara pieejamus, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Likumprojekts paredz noteikt tiesisko regulējumu šādu datu kopu pilnā (tai skaitā fiziskām personām) vai ierobežotā apmērā (informāciju tikai par juridiskajām personām) publicēšanai atvērto datu veidā portālā:
- nodokļu maksātāju (juridisko personu) reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam samaksātā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsumma, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.¹ punkts);
- pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistra informāciju (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 12. punkts);
- PVN grupas dalībnieki;
- PVN grupu samaksātais PVN;
- sabiedriskā labuma organizāciju reģistra informāciju (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 19. punkts); 
- darba devēji, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 28. punkts), – datu kopas informācijas tvērums tikai par juridiskām personām;
- VID reģistrētās nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 22.punkts)
- saimnieciskās darbības apturēšana (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta astotā daļa).
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību par VID tiesībām atvērto datu veidā publicēt informāciju par darba devējiem, nodokļu maksātāju (juridisko personas) saimnieciskās darbības apturēšanu, nodokļu maksātājam izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm) darbībām ar akcīzes precēm, jāprecizē tiesiskais regulējums likumā “Par nodokļiem un nodevām”, vienlaikus paredzot arī citas datu kopas, kas satur vispārpieejamu informāciju.
VID PDB ir noteikta atruna, ka VID PDB lietotājiem bez rakstiskas saskaņošanas ar VID aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas informācijas pieprasīšanai no datu bāzes. Informācijai, kas saņemta no VID PDB, ir tikai informatīvs raksturs, un tai nav juridiska spēka.
Līdz ar to, publicējot datu kopas Latvijas Atvērto datu portālā, ir jānodrošina godīga, samērīga un nediskriminējoša šādas informācijas atkalizmantošana, jo faktiski VID  PDB atruna nerada nodokļu maksātājam paļāvību, ka VID mājas lapā esošie dati ir izmantojami atkārtoti (nepieprasot atļauju VID tos izmantot) un tiem var piekļūt bez ierobežojumiem un turklāt bez maksas. 
Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka ieguvums no datu kopu publicēšanas Latvijas Atvērto datu portālā ir samērojami lielāks un sabiedrības intereses šādā gadījumā tiek apmierinātas daudz plašākā spektrā, proti, neradot atsevišķi administratīvo slogu VID informācijas apkopošanā (atlasē, apstrādē).
Augstākā tiesa ir atzinusi, ka sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai uzskatāms par vispāratzītu principu gan Eiropas Savienības tiesībās, gan nacionālā līmenī. Latvijā šīs tiesības nostiprinātas konstitucionāla ranga normās – Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. un 104. pantā.
Šo tiesību nozīme demokrātiskā sabiedrībā konsekventi uzsvērta arī Senāta un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (piemēram, Eiropas Savienības Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. jūlija sprieduma apvienotajās lietās T-391/03 un T-70/04 83. punkts, Senāta 2011. gada 21. marta spriedums lietā Nr. SKA-254/2011 (A420574710); 2012. gada 10. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-606/2012 (A420675111) 10. punkts).
Datu kopu informācija, kas attiecas uz nodokļu jomā veiktajām nodokļu maksātāju (juridisko personu) darbībām, tieši valsts budžeta interešu un nodokļu maksātāju nodokļu nomaksas kultūras attīstības aspektā. 
Līdz ar to, nostādot valsts budžeta intereses pretstatā nodokļu maksātāju sniegtajai informācijai sabiedrības vajadzībām, tiek sasniegts valsts pārvaldes iestādes atklātums un datu kopas (informācija) tiek padarīta publiski zināma, proti, pieejama sabiedrībai un nekaitē citām būtiskām interesēm.
Vienlaikus datu kopu publicēšanas jēga un mērķis nodrošina iespēju sabiedrībai sekot līdzi un analizēt iestādes rīcībā esošo informāciju, lai tādējādi tiktu veicināta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes iestādei.
Tādēļ tiesu praksē minētais atbilstoši pamatojams ar to, ka demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība.
Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas (Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 Secinājumu daļas 1. punkts un 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) secinājumu daļas 1. un 3. punkts). Līdz ar to tiesību uz informācijas pieejamību pamatmērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības zināt, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas (Senāta 2019. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-255/2019 (A420358416) 7. punkts, 2007. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007).
No minētā izriet, ka demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi nodokļu maksātāju (juridisko personu) darbībai, piemēram, darbībām ar akcīzes precēm, to samaksātajiem nodokļiem, kopieņēmumiem, saimnieciskās darbības esamību/neesamību, lai pārliecinātos, ka valsts budžeta līdzekļu izlietojums kopumā ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu un publiskie līdzekļi netiek izmantoti negodprātīgi, piemēram, ar publisko varu apveltīto personu savtīgu interešu īstenošanai.
Tādējādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantā ir paredzētas saskanīgas tiesību normas, kas noteiks, kuras datu kopas publicēt atvērto datu veidā portālā.

Par MPS sniegtās informācijas izmantošanu.

Likumprojektā ir ietvertas tiesību normas par informācijas par pārrobežu maksājumiem izmantošana VID. Ir jāņem vērā, ka šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta septītajā daļā paredzētas VID tiesības saņemt no MPS, maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas iestādēm to rīcībā esošos vai glabātos datus par citu personu saimniecisko un finansiālo darbību, savukārt 7.¹ daļā paredzētas VID tiesības saņemt no kredītiestādēm tās rīcībā esošo informāciju, neietverot maksātāju identificējošus datus, par maksājumu saņēmējam veiktajiem maksājumiem no kredītiestādē atvērtajiem kontiem. Tas nozīmē, ka VID iespējas saņemt informāciju par maksājumiem ir ierobežotas, kā arī šobrīd nav vienotā datu iesniegšanas standarta, kas apgrūtina datu apstrādi un maksājumu saņēmēju identificēšanu.
Savukārt jaunais regulējums (Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīva (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, un Padomes 2020. gada 18. februāra Regula (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu) paplašina informācijas sniedzēju loku, kā arī definē datu apstrādes un glabāšanas noteikumus un obligāti sniedzamās informācijas apjomu un biežumu, kas nodrošinās vienveidīgo datu saņemšanu. Minētais ne tikai nodrošinās kvalitatīvu datu nosūtīšanu uz CESOP, bet atvieglos maksājumu saņēmēju identificēšanu un datu apstrādi VID uzdevumu veikšanai, ja tas tiks paredzēts nacionālajā regulējumā.
VID tiesības izmantot no MPS saņemtos datus, ļaus paplašināt zinātību par nodokļu maksātāju saimniecisko darbību tādās līdz šim grūti uzraugāmās nodokļu jomās kā pārrobežu darījumi un e-komercija. Iestrādājot no MPS saņemtos datus analīzes sistēmā, šie dati kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju un tā deklarāciju datiem ļaus noteikt personas (gan fiziskās, gan juridiskās), kuras veic saimniecisko darbību, tas ir, -  realizē preces un pakalpojumus citās valstīs, un kuras:
1) nedeklarē veiktos darījumus PVN deklarācijā vai PVN īpašajā režīmā (OSS), tādējādi izvairoties no PVN nomaksas gan Latvijā, gan Eiropā;
2) nedeklarē vai arī deklarē apgrozījumam neatbilstošu darba ņēmēju skaitu un neatbilstošu darba samaksu, tādējādi izvairoties no algas nodokļiem (VSAOI un IIN);
3) gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā nepilnīgi uzrāda savus ieņēmumus no saimnieciskās darbības;
4) nav reģistrējušas savu saimniecisko darbību;
5) reģistrētas saimnieciskās darbības veicējas, bet kas nedeklarē ieņēmumus pilnā apmērā; tādējādi izvairoties no IIN un, iespējams, arī VSAOI un PVN;
6) iespējams, veic saimniecisko darbību Latvijā, nereģistrējoties Latvijas nodokļu maksātāju reģistrā un nemaksājot nodokļus Latvijā.
Tātad, MPS datu izmantošana nodokļu administrēšanas vajadzībām uzlabos nodokļu maksātāju analīzes rezultātus, jo būs iespēja identificēt nodokļu nemaksātājus, kuri pašlaik nav VID redzes lokā, un datus par saimniecisko darbību, jo šie nodokļu maksātāji darbojas e-komercijas jomā un veic pārrobežu darījumus.
Ņemot vērā, ka tiks saņemta informācija par trešo valstu personām (gan fiziskām, gan juridiskām), kuras saņem vairāk nekā 25 maksājumus ceturksnī no MPS klientiem. Šī informācija, būs noderīga arī muitas darījumu kontrolei.
Vienlaikus ar likumprojektu no likuma "Par nodokļiem un nodevām"  22. panta pirmās daļas 3. punkta tiek svītrota atsauce uz šī likuma 24. panta otro daļu un 25. panta pirmo daļu, jo šo tiesību normu spēkā esošās redakcijas vairs neatbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām"  22.panta pirmās daļas 3.punkta regulējuma būtībai.