Anotācija

Tiesneša augsta kvalifikācija un pienākums to uzturēt un nepārtraukti attīstīt ir priekšnoteikumi tiesas objektivitātes nodrošināšanai, proti, ir nepieciešami, lai tiesnesis lēmumu pieņemtu, balstoties uz saviem apsvērumiem, un lēmuma pieņemšanā varētu norobežoties no jebkādiem aizspriedumiem – gan reāliem, gan šķietamiem. Līdz ar to tiesnešu, prokuroru un tiesas procesā iesaistīto amatpersonu mācības ir tiesnešu neatkarības elements.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, uzskaitot garantijas, kas pastāv, lai tiesnesi aizsargātu no ārējas ietekmes, citastarp norāda arī uz tiesnešu profesionālām mācībām,[1] savukārt tiesneša kvalifikāciju tā uzskata par tiesnešu neatkarības garantiju, proti, tiesneša kvalifikācija kalpojot kā papildu garantija tiesneša personīgajai neatkarībai.[2] Satversmes tiesa vienā papildus tiesneša neatkarības garantijām uzskaitījusi arī citas tiesnešu neatkarības saturā ietilpstošas prasības: tiesneša kompetenci, kvalifikāciju un pieredzi.[3]
ANO Speciālais ziņotājs uzskata, ka viens no spēcīgas un neatkarīgas tiesas priekšnoteikumiem ir tiesnešu kompetence, ko var nodrošināt efektīvas mācības un ar to saistītā pieredzes apmaiņa.[4] Tāpēc pienācīgas tiesnešu juridiskās mācības esot uzskatāmas kā tiesnešu neatkarības noteicošais faktors.[5] Venēcijas komisija norādījusi, ka tiesnešu izcilība un kvalifikācija ir labākā tiesnešu neatkarības garantija un nodrošinājums sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātei.[6] Savukārt Bangaloras principu komentārā norādīts, ka tieši kompetenta tiesas funkcijas īstenošana aizsargā tiesnesi no nepienācīgas ietekmes un mācības ir būtiskas šīs kompetences, objektivitātes un neatkarības nodrošināšanā. Turklāt svarīgas esot nepārtrauktas mācības visu līmeņu tiesnešiem.[7]
Šobrīd mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem tiek īstenotas uz terminēta līdzdarbības līguma ar LTMC pamata, kas nenodrošina mācību sistēmas ilgtspēju un stabilitāti. Tāpat līdzšinējā resoriskā pieeja nav sekmējusi kompleksu pieeju šo dažādo mērķgrupu mācību vajadzību analīzei un savstarpēji līdzsvarota mācību piedāvājuma izstrādei. Šobrīd esošais regulējums paredz, ka katra iestāde orientējas uz savu profesionāļu zināšanu un prasmju paaugstināšanu. Taču mācības ir jāplāno ilgtermiņā, stratēģiski un mērķtiecīgi, izvirzot mērķus ne tikai attiecībā uz tiesu un prokuratūras darba kvalitāti, bet attiecībā uz tiesiskuma un likuma varas efektivitāti valstī kopumā, jo neatkarīgas tiesas funkcija tiek uzskatīta par galveno modernas demokrātiskas valsts pazīmi un tiesiskuma stūrakmeni.[8] Tādējādi ir būtiski nodrošināt ne tikai augstus standartus attiecībā uz tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmu, bet tajā jāietver arī izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas spriešanai, kā arī tiesu un prokuratūru darbinieki.


[1] Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā 29279/95 Sahiner v. Turkey; 25.09.2001, 40. punkts.

[2] Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā 26374/18 Gudmundur Andri Astradsson v. Island [GC]; 01.12.2020., 222. punkts.

[3] Satversmes tiesas spriedums lietā 2009-11-01; 18.01.2010., 9., 21.1. p.

[4] United Nations General Assembly (2010). Report of the Special Rapporteur on the Independence of Judges and Lawyers, Gabriela Carina Knaul de Albuquerque e Silva. A/HRC/14/26, 9.04.2010, 1, 2.p.

[5] United Nations General Assembly (2009). Report of the Special Rapporteur on the Independence of Judges and Lawyers. Promotion and Protection of all Human Rights, Civil, Political, Economic, Social and Cultural Rights, Including the Right to Development. A/HRC/11/41, 24.03.2009, pp. 80-84.; United Nations General Assembly (2009). Report of the Special Rapporteur on the Independence of Judges and Lawyers, Leandro Despouy. A/64/181, 28.07.2009, 28-30.p.
https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G09/125/63/PDF/G0912563.pdf?OpenElement

[6] European Commission for Democracy through Law (Venice Commission) (2011). On the Draft Law on the Council for the Selection of Judges of Kyrgyzstan. CDL-AD(2011)019. Opinion. Strasbourg: Council of Europe, 15.p.
https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD(2011)019-e

[7] ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs. (2007). Commentary on the Bangalore Principles of Judicial Conduct. 123, 124. p.

[8] House of Lords. Lieta A and others v. Secretary of State for the Home Department, [2004] UKHL 56, 16.12.2004., p. 42. https://publications.parliament.uk/pa/ld200405/ldjudgmt/jd041216/a&others.pdf

Ievērojot tiesneša statusu konstitucionāli tiesiskajā iekārtā un to, ka tiesnesis, spriežot tiesu, īsteno tiesu varu, likumdevējam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums noteikt tiesnesim kā tiesu varas īstenotājam īpašas kompetences, kvalifikācijas un pieredzes prasības, kas vērstas uz neatkarības nodrošināšanu.[1] Līdz ar to normatīvajā regulējumā ir noteiktas obligātas kompetences un kvalifikācijas prasības, lai persona varētu pretendēt uz tiesneša amatu. Satversmes tiesa norādījusi, “lai piesaistītu tiesneša amatam profesionālas, zinošas, nobriedušas un sociāli kompetentas personas, tiesneša amatam ir noteikts vecuma cenzs un izvirzītas īpašas prasības attiecībā uz tiesneša amata kandidāta profesionālo pieredzi”.[2] Tieši uz profesionālās kvalifikācijas apliecināšanu vērstās prasības nodrošina to, lai tiesneša amatā nonāktu persona, kas uzskatāma par augsti kvalificētu juristu.[3] Atbilstība izvirzītajām prasībām ir jānodrošina visā tiesneša pilnvaru laikā. Turklāt efektīva tiesu varas īstenošana ir saistīta arī ar prokuroru un citu lietas sagatavošanā iesaistīto personu kompetenci.
Tiesneša un prokurora atbilstība viņam noteiktajām kvalifikācijas un profesionālās kompetences prasībām ir saistīta ar viņa pienākumu papildināt savas zināšanas visā karjeras laikā, proti, ar kvalifikācijas celšanas pienākumu. Satversmes tiesa norādījusi, lai tiesnesis nezaudētu kvalifikāciju, viņam ir pienākums visas tiesneša karjeras laikā pastāvīgi papildināt savas zināšanas.[4] Arī Tiesnešu ētikas komisija ir norādījusi, ka zināšanas, profesionālās prasmes un personīgās spējas tiesnesim ir jāsaglabā, jāattīsta un jāpapildina pastāvīgi visas savas karjeras laikā, izmantojot tālākizglītības iespējas.[5] Savukārt starptautisko organizāciju dokumenti norāda uz nepieciešamību ne tikai uzturēt, bet arī regulāri uzlabot tiesneša zināšanas, prasmes un pilnveidot tiesneša pienākumu pienācīgai veikšanai nepieciešamās personiskās īpašības, jo tikai tā tiesnesis savus amata pienākumus varot pildīt profesionāli un rūpīgi. Turklāt šim nolūkam esot jāizmanto mācības un citas tiesnesim nodrošinātās iespējas.[6]
Tāpēc likumdevējs likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ir ietvēris amatpersonām pienākumu pastāvīgi papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas. Savukārt valstij ir pienākums nodrošināt pastāvīgu un efektīvu mehānismu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuratūras darbinieku kvalifikācijas celšanai un pilnveidei. Minētais ietver arī to, ka valstij ir jānodrošina pietiekams finansējums un citi resursi, lai nodrošinātu mācību institūcijas autonomiju un mācību satura atbilstību tiesu sistēmas vajadzībām[7]. Finansējumam un resursiem būtu jāaptver uzturēšanas izmaksas, tajā skaitā mācībām piemērotu telpu un infrastruktūras izmaksas, kā arī augsti kvalificētu pasniedzēju un profesionāla atbalsta personāla piesaistes izmaksas.
Šo profesiju mācības nav uzskatāmas par brīvā tirgus elementu un nevar būt atkarīgas no tirgus piedāvājuma. Tās ir jāplāno ilgtermiņā, stratēģiski un mērķtiecīgi, izvirzot mērķus ne tikai attiecībā uz tiesu un prokuratūras darba kvalitāti, bet attiecībā uz tiesiskuma un likuma varas efektivitāti valstī kopumā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir būtiski nodrošināt ne tikai augstus standartus attiecībā uz tiesu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmu, bet tajā ir jāietver arī izmeklētāji jautājumos, kas ir būtiski efektīva tiesas procesa norisei un taisnīgam tā rezultātam, kā arī tiesu un prokuratūru darbinieki, kas sniedz juridiska rakstura atbalstu. Lai šo mērķi sasniegtu, ir izveidojama pastāvīga un vienota kvalifikācijas pilnveides institūcija – Tieslietu akadēmija. Ar likumprojektu tiek noteikts Tieslietu akadēmijas darbības tiesiskais pamats un ietvars, kā arī vieta un atbilstošs statuss valsts un tiesu varas institūciju sistēmā.

Tieslietu akadēmijas misija ir:
1. nodrošināt sabiedrības un tiesu varas vajadzībām un nepieciešamajām kompetencēm, kā arī nodefinētajiem vispārējiem tiesu varas darba stratēģiskajiem virzieniem atbilstošu, jēgpilnu un mērķtiecīgu mācību pakalpojumu.
2. nodrošināt tādus mācību un atbalsta pasākumus, kas veicina un atbalsta tiesu varas izaugsmi, cienot tiesu varas pamatvērtības.
3. būt tiesu varas un juridisko profesiju tālākizglītības nodrošināšanas un virzības izcilības centram Latvijā un Eiropas Savienībā, veicinot vienotu tiesiskuma izpratni un piemērošanu kopējā Eiropas Savienības tiesību telpā.
4. veidot mācīšanās kultūru kā daļu no profesionālās atbildības un sekmēt atbalstošu vidi mācību rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai.

Veidojot Tieslietu akadēmiju kā valsts institūciju, nodrošināma:
1. izaugsme gan nacionālā mērogā, gan Eiropas tiesiskuma telpā;
2. mācību modeļa pastāvība un autonomija (spēja darboties bez starpniekiem);
3. tiesu varas iesaiste mācību satura plānošanā un noteikšanā tādā apjomā un veidā, lai nodrošinātu neatkarīgas tiesu varas īstenošanu;
4. līdzsvarota pieeja juridisko zināšanu mācību un nejuridisko prasmju piedāvājumā;
5. mācību formas un satura atbilstība sabiedrības un tiesu varas reālajām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastību gan attiecībā uz dažādu mācību metožu izmantošanu, gan saturu;
6. tāda apjoma un satura mācības, kas nepieciešamas neatkarīgas tiesu varas īstenošanai, kvalitatīvi un efektīvi pildot tās funkciju – tiesas spriešanu un ar to saistītos tiesneša amata pienākumus.

Sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Izglītības un zinātnes ministriju tika analizēts jautājums, vai un ciktāl uz Tieslietu akadēmiju kā tālākizglītības pasākumu īstenotāju ir attiecināmi ar izglītības procesu organizēšanu saistītie normatīvie akti. Secināts, ka normatīvie akti (Izglītības likums un Profesionālās izglītības likums) nošķir profesionālās tālākizglītības programmas, kuru tālāka regulācija notiek atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam regulējumam (un kas ir profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā) no citām tālākizglītības programmām. Tādējādi uz Tieslietu akadēmiju nav attiecināmas Izglītības likumā noteiktās prasībās, piemēram, attiecībā uz izglītības iestādes reģistrāciju un programmu licencēšanu. Tieslietu akadēmija īstenos tālākizglītību, kuras prasības netiek plašāk reglamentētas Izglītības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Likumprojektā noteiktām mērķgrupām tiks nodrošināta iespēja uzturēt amata ieņemšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā arī tās pilnveidot.

Tiesību akta projekts "Tieslietu akadēmijas likums" (turpmāk – likumprojekts) paredz, ka Tieslietu akadēmija ir veidojama kā atvasināta publiska persona, lai nodrošinātu tās darbības patstāvību un pietiekamu neatkarību funkciju izpildē. Atbilstoši Bangaloras tiesnešu rīcības principiem ieteicama neatkarības noteikšana iestādei, kas noteic mācību saturu un programmas[8].
Ievērojot tiesnešu mācību un tiesnešu neatkarības saistību, ir būtiski, lai tiesnešu mācību procesu organizē un nosaka pati tiesu vara. Tiesnešu ētikas komisija norādījusi, ka mācības ir jāorganizē tiesu varas pārraudzībā, jo mācības ir tiesnešu neatkarības garantija, kā arī būtisks tiesu sistēmas kvalitātes un efektivitātes elements.[9] Tieslietu padomes pilnīga ar tiesnešu mācībām saistīto funkciju kontrole tiek uzskatīta par nepieciešamo līdzekli tiesnešu neatkarības aizsargāšanai un veicināšanai. Piemēram, Itālijā Augstākā Tieslietu padome vienmēr ir pilnībā kontrolējusi tiesnešu mācības kā nepieciešamo tiesnešu neatkarības aizsardzības un veicināšanai līdzekli.[10] Čehijas Republikas Konstitucionālā tiesa norādījusi, ka situācija, kad mācības, tai skaitā to satura noteikšana ir de facto izpildvaras rokās, nevar tikt akceptēta, jo rada iespēju izpildvarai nesamērīgi ietekmēt tiesu varu. Mācību sistēma, kas de facto tiek vadīta no izpildvaras, nenodrošina nepieciešamos priekšnoteikumus neatkarīgai un brīvai viedokļa veidošanai.[11] Savukārt ANO Speciālais ziņotājs īpaši uzsvēris, ka gadījumā, ja ir izveidota īpaša tiesu sistēmas akadēmija vai institūts, kurā notiek tiesnešu un, iespējams, arī citu juridisko profesiju pārstāvju apmācība, to nekādā gadījumā nedrīkst vadīt vai uzraudzīt izpildvara. Šādas iestādes neatkarība ir saistīta ar tiesnešu neatkarību. Turklāt vēlams, lai šī institūcija nodrošina gan tiesneša amata kandidātu mācības, gan tiesnešu sākotnējās mācības, gan arī pārējās tiesnešu mācības, tādējādi nodrošinot zināšanu un informētības līmeņa saskaņotību un konsekvenci.[12]
Konsultācijās ar Eiropas Tiesību akadēmijas un Eiropas tiesnešu tālākizglītības tīkla pārstāvjiem atzīts, ka būtiskākais mācību institūcijas efektivitātes priekšnosacījums ir autonomija un patstāvība[13]. Tiesu varas neatkarība prasa brīvību no nepamatotas ietekmes uz mācību saturu. Ņemot vērā, ka semināri, lekcijas, u.c. var ietekmēt tiesnešu rīcību un lēmumus, tiesiskās apmācības saturs un tā pasniegšana ir nodrošināmi bez jebkādas nepamatotas ietekmes no jebkuras struktūras, kas varētu gūt labumu. Uz tiesnešu mācību nodrošināšanu attiecināmi tādi paši principi un prasības, kā uz citiem tiesnešu neatkarības elementiem.
Vērtējot citu Eiropas valstu mācību institūciju modeļus, konstatēts, ka lielākais vairums valstu par atbilstošāko kvalifikācijas pilnveides sistēmas institucionālo modeli izvēlējušās vai nu valsts tiešās pārvaldes iestādes modeli, paredzot funkcionālu neatkarību,  vai autonomas iestādes modeli. Ir atsevišķas valstis, kur mācību centram nav juridiskas personas statusa, tomēr tiek atzīts, ka tas traucē efektīvai darbībai un šajās valstīs tiek meklēti risinājumi juridiskas personas statusa iegūšanai (piemēram, Nīderlande, kur mācību centrs ir veidots uz Tieslietu padomes un Prokuratūras padomes vienošanās pamata). Jautājums par institucionālo formu, piemēram, tas, vai šī iestāde atvasināta publiska persona vai valsts tiešās pārvaldes iestāde, ir nosakāms nacionāli atbilstoši valsts institucionālajai un pārvaldes struktūrai, vienlaikus ņemot vērā no tiesiskas valsts un tiesnešu neatkarības principa izrietošās prasības. Papildus norādāms, ka Tieslietu padome jau 2021. gada 18. jūnija sēdē apstiprināja konceptuālo redzējumu Tieslietu akadēmijas izveidošanai[14]. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija analizēja arī Satversmes tiesas 2006. gada 16. decembra spriedumā lietā Nr.2006-05-01 ietvertās atziņas. Proti, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka patstāvīgas (autonomas) valsts iestādes veidojamas īpašos gadījumos: ja to prasa citu konstitucionālu normu īstenošana un ja citādi nevar nodrošināt pienācīgu pārvaldi noteiktā jomā. Vienlaikus Satversmes tiesas ieskatā nav pieļaujama tādu patstāvīgu valsts iestāžu veidošana, kurām piešķirtās funkcijas ir iespējams tikpat efektīvi īstenot arī Ministru kabineta padotībā esošai iestādei, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversmes 58.pants. Attiecīgi secināms, ka neatkarība no izpildvaras ir nepieciešama attiecībā uz mācību satura noteikšanu. Administratīvo funkciju izpildes nodrošināšana ir tipiska izpildvarai un var tikt veikta valsts pārvaldes ietvaros. Kā minētajiem kritērijiem atbilstoša juridiska forma būtu atvasināta publiska persona.

Tieslietu akadēmijas institucionālo pārraudzību likumprojektā paredzētajā apjomā un kārtībā īstenos Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību. Savukārt, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, funkcionālo pārraudzību pār Tieslietu akadēmiju īstenos Tieslietu padome likumprojektā paredzētajā apjomā un kārtībā. Funkcionālā pārraudzība nozīmē iesaisti un pārraudzību pār funkciju, uzdevumu un kompetenču īstenošanu, tai skaitā mērķu sasniegšanu, savukārt institucionālā pārraudzība nozīmē pārraudzību, lai Tieslietu akadēmija kā institūcija varētu pilnvērtīgi darboties, proti, Ministru kabineta uzdevums ir nodrošināt Tieslietu akadēmijas administratīvo spēju darboties.

Attiecībā uz Tieslietu akadēmijas izdotā administratīvā akta vai tās veiktās faktiskās rīcības pārsūdzēšanu norādāms, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 22.pantam administratīvi procesuālā tiesībspēja pilnā apjomā piemīt Latvijas Republikai kā sākotnējai publisko tiesību juridiskajai personai un pašvaldībai un citai atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai. Citiem publisko tiesību subjektiem administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt lietās, kas attiecas uz jomām, kurās tie saskaņā ar likumu darbojas sava patstāvīgā budžeta ietvaros. Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu. Tādējādi, kaut arī no Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētā funkcionālās padotības jēdziena izriet lēmuma pārskatīšana attiecīgajā augstākā iestādē, Tieslietu padome nav nosakāma kā augstāka institūcija Tieslietu akadēmijas izdotā administratīvā akta vai tās veiktās faktiskās rīcības pārsūdzēšanai.

Likumprojekts paredz plašu iesaisti mācību procesa plānošanā Tieslietu padomei, nosakot mācību stratēģiskos mērķus un virzienus, tālākizglītības mācību programmu veidošanas principus. Ir būtiski nostiprināt vienotu pieeju programmu un mācību plāna izveidē. Svarīgi ir tādi jautājumi kā mācību satura balanss starp profesionālo zināšanu un kompetenču attīstību, sociālo un personisko prasmju, kā arī  personiskās izaugsmes veicināšanu,  atbilstoši nepieciešamajām kompetencēm, tiesu varas un sabiedrības vajadzībām. Tiesnešu un prokuroru tālākizglītības mērķis ir profesionālajam sniegumam un personības attīstībai nepieciešamo prasmju un kompetenču attīstīšana visā karjeras laikā, jo īpaši veicinot amata funkciju veikšanai būtisku juridisko zināšanu padziļināšanu un iespēju specializēties, zināšanu pilnveidi Eiropas Savienības un starptautisko tiesību un tiesu sadarbības jautājumos, izpratnes padziļināšanu par tiesu un prokuratūras lomu konstitucionālajā sistēmā, kā arī izpratnes par profesionālās ētikas jautājumiem un labas pārvaldības kultūru padziļināšanu. Savukārt, tiesu darbinieku un prokuratūras darbinieku, kuri sniedz juridiska rakstura atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, tālākizglītības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu darbinieku atbalstu tiesnešu un prokuroru amata funkciju izpildei. Kā jau minēts iepriekš, tālākizglītības pasākumi pēc nepieciešamības būtu organizējami arī starpdisciplinārās grupās, lai sekmētu vienotu izpratni starp visām lietas iztiesāšanā iesaistītajām amatpersonām.

Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā tiek izraudzīti mācību pasākumu vadītāji no tiesnešu un prokuroru vidus, taču tas nenozīmē, ka pasniedzēji Tieslietu akadēmijā var būt tikai tiesneši vai prokurori. Papildus norādāms, ka tiesnešu un prokuroru vadītie mācību pasākumi ir pielīdzināmi pedagoga darbam, kas noteikts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Vienlaikus tiek saglabāta arī līdzšinējā Tieslietu padomes kompetence, piemēram, apstiprināt ikgadējo mācību plānu. Turklāt atzīmējams, ka Tieslietu padomes kompetence lemt par mācību programmu vai plānu apstiprināšanu nav formāla rakstura. Tā paredz mācību programmas vai mācību plāna izvērtēšanu un, gadījumā, ja mācību plāns neatbilst, piemēram, mācību stratēģiskiem mērķiem un tālākizglītības programmu veidošanas pamatprincipiem, Tieslietu padome ir tiesīga to neapstiprināt un nodot mācību plāna izstrādes darba grupai precizēšanai. Tāpat mācību plānā ir pieļaujamas izmaiņas arī tā īstenošanas ietvaros, piemēram, gadījumā, ja mācību plāns papildināms ar kādu īpašu aktualitāti guvušiem un neatliekami risināmiem jautājumiem.

Tiesu sistēmas mācību saturs un profesionālās izaugsmes rīki ir tieši saistīti ar tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti. Savukārt neatkarība ir efektīvas tiesas priekšnoteikums.[15]. Ievērojot minēto, uz budžetu, kas nepieciešams mācību plāna un programmu izstrādei un īstenošanai, būtu attiecināmi tādi paši principi, kas tiek attiecināti uz tiesu budžeta izstrādi un apstiprināšanu[16]. Proti, valsts nodrošina tāda apjoma finansējumu, lai tiesu vara varētu saņemt visas neatkarīgas tiesu varas īstenošanai nepieciešamās mācības atbilstošā kvalitātē un apjomā. Mācību saturu apstiprina Tieslietu padome, tāpēc atbilstoši tā izsaka viedokli arī par tam nepieciešamo finansējumu. Tieslietu padomes viedoklis šajā gadījumā tiek pieņemts un vērtēts līdzīgi, kā tas ir attiecībā uz tiesu varas budžetu, proti, atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 89.¹¹ panta pirmajai daļai Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu budžeta pieprasījumu. Attiecībā uz Tieslietu akadēmijas budžetu prognozējams, ka pamatā Tieslietu akadēmijas līdzekļus veidos valsts budžeta līdzekļi. Lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 2.punkts paredz, ka atvasinātai publiskai personai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu, tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversme neliedz valstī izveidot atvasinātu publisku personu, kas tiek finansēta no valsts budžeta[17]. Valstij, paredzot mācību īstenošanai nepieciešamo finansējumu valsts budžeta likumā atbilstoši valsts budžeta iespējām, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu tālākizglītības sistēmu tiesu un prokuratūras funkciju izpildei, kas vērsta uz tiesu varas neatkarības principa ievērošanu. Tiesu varas neatkarības princips skaidrojams kā neatkarība no izpildvaras mācību satura jautājumos, tomēr valsts pienākums ir uzturēt sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvu un efektīvu tiesu varas realizāciju.
Attiecīgi Tieslietu akadēmijai no valsts budžeta līdzekļiem ir jānodrošina mācību pasākumu īstenošana un arī pašas iestādes darbība. Tieslietu akadēmija ir uzskatāma par budžeta iestādi Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē. Ir paredzēts, ka Tieslietu akadēmijas budžets pilnībā ir iekļauts tiesu budžeta sastāvā, jau esošajā budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas", nosakot šai apakšprogrammai divus budžeta izpildītājus un nodalot finansējumu ar finansēšanas plāniem. Katra iestāde plāno to tiesu budžeta daļu, kas attiecas uz katrai iestādei noteiktajām funkcijām un atbilstoši arī izpilda šo budžeta daļu.
Līdz ar to likumprojekta 11.panta trešajā daļā tiek noteikts, ka Tieslietu akadēmija savu budžeta pieprasījumu gatavo patstāvīgi un iesniedz to Tieslietu ministrijai. Ņemot vērā, ka Tieslietu akadēmijas budžets ir daļa no budžeta apakšprogrammas 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas", tad Tieslietu akadēmijas budžeta pieprasījuma projekta tālāka virzība notiek saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 50.² panta trešajā daļā nostiprināto kārtību. Tas nozīmē, ka brīdī, kad Tieslietu akadēmija un Tiesu administrācija savus sagatavotos budžeta pieprasījuma projektu iesniedz Tieslietu ministrijā, tad Tieslietu ministrija nodrošina budžeta pieprasījuma tālāku nodošanu Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai un arī iesniegšanu Finanšu ministrijā.
Likumprojektā paredzēts, ka Tieslietu akadēmijai ir tiesības arī sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, iznomājot telpas un prezentācijas tehniku, organizējot mācības starptautisku projektu ietvaros, piedāvājot maksas mācības ar tieslietu sistēmu saistītiem profesionāļiem, kas nav projekta mērķgupas. Tomēr šādi maksas pakalpojumi, ņemot vērā Tieslietu akadēmijas funkcijas un izvirzītās prasības, nav pietiekami, lai nodrošinātu akadēmijas darbību pilnībā.
Kvalifikācijas pilnveides sistēmai jāaptver ne tikai juridisko zināšanu tēmas, bet būtisks uzsvars liekams arī uz ne-juridiskajām tēmām jeb personisko prasmju un sociālo kompetenču pilnveides jautājumiem, ētikas un vērtību izpratnes jautājumiem, kā arī attīstāms līderības potenciāls. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa tiesneša kvalifikāciju saista ne tikai ar viņa juridisko kompetenci, bet arī ar tiesneša personīgajām īpašībām. Tiesa norādījusi, ka viskvalificētākie tiesneša amata kandidāti ir tie, kam piemīt gan profesionālā kompetence, gan morālā integritāte.[18] Tāpat uzmanība pievēršama Latvijas tiesnešu spējai piedalīties ES tiesiskuma telpas dialogā, nodrošinot nepieciešamo atbalstu tiesneša svešvalodas prasmju uzturēšanai un tālākai attīstībai, kā arī paredzama iespēja apgūt svešvalodu.
Līdz ar to Tieslietu akadēmijas kompetencē ietverama kompleksa pieeja tiesu varas profesionālo kompetenču attīstībai, attīstot gan sākotnējās mācības, gan kvalifikācijas pilnveides programmas, gan inovāciju, pētniecības un starptautiskās sadarbības kompetenci. Nodrošināma iespēja plānot, izstrādāt un realizēt ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina viena otru. Šī brīža situācija un tās straujā mainība norāda, ka mācību programmām ir jābūt gan pietiekami elastīgām, gan stratēģiski mērķtiecīgām.

Mācības nodrošināmas visās tiesību nozarēs, kā arī starpnozaru mācības, izvērtējot aktualitātes un nepieciešamās prasmes. Mācības nodrošināmas arī jautājumos, kas pastiprina prasmes pirmstiesas procesos un tiesas zālē, kā arī ārpus darba tiešajiem pienākumiem (komunikācijas prasmes, tajā skaitā komunikācija ar vardarbības upuri; konfliktu vadības prasmes; stresa noturība u.c.).

Programmu izstrādi un īstenošanu, kas skar starpdisciplināro pieeju attiecībā uz izmeklētājiem un ir saistīti ar efektīvu tiesas spriešanu, izstrādē un koordinēšanā gan attiecībā uz to saturu, gan lektoriem, gan mācību auditorijai (dalībniekiem), Tieslietu akadēmija veiks sadarbībā ar Izmeklētāju mācību centru, lai nodrošinātu mācību aktivitāšu sinerģiju un demarkāciju. Respektīvi, tiek paredzēta iespēja, ka Tieslietu akadēmija piedāvās  izmeklētājiem tādus mācību pasākumus, kas ir svarīgi no apsūdzības uzturēšanas un lietas iztiesāšanas skatu prizmas, un attiecīgi kuru nodrošināšana ir būtiska efektīvai tiesas spriešanai (piemēram, procesuāli jautājumi, kas saistīti ar pierādījumu formu un pēc tam var ietekmēt procesa iznākumu).

Paredzēts, ka mācību programmu un ikgadējo mācību plāna izstrādei Tieslietu akadēmija var veidot darba grupas. Minētās darba grupas sastāvā būtu iekļaujami gan tiesu varas pārstāvji, lai nodrošinātu mācību pasākumu atbilstību tiesu varas vajadzībām, gan arī Tieslietu ministrijas pārstāvis, lai nodrošinātu, ka mācību programma atbilst tiesību politikas aktualitātēm un plānotajām izmaiņām tieslietu jomā.

Likumprojekts paredz, ka Tieslietu akadēmija nodrošina arī tiesneša un prokurora amata pretendentu mācības kā maksas pakalpojumu, lai personas,  kuras apsver iespēju pretendēt uz tiesneša vai prokurora amatu, varētu gan pilnveidot zināšanas un prasmes, kas būtu nepieciešamas tiesneša vai prokurora amata izpildē, gan arī mācību ietvaros varētu pārliecināties, vai šis amats tām būtu piemērots. Šādu kursu apgūšana būtu brīvprātīga. Šo mācību apgūšana nav priekšnosacījums, lai pieteiktos uz atlases pārbaudījumu. Papildus, likumprojektā paredzēts, ja tiesnesis vai prokurors ir saņēmis pozitīvu pirmreizējo profesionālās darbības novērtējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā divus gadus pirms iecelšanas vai apstiprināšanas amatā ir piedalījies Tieslietu akadēmijas organizētās tiesneša vai prokurora amata pretendentu mācībās, tad viņam ir tiesības uz šo mācību maksas atmaksu. No minētā secīgi izriet arī datu par mācību apmeklējumu glabāšanas termiņš. Šādu datu analīze vienlaikus ļaus novērtēt šādu kursu efektivitāti un, vai personas, kuras šīs mācības ir apmeklējušas, sekmīgi nokārto kvalifikācijas eksāmenu.
Papildus Tieslietu akadēmija var nodrošināt mācības par maksu arī citiem ar tieslietu sistēmu saistītiem profesionāļiem, ņemot vērā šo personu iesaisti vai lomu tieslietu sistēmā. 

Valsts administrācijas skola strādā pie vienotās valsts pārvaldes Mācību un attīstības platformas izstrādes, proti, Ministru kabinets 2023.gada 27.jūnijā pieņēma rīkojumu Nr.405 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana" pases un koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu. Paredzēts, ka Mācīšanās un attīstības sistēmā tiks pielāgota funkcionalitāte un veidoti administrēšanas moduļi, datu bāzes atbilstoši resoru un iestāžu vajadzībām, tajā skaitā arī Tieslietu akadēmijas mērķgrupas tālākizglītības procesa organizēšanas vajadzībām. Minētās sistēmas pārzinis saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 1.panta 2.punktu būs Valsts administrācijas skola, savukārt Tieslietu akadēmija būs šīs sistēmas lietotājs, kuram būs tiesības ievietot sistēmā Tieslietu akadēmijas funkciju īstenošanai nepieciešamo mācību saturu. Minētājā sistēmā Tieslietu akadēmija apstrādās savu mācību dalībnieku datus (turklāt personai ir jāzina, kāda veida dati tiek apstrādāti), tādēļ likumprojekta 3.panta otrajā daļā ir ietverts datu apstrādes nolūks, savukārt datu apjoms, ko Tieslietu akadēmija apstrādās, tiks atrunāts Tieslietu akadēmijas nolikumā, ko apstiprinās Ministru kabinets. Šajā nolikumā, nosakot Mācīšanās un attīstības sistēmas ietvaros apstrādājamo datu apjomu, ietverama informācija par mācību dalībnieku (piemēram, vārds, uzvārds, amats), pieejamām mācībām un to apjomu, ieteiktām mācībām (piemēram, bijis ieteikums no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas), apmeklējumu reģistrāciju  vai apmeklētām mācībām un to ilgumu, iegūtiem sertifikātiem. Tāpat sistēmā ietverami arī statistikas dati u.c. Savukārt Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.¹ daļā noteiktais tiks regulēts Ministru kabineta noteikumos, kas atrunās Mācīšanās un attīstības sistēmas darbību kopumā, tai skaitā ietverot regulējumu par sistēmā esošo datu glabāšanu, sistēmas piekļuves nosacījumiem, datu apstrādes kārtību. Nepieciešamības gadījumā minētajā regulējumā tiks iekļautas atrunas arī attiecībā uz Tieslietu akadēmiju.

Tāpat likumprojekts paredz, ka Tieslietu akadēmija organizē pētniecisko darbu tiesu sistēmas attīstības jautājumos. Tieslietu akadēmija, organizējot pētījumu veikšanu, lai sekmētu tiesu un prokuratūru darba efektivitāti, koncentrējas uz mācību procesa satura kvalitāti, lai sekmētu mācību auditorijas (dalībnieku) darba efektivitāti. Pētniecība ir uzskatāma par neatņemamu kvalitatīvas tālmācības nodrošināšanas būtisku sastāvdaļu.

Likumprojekts paredz, ka Tieslietu akadēmija veido, uztur un attīsta mācībām piemērotu vidi, tajā skaitā elektronisko mācību vidi. Piemērota vide skatāma plašākā kontekstā, tā ir mācību vide kopumā - cilvēkresursi, mācību telpas un mācību metodiskais nodrošinājums u.c. Elektroniska mācību vide ir viena no komponentēm, kas veido piemērotu mācību vidi. Elektroniskā mācību vidē cita starpā tiek nodrošināta pieteikšanās uz mācību pasākumiem un pieeja mācību materiāliem, mācību dalībnieku informēšana par plānotajiem mācību pasākumiem, mācību materiālu (gan audio un video, gan rakstveida materiālu) datu bāzes uzturēšana un tās pieejamības nodrošināšana mācību dalībniekiem.

Tieslietu akadēmiju vada un pārstāv tās direktors, kuru izraugās atklātā konkursā atbilstoši kārtībai, kādu noteikusi Tieslietu padome. Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka viena un tā pati persona var būt par Tieslietu akadēmijas direktoru ne vairāk kā divus piecu gadu termiņus pēc kārtas. Tas veicinās institūcijas gatavību būt dinamiskākai un atvērtākai pārmaiņām. Tieslietu akadēmijas direktors nav civildienesta ierēdnis, jo atbilstoši Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajai daļai ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus. Tieslietu akadēmija ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, tādējādi Tieslietu akadēmijas direktors atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta sešpadsmitajai daļai būs amatpersona, bet ne ierēdnis. Tieslietu akadēmijā nodarbināto personu darba attiecības regulēs Darba likums. Likumprojektā iekļauts regulējums par Tieslietu akadēmijas direktoram izvirzītajām prasībām, uzdevumiem, kā arī paredz gadījumus, kad Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma var atbrīvot Akadēmijas direktoru no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām. Kompetence noteikt Tieslietu akadēmijas direktora atalgojumu paredzēta Tieslietu padomei, kura atbilstoši likumprojektā noteiktajam, īstenos Tieslietu akadēmijas funkcionālo pārraudzību. Proti, ievērojot Tieslietu padomes lomu Tieslietu akadēmijas ietvaros, kā arī uzdevumus, ko tā īsteno atbilstoši likumā "Par tiesu varu" noteiktajam, secināts, ka Tieslietu akadēmijas direktora atalgojuma noteikšana būtu Tieslietu padomei piekrītoša un atbilstoša funkcija. Attiecīgi, lai izvairītos no nekonkrētības atalgojuma apmēra noteikšanā, Tieslietu padomei jāņem vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un amatpersonas individuālās kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmenis, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas, nepārsniedzot attiecīgajam amatam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā noteikto mēnešalgu grupas intervāla maksimumu. Papildus minētajam, nosakot atalgojuma apmēru Tieslietu akadēmijas direktoram, ir jāņem vērā arī Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" 32. punktā noteiktais, ka iestādes vadītāja amatu klasifikācija ir tieši atkarīga no iestādes lieluma un iestādes budžeta izdevumu apjoma kalendārajam gadam. (Šobrīd prognozējams, ka valsts finansējums 2025.gadam varētu būt – 411 143 EUR; 2026.gadam – 1 162 450 EUR un 2027.gadam – 2 019 398 EUR, bet personāls 2025.gadā būtu 6 darbinieki, 2026.gadā jau 24 darbinieki.) Tādēļ Tieslietu akadēmijas direktora atalgojuma noteikšanai piemērojama Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmā daļa, jo atbilstoši likumprojekta 2. pantā noteiktajam Tieslietu akadēmija ir atvasināta publiska persona jeb pastarpinātā pārvaldes iestāde. Līdz ar to secināms, ka minētajos normatīvajos aktos ietvertie kritēriji ir pietiekami, lai atbilstoši novērtētu Tieslietu akadēmijas direktora darbu, nosakot atbilstošu atalgojumu. Savukārt Tieslietu akadēmijas darbinieku atalgojumu nosaka Tieslietu akadēmijas direktors, izmantojot tādus pašus kritērijus, kas noteikti viņa atalgojuma aprēķināšanai.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka likumprojekta 2. panta otrajā daļā tiek paredzēts, ka Tieslietu akadēmijas institucionālo pārraudzību īsteno Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību, kā arī likumprojekta 5. pantā ietverto tieslietu ministra kompetenci attiecībā uz Tieslietu akadēmijas direktora virzīšanu iecelšanai amatā, tad par jautājumiem, kas saistīti ar Tieslietu akadēmijas direktora nosūtīšanu komandējumā, atvaļinājuma piešķiršanu, novērtēšanu, piemaksas, prēmijas, naudas balvas piešķiršanu vai pabalstu izmaksu, vērtē un nosaka tieslietu ministrs.

Lai kļūtu par Tieslietu akadēmijas direktoru, pretendentam izvirzīta prasība amata pienākumu veikšanai atbilstoša profesionālā pieredze.  Pieredze attiecināma gan uz darba pieredzi vadošā amatā, gan uz pieredzi, kas saistīta ar patstāvīgu lēmumu pieņemšanu (tajā skaitā, piemēram, tiesneša vai prokurora amatā). Tomēr norādāms, ka ievērojot Valsts kancelejas pieredzi atklātu pretendentu konkursu organizēšanā uz iestāžu vadītāju amatiem, likumprojektā ietverts regulējums, ka Tieslietu akadēmijas direktoram izvirzāmās prasības var konkretizēt, izsludinot pretendentu konkursu. Praksē ir novērota praktiska nepieciešamība konkretizēt likumos ļoti vispārīgi formulētas prasības, lai atvieglotu gan atlases komisijas darbu, gan arī iespējamiem pretendentiem būtu iespēja jau sākotnēji novērtēt savu atbilstību izvirzītajām prasībām. Piemēram, Fizisko personu datu apstrādes likuma 7. pantā ir noteiktas prasības Datu valsts inspekcijas direktoram. Viena no likumā noteiktajām prasībām paredz, ka par direktoru var būt tāda persona, kura ieguvusi inspekcijas uzdevumu veikšanai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un praktisko darba pieredzi datu aizsardzības jomā un vadītāja amatā. 2019. gadā, izsludinot konkursu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu, likumā noteiktās prasības bija nepieciešams konkretizēt[19].
Tieslietu akadēmijas statuss ir atvasināta publiska persona, tādēļ noteikts, ka atklātu konkursu uz Tieslietu akadēmijas direktora amatu izsludina Ministru kabinets. Savukārt, ievērojot iepriekš minēto tiesu varas neatkarības principu, Tieslietu padome noteiks Tieslietu akadēmijas direktora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus  un atlases kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.  Ņemot vērā dalītu institūcijas pārraudzību, tad, veidojot atlases komisiju ir nodrošināms vienlīdzīgs tiesu varas un izpildvaru pārstāvošo komisijas locekļu skaits.
Tieslietu akadēmija tiek izveidota Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" ietvaros. Tieslietu akadēmija ir Tiesu administrācijas saistību pārņēmēja attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" īstenošanu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu" tiek izslēgts pienākums Tiesu administrācijai plānot un nodrošināt tiesnešu, tiesas darbinieku apmācību, bet, lai saglabātu Tiesu administrācijai tiesisku pamatojumu turpināt šīs investīcijas ietveros tiesnešu apmācību plānošanu un īstenošanu, tad līdz brīdim, kad šīs saistības pārņems Tieslietu akadēmija, likumprojektā tiek ietverts pārejas noteikums, kas saglabā Tiesu administrācijai tiesības minētās investīcijas īstenošanas laikā nodrošināt mācību pasākumus saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprināto mācību plānu.

[1] Satversmes tiesas spriedums lietā 2009-11-01; 18.01.2010., 9.p.; Satversmes tiesas spriedums lietā 2016-31-01; 26.10.2017., 22.2.p.

[2] Satversmes tiesas spriedums Lietā 2016-31-01; 26.10.2017., 22.2. punkts.

[3] Satversmes tiesas spriedums lietā 2021-41-01; 15.12.2022., 17. p.

[4] Satversmes tiesas spriedums lietā 2016-31-01; 26.10.2017, 22.2. p.

[5] Tiesnešu ētikas komisija (2018). Skaidrojums. 27.04.2018.
https://www.tiesas.lv/tiesnesu-etikas-komisijas-sedes)

[6] ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs. (2007). Commentary on the Bangalore Principles of Judicial Conduct. p. 123.

[7] Starptautiskās organizācijas tiesnešu apmācībām (IOT) deklarācija: https://ncfsc-web.squiz.cloud/__data/assets/pdf_file/0014/6152/2017-principles.pdf

[8] Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1957.punkts, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu

[9] Tiesnešu ētikas komisija (2018). Skaidrojums. 27.04.2018.

[10] Di Federico, G. (2012). Judicial Independence in Italy. Seibert-Foht, A. (red.). Judicial Independence in Transition. Berlin, Heidelberg: Springer, 363.lpp.

[11] Čehijas Konstitucionālās tiesas spriedums lietā PL. ÚS 7/02; 18.06.2002.

[12] United Nations General Assembly (2010). Report of the Special Rapporteur on the Independence of Judges and Lawyers, Gabriela Carina Knaul de Albuquerque e Silva. A/HRC/14/26, 9.04.2010, 53, 54. p.

[13] Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1959.punkts, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu

[14] Lēmums pieejams:
 https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Lemumi/2021/TP_lemums_nr_57_2021.pdf

[15] Eiropas Savienības Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-585/18, C-624/18 un C-625/18; 19.11.2019., 120. punkts;
Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-430/21; 22.02.2022., 40. punkts; Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-619/18 Eiropas Komisija pret Polijas Republiku; 24.06.2019., 58. punkts.

[16] Skat.arī Ministru kabineta 2022.gada 16.augustā pieņemtā Informatīvā ziņojuma “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2.1.3.i. investīcijas “Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide” īstenošanu”” 5.lpp., 3.2.3.punktu, pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/65c02293-6e4d-4aea-8186-a91e10348139

[17] Par Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91. pantam: Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01, 13.1. punkts, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/146217-par-radio-un-televizijas-likuma-46-panta-sestas-septitas-astotas-un-devitas-dalas-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-58-un-91-pantam

[18] Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā 26374/18 Gudmundur Andri Astradsson v. Island [GC]; 01.12.2020. Spriedums, 222.p.

[19] Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojums Nr. 602 "Par atklāta konkursa izsludināšanu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu" un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), pieejams: https://likumi.lv/ta/id/311013