Anotācija (ex-ante)

Regula 2016/429 un atsevišķi tai pakārtotie deleģētie un īstenošanas akti stājās spēkā 2021. gada 21. aprīlī. Ir nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu INAN uzraudzībai saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām.

Ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 40 "Zirgu infekciozās anēmijas uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība" (turpmāk – noteikumu projekts), lai ieviestu šādu ES normatīvo aktu prasības:
1) regulas 2016/429 prasības, ciktāl tās var attiecināt uz INAN uzraudzību un kontroli;
2) regulas 2020/688 22. panta prasības attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas nosacījumiem starp ES dalībvalstīm, kas skar INAN uzraudzības jautājumus dzīvnieku izcelsmes dalībvalstī un INAN laboratorisko diagnostiku;
3) regulas 2018/1882 prasības, kuras nosaka INAN iekļaušanu D un E kategorijas infekcijas slimību sarakstā.
Noteikumu projektā ietverti šādi grozījumi noteikumos Nr. 40:
1) noteikumu projekta 1. punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 40 ar jaunu 1.¹ punktu, kurā noteikta zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas kārtība uz citu ES dalībvalsti;
2) noteikumu projekta 2. punkts paredz noteikt INAN laboratoriskās diagnostikas kārtību atbilstoši regulai 2020/688;
3) noteikumu projekta 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punkts sagatavots, pamatojoties uz jauno dzīvnieku veselības regulējumu, ko nosaka regula 2016/429 un uz tās pamata izdotie deleģētie un īstenošanas akti. Turklāt regulas  2018/1882 pielikumā INAN tiek piešķirts D+E infekcijas slimības kategorija, kas neparedz kompetentās iestādes aktīvu uzraudzību šīs infekcijas slimības kontroles pasākumu ietvaros. Līdz ar to nav nepieciešams uzturēt sistēmu, kurā noteikts pienākums Lauksaimniecības datu centram līdz kārtējā gada 31. oktobrim ievietot datubāzē informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā reģistrētajiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuriem nepieciešams noņemt paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem nākamajā gadā, lai veiktu nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus uz INAN. Līdz ar jaunajiem grozījumiem INAN uzraudzība valstī tiek plānota pasīvās uzraudzības ietvaros, kad paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem uz INAN noņem dienesta inspektors vai praktizējošs veterinārārsts tikai gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar INAN, gadījumos, kad dzīvnieka pārvietošanai ārpus valsts, veterinārajā (veselības) sertifikātā ir norādīta prasība obligāti veikt laboratoriskos izmeklējumus uz INAN vai dzīvnieku īpašnieks (turētājs) pats nolemj veikt zirgu dzimtas dzīvniekam izmeklējumus uz INAN.
Turpmāk pasīvās uzraudzības ietvaros dienestam netiek uzdots pienākums INAN uzraudzību veikt saskaņā ar INAN uzraudzības un apkarošanas programmu. Ievērojot to, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā ar INAN ir labvēlīga un slimība zirgu dzimtas dzīvniekiem vairs netiek konstatēta, nav lietderīgi uzlikt pienākumu dienestam katru gadu izvērtēt riskus un noteikt, kuriem zirgu dzimtas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem nepieciešams veikt obligātos laboratoriskos izmeklējumus uz INAN. Turpmāk šīs slimības konstatēšanas gadījumā pasākumi tiks veikti saskaņā ar noteikumu Nr. 40 II. nodaļā noteikto kārtību un dienesta norādījumiem;
4) noteikumu projekta 9. punkts paredz svītrot noteikumu Nr. 40 11. punktu. Veterinārmedicīnas likuma  4. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka dienesta funkcijas - nodrošināt valsts uzraudzību un kontroli dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas jomā. Līdz ar to noteikumu Nr. 40 11. punktā nav lietderīgi dublēt Veterinārmedicīnas likumā noteikto normu;
5) noteikumu projekta 10. punkts paredz grozījumu izdarīšanu noteikumu Nr. 40 12. punktā, nosakot, ka ar INAN slimo dzīvnieku (seroloģiski pozitīvo) nogalina (iepriekš nosūta nokaušanai vai eitanazē). Noteikumu Nr. 40 12., 16. un 17. punktā lietotie termini - eitanāzija un nokaušana, stājoties spēkā jaunajam ES dzīvnieku veselības regulējumam, var radīt pārpratumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti regulējošo normatīvo aktu piemērošanā un riskus ar INAN slimo dzīvnieku gaļas nonākšanai pārtikas apritē. Precīzāk lietot terminu “nogalināšana”, kas nepārprotami nosaka, ka pēc ar INAN slima dzīvnieka likvidēšanas iegūtās ķermeņa daļas un orgānus nav atļauts laist pārtikas apritē, bet gan iznīcināt vai pārstrādāt atbilstoši tieši piemērojamo ES normatīvo aktu prasībām, kas regulē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti. Tādējādi jāgroza arī noteikumu Nr. 40 15., 16. un 17. punkts;
6) noteikumu projekta 12. un 13. punktā tiek izdarīti grozījumi noteikumu Nr. 40 13. un 14. punktā ar mērķi terminu "epizootoloģisks" aizstāt ar terminu "epidemioloģisks" kā to paredz normatīvie akti, kas nosaka jauno ietvaru dzīvnieku veselības jomā. Papildus tam grozījumi šajos punktos nosaka skaidru rīcību, ja radušās aizdomas par zirgu dzimtas dzīvnieku saslimšanu ar INAN. Sagatavoto grozījumu 18. punkts nosaka skaidru kārtību ierobežojumu atcelšanai inficētajai novietnei. Līdz ar to nepieciešams precizēt kārtību, kādā tiek atcelti ierobežojumi aizdomu gadījumā par zirgu dzimtas dzīvnieku saslimšanu ar INAN; 
7) noteikumu projekta 17. punkts paredz izteikt noteikumu Nr. 40 19. punktu jaunā redakcijā, nosakot kārtību, kādā tiek savākti un uzglabāti mēsli, virca un izmantotie pakaiši. Tā kā saskaņā ar jauno dzīvnieku veselības regulējumu INAN tiek iedalīta D+E kategorijas infekcijas slimību grupā, kurām netiek noteikta aktīva kompetentās iestādes uzraudzība, ir lietderīgi mazināt prasības attiecībā uz šo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādes un uzglabāšanas metodēm;
8) noteikumu projekta 18. punkts paredz grozījumu izdarīšanu noteikumu Nr. 40 20. punktā, nosakot ierobežojumu atcelšanas nosacījumus, kas ir uzlikti inficētajai novietnei. Grozījumi izdarīti ar mērķi noteikt ierobežojumu atcelšanas nosacījumus, kas iepriekš tika regulēti saskaņā ar dienesta izstrādāto un apstiprināto INAN uzraudzības un apkarošanas programmu.