Anotācija

25-TA-454: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa.
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 32, Rīgā, atsavināšanu.
Nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Ārlietu ministrija.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
I. Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 005 0111) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  0100 005 0111) 0, 0607 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0111 001) – Vaļņu ielā 32, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Vaļņu ielā 32, Rīgā, nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1572 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 13.12.2024.
Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1572 nekustamais īpašums valsts īpašumā un Finanšu  ministrijas valdījumā pārņemts pamatojoties uz likumā "Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij" noteikto- atdot valstij Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodoto nekustamo īpašumu Rīgā, Vaļņu ielā 32 (kadastra Nr. 0100 005 0111), kura sastāvā ir zemes gabals 607 kvadrātmetru platībā un piecstāvu administratīvā ēka.
Pamatojoties uz likumu “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” (likuma redakcijā,  kas bija spēkā līdz  05.09.2024.) Arodbiedrību savienībai  03.04.1998. īpašumā bez atlīdzības tās darbības nodrošināšanai tika nodoti divi valsts nekustamie īpašumi – nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 028 0076) Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā, un  nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 005 0111) Vaļņu ielā 32, Rīgā.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa Arodbiedrību savienības dalīborganizāciju (arodbiedrību) izmanto telpas Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā un Arodbiedrību savienībai zuda nepieciešamība lietot tai nodoto nekustamo īpašumu Vaļņu ielā 32, Rīgā,   ar 05.09.2024. grozījumiem likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” (Latvijas Vēstnesis, 2024, 180 nr.), nekustamais īpašums tika izslēgts no likuma un nodots atpakaļ valstij.

Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk- NĪVKIS ) nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 32, Rīgā, sastāvā ietilpst:
1) Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0111) 0,0607 ha platībā.
Zemes vienībai NĪVKIS noteikts lietošanas mērķis: “valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve”, platība 0,0607 ha; zemes lietošanas veids: “zeme zem ēkām”, platība 0,0607 ha.

Zemes vienībai uz 01.02.2025. NĪVKIS noteiktie apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torni un antenu mastu        0, 0039ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona    0,0607 ha;
-ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ārēju virszemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, ārēju kabeļu sadales skapi un kasti ar ieraktu pamatni vai skapi un kasti, kas uzstādīta uz atsevišķas pamatnes           0,0005 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju            0,0002 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,0379 ha
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0379           ha.

2) Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0111 001) - “Administratīvā ēka” ar kopējo platību 1954,3 m2, virszemes stāvu skaits – 5, pazemes stāvu skaita – 1, būves galvenais lietošanas veids (1220) “Biroju ēkas”, būves tips (12200101) “Biroju ēkas”. Ēkā ir reģistrētas piecas telpu grupas:
- “Biroja telpas” (telpu grupu kadastra apzīmējums 1000050111001001), kopā 107 telpas 1.stāvā;
- “Tirdzniecības telpas” (telpu grupu kadastra apzīmējums 1000050111001002), kopā 3 telpas 1.stāvā;
- “Mūzikas klubs” (telpu grupu kadastra apzīmējums 1000050111001002), kopā 15 telpas 1.stāvā;
- “Koplietošanas telpas” (telpu grupu kadastra apzīmējums 1000050111001901), kopā 1 telpa pagrabstāvā;
- “Koplietošanas telpas” (telpu grupu kadastra apzīmējums 1000050111001902), kopā 1 telpa pagrabstāvā

Atbilstoši NĪVKIS datiem ēkas nolietojums uz 04.11.2021. novērtēts kā V2- “ēka labā tehniskā stāvoklī”.
Saskaņā ar 21.02.2022. VNĪ būvinženiera veikto administratīvās ēkās vizuālās apsekošanas atzinuma datiem, ēkas nolietojums ir 36%, vienlaikus pie ēkas apsekošanas tika secināts:
- Ēkas galvenajām būvkonstrukcijām, t.i. ēkas pamatiem, sienām, pārsegumiem un jumta nesošajām konstrukcijām, nav konstatēti būtiski bojājumi kā rezultātā konstrukcijas būtu avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī. Ēkas iekšējie inženiertīkli kopumā nolietojušies, tiek pārsniegts normatīvais lietošanas laiks;
- Ēkai nepieciešams pilns atjaunošanas projekts, kura izmaksas varētu sastādīt 4 milj. euro (bez PVN).
Kopš 2023. gada rudens, ēkai netika pieslēgta apkure, no sistēmas tika nolaists ūdens.  Līdz ar to ēkas tehniskai stāvoklis ir pasliktinājies, dažās telpās ir sabojāti radiatori, grīdas segums un griestu apmetums.  2024. gada oktobrī AS “Rīgas Siltums” fiziski atslēdza ēku no sistēmas (noplombēts siltummezgla ievads).

Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Valņu ielā 32, Rīgā, uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 1 673 963 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 2 658 872 euro apmērā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 15.11.2024. vēstuli Nr. DA-24-31741-nd informē, ka:
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) robežās, valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa „Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” (valsts aizsardzības Nr. 2070) robežās un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums), un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38), (turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai un Saistošajiem noteikumiem zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijā;
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Vaļņu ielas, kas noteikta ar sarkanajām līnijām.

Ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pantā noteikto, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (turpmāk- NKMP) jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli, šajā gadījumā attiecīgu paziņojumu nav nepieciešams nosūtīt un norādījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu nav nepieciešams izsniegt, jo nekustamais īpašums nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts vai reģiona nozīmes kultūras piemineklis.

Nekustamajam īpašumam Vaļņu ielā 32, Rīgā, noteiktais apgrūtinājums tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Vienlaikus nākamajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem jāņem vērā arī normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas noteiktas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.

Valsts nekustamā īpašuma Valņu ielā 32, Rīgā, sastāvā esošās administratīvās ēkas telpas iznomātas juridiskām personām un noslēgti šādi līgumi:
1) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2024/1651 ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jello” (spēkā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai ar aktu jaunajam īpašniekam/valdītājam, bet ne ilgāk kā līdz 14.11.2025.);
2) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2024/1667 ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Arodbiedrību Klubs Vecrīga” (spēkā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai ar aktu jaunajam īpašniekam/valdītājam, bet ne ilgāk kā līdz 14.11.2025.).

Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.

Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Savukārt nomnieki saskaņā ar līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tiks brīdināti, ka valsts nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem, nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu valsts nekustamajā īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un jaunais valsts nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.

Valsts nekustamais īpašums  Vaļņu ielā 32, Rīgā, nav nepieciešams publiskā sektora iestādēm. VNĪ ar 13.11.2024. vēstuli Nr.4/2-7/8528 veica aptauju par telpu nepieciešamību un piemērotību publisko personu iestāžu darbības nodrošināšanai, bet par nekustamā īpašuma izmantošanu netika izrādīta interese no publisko personu puses.

Lai nodrošinātu nākamajam valsts nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 32, Rīgā, ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles noteikumiem tiks pievienoti VNĪ rīcībā esošie ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumi, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegtā informācija, kā arī informācija par spēkā esošajiem nomas līgumiem.


II. Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 007 0005) – zemes vienību (zemes vienības kadastra 0100 007 0005) 0, 0506 ha platībā un divas būves (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0005 001 un 0100 007 0005 002) – Pils ielā 21, Rīgā.

Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Pils ielā 21, Rīgā, nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 18948 Latvijas valstij Ārlietu ministrijas personā, lēmuma datums: 09.07.1999.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.237 „Ārlietu ministrijas nolikums” 7.5.1 punktu, kas noteic, ka ministrijas tiesības ir nodrošināt ministrijas vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu tieši vai pastarpināti, VNĪ veicot pārvaldīšanas darbības attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas iegūts uz starpvaldību vienošanās pamata, kā arī uz nekustamo īpašumu, kuru līdz reorganizācijai bija pārvaldījusi valsts akciju sabiedrība "Diplomātiskais serviss", nekustamais īpašums Pils ielā 21, Rīgā, ar 20.05.2008. pieņemšanas un nodošanas aktu, pārņemts no VAS “Diplomātiskais serviss" un nodots VNĪ pārvaldīšanā.

Nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā, sastāva raksturojums atbilstoši NĪVKIS datiem:

1) Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 007 0005) 0, 0506 ha platībā; zemes vienībai noteiktie lietošanas mērķi:
- ”komercdarbības objektu apbūve, platība 0,0148 ha”;
- “valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve”, platība 0,0358 ha;
zemei  noteiktais lietošanas veids: “zeme zem ēkām”, platība 0,0506 ha.

Zemes vienībai uz 01.02.2025. NĪVKIS ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona    0,0506 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0,0021 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0020 ha.

2) Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0005 001) – “Administratīvā ēka” ar kopējo platību 1163,0 m2. Būvei NĪVKIS noteikts galvenais lietošanas veids (1220) “Biroju ēkas”; būves tips (12200101) “Biroju ēkas”.
Būvei NĪVKIS noteikts apgrūtinājums “valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti”- 0,0 ha.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 18948 būvei reģistrēts apgrūtinājums -  “ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6597”.

3) Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0005 002) – “Pagrabs zem pagalma”, ar kopējo platību 51, 0 m2. Būvei NĪVKIS noteikts galvenais lietošanas veids (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 18948 ieraktiem, nekustamajam īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6597;
- Zemes gabala teritorijā izbūvētas telekomunikācijas. Siltumtrase Rīgas elektrotīkliem piederošs 1 ievads.

Atbilstoši NĪVKIS datiem administratīvās ēkas nolietojums uz 20.12.2020. novērtēts kā V2- “ēka labā tehniskā stāvoklī”.
Saskaņā ar  PS "Lūsis V un MV Būveksperti“ 27.02.2020. veikto administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0005 001) tehniskās apsekošanas atzinumu, ēkas kopējais vizuālais nolietojums noteikts 37,2%  un izdarīti šādi būtiskākie secinājumi un ieteikumi:
- Ēkas nesošās būvkonstrukcijas nodrošina kopēju būves struktūras stabilitāti, kā arī atsevišķu būvkonstrukciju stiprība ir pietiekama, lai uzņemtu normatīvās slodzes;
- Ēkas galvenās būvkonstrukcijas atbilst ugunsdrošības prasībām;
- Ēka ir uzskatāma par drošu tās lietotājiem un apmeklētājiem. Ir nodrošinātas vides pieejamības prasības;
- Ēkas energoefektivitāte nav nodrošināta. Esošie logi un ārsienas neatbilst LBN 002-19 ”Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām, bet tā kā ēka ir valsts nozīmes vēstures piemineklis, tad prasības energoefektivitātei nav uzskatāmas par noteicošajām.
Neatliekamie darbi:
1. Nepieciešams aizpildīt izkaltos caurumus pagraba sienās;
2. Koka jumta nesošās konstrukcijas nepieciešams apstrādāt ar antiseptiķiem un antipirēnu kompleksu, atjaunot vai aizvietot sijas ar mitruma ietekmi (bēniņu un jumta konstrukcijām);
3. Balkona atjaunošana (hidorizolācijas atjaunošana, plaisu aizpildīšana un vājā betona slāņa noņemšana, jauna betona slāņa izveide.
Darbi, kas iekļaujami remontdarbu plānā/sarakstā:
1. Ēkai nepieciešams atjaunot fasādes apdari;
2. Paredzēt papildus siltinājuma izveidi un hidroizolācijas atjaunošanu jumta konstrukcijai;
3. Nomainīt ārdurvis, izvēlēties tādas durvis, kas nodrošinās energoefektivitāti un ir ar atbilstošiem siltumcaurlaidības rādītājiem. Durvis saskaņot ar NKMP, saskaņā ar viņu izsniegtajiem noteikumiem;
4. Nomainīt ailu aizpildījuma elementus pret energoefektīvākiem ar atbilstošiem siltumcaurlaidības rādītājiem. Elementus saskaņot ar NKMP, saskaņā ar viņu izsniegtajiem noteikumiem;
5. Paredzēt pagraba grīdas siltināšanu; 
6. Nepieciešams atjaunot visas kāpnes uz pagrabu; 
7. Pārbūvēt esošo zibensaizsardzības sistēmu atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem.

Atbilstoši VNĪ veiktajiem aprēķiniem, administratīvās ēkas vizuālās, konstrukcijas un pilnvērtīgas ekspluatācijas nodrošināšanai tuvāko gadu laikā nepieciešams ieguldīt provizoriski  1,3 milj. euro (bez PVN).

Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Pils ielā 21, Rīgā, uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 1 121 764 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 1 756 990 euro apmērā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 13.09.2024. vēstuli Nr. DA-24-24645-nd informē, ka:
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) robežās, valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa „Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” (valsts aizsardzības Nr. 2070) robežās un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums), un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38), (turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai un Saistošajiem noteikumiem Zemes vienība atrodas centru apbūves teritorijā, kur atļautā izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta teritorijas izmantošana ražošanas funkcijām. Atļautā izmantošana noteikta Saistošo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 5.1 apakšnodaļā.
- zemes vienībai ir jānodrošina piekļūšana un vides pieejamība atbilstoši Saistošo noteikumu 2.6. apakšnodaļas un 3.16. apakšnodaļas prasībām. Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānam „RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” Zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Pils ielas un Miesnieku ielas, kas noteiktas ar sarkanajām līnijām.

Ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pantā noteikto, ka NKMP jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli.
VNĪ ar 20.08.2024. vēstuli Nr. 2/9-3/6264 informēja NKMP par nodomu atsavināt nekustamo īpašumu un aicināja atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. panta otrajai daļai, NKMP izdot administratīvo aktu – valsts nozīmes kultūras pieminekļa (valsts aizsardzības Nr. 6597) Pils ielā 21, Rīgā, izmantošanas un saglabāšanas norādījumus un publicēt tos oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kuri tiks pievienoti nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā, izsoles noteikumiem.

Nekustamajam īpašumam Pils ielā 21, Rīgā, noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Vienlaikus nākamajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas noteiktas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.
Vienlaikus kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”.

Valsts nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā, sastāvā esošās administratīvās ēkas telpas pilnībā iznomātas juridiskām un fiziskām personām un noslēgti šādi līgumi:
1) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr.3/1-3-17-36/439 ar Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecību Latvijā (spēkā līdz 31.12.2027.);
2) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2024/823 ar biedrību “Latvijas Lauku forums” (spēkā līdz 01.09.2027.);
3) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums ar fizisku personu Nr. IEN/2024/102 (spēkā līdz 01.02.2027.);
4) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums  Nr. IEN/2023/2054 ar Starptautisko Migrācijas organizācijas Rīgas biroju (spēkā līdz 31.12.2026.);
5) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/1041 ar biedrību “Latvijas Farmaceitu biedrība” (spēkā līdz 30.08.2026.) ;
6) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Gerwil Crewing Latvia” līgums Nr. IEN/2020/1301 (spēkā līdz  01.07.2026.);
7) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/2383 ar Latvijas Ārpolitikas institūtu (spēkā līdz 31.12.2025.);
8) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2024/520 ar biedrību “Domas spēks” (spēkā līdz 28.03.2025.);
9) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/5, ar līguma grozījumiem Nr. IEN/2022/5-1 ar Latvijas Zivrūpnieku savienību (spēkā līdz atsavināšanai un nodošanai ar aktu jaunajam īpašniekam/valdītājam, bet ne ilgāk kā līdz 27.01.2026., ieskaitot);
10) nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2021/2013, ar līguma grozījumiem Nr. IEN/2021/2013-1 ar biedrību “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”(līdz atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2027. (ieskaitot);
11) nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līgums Nr. IEN/2021/2105 ar Ārlietu ministriju (spēkā līdz 31.12.2025.).

Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.

Noslēgtie telpu nomas līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Savukārt nomnieki saskaņā ar līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tiks brīdināti, ka valsts nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem, nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu valsts nekustamajā īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un jaunais valsts nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.

Attiecībā uz nekustamajā īpašumā izvietotajām valsts iestādēm (Ārlietu ministrija) un starptautiskajām organizācijām (Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecību Latvijā un Starptautisko Migrācijas organizācijas Rīgas biroju) norādāms:
1) Ārlietu ministrija ar 21.05.2024. vēstuli Nr.73-10288 ir informējusi VNĪ, ka nekustamais īpašums Pils ielā 21, Rīgā, nav nepieciešams ministrijas tiešo funkciju nodrošināšanai un ierosina nekustamā īpašuma atsavināšanu;

2) Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecība Latvijā jau ir pārcēlušās uz jaunām telpām VNĪ īpašumā esošajām nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100-022-0020)- Brīvības ielā 72 K-1, Rīgā, un par telpu nomu noslēgts līgums  IEN/2025/215 ar 03.03.2025.

3) Ar Starptautisko Migrācijas organizācijas Rīgas biroju parakstīts līgums par telpu nomas līguma izbeigšanu ar šā gada 14. maiju un sagatavots jauns līgums Nr. IEN/2025/237, kas paredz nomas attiecības VNĪ īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100-009-0030) - Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, Rīgā, uzsākt no šā gada 15. maija.

Ievērojot iepriekš minēto, rīkojuma projekta 5.punktā tiek paredzēts, ka nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā, atsavināšana tiks organizēta pēc tam, kad Ārlietu ministrija un iepriekš minētās starptautiskās organizācijas būs atbrīvojušas nekustamo īpašumu un pārcēlušās uz jaunām telpām.

Valsts nekustamais īpašums Pils ielā 21, Rīgā, nav nepieciešams publiskā sektora iestādēm. VNĪ 30.05.2024. veica publiskā sektora iestāžu aptauju (vēstule Nr. 4/2-7/4127 un Nr. 4/2-7/4128)  par nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā,  nepieciešamību valsts funkciju nodrošināšanai, un neviena no publiskām iestādēm neizrādīja interesi par nekustamā īpašuma nepieciešamību nākotnē savu funkciju nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu nākamajam valsts nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā, ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles noteikumiem tiks pievienoti VNĪ rīcībā esošie ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumi, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegtā informācija, kā arī informācija par spēkā esošajiem nomas līgumiem.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valstij piederošie nekustamie īpašumi Vaļņu ielā 32, Rīgā un Pils ielā 21, Rīgā, nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 

Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā  rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 32, Rīgā, tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 32, Rīgā,  atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta. Nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Ārlietu ministrija.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.

Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots  attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus: Vaļņu ielā 32, Rīgā, un Pils ielā 21, Rīgā.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. pantā. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).

Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai un Ārlietu minitrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.

Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus Vaļņu ielā 32, Rīgā, un Pils ielā 21, Rīgā.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus Vaļņu ielā 32, Rīgā, un Pils ielā 21, Rīgā.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 36.1 punktu, valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtie līdzekļi, no kuriem atskaitīti izdevumi atsavināšanas procesa nodrošināšanai (atsavināšanas lēmuma sagatavošana, atsavināšanas procesa virzība, sludinājumu un nosacītās cenas noteikšanas izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar atsavināšanas procesa nodrošināšanu)  izlietojami valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai (pārvaldīšanai) un uzlabošanas darbu veikšanai, kas ietver arī valsts īpašumā esošu vidi degradējošo objektu sakārtošanas vai nojaukšanas pasākumus, kā arī citu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa nodrošināšanas izdevumus, ja tie netiek segti no iepriekš minētajiem   atsavināšanas izdevumiem.
Līdz ar to, noteikumu 36.1 punkts aptver visus izdevumus, kas rodas par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma, kas atrodas VNĪ un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” pārvaldīšanā, uzturēšanu (pārvaldīšanu), izņemot gadījumu, ja attiecīgais valsts nekustamais īpašums ir iznomāts, jo šādā  gadījumā (piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 1.jūnija noteikumu Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” 69.punktu) nomas maksu nosaka tā, lai pilnīgi segtu iznomātāja izdevumus, kas saistīti ar iznomājamā objekta pārvaldīšanu iznomāšanas periodā (ja iznomāts viss nekustamais īpašums). 

Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ vērtēs nepieciešamību valsts nekustamā īpašuma Pils ielā 21, Rīgā, atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietošanu citu tās pārvaldīšanā (tai skaitā Ārlietu ministrijas valdījumā) esošo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, ievērojot Ministru kabineta noteikumos Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" paredzētos nosacījumus.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. 
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
  • Finanšu ministrija
  • Ārlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi