Anotācija (ex-ante)

Projekta (21-TA-1825) publiskās apspriešanas un turpmākās virzības gaitā tika saņemta virkne dažādu (arī savstarpēji pretrunīgu) priekšlikumu ar plašu tvērumu un atšķirīgu ietekmi uz medību resursu apsaimniekošanu un administratīvo slogu, tāpēc bija nepieciešams to laikietilpīgs izvērtējums, kā arī  to apspriešana, iesaistot gan priekšlikumu autorus, gan ietekmētās puses. Tā kā bija vitāli svarīgi, lai projekts (21-TA-1825) stātos spēkā vienlaikus ar grozījumiem Medību likumā 2022. gada 1. aprīlī, Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 18.§ tika ietverts nosacījums Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēt noteikumu saskaņošanas laikā izteiktos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, līdz 2022. gada 1. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi".
          Papildus pušu priekšlikumiem par projektu (21-TA-1825), savus priekšlikumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" grozījumiem sagatavoja un iesniedza arī dienests, lai nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju.
Valstī notiek pāreja uz valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju un vairākas iestādes jau ir pārgājušas uz iesniegumu iesniegšanu un lēmumu paziņošanu elektroniski, kā arī lielākā daļa iedzīvotāju ir apguvuši prasmes darbam tiešsaistē. Arī dienests ir ieviesis tehniskos risinājumus darbam tiešsaistē. Administratīvā procesa likums, Dokumentu juridiskā spēka likums un Paziņošanas likums elektronisko saziņu paredz tikai kā papildu iespēju, vienlaikus nosakot, ka citāda kārtība var būt noteikta speciālā likumā. Likumprojekts Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" šajā gadījumā ir speciālais likums un ir jāizdara atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi", lai nodrošinātu dažādu līmeņu normatīvo aktu regulējumu sinhronizāciju.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšlikums svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta neguva vienprātīgu atbalstu. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pārstāvju kompromisa priekšlikumu pārcelt mežirbi (Bonasia bonasia) no nelimitēti medījamo sugu saraksta pie limitēti medījamām sugām atbalstīja vairākums klātesošo. Attiecīgi pieņemts lēmums svītrot noteikumu 3.2.5.apakšpunktu un papildināt noteikumus ar jaunu 3.1.8.apakšpunktu.
Lai nerastos domstarpības par sējas zoss pasugu apsaimniekošanu, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumu 3.2.11. apakšpunktā sugas latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim. Tā kā meža zosu (Anser anser) Latvijā ligzdojošās populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā pozitīvs, to medību termiņš mainīts, sugu pārceļot no noteikumu 3.2.11. apakšpunkta uz 3.2.12. apakšpunktu. Vienlaikus, ievērojot saņemtos priekšlikumus, pieejamo informāciju un diskusiju rezultātus, no medījamo pīļu sugām svītrots garkaklis (Anas acuta), kā arī vietējo populāciju aizsardzības nolūkos mainīts ūdensputnu medību sezonas termiņš un ietverts jauns nosacījums 10.¹ punktā, reglamentējot maksimālo nomedījamo pīļu apjomu publiskajos ūdeņos vienā medību dienā.
Tā kā populācija ir liela un stabila, medījamās sugas papildinātas ar mērkaziņu (Gallinago gallinago) 3.2.18. apakšpunktā.
Dienesta sniegtie priekšlikumi saistīti ar likumprojekta Nr. 1541/Lp13 "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" risinājumu ieviešanu medību tiesību apritē, medību iecirkņu administrēšanā un informācijas apritē starp dienestu un personu. Administratīvais process (iesniegumu iesniegšana, pieņemtie lēmumi, paziņošana) turpmāk tiks īstenota atbilstoši likumprojekta Nr. 1541/Lp13 nosacījumiem.
No noteikumu 14. un 20. punkta svītrotas prasības, kas nav nepieciešamas, īstenojot procesu digitalizāciju.
Noteikumu 16. un virknē citu punktu izdarītie grozījumi aizstāj papīra formas dokumentus ar digitālu informācijas apriti. Minētā elektroniski apliecinātā kopija nav jāuztver kā notariāli apliecināta kopija.
Noteikumi papildināti ar jaunu 19.5. apakšpunktu, kas dienestam dod tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja tiek konstatēta kļūdaina vai dažādos iesniegtajos dokumentos pretrunīga informācija, piemēram, neatbilstība starp elektroniski iesniegto un medību līgumā esošo informāciju.
Noteikumu 31., 34 un 39.punktā precizēti mednieka pienākumi, ievērojot digitālo risinājumu iespējas, kā arī svītrots 35.-38. punkts, 51.8. apakšpunkts un 104. punkts, jo tajos ietvertos nosacījumus atrisina citos punktos ietvertā digitālā informācijas aprite. Vienlaikus vairs nav nepieciešams noteikumu 2., 3. un 4.pielikums papīra formā, jo tajos ietvertās informācijas aprite (nemainot saturu) tiks īstenota strukturētu datu veidā.
Ņemti vērā arī gadījumi, kad medniekam, piemēram, nav viedtālruņa (tas bojāts, pazudis), noteikumu attiecīgo punktu, piemēram, 39.punktā, redakciju izsakot tā, lai medniekam dotu iespēju uzticēt attiecīgās informācijas ievadīšanu citai personai, proti, ka "mednieks to nodrošina" nevis dara pats.
Noteikumu 42., 44. un 44¹. punktā , 51.7. un 51.9. apakšpunktā, kā arī 101. punktā ietverts risinājums, kas ļauj atteikties no unikāli apzīmētiem fiziskiem marķieriem, tos aizstājot ar digitāliem. Turpmāk, iesniedzot informāciju par nomedītu dzīvnieku, sistēmā tiks automātiski piedāvāts nākamais pieejamais no dienesta ģenerētajiem un attiecīgajam medību tiesību lietotājam vai to grupai izsniegtajiem nomedīšanas apjomiem (limitēti medījamajiem dzīvniekiem) vai analoģisks kods (burtu vai ciparu kombinācija nelimitētajiem). Par medījamajiem dzīvniekiem sistēma pieprasīs ievietot nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādā veidā iegūtās medību produkcijas (katra nomedītā dzīvnieka) izcelsme un izsekojamība tiek pacelta daudz augstākā līmenī (arī nelimitēti medījamajām sugām).
Praksē konstatēta problēma ar ārvalstu mednieku īstenotiem pārkāpumiem, kas izdarīti aiz nezināšanas, trūkstot informācijai, kā arī virknē situāciju ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības, tāpēc 50.¹ punkts nošķir atbildību, to pārliekot uz personu, kas uzņem un pavada ārvalsts mednieku.
Tā kā Medību likuma 19.panta pirmajā daļā noteikta minimālā aļņa, staltbrieža, stirnas un  mežacūkas medību platība, šīs normas uzraudzības nolūkos 51.6. apakšpunkts precizēts, ietverot sugu nosaukumus.