Anotācija (ex-ante)

Atsevišķi ES tiesību akti un to normas, uz kuriem ir atsauces noteikumos Nr. 296  vairs nav spēkā vai ir grozītas, tādējādi ir nepieciešami precizējumi;
Tehnisko risinājumu uzlabojums zivsaimniecības datu sniegšanai ļauj atteikties no datu sniegšanas papīra formā;
 

1) Lai precizētu noteikumu Nr. 296 normas atbilstoši  Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, tika veikti tehniskie precizējumi:
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un padomes 2020.gada 25.novembra regulas (ES) 2020/1781 ar ko groza Regulu (ES) 2016/1139 attiecībā uz zvejas kapacitātes samazināšanu Baltijas jūrā un Regulu (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz galīgu zvejas darbību pārtraukšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi zvejojošās flotēs 4. un 5.punktu, ar kuru tika grozīts/samazināts nozvejotās mencas daudzums, kā arī nozvejotās brētliņas un reņģes vai citu pelaģisko sugu apjoms,  kuru sasniedzot zvejniekam jāizkrauj nozveja tikai apstiprinātajās ostās vai izkraušanas vietās, veikti atbilstoši  noteikumu Nr. 296 8.23.1 un 8.23.2. apakšpunkta grozījumi. Vienlaikus, lai Regulā noteiktā daudzuma izmaiņu gadījumā turpmāk nebūtu jāgroza noteikumi Nr. 296, noteikumu projektā iekļauta vispārīga atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktu, kurš nosaka attiecīgos nozveju apjomus, nenorādot konkrētus daudzumus.
Ņemot vērā ka Regula Nr. 2019/1241 aizstāja regulu Nr. 2187/2005, uz kuru bija atsauce noteikumos Nr. 296, noteikumu projektā precizēta attiecīgā atsauce 16.2.apakšpunktā, kā arī  23.1.apakšpunktā precizēts plekstu piezvejas aizliegums.
Ņemot vērā, ka noteikumos Nr. 296 27.1.4.2. un 27.1.4.3.apakšpunktā ir atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1198/2006, kas vairs nav spēkā, minētie apakšpunkti tiek svītroti.
Ņemot vērā datu sniegšanu LZIKIS un tehniskās iespējas atskaišu sagatavošanai, izmantojot zvejnieku sistēmā iesniegtos datus,  noteikumu projektā paredzēts:
2.1) svītrot noteikumu Nr. 296 8.4.1 apakšpunktu, kas nosaka zvejnieku pienākumu apkopot nozvejas datus par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī un informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām un iesniegt to Valsts vides dienestā. Šādi operatīvi dati Valsts vides dienestam (turpmāk – VVD), kā arī citām zvejas kontrolē un uzraudzībā iesaistītājām iestādēm, tagad ir pieejami LZIKIS, līdz ar to var atteikties no šādu datu apkopojuma turpmākas iesniegšanas.
2.2.) precizēt noteikumu Nr. 296 8.17.apakšpunktu, nosakot zvejnieka pienākumu glabāt uz kuģa zvejas licenci un īpašu pilnvarojumu, tikai tad, ja to prasa Eiropas Savienības normatīvie akti, piemēram, kad Latvijas zvejnieks zvejo citas valsts ūdeņos un var tikt pakļaut tās zvejas inspekcijai, kurai nav LZIKIS pieejas, lai pārliecinātos par zvejnieka spēkā esošo licenci.

3) Ņemot vērā, ka 2021.gada 1.janvārī stājās spēkā noteikumu Nr. 296 prasība par piekrastes komerczvejā iegūto  nozveju datu reģistrēšanu elektroniskajā zvejas žurnālā LZIKIS, lai pilnveidotu šo kārtību un salāgotu sistēmas tehniskās iespējas ar noteikumu prasībām, ņemot vērā praktisko pieredzi datu ievadei LZIKIS, jāveic atbilstošie noteikumu Nr. 296 grozījumi, precizējot 8.3.apakšpunkta normas.

Vienlaikus, ņemot vērā ka obligāta prasība par pašpatēriņa zvejā iegūto nozveju datu reģistrēšana elektroniskajā zvejas žurnālā LZIKIS stāsies spēkā tikai 2023.gada 1.janvārī un līdz tam nozveja var tikt reģistrēta piekrastes zvejas žurnāla papīra formā, noteikumu Nr. 296 noslēguma jautājumu sadaļa papildināta ar normu, kas precizē papīra formas zvejas žurnāla iesniegšanas kārtību VVD, kā arī jāprecizē 1.pielikums “Piekrastes zvejas žurnāla veidlapa”. 

Tāpat, tika identificēta kuģu kategorija, kuru lielākais garums mazāks par 12 m, kuri zvejo aiz piekrastes ūdeņiem. Ņemot vērā šādu kuģu tehnisko raksturojumu (arī ES regulas to neprasa), uz tiem nav uzstādītas iekārtas, kas nodrošinātu elektronisko zvejas datu reģistrēšanu, tāpēc zvejas kuģu kapteiņi reģistrē nozvejas datus atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam zvejas žurnāla paraugam papīra formā. Lai nodrošinātu atbilstību zvejas noteikumu un ES regulu prasībām, zvejnieki pilda zvejas žurnālu papīra formā, kas ir klāt zvejas darbību laikā. Savukārt, lai nodrošinātu operatīvos zvejas datus un zvejas produktu elektronisko izsekojamību, šos zvejas datus ir nepieciešams ievadīt sistēmā. Šobrīd datu ievade sistēmā ir iespējama tikai no datora (nav iespējama datu ievade piemēram no viedtālruņa). Lai izstrādātu tehnisko risinājumu nozvejas datu elektroniskajai reģistrēšanai šiem kuģiem, noteikumu Nr. 296 noslēguma jautājumu sadaļa papildināta ar normu, kas paredz zvejas datu reģistrācijas kārtību līdz tehniskais risinājums tiks izstrādāts. Zemkopības ministrija par izstrādāto risinājumu informēs zvejniekus. 

4) Noteikumu Nr. 296 8.18. apakšpunktā precizēta iepriekšējā paziņošanas kārtība kuģiem, kuri zvejo pārāk tuvu krastam, lai varētu ievērot iepriekšējā paziņojuma nosūtīšanas termiņu - vismaz 2 stundas pirms paredzamās ierašanās ostā vai izkraušanas vietas. Vienlaikus, lai nodrošinātu atbilstošu lašu nozvejas un izkraušanas kontroli noteikumu projektā iekļauta prasība par zvejnieka pienākumu nosūtīt iepriekšējo paziņojumu par kuģa nozveju un par tā paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā par visiem kuģiem, ja uz tiem ir paturēts vismaz 1 lasis vai taimiņš.

5) Lai nodrošinātu efektīvāku kontroli, VVD ierosināja pašpatēriņa zvejā piešķirto āķu limitu jālieto kā viena jeda. Pamatojoties uz VVD priekšlikumu precizēts noteikumu Nr.296 12.punkts, nosakot, ka veicot zveju pašpatēriņā drīkst lietot vienu āķu jedu.

6) Ņemot vērā VVD zvejas noteikumu ievērošanas kontroles praksi, lai viennozīmīgi skaidri reglamentētu zvejas procesu skarošās darbības arī tām personām, kuras Zvejniecības likuma izpratne nav “zvejnieki’’ noteikumu projektā iekļauts 7.1 apakšpunkts. Šis punkts veidots analogi 2007.gada 2.maija Ministru kabineta noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 26.punkta prasībām.
Vienlaikus noteikumi Nr. 296 papildināti ar 28.1.2.¹ apakšpunktu, kas nosaka VVD tiesības pieprasīt no zvejniekiem un personām, kuras atrodas uz zvejas kuģa un piedalās zvejas darbībās, personu apliecinošu dokumentu, bet komerczvejā papildus arī darba devēja izsniegtu apliecību.

7) Izvērtējot biedrības “Latvijas Zvejnieku federācija” 2021.gada 10.marta ierosinājumu noteikumu Nr. 296 grozījumiem, kuri nepieļautu atzīt par pārkāpumu, tādu darbību vai bezdarbību, kura radusies no zvejnieka neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, tīkla vienā galā vējš norāvis stoderi), Zemkopības ministrija precizēja noteikumu Nr. 296 14.4. apakšpunktu.

8) Zemkopības ministrijas 09.02.2021. rīkotajā attālinātajā sanāksmē par zvejā izmantojamo zvejas rīku linuma acs izmēriem, zvejnieki sniedza informāciju, ka pēdējos gados ir vērojams brētliņu īpatsvara pieaugums Rīgas jūras līcī. Atsevišķās zvejas reizēs brētliņu īpatsvars varot tuvoties vai pat pārsniegt 50%. Tāpat zvejnieki norādīja, ka nav iespējams apzināti palielināt vai samazināt brētliņu piezvejas apjomu un tikai pēc zvejas var konstatēt piezvejas sastāvu, tādējādi pastāv iespēja neapzināti pārkāpt noteikumus. BIOR, izvērtējot datus, sniedza zinātniski pamatotu rekomendāciju ar kuru ierosina atcelt (svītrot) noteikumu Nr. 296 17.2. apakšpunkta prasības par specializētās brētliņu zvejas ar traļiem liegumu un brētliņai noteikto 50 % piezvejas apjomu Rīgas līcī.

9) Noteikumu Nr. 296 4.pielikumā “Pamattakses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis” atlīdzība par vienu stori, zuti un zandartu noteikta analogi Ministru kabineta 02.05.2007. noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 6. pielikumam un Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumu Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” 8.pielikumam;

10) Atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības regulējumam – Regulas Nr. 2019/1241 8.pielikumam, kas paredz izmaiņas izmantojamo zvejas rīku pieļaujamajos linuma acs izmēros –  noteikumu Nr. 296 6.pielikumā attiecīgi paskaidroti un precizēti zvejas rīka – ēsmas zivtiņu velkamā vada izmantošanas nosacījumi. Vienlaikus, atbilstoši institūta BIOR rekomendācijām, lai novērstu atšķirīgu interpretāciju attiecībā uz murda konstrukciju, ir precizēts murda konstrukcijas elementu prasības, nosakot, ka vienam murdam var būt ne vairāk kā divi āmji.

11) Noteikumu Nr. 296 10. pielikuma precizējumi paredz, ka dzinēja jaudas fizisko verifikāciju bez Latvijas Jūras akadēmijas var veikt arī cita kompetentā iestāde vai uzņēmums. Minētie grozījumi ir saistīti ar konkurences ierobežojumiem.