26-TA-1535: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
26.05.2026. Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par datos balstītiem iespējamiem tiesiskiem risinājumiem Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegumam Latvijā”. Saskaņā ar 26.05.2026. Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 29 102. paragrāfa 5. punktu Ārlietu ministrijai ir ticis uzdots līdz 31.08.2026. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija.
Nolūkā izpildīt minētajā protokollēmumā iekļauto uzdevumu Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ir izvēlēts veikt grozījumus minētajā likumā, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma, kas ir attiecināms uz atbalstu Ukrainai Krievijas agresijas laikā, pārskatāmību.
Likumprojekts paredz papildināt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ar pantu, kas nosaka izņēmumus atsevišķu preču tirdzniecībai ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, aizliedzot atsevišķu rūpniecības preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī šo preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no citām trešajām valstīm. Tiek noteikts, ka ar preču ievešanu (importēšanu) tiek saprasta izlaišana šādās muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās muitas procedūrās:
1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa;
2) ievešana pārstrādei;
3) ievešana gala patēriņam ar mērķi laist tirgū.
Likumprojekts neskar preču pārvadāšanu tranzītā caur Latvijas teritoriju uz citām ES dalībvalstīm.
Likumprojektā tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, norāda rūpniecības preces, uz kuriem attiecas minētais aizliegums.
Papildus likumprojekts paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma Pārejas noteikumos iekļaut nosacījumus par attiecīgo preču ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes uz Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību) ikgadēju izvērtējumu un, gadījumos, ja tiek konstatēta šāda regulējuma turpmākas uzturēšanas nepieciešamība, tā ikgadēju pagarināšanu.
Nolūkā izpildīt minētajā protokollēmumā iekļauto uzdevumu Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ir izvēlēts veikt grozījumus minētajā likumā, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma, kas ir attiecināms uz atbalstu Ukrainai Krievijas agresijas laikā, pārskatāmību.
Likumprojekts paredz papildināt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ar pantu, kas nosaka izņēmumus atsevišķu preču tirdzniecībai ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, aizliedzot atsevišķu rūpniecības preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī šo preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no citām trešajām valstīm. Tiek noteikts, ka ar preču ievešanu (importēšanu) tiek saprasta izlaišana šādās muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās muitas procedūrās:
1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa;
2) ievešana pārstrādei;
3) ievešana gala patēriņam ar mērķi laist tirgū.
Likumprojekts neskar preču pārvadāšanu tranzītā caur Latvijas teritoriju uz citām ES dalībvalstīm.
Likumprojektā tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, norāda rūpniecības preces, uz kuriem attiecas minētais aizliegums.
Papildus likumprojekts paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma Pārejas noteikumos iekļaut nosacījumus par attiecīgo preču ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes uz Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību) ikgadēju izvērtējumu un, gadījumos, ja tiek konstatēta šāda regulējuma turpmākas uzturēšanas nepieciešamība, tā ikgadēju pagarināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir iekļaut Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā aizliegumu importēt atsevišķas rūpniecības preces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tādējādi veidojot nacionālu importa aizliegumu. Šādā veidā tiks sekmēta Latvijas ekonomisko saišu ar Krieviju kā agresijas akta īstenotāju un Baltkrievija kā agresijas atbalstītāju (turpmāk – agresorvalstis) pārtraukšana un tālāka importa no tām samazināšana.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Steidzamība pamatota ar nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izvairītos ar tādu nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar valsts būtiskās drošības intereses. Tālākā kavēšanās ar regulējuma ieviešanu palēnina pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Reaģējot uz Krievijas darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kā arī vairāku Ukrainas reģionu nelikumīgo aneksiju, Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir ieviesusi plašu ierobežojošo pasākumu kopumu (sankcijas, tarifus, tirdzniecības ierobežojumus) ar mērķi vājināt Krievijas spēju finansēt un turpināt karu, kā arī signalizēt par stingru politisku atbalstu Ukrainai. Sankcijas ietver finanšu, enerģētikas, tehnoloģiju un transporta ierobežojumus, kā arī individuālas sankcijas pret personām un uzņēmumiem. Savukārt tarifi un tirdzniecības ierobežojumi ir daļa no ekonomiskā spiediena instrumentiem, kas samazina Krievijas un Baltkrievijas piekļuvi ES tirgum, tostarp ierobežojot stratēģiski svarīgu preču eksportu un importu.
Šādi pasākumi ne tikai ietekmē agresorvalstu ekonomiku, bet arī samazina riskus ES iekšējā tirgū, piemēram, attiecībā uz negodīgu konkurenci, kā arī mazina negatīvo ietekmi uz ES un tās dalībvalstu ekonomisko drošību.
Attiecībā uz Baltkrieviju ES sankcijas ir cieši saistītas ar tās līdzdalību Krievijas agresijā, tostarp ļaujot izmantot savu teritoriju militārām operācijām pret Ukrainu. Papildus tam sankcijas balstās arī uz ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām pret pilsonisko sabiedrību un nedemokrātiskām vēlēšanām.
Ģeopolitiskie satricinājumi Tuvo Austrumu reģionā pastiprina nepieciešamību arī turpmāk ierobežot Krievijas iespējas gūt ieņēmumus. Ņemot vērā, ka globālo cenu kāpuma dēļ Krievijas īstermiņa eksporta ieņēmumi var pieaugt, spiediena uzturēšana kļūst vēl nozīmīgāka.
Latvija kā Krievijas un Baltkrievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar šīm agresorvalstīm, lai aizsargātu savu drošību. Šis likumprojekts ir Latvijas iniciatīva kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.
Krievija, uzsākot pilna mēroga karu pret Ukrainu, ir pārkāpusi virkni starptautisko tiesību līgumu, pazeminājusi izpratni par starptautisku konfliktu risināšanu, veikusi neskaitāmu daudzumu darbību, kas būtu kvalificējamas kā kara noziegums un noziegums pret cilvēci. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 21. aprīlī Krievijas agresiju pret Ukrainu atzina par mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret ukraiņu tautu, savukārt 2022. gada 11. augustā – atzina Krievijas darbības Ukrainā par teroristiskām, bet Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Minētajās darbībās Krieviju ir atbalstījusi Baltkrievija. Latvijai jāveic pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī Latvijas valsts drošības apdraudējumus.
2023. gada 28. septembrī pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija[1] (turpmāk – Koncepcija) tieši definē, ka Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības situāciju Eiropā. Par agresiju pret Ukrainu pilnībā atbildīga ir Krievijas valdība kopā ar savu līdzdalībnieci Baltkrieviju. Papildus Koncepcijā tiek norādīts, ka Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis būtiskus izaicinājumus Latvijas ekonomiskajai drošībai, ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares. Kā atsevišķu uzdevumu nacionālās drošības stiprināšanā, novēršot ekonomikai radītos apdraudējumus, Koncepcija izvirza atkarības no Krievijas un Baltkrievijas precēm samazināšanu. Tiek uzsvērts, ka uzņēmumiem jāturpina meklēt jauni piegāžu ceļi, tādejādi mazinot atkarību no Krievijas un Baltkrievijas precēm un izejvielām. Tāpat uzņēmumiem jāturpina attīstīt piegādātāju diversifikācija un jāveicina preču un pakalpojumu, jo īpaši iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu, ražošana Latvijā.
Likumprojekta mērķis ir radīt papildus instrumentu, kas novērstu situāciju, kurā agresorvalstu valstu budžeti un to uzņēmumi gūst papildus ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju. Turklāt, agresorvalstu šodienas rīcība var tikt uzskatīta arī par tiešiem draudiem Latvijas valsts kā Krievijas robežvalsts drošībai un suverenitātei, jo ar eksporta ienākumiem tās var ne tikai turpināt jau uzsākto karu Ukrainā, bet iespējams nākotnē paplašināt agresiju pret citām valstīm.
Likumprojekts paredz importa aizliegumu rūpniecības precēm, kuras nav tikušas iekļautas ES ierobežojošo pasākumu (sankcijas, tarifi, tirdzniecības ierobežojumi), kopumā. Agresorvalstis cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt savas rūpniecības preces, piedāvājot tās par zemākām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij.
Kopš 2022. gada Latvijas imports no Krievijas un Baltkrievijas ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Importa vērtība samazinājusies no 2 129 milj. EUR (2022) līdz 193 milj. EUR (2025) – samazinājums par 91%. Preču imports no abām valstīm 2025. gadā veidoja 0,8% no kopējā Latvijas preču importa.
Latvijas imports no Krievijas un Baltkrievijas, milj. EUR
Importa no Krievijas un Baltkrievijas straujo samazinājumu galvenokārt noteica ES līmeņa pasākumi (sankcijas, tarifi, tirdzniecības ierobežojumi).
Izzudušais imports no Krievijas – preces ar importu 2021. gadā, kuras vairs nav importētas 2025. gadā
Avots: CSP
Avots: CSP
Pašlaik atlikušajā importā no abām valstīm dominē rūpniecības izejvielas un starpprodukti (ap 2/3), mazākā mērā – pārtika un lauksaimniecības produkti, savukārt gala patēriņa preces veido vien nelielu daļu no importa. Tas nozīmē, ka importa plūsma galvenokārt apkalpo vietējo ražošanu, tiek re-eksportēta tiešā veidā vai eksportēta pēc daļējas apstrādes, salīdzinoši neliela daļa preču nonāk tiešā mazumtirdzniecībā.
Vērtības ziņā dominē neliels skaits preču grupu:
• melnā metalurģija (neapstrādāts čuguns un tērauda velmējumi) – 29%,
• tauki un eļļas, galvenokārt margarīns un pārtikas tauku maisījumi – 18%,
• organiskās ķīmijas produkti – 8%,
• plastmasas pirmformās – 5%,
• iespieddarbi (pārsvarā grāmatas) – 5%
• dzīvnieku barība – 4%.
Jāņem arī vērā, ka kopš 2026. gada sākuma ar ES sankciju režīmu pilnībā tiek aizliegts ogļūdeņražu un čuguna produktu imports no Krievijas.
Ietekmes novērtējums uzņēmumu līmenī
Balstoties uz muitas deklarāciju datiem, 223 Latvijā reģistrēti uzņēmumi 2025. gadā veica Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importu (tostarp 23 uzņēmumi, kuriem patiesā labuma guvēji ir ar Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību).
No minētajiem 223 uzņēmumiem vairums jeb 141 uzņēmums darbojās vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, no tiem 122 – vairumtirdzniecībā; šīs uzņēmumu grupas importēto preču vērtība veidoja ap 67% no visa Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importa 2025. gadā. Tas liecina, ka tiešā importa aizlieguma ietekme galvenokārt vispirms skartu tieši piegādes un izplatīšanas ķēdes, kas nodrošina starppatēriņa preču un izejvielu (piemēram, ogļūdeņražu, čuguna, dzelzs un tērauda velmējumu), kā arī atsevišķu galapatēriņa preču (piemēram, grāmatu, rotaļlietu un pārtikas) nonākšanu pie citiem uzņēmumiem vai patērētājiem. Tādēļ daļai vairumtirgotāju rastos nepieciešamība mainīt piegādātājus, pārskatīt iepirkuma līgumus un pielāgot cenas (kas, visticamāk, pieaugtu), vēlāk šai ietekmei attiecīgi nonākot līdz vairumtirgotāju klientiem (galvenokārt apstrādes rūpniecībā, būvniecības materiālu, ķīmisko produktu, pārtikas un lopbarības segmentos) caur iepirkuma cenu pieaugumu, ilgākiem piegādes termiņiem vai šaurāku preču pieejamību. Jāņem arī vērā, ka šo uzņēmumu darbību ietekmē arī ES līmenī noteiktie tirdzniecības ierobežojumi un sankcijas.
Tikmēr 46 uzņēmumi darbojās transporta un uzglabāšanas pakalpojumu jomā, šīs grupas importēto preču vērtībai veidojot ap 25% no attiecīgā importa 2025. gadā. Transporta un uzglabāšanas jomā ietekme vairāk saistāma ar kravu apjoma, noliktavu izmantošanas un tranzīta pakalpojumu samazināšanos konkrētās preču plūsmās.
Vēl 19 uzņēmumi darbojās preču apstrādē, pārstrādē un ražošanā, veidojot ap 8% no importa vērtības 2025. gadā. Secināms, ka apstrādes rūpniecībā salīdzinoši maz uzņēmumu tiktu būtiski ietekmēti, tomēr atsevišķos gadījumos ietekme varētu būt arī ievērojama, ja attiecīgajām precēm, kas tiek izmantotas kā izejvielas vai starpprodukti ražošanas procesā, nebūs iespējams atrast alternatīvas (tik detalizētu vērtējumu KN 8 zīmju līmenī nav iespējams veikt). Savukārt pārējiem 17 uzņēmumiem bija cita darbības joma.
Vairāk nekā pusei jeb 132 no 223 uzņēmumiem Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes importēto preču vērtība 2025. gadā bija zem 100 tūkst. EUR, savukārt 91 uzņēmumam tā bija 100 tūkst. EUR un vairāk. Tostarp 26 uzņēmumiem attiecīgā importa vērtība sasniedza 1 milj. EUR un vairāk, un šo uzņēmumu īpatsvars attiecīgā importa kopējā vērtībā sasniedza gandrīz 90%. Tieši šai uzņēmumu grupai sagaidāma būtiskākā ietekme. Vienlaikus ietekmes apmēru noteiktu ne tikai importa vērtība, bet arī tas, vai prece tiek izmantota kā starppatēriņš citu nozaru darbībā un cik ātri uzņēmums var pāriet uz citu piegādātāju vai citu preces analogu.
Kopumā secināms, ka importa aizlieguma ietekme būtiski atšķirtos uzņēmumiem dažādās nozarēs. Proti, tirdzniecībā tā vairāk izpaustos kā piegādātāju maiņa un sortimenta pārskatīšana, transportā un uzglabāšanā – kā kravu plūsmas samazinājums, bet ražošanā – kā risks izejvielu pieejamībai un izmaksām. Lielākā tiešā ietekme būtu sagaidāma nelielai daļai importētāju ar augstu importa vērtību, savukārt plašākai uzņēmumu grupai ietekme būtu netiešāka un vairāk saistīta ar cenu, piegādes termiņu un pieejamības izmaiņām. Taču ietekme uz uzņēmumiem būtu galvenokārt atkarīga no aizlieguma veida un piemērošanas līmeņa.
Ņemot vērā šos apsvērumus attiecībā uz nacionāla importa aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību, likumprojekts paredz noteikt importa aizliegumu atsevišķām rūpniecības precēm. Ar 26.05.2026. Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 29 102. paragrāfa 5.punktu Ārlietu ministrijai ir ticis uzdots sagatavot priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas vai Baltkrievija. Tādēļ pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā Ministru kabineta izdos noteikumus, tajos norādot iepriekš minētās preču grupas.
Grāmatas, laikraksti, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbi un apavi importā no Krievijas un Baltkrievijas veido 12,5 milj. EUR jeb 6,5%, kas ir 0,05% no kopējā Latvijas importa.
Grāmatu, laikrakstu, videospēļu, sporta preču, rotaļlietu, apģērba un apavu imports no Krievijas un Baltkrievijas 2025. gadā, tūkst. EUR
Avots: CSP
[1] Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu; https://likumi.lv/ta/id/345911
Šādi pasākumi ne tikai ietekmē agresorvalstu ekonomiku, bet arī samazina riskus ES iekšējā tirgū, piemēram, attiecībā uz negodīgu konkurenci, kā arī mazina negatīvo ietekmi uz ES un tās dalībvalstu ekonomisko drošību.
Attiecībā uz Baltkrieviju ES sankcijas ir cieši saistītas ar tās līdzdalību Krievijas agresijā, tostarp ļaujot izmantot savu teritoriju militārām operācijām pret Ukrainu. Papildus tam sankcijas balstās arī uz ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām pret pilsonisko sabiedrību un nedemokrātiskām vēlēšanām.
Ģeopolitiskie satricinājumi Tuvo Austrumu reģionā pastiprina nepieciešamību arī turpmāk ierobežot Krievijas iespējas gūt ieņēmumus. Ņemot vērā, ka globālo cenu kāpuma dēļ Krievijas īstermiņa eksporta ieņēmumi var pieaugt, spiediena uzturēšana kļūst vēl nozīmīgāka.
Latvija kā Krievijas un Baltkrievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar šīm agresorvalstīm, lai aizsargātu savu drošību. Šis likumprojekts ir Latvijas iniciatīva kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.
Krievija, uzsākot pilna mēroga karu pret Ukrainu, ir pārkāpusi virkni starptautisko tiesību līgumu, pazeminājusi izpratni par starptautisku konfliktu risināšanu, veikusi neskaitāmu daudzumu darbību, kas būtu kvalificējamas kā kara noziegums un noziegums pret cilvēci. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 21. aprīlī Krievijas agresiju pret Ukrainu atzina par mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret ukraiņu tautu, savukārt 2022. gada 11. augustā – atzina Krievijas darbības Ukrainā par teroristiskām, bet Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Minētajās darbībās Krieviju ir atbalstījusi Baltkrievija. Latvijai jāveic pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī Latvijas valsts drošības apdraudējumus.
2023. gada 28. septembrī pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija[1] (turpmāk – Koncepcija) tieši definē, ka Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības situāciju Eiropā. Par agresiju pret Ukrainu pilnībā atbildīga ir Krievijas valdība kopā ar savu līdzdalībnieci Baltkrieviju. Papildus Koncepcijā tiek norādīts, ka Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis būtiskus izaicinājumus Latvijas ekonomiskajai drošībai, ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares. Kā atsevišķu uzdevumu nacionālās drošības stiprināšanā, novēršot ekonomikai radītos apdraudējumus, Koncepcija izvirza atkarības no Krievijas un Baltkrievijas precēm samazināšanu. Tiek uzsvērts, ka uzņēmumiem jāturpina meklēt jauni piegāžu ceļi, tādejādi mazinot atkarību no Krievijas un Baltkrievijas precēm un izejvielām. Tāpat uzņēmumiem jāturpina attīstīt piegādātāju diversifikācija un jāveicina preču un pakalpojumu, jo īpaši iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu, ražošana Latvijā.
Likumprojekta mērķis ir radīt papildus instrumentu, kas novērstu situāciju, kurā agresorvalstu valstu budžeti un to uzņēmumi gūst papildus ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju. Turklāt, agresorvalstu šodienas rīcība var tikt uzskatīta arī par tiešiem draudiem Latvijas valsts kā Krievijas robežvalsts drošībai un suverenitātei, jo ar eksporta ienākumiem tās var ne tikai turpināt jau uzsākto karu Ukrainā, bet iespējams nākotnē paplašināt agresiju pret citām valstīm.
Likumprojekts paredz importa aizliegumu rūpniecības precēm, kuras nav tikušas iekļautas ES ierobežojošo pasākumu (sankcijas, tarifi, tirdzniecības ierobežojumi), kopumā. Agresorvalstis cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt savas rūpniecības preces, piedāvājot tās par zemākām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij.
Kopš 2022. gada Latvijas imports no Krievijas un Baltkrievijas ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Importa vērtība samazinājusies no 2 129 milj. EUR (2022) līdz 193 milj. EUR (2025) – samazinājums par 91%. Preču imports no abām valstīm 2025. gadā veidoja 0,8% no kopējā Latvijas preču importa.
Latvijas imports no Krievijas un Baltkrievijas, milj. EUR
| 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2025 / 2021 | |
| Krievija | 1 772 | 1 831 | 607 | 396 | 128 | -93% |
| Baltkrievija | 464 | 298 | 173 | 149 | 65 | -86% |
| Avots: CSP | ||||||
Importa no Krievijas un Baltkrievijas straujo samazinājumu galvenokārt noteica ES līmeņa pasākumi (sankcijas, tarifi, tirdzniecības ierobežojumi).
Izzudušais imports no Krievijas – preces ar importu 2021. gadā, kuras vairs nav importētas 2025. gadā
| KN | Prece | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | ES Sankciju kārta |
| 7208 | Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi | 187,8 | 36,2 | 0,4 | 2,9 | 2,9 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 11. sankciju kārtas pieņemšanu (3.g pants). Stājās spēkā no 30.09.2023. |
| 4407 | Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, biezāki par 6 mm | 90,9 | 36,5 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums uz KN kodu 44, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 5. sankciju kārtas pieņemšanu (3.i pants). Stājas spēkā 10.07.2022. |
| 4412 | Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli | 29,4 | 38,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums uz KN kodu 44, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 5. sankciju kārtas pieņemšanu (3.i pants). Stājas spēkā 10.07.2022. |
| 7306 | Dzelzs vai tērauda caurules, dobie profili | 28,1 | 5,0 | 2,3 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 11. sankciju kārtas pieņemšanu (3.g pants). Stājās spēkā no 30.09.2023. |
| 7214 | Dzelzs vai neleģētā tērauda stieņi bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas | 17,9 | 6,3 | 3,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 11. sankciju kārtas pieņemšanu (3.g pants). Stājās spēkā no 30.09.2023. |
| 7115 | Izstrādājumi no dārgmetāla vai metāla, kas pārklāts ar dārgmetālu | 16,2 | 4,4 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 11. sankciju kārtas pieņemšanu (3.i pants). |
| 7204 | Dzelzs atkritumi un lūžņi | 15,8 | 7,2 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 20. sankciju kārtas pieņemšanu (3.i pants) Stāsies spēkā 25.07.2026. |
| 7211 | Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu mazāk par 600 mm | 15,6 | 1,9 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 11. sankciju kārtas pieņemšanu (3.g pants) Stājas spēkā no 30.09.2023. |
| 7228 | Citādi leģētā tērauda stieņi, leņķi, un speciālie profili | 14,2 | 4,3 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 11. sankciju kārtas pieņemšanu (3.g pants). Stājās spēkā no 30.09.2023. |
| 1005 | Kukurūza | 13,6 | 41,1 | 56,0 | 18,3 | 0,0 | Ierobežojošie pasākumi (sankcijas) pret KN kodu 1005 nav noteikti., bet ir paaugstināti muitas nodokļi (tarifi). |
| 7322 | Dzelzs vai tērauda centrālapkures radiatori | 11,9 | 11,6 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 11. sankciju kārtas pieņemšanu (3.g pants). Stājas spēkā no 30.09.2023. |
| 2715 | Bitumena maisījumi (bitumena mastikas, asfalta/bitumena lakas) | 10,3 | 4,6 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 10. sankciju kārtas pieņemšanu (3.i pants) 27.05.2023. |
| 4401 | Malka; šķelda; zāģskaidas brikešu, granulu veidā | 10,3 | 10,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Pilns aizliegums uz KN kodu 44, kas attiecas arī uz 3. valstīm, ieviests ar 5. sankciju kārtas pieņemšanu (3.i pants). Stājas spēkā 10.07.2022. |
| KN | Prece | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | ES normatīvais akts |
| 4407 | Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, biezāki par 6 mm | 189,6 | 66,6 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, spēkā kopš 04.06.2022. |
| 4401 | Malka; šķelda; zāģskaidas brikešu, granulu veidā | 40,7 | 15,8 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, spēkā kopš 04.06.2022. |
| 4410 | Citas kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes | 16,0 | 13,8 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, spēkā kopš 04.05.2022. |
| 3920 | Citas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes, bez porām | 14,2 | 7,8 | 2,7 | 1,4 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2024/1865, spēkā kopš 02.10.2024. |
| 4404 | Citas stīpu klūgas, šķeltas kārtis, pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas | 10,3 | 4,6 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, spēkā kopš 04.06.2022. |
| 7214 | Citi dzelzs vai neleģētā tērauda stieņi bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas | 9,8 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, spēkā kopš 04.06.2022. |
| 4411 | Citas kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes | 5,6 | 4,8 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, spēkā kopš 04.06.2022. |
| 8544 | Izolēti vadi, kabeļi u.c. izolēti elektrības vadītāji, optiskās šķiedras kabeļi | 5,5 | 3,8 | 15,6 | 10,3 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2024/1865, spēkā kopš 02.10.2024. |
| 2306 | Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti | 5,2 | 4,4 | 7,7 | 3,1 | 0,0 | Ierobežojošie pasākumi (sankcijas) nav noteikti, bet ir paaugstināti muitas nodokļi (tarifi) ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2025/1227, spēkā kopš 20.07.2025. |
| 6810 | Cementa, betona vai mākslīgā akmens izstrādājumi, stiegroti vai nestiegroti | 5,2 | 2,9 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) 2022/355, spēkā kopš 04.06.2022. |
| 9013 | Lāzeri (bet ne lāzerdiodes), citas optiskas ierīces un instrumenti, kas nav minēti citur 90. nodaļā | 4,8 | 8,9 | 4,2 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2024/1865, spēkā kopš 02.10.2024. |
| 4421 | Citi citur neminēti un neiekļauti koka izstrādājumi | 4,3 | 2,8 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, spēkā kopš 04.06.2022. |
| 3921 | Citas plātnes, loksnes, plēves, folijas, sloksnes no plastmasas, stiegrotas, kārtainas | 4,3 | 1,5 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2024/1865, spēkā kopš 02.10.2024. |
| 3908 | Poliamīdi pirmformās | 4,2 | 0,1 | 1,1 | 7,4 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2024/1865, spēkā kopš 02.10.2024. |
| 2523 | Cements, tostarp klinkercements, nekrāsots vai krāsots | 4,2 | 1,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, spēkā kopš 04.06.2022. |
| 7204 | Citi dzelzs atkritumi un lūžņi, dzelzs vai tērauda lietņi lūžņu pārliešanai | 3,7 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | Regula (ES) Nr. 2022/355, Spēkā kopš 04.06.2022. |
Avots: CSP
Pašlaik atlikušajā importā no abām valstīm dominē rūpniecības izejvielas un starpprodukti (ap 2/3), mazākā mērā – pārtika un lauksaimniecības produkti, savukārt gala patēriņa preces veido vien nelielu daļu no importa. Tas nozīmē, ka importa plūsma galvenokārt apkalpo vietējo ražošanu, tiek re-eksportēta tiešā veidā vai eksportēta pēc daļējas apstrādes, salīdzinoši neliela daļa preču nonāk tiešā mazumtirdzniecībā.
Vērtības ziņā dominē neliels skaits preču grupu:
• melnā metalurģija (neapstrādāts čuguns un tērauda velmējumi) – 29%,
• tauki un eļļas, galvenokārt margarīns un pārtikas tauku maisījumi – 18%,
• organiskās ķīmijas produkti – 8%,
• plastmasas pirmformās – 5%,
• iespieddarbi (pārsvarā grāmatas) – 5%
• dzīvnieku barība – 4%.
Jāņem arī vērā, ka kopš 2026. gada sākuma ar ES sankciju režīmu pilnībā tiek aizliegts ogļūdeņražu un čuguna produktu imports no Krievijas.
Ietekmes novērtējums uzņēmumu līmenī
Balstoties uz muitas deklarāciju datiem, 223 Latvijā reģistrēti uzņēmumi 2025. gadā veica Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importu (tostarp 23 uzņēmumi, kuriem patiesā labuma guvēji ir ar Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību).
No minētajiem 223 uzņēmumiem vairums jeb 141 uzņēmums darbojās vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, no tiem 122 – vairumtirdzniecībā; šīs uzņēmumu grupas importēto preču vērtība veidoja ap 67% no visa Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importa 2025. gadā. Tas liecina, ka tiešā importa aizlieguma ietekme galvenokārt vispirms skartu tieši piegādes un izplatīšanas ķēdes, kas nodrošina starppatēriņa preču un izejvielu (piemēram, ogļūdeņražu, čuguna, dzelzs un tērauda velmējumu), kā arī atsevišķu galapatēriņa preču (piemēram, grāmatu, rotaļlietu un pārtikas) nonākšanu pie citiem uzņēmumiem vai patērētājiem. Tādēļ daļai vairumtirgotāju rastos nepieciešamība mainīt piegādātājus, pārskatīt iepirkuma līgumus un pielāgot cenas (kas, visticamāk, pieaugtu), vēlāk šai ietekmei attiecīgi nonākot līdz vairumtirgotāju klientiem (galvenokārt apstrādes rūpniecībā, būvniecības materiālu, ķīmisko produktu, pārtikas un lopbarības segmentos) caur iepirkuma cenu pieaugumu, ilgākiem piegādes termiņiem vai šaurāku preču pieejamību. Jāņem arī vērā, ka šo uzņēmumu darbību ietekmē arī ES līmenī noteiktie tirdzniecības ierobežojumi un sankcijas.
Tikmēr 46 uzņēmumi darbojās transporta un uzglabāšanas pakalpojumu jomā, šīs grupas importēto preču vērtībai veidojot ap 25% no attiecīgā importa 2025. gadā. Transporta un uzglabāšanas jomā ietekme vairāk saistāma ar kravu apjoma, noliktavu izmantošanas un tranzīta pakalpojumu samazināšanos konkrētās preču plūsmās.
Vēl 19 uzņēmumi darbojās preču apstrādē, pārstrādē un ražošanā, veidojot ap 8% no importa vērtības 2025. gadā. Secināms, ka apstrādes rūpniecībā salīdzinoši maz uzņēmumu tiktu būtiski ietekmēti, tomēr atsevišķos gadījumos ietekme varētu būt arī ievērojama, ja attiecīgajām precēm, kas tiek izmantotas kā izejvielas vai starpprodukti ražošanas procesā, nebūs iespējams atrast alternatīvas (tik detalizētu vērtējumu KN 8 zīmju līmenī nav iespējams veikt). Savukārt pārējiem 17 uzņēmumiem bija cita darbības joma.
Vairāk nekā pusei jeb 132 no 223 uzņēmumiem Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes importēto preču vērtība 2025. gadā bija zem 100 tūkst. EUR, savukārt 91 uzņēmumam tā bija 100 tūkst. EUR un vairāk. Tostarp 26 uzņēmumiem attiecīgā importa vērtība sasniedza 1 milj. EUR un vairāk, un šo uzņēmumu īpatsvars attiecīgā importa kopējā vērtībā sasniedza gandrīz 90%. Tieši šai uzņēmumu grupai sagaidāma būtiskākā ietekme. Vienlaikus ietekmes apmēru noteiktu ne tikai importa vērtība, bet arī tas, vai prece tiek izmantota kā starppatēriņš citu nozaru darbībā un cik ātri uzņēmums var pāriet uz citu piegādātāju vai citu preces analogu.
Kopumā secināms, ka importa aizlieguma ietekme būtiski atšķirtos uzņēmumiem dažādās nozarēs. Proti, tirdzniecībā tā vairāk izpaustos kā piegādātāju maiņa un sortimenta pārskatīšana, transportā un uzglabāšanā – kā kravu plūsmas samazinājums, bet ražošanā – kā risks izejvielu pieejamībai un izmaksām. Lielākā tiešā ietekme būtu sagaidāma nelielai daļai importētāju ar augstu importa vērtību, savukārt plašākai uzņēmumu grupai ietekme būtu netiešāka un vairāk saistīta ar cenu, piegādes termiņu un pieejamības izmaiņām. Taču ietekme uz uzņēmumiem būtu galvenokārt atkarīga no aizlieguma veida un piemērošanas līmeņa.
Ņemot vērā šos apsvērumus attiecībā uz nacionāla importa aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību, likumprojekts paredz noteikt importa aizliegumu atsevišķām rūpniecības precēm. Ar 26.05.2026. Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 29 102. paragrāfa 5.punktu Ārlietu ministrijai ir ticis uzdots sagatavot priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas vai Baltkrievija. Tādēļ pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā Ministru kabineta izdos noteikumus, tajos norādot iepriekš minētās preču grupas.
Grāmatas, laikraksti, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbi un apavi importā no Krievijas un Baltkrievijas veido 12,5 milj. EUR jeb 6,5%, kas ir 0,05% no kopējā Latvijas importa.
Grāmatu, laikrakstu, videospēļu, sporta preču, rotaļlietu, apģērba un apavu imports no Krievijas un Baltkrievijas 2025. gadā, tūkst. EUR
| Nosaukums (KN2 kods) |
tūkst. EUR | Procentos no kopējā importa | KN4 un apraksts |
| Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni (KN2 – 49) |
8 824 | 4,6% | 4901 Iespiestas grāmatas, brošūras un tamlīdzīgi iespieddarbi, brošēti vai atsevišķu lapu veidā (izņemot periodiskos izdevumus un publikācijas, kas pamatā paredzētas reklāmai) 4911 Citur neminēti un neiekļauti iespieddarbi, arī iespiesti attēli un fotogrāfijas 4902 Laikraksti, žurnāli un citādi periodiskie izdevumi, ilustrēti vai neilustrēti, kas satur vai nesatur reklāmas materiālu 4909 Iespiestas vai ilustrētas pastkartes; iespiestas kartītes ar personiskiem sveicieniem, vēstījumiem vai paziņojumiem, ilustrētas vai neilustrētas, ar aploksnēm vai bez tām, ar izrotājumiem vai bez tiem 4910 Visādi iespiesti kalendāri, ieskaitot kalendāru blokus (noplēšamos kalendārus) 4905 Iespiestas ģeogrāfiskās kartes, hidrogrāfiskās vai visu veidu tamlīdzīgas kartes, ieskaitot atlantus, sienas kartes, topogrāfiskos plānus un globusus (izņemot reljefas kartes, plānus vai globusus) 4908 Pārneses attēli (novelkamās bildes) |
| Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi, to daļas un piederumi (KN2 – 95) |
2 555 | 1,3% | 9506 Vingrošanas, vieglatlētikas, smagatlētikas, citu sporta veidu (ieskaitot galda tenisu), brīvā dabā spēlējamo spēļu rīki un inventārs, kas nav minēts citur, peldbaseini un rotaļu baseini 9504 Videospēļu konsoles un iekārtas, galda vai istabas spēles, ieskaitot mehāniski darbināmas, biljarda galdi, īpaši galdi kazino spēlēm un automātiskas ķegļu iekārtas, izklaides iekārtas, ko darbina ar monētām, banknotēm, bankas kartēm, žetoniem vai citādiem maksāšanas līdzekļiem 9508 Ceļojošie cirki un ceļojošās zvērnīcas; atrakciju parku atrakcijas un ūdens atrakciju parku atrakcijas; gadatirgu atrakcijas, ietverot šautuves; ceļojošie teātri (izņemot kioskus, tostarp pārdodamās preces, preces, kuras piešķir kā balvas, spēļu automātus, kurus darbina ar monētām vai žetoniem, vilcējus un citus transportlīdzekļus, tostarp parastās piekabes) 9503 Trīsriteņi, skrejrati, pedāļautomobiļi un tamlīdzīgi rotaļu braucamrīki ar riteņiem; leļļu ratiņi; lelles; citas rotaļlietas; samazināti modeļi (“mērogā”) un tamlīdzīgi izklaidei paredzēti modeļi, kustīgi vai nekustīgi; visu veidu mozaīkmīklas (saliekamie attēli) 9507 Makšķeres, āķi un citi makšķerēšanas rīki, kas nav minēti vai iekļauti citur; zivju tīkliņi, tīkli taureņu ķeršanai un tamlīdzīgi tīkli; mānekļi un tamlīdzīgi medību vai šaušanas piederumi (izņemot pozīcijās 9208 un 9705 minētos) 9505 Citur neminēti un neiekļauti karnevāla un citi svētku un izklaides izstrādājumi, ieskaitot priekšmetus burvju mākslas un triku rādīšanai |
| Apģērbs un tā piederumi, citādi gatavie tekstilizstrādājumi, valkāts apģērbs (KN2 – 61-63) |
1 008 | 0,5% | 6212 Krūšturi, zeķturi, korsetes, bikšturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas no visu veidu tekstilmateriāliem, elastīgi vai neelastīgi, arī trikotāžas (izņemot pilnībā no gumijas izgatavotas jostas un krūškorsetes) 6108 Sieviešu vai meiteņu kombinē, apakšsvārki, biksītes, stilbbikses, naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas (izņemot T kreklus, apakškreklus, krūšturus, zeķturus, korsetes un tamlīdzīgus izstrādājumus) 6112 Treniņtērpi, slēpošanas kostīmi un peldkostīmi, trikotāžas 6109 T krekli, U krekliņi un citi apakškrekli, trikotāžas 6208 Sieviešu vai meiteņu U krekliņi un citādi apakškrekli, kombinē, apakšsvārki, biksītes, stilbbikses, naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, rītakleitas un tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot trikotāžas izstrādājumus, krūšturus, zeķturus, korsetes un tamlīdzīgus izstrādājumus) 6104 Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri, kleitas, svārki, bikšusvārki, garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses, trikotāžas (izņemot vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus, atsevišķas vestes, apakšsvārkus un apakšveļu, treniņtērpus, slēpotāju kostīmus un peldkostīmus) 6214 Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot trikotāžas izstrādājumus) 6307 Citur neminēti un neiekļauti gatavie izstrādājumi no tekstilmateriāliem, ieskaitot apģērbu piegrieztnes 6110 Svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas (izņemot vatētas vestes) 6202 Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki (arī slēpotāju), vējjakas, vējenes un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot pozīcijā 6204 minētos 6107 Vīriešu vai zēnu garās un īsās apakšbikses, naktskrekli, pidžamas, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas (izņemot apakškreklus un U krekliņus) 6308 Komplekti, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu vai salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakoti mazumtirdzniecībai (izņemot komplektus iestrādāšanai apģērba priek 6101 Vīriešu vai zēnu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi trikotāžas izstrādājumi (izņemot uzvalkus, ansambļus, žaketes, bleizerus, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm un bikses) 6114 Citur neminēti un neiekļauti speciālie apģērbi profesionālām, sporta vai citām vajadzībām, trikotāžas 6115 Zeķubikses, garās zeķes, īsās zeķes un citādas zeķes, arī elastīgās kompresijas zeķes (piemēram, zeķes slimniekiem ar paplašinātām vēnām) un apavi bez pazolēm, trikotāžas (izņemot maziem bērniem paredzētās) 6102 Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi trikotāžas izstrādājumi (izņemot kostīmus, ansambļus, žaketes, bleizerus, kleitas, svārkus, bikšusvārkus, bikses, kombinezonus ar krūšdaļu un lencēm (dungriņus)) 6304 Izstrādājumi mājas aprīkojumam no visu veidu tekstilmateriāliem (izņemot segas un pledus, gultas veļu, galda veļu, tualetes veļu, virtuves veļu, aizkarus, ieskaitot drapējumus, ritināmās žalūzijas, lambrekenus vai baldahīnus gultām, abažūrus un pozīcijā 9 6209 Mazu bērnu apģērbi un apģērba piederumi no tekstilmateriāliem (izņemot trikotāžas izstrādājumus un cepures) 6106 Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, trikotāžas (izņemot T-kreklus un apakškreklus) 6103 Vīriešu vai zēnu uzvalki, ansambļi, žaketes, bleizeri, garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses (izņemot vējjakas un tamlīdzīgus izstrādājumus, atsevišķas vestes, treniņtērpus, slēpotāju kostīmus un peldbi 6302 Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa no visu veidu tekstilmateriāliem (izņemot grīdas lupatas, pulēšanas lupatas, trauku lupatas un putekļu lupatas) 6217 Citur neminēti un neiekļauti gatavie apģērba piederumi un apģērba gabalu vai apģērba piederumu daļas no visu veidu tekstilmateriāliem (izņemot trikotāžas izstrādājumus) 6111 Mazu bērnu apģērbi un apģērba piederumi, trikotāžas (izņemot cepures) |
| Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; to daļas (KN2 – 64) |
84 | 0,04% | 6401 Ūdensnecaurlaidīgi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu, kas pie zoles nav piešūta vai piestiprināta ar kniedēm, naglām, skrūvēm, tapām vai tamlīdzīgi (izņemot ortopēdiskos apavus, rotaļu apavus, slidzābakus ar piestiprinātām slidām, lielu 6406 Apavu daļas (tostarp virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi, kā arī to daļas (izņemot azbesta izstrādājumus 6405 Apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu no citādiem materiāliem, kas nav gumija, plastmasa, āda vai tekstilmateriāli; apavi ar ādas vai kompozītās ādas ārējo zoli un citādu materiālu virsu, kas nav āda vai tekstilmateriāli; apavi ar koka, korķ 6402 Apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu (izņemot pozīcijā 6401 minētos ūdensnecaurlaidīgos apavus, ortopēdiskos apavus, slidzābakus ar piestiprinātām slidām vai skrituļslidām un rotaļu apavus) 6404 Apavi ar gumijas, plastmasas, ādas vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriālu virsu (izņemot rotaļu apavus) |
| Pavisam | 12 471 | 6,5% |
Avots: CSP
[1] Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu; https://likumi.lv/ta/id/345911
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanas 2022. gada 24. februārī, kā arī vairāku Ukrainas reģionu nelikumīgas aneksijas, Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir ieviesusi plašu ierobežojošo pasākumu kopumu (sankcijas, tarifus, tirdzniecības ierobežojumus) ar mērķi vājināt Krievijas spēju finansēt un turpināt karu, kā arī signalizēt par stingru politisku atbalstu Ukrainai. Tomēr joprojām saglabājas preču grupas, kuras var tikt legāli importētas no agresorvalstīm, tādējādi sniedzot iespējas to valstu budžetiem gūt ieņēmumus.
Tāpat agresorvalstis cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt savas rūpniecības preces, piedāvājot tās par zemākām cenām. Tā rezultātā tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību.
Tāpat agresorvalstis cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt savas rūpniecības preces, piedāvājot tās par zemākām cenām. Tā rezultātā tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ar pantu, kas nosaka izņēmumus atsevišķu preču tirdzniecībai ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, aizliedzot atsevišķu rūpniecības preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī šo preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no citām trešajām valstīm. Tiek noteikts, ka ar preču ievešanu (importēšanu) tiek saprasta izlaišana šādās muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās muitas procedūrās:
1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa;
2) ievešana pārstrādei;
3) ievešana gala patēriņam ar mērķi laist tirgū.
Likumprojekts neskar preču pārvadāšanu tranzītā caur Latvijas teritoriju uz citām ES dalībvalstīm.
Likumprojektā tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, norāda rūpniecības preces, uz kurām attiecas minētais aizliegums.
Papildus likumprojekts paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma Pārejas noteikumos iekļaut nosacījumus par attiecīgo preču ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes uz Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību) ikgadēju izvērtējumu un, gadījumos, ja tiek konstatēta šāda regulējuma turpmākas uzturēšanas nepieciešamība, tā ikgadēju pagarināšanu.
Izvērtējot piedāvāto risinājumu ir nepieciešams ņemt vērā, ka nacionāls preču importa aizliegums attiektos uz tiešu preču importu no trešajām valstīm Latvijā. Tomēr šāds aizliegums neaptvertu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces, kas Latvijā nonāk no citām ES dalībvalstīm pēc to laišanas brīvā apgrozībā ES vienotā tirgū. Līdz ar to, preču plūsma varētu turpināties netieši caur citu dalībvalstu tirgiem, un tirgus uzraudzības iestādēm nebūtu tiesiska pamata to aizturēt. Tāpēc nacionālā importa aizlieguma nodrošināšanai var rasties praktiski īstenošanas ierobežojumi. Šādā situācijā nacionālais importa aizliegums ir vērtējams arī kā signālpolitikas instruments, kas sniedz Latvijas sabiedrībai nozīmīgu morālu signālu, aicinot atteikties no tālākas agresorvalstu rūpniecības preču izmantošanas. Nav morāli un ētiski pieņemams, ka Latvija atbalsta agresorvalstis caur ekonomisko sadarbību, importējot to izcelsmes rūpniecības preces, kas ir viens no valsts drošības aspektiem. Līdz šim izvēle un ētiskā rīcība ir bijusi atstāta uzņēmumu un privātpersonu ziņā, bet, ņemot vērā valsts drošības aspektus, rīcība, kas pamatojas uz morāliem apsvērumiem, ir jānosaka valsts līmenī.
Latvijas sabiedrība kopš 2022. gada dažādos formātos ir aktīvi izteikusi neapmierinātību ar jebkādu Latvijas attiecību turpināšanu ar agresorvalstīm, paužot vēlmi par jebkādu attiecību izbeigšanu ar tām, t.sk. izmantot tās ražojumus ikdienas patēriņā. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi un privātpersonas ir atteikušies no agresorvalstu rūpniecības preču patēriņa un tādā veidā izrādījuši savu attieksmi attiecībā pret tālāku ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, piem., Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 2024. gadā pārtraukusi sadarbību ar uzņēmumiem, kas turpināja sadarboties ar Krieviju. Savukārt 2024. gadā 10 508 Latvijas pilsoņi, izmantojot portālu www.manabalss.lv, iesniedza kolektīvo iesniegumu “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā”, kurā rosināti pasākumi maksājumu uz Krieviju apjoma samazināšanai. Arī Saeimā ir bijušas vairākas politiskas iniciatīvas, kas saistītas ar ekonomisko attiecību ar Krieviju mazināšanu un ierobežošanu.
Vienlaikus efektīva nacionālā importa aizlieguma darbībai ir nepieciešams arī noteikt nacionālos aizlieguma pasākumus mazumtirdzniecībai, kas būtu tiešais instruments Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izņemšanai no veikalu aprites. Šādu izņēmumu no vienotā tirgus ES regulējuma būtu iespējams pamatot ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 36. pantā noteiktajiem izņēmumiem un uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (turpmāk – Regula) 24. panta otrā daļas a) apakšpunkta. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Tādēļ ar šo likumprojektu noteiktie importa ierobežojumi ir vērtējami kā signālpolitikas instruments. Papildinot tos ar mazumtirdzniecības ierobežojumu ieviešanu, tie nodrošinātu efektīvāku Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izslēgšanu no veikalu aprites.
1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa;
2) ievešana pārstrādei;
3) ievešana gala patēriņam ar mērķi laist tirgū.
Likumprojekts neskar preču pārvadāšanu tranzītā caur Latvijas teritoriju uz citām ES dalībvalstīm.
Likumprojektā tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, norāda rūpniecības preces, uz kurām attiecas minētais aizliegums.
Papildus likumprojekts paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma Pārejas noteikumos iekļaut nosacījumus par attiecīgo preču ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes uz Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību) ikgadēju izvērtējumu un, gadījumos, ja tiek konstatēta šāda regulējuma turpmākas uzturēšanas nepieciešamība, tā ikgadēju pagarināšanu.
Izvērtējot piedāvāto risinājumu ir nepieciešams ņemt vērā, ka nacionāls preču importa aizliegums attiektos uz tiešu preču importu no trešajām valstīm Latvijā. Tomēr šāds aizliegums neaptvertu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces, kas Latvijā nonāk no citām ES dalībvalstīm pēc to laišanas brīvā apgrozībā ES vienotā tirgū. Līdz ar to, preču plūsma varētu turpināties netieši caur citu dalībvalstu tirgiem, un tirgus uzraudzības iestādēm nebūtu tiesiska pamata to aizturēt. Tāpēc nacionālā importa aizlieguma nodrošināšanai var rasties praktiski īstenošanas ierobežojumi. Šādā situācijā nacionālais importa aizliegums ir vērtējams arī kā signālpolitikas instruments, kas sniedz Latvijas sabiedrībai nozīmīgu morālu signālu, aicinot atteikties no tālākas agresorvalstu rūpniecības preču izmantošanas. Nav morāli un ētiski pieņemams, ka Latvija atbalsta agresorvalstis caur ekonomisko sadarbību, importējot to izcelsmes rūpniecības preces, kas ir viens no valsts drošības aspektiem. Līdz šim izvēle un ētiskā rīcība ir bijusi atstāta uzņēmumu un privātpersonu ziņā, bet, ņemot vērā valsts drošības aspektus, rīcība, kas pamatojas uz morāliem apsvērumiem, ir jānosaka valsts līmenī.
Latvijas sabiedrība kopš 2022. gada dažādos formātos ir aktīvi izteikusi neapmierinātību ar jebkādu Latvijas attiecību turpināšanu ar agresorvalstīm, paužot vēlmi par jebkādu attiecību izbeigšanu ar tām, t.sk. izmantot tās ražojumus ikdienas patēriņā. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi un privātpersonas ir atteikušies no agresorvalstu rūpniecības preču patēriņa un tādā veidā izrādījuši savu attieksmi attiecībā pret tālāku ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, piem., Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 2024. gadā pārtraukusi sadarbību ar uzņēmumiem, kas turpināja sadarboties ar Krieviju. Savukārt 2024. gadā 10 508 Latvijas pilsoņi, izmantojot portālu www.manabalss.lv, iesniedza kolektīvo iesniegumu “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā”, kurā rosināti pasākumi maksājumu uz Krieviju apjoma samazināšanai. Arī Saeimā ir bijušas vairākas politiskas iniciatīvas, kas saistītas ar ekonomisko attiecību ar Krieviju mazināšanu un ierobežošanu.
Vienlaikus efektīva nacionālā importa aizlieguma darbībai ir nepieciešams arī noteikt nacionālos aizlieguma pasākumus mazumtirdzniecībai, kas būtu tiešais instruments Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izņemšanai no veikalu aprites. Šādu izņēmumu no vienotā tirgus ES regulējuma būtu iespējams pamatot ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 36. pantā noteiktajiem izņēmumiem un uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (turpmāk – Regula) 24. panta otrā daļas a) apakšpunkta. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Tādēļ ar šo likumprojektu noteiktie importa ierobežojumi ir vērtējami kā signālpolitikas instruments. Papildinot tos ar mazumtirdzniecības ierobežojumu ieviešanu, tie nodrošinātu efektīvāku Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izslēgšanu no veikalu aprites.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kā alternatīvs risinājums ir uzlūkojams ES līmeņa ierobežojošo pasākumu kopums (sankcijas, tarifi, tirdzniecības ierobežojumi) ar mērķi vājināt Krievijas spēju finansēt un turpināt karu, kā arī signalizēt par stingru politisku atbalstu Ukrainai, tālāka papildināšana. Pēdējā laikā ES līmenī ir vērojama konsekventa virzība uz sankciju pastiprināšanu un paplašināšanu. Diemžēl ES dalībvalstis nav spējušas vienoties par kopēju pilnīgu tirdzniecības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšanu, kas ir saistāms ar to tautsaimniecību savstarpēju ekonomisko integrāciju, kuru nav iespējams pārtraukt īstermiņā. Tādēļ joprojām saglabājas preču grupas, kuras nav tikušas pakļautas sankcijām vai paaugstinātiem tarifiem. Pilnībā nesankcionētu Krievijas un Baltkrievijas preču apjoms ES importā pēc 2022. gada ir salīdzinoši ierobežots, jo lielākā daļa stratēģisko sektoru jau ir pakļauti sankcijām vai kvantitatīviem ierobežojumiem. Tomēr joprojām pastāv vairākas preču grupas, kurās ierobežojumi nav pilnīgi vai tiek piemēroti selektīvi (kvotas, tarifi, nevis pilnīgs aizliegums). Šādu ierobežojumu neesamība ir saistāma ar konkrētu ES dalībvalstu vai visas ES tautsaimniecības kopumā grūtībām pilnībā atteikties no šī ekonomiskajām saitēm. Tāpat ierobežojumu neesamība atsevišķām precēm ir saistāma ar globāliem procesiem ārpus ES reģiona, kas skar tādas jomas, kā globālā pārtikas nodrošinātība, kā arī globālā pieeja naftai un citiem enerģētikas produktiem. Šāda situācija ir izveidojusies, balansējot politisko nepieciešamību iespējami strauji mazināt ekonomiskās saites ar agresorvalstīm un samazināt to iespējas gūt ienākumus kara darbības turpināšanai ar dalībvalstu objektīvo spēju pārorientēt savu tautsaimniecību un politisko gribu šo procesu veikt. Norādāms, ka pēdējos mēnešos, līdz ar atsevišķu dalībvalstu atteikšanos no veto uzturēšanas sankciju paplašināšanai, šis process ir guvis pozitīvāku virzību. Taču vienlaikus citās dalībvalstīs vērojams progresa trūkums vai pat pretēja virzība. Ir pietiekami apšaubāms, ka ES dalībvalstis pārskatāmā nākotnē spētu vienoties par pilnīgu Krievijas un Baltkrievijas preču importa aizliegumu.
Piemēram, sankcijas nav tikušas noteiktas papīra un kartona izstrādājumiem (KN 410–4819). Atšķirībā no koksnes pamatizejvielām (baļķi, zāģmateriāli), kas kā būtisks ieņēmumu avots Krievijai, ir pilnībā pakļauts sankcijām, specifiskiem pārstrādes produktiem tiek piemērota selektīva pieeja. Šie materiāli ir nepieciešami ES farmācijas un pārtikas rūpniecības nozarei (iepakojumi). Tā kā šo preču tirdzniecības apgrozījums un pievienotā vērtība neveido būtisku pienesumu Krievijas budžetā, to pilnīga liegšana tiek uzskatīta par nesamērīgu pret ES ekonomikai nodarītajiem zaudējumiem.
Sankcijas nav tikušas noteiktas arī tādām preču grupām, kuras joprojām saglabā nozīmi Latvijas preču importā no Krievijas un Baltkrievijas, kā, piemēram, iespiestām grāmatām un laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem. Tas ir saistāms ar to, ka šīs preču grupas veido salīdzinoši mazu apjomu ES kopējā importa bilancē ar Krieviju un Baltkrieviju, t.i., kopsummā nerada būtiskus agresorvalstu ienākumus, un dalībvalstis par šo preču grupu iekļaušanu sankciju regulējumā nav vienojušās.
Papildus kā efektīvi līdzekļi Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izskaušanai no Latvijas tautsaimniecības aprites būtu arī apzināta sabiedrības uzvedības modelēšanas instrumentu pielietošana. Šādi instrumenti būtu vērsti uz sabiedrības plašāku informēšanu par šo preču izcelsmi un nevēlēšanās iegādāties/ tirgot šādas preces radīšanu. Starp tiem būtu, piemēram, minami:
Prasība marķēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces mazumtirdzniecībā ar labi pamanāmu norādi uz tās izcelsmi un netiešo atbalstu Krievijas agresijai (līdzīgi kā brīdinājumi uz cigarešu paciņām).
Darbs ar vairumtirgotājiem, vienojoties par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču neiekļaušanu veikalu sortimentā un šādas vienošanās plaša publiskošana.
Tomēr vienlaikus ir secināms, ka šie “maigās varas” risinājumi nesniegtu tūlītēju un plašu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču izslēgšanu no Latvijas tautsaimniecības. Tādēļ nacionālais šo preču importa aizliegums apvienojumā ar nacionālo mazumtirdzniecības aizliegumu sniegtu vislabākos rezultātus, samazinot Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu, līdz ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču izskaušanu no veikalu aprites.
Piemēram, sankcijas nav tikušas noteiktas papīra un kartona izstrādājumiem (KN 410–4819). Atšķirībā no koksnes pamatizejvielām (baļķi, zāģmateriāli), kas kā būtisks ieņēmumu avots Krievijai, ir pilnībā pakļauts sankcijām, specifiskiem pārstrādes produktiem tiek piemērota selektīva pieeja. Šie materiāli ir nepieciešami ES farmācijas un pārtikas rūpniecības nozarei (iepakojumi). Tā kā šo preču tirdzniecības apgrozījums un pievienotā vērtība neveido būtisku pienesumu Krievijas budžetā, to pilnīga liegšana tiek uzskatīta par nesamērīgu pret ES ekonomikai nodarītajiem zaudējumiem.
Sankcijas nav tikušas noteiktas arī tādām preču grupām, kuras joprojām saglabā nozīmi Latvijas preču importā no Krievijas un Baltkrievijas, kā, piemēram, iespiestām grāmatām un laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem. Tas ir saistāms ar to, ka šīs preču grupas veido salīdzinoši mazu apjomu ES kopējā importa bilancē ar Krieviju un Baltkrieviju, t.i., kopsummā nerada būtiskus agresorvalstu ienākumus, un dalībvalstis par šo preču grupu iekļaušanu sankciju regulējumā nav vienojušās.
Papildus kā efektīvi līdzekļi Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču izskaušanai no Latvijas tautsaimniecības aprites būtu arī apzināta sabiedrības uzvedības modelēšanas instrumentu pielietošana. Šādi instrumenti būtu vērsti uz sabiedrības plašāku informēšanu par šo preču izcelsmi un nevēlēšanās iegādāties/ tirgot šādas preces radīšanu. Starp tiem būtu, piemēram, minami:
Prasība marķēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces mazumtirdzniecībā ar labi pamanāmu norādi uz tās izcelsmi un netiešo atbalstu Krievijas agresijai (līdzīgi kā brīdinājumi uz cigarešu paciņām).
Darbs ar vairumtirgotājiem, vienojoties par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču neiekļaušanu veikalu sortimentā un šādas vienošanās plaša publiskošana.
Tomēr vienlaikus ir secināms, ka šie “maigās varas” risinājumi nesniegtu tūlītēju un plašu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču izslēgšanu no Latvijas tautsaimniecības. Tādēļ nacionālais šo preču importa aizliegums apvienojumā ar nacionālo mazumtirdzniecības aizliegumu sniegtu vislabākos rezultātus, samazinot Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu, līdz ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču izskaušanu no veikalu aprites.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts skar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversmes) 105. pantā noteiktas pamattiesības (tiesības uz īpašumu). Nosakot nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības precēm, tiek ierobežotas fizisku un juridisku personu iespējas veikt to īpašumā esošo preču ievešanu importēšanu Latvijā. Ar tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē ir saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, un tās ietver arī personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu. Tomēr vienlaikus Satversmes 105. pantā ir arī paredzēts šo tiesību ierobežojums, proti, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot saskaņā ar likumu. Līdz ar to šīs tiesības nav absolūtas.
Leģitīms mērķis
Ar likumu noteiktam tiesību ierobežojumam ir jākalpo kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem – lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Ģeopolitiskais konteksts, ko nosaka Latvijas tuvumā notiekošā aktīvā karadarbība, kuru īsteno Krievijas Federācija, ar kuru Latvijai ir gara sauszemes robeža, aktualizē pašaizsargājošās demokrātijas principa iedzīvināšanu, paredzot iespēju likumdevējam veikt preventīvus pasākumus apdraudējuma novēršanai.[1] Šis princips tiesību doktrīnā ir atzīts par vienu no piemērotiem un iedarbīgiem instrumentiem, ar kuru iespējams nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts aizsardzību pret tās drošību vērstiem kaitīgiem un bīstamiem pasākumiem. Pašaizsargājošās demokrātijas principa konkretizācija un ieviešana primāri ir likumdevēja uzdevums, paredzot attiecīgos mehānismus tiesiskajā regulējumā.[2] Savukārt Baltkrievijas Republika ir aktīvi atbalstījusi Krievijas agresiju, tostarp ļaujot izmantot savu teritoriju militārām operācijām un īstenošot hibrīduzbrukumus, līdz ar to ierobežojumi ir attiecināmi arī uz to.
Saskaņā ar Nacionālā drošības likuma 1. panta otro daļu likumdevējs jau ir noteicis, ka nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Tādēļ jebkādi riski, kas saistāmi ar iespēju to apdraudēt, ir jānovērš.
Demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas Republikas teritoriālās vienotības aizsardzību.[3] Savukārt ar jēdzienu “sabiedrības drošība” demokrātiskās valstīs ir saprotama publisko interešu aizsardzība.[4] Tāpat Satversmes tiesa secinājusi, ka sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis ir saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību.[5]
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi izpildīt šo valsts pienākumu. Proti, tajā paredzētais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir vērsts uz Latvijas nacionālās drošības apdraudējuma samazināšanu, izslēdzot no Latvijas tautsaimniecības aprites Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces un tādējādi likvidējot agresorvalstu valsts budžeta ieņēmumu iespējas. Tādējādi likumprojekta mērķi sekmēt un stiprināt Latvijas Republikas nacionālo un tās iedzīvotāju drošību, samazinot agresorvalstu iespējas gūt ienākumus valsts budžetā un to ražotajiem, atbilst Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem – sabiedrības drošības un demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība. Tāpat šī likumprojekta mērķis is saskanīgs ar Latvijas ilgtermiņa mērķi izbeigt ekonomiskās attiecības ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Turklāt šis plāns tiek ieviests pakāpeniski un vienmērīgi.
Vienlaikus papildus norādāms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā judikatūrā ir atzinusi, ka var būt situācijas, kad valstij ir nepieciešams veikt īpašus pasākumus, lai aizsargātu demokrātiskas sistēmas stabilitāti un efektivitāti. Skatot šo principu kopsakarā ar demokrātijas un plurālisma vērtībām, ir uzsvērts, ka visas valsts stabilitātes aizsardzībai noteiktos apstākļos valsts var no personām pieprasīt piekāpšanos un gatavību to tiesību ierobežojumiem.[6]
Samērīgums
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka, vērtējot Latvijas Republikas īstenotos pasākumus tās drošības aizsardzībai, nevar neņemt vērā apsvērumu, ka Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas, kas ir uzsākusi karu pret Ukrainu un īsteno kontroli pār atsevišķām Gruzijas teritorijām, kaimiņvalsts.[7] Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijas Republikas bažas par savas nacionālās drošības, konstitucionālās iekārtas un demokrātisko vērtību aizsardzību ir pamatotas.[8] Līdz ar to Latvijas Republikas rīcības brīvībai, aizsargājot nacionālo un sabiedrības drošību, ir jābūt plašākai jautājumos, kas skar šo valstu apdraudējuma nacionālajai drošībai novēršanu.
Iepriekš norādīts, ka likumprojekta mērķis ir novērst apdraudējumu nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas un Baltkrievijas agresīvā rīcība, samazinot šo valstu iespējas gūt ienākumus valsts budžetos un uzņēmumiem no rūpniecības preču eksporta uz Latviju. Šis likumprojekts turpina iepriekš uzsākto Latvijas virzību uz ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm, kas atspoguļojas gan ES īstenotajā tirdzniecības ierobežojumu režīmā (sankcijas, tarifi un citi tirdzniecības ierobežojumi), gan Latvijas nacionālajos tiesību aktos (“Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” iekļautais lauksaimniecības produktu importa aizliegums[9] un sekojoši MK noteikumi[10]). Līdzīgi kā attiecībā uz lauksaimniecības produktu importa aizliegumu, likumprojekts paredz atsevišķu rūpniecības preču grupu importa aizliegumu, tālāk nododot deleģējumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu par to, kādas konkrētas tautsaimniecības un uzņēmēju intereses varētu tikt skartas, nosakot nacionālo importa aizliegumu šīm preču grupām. Šajā anotācijā šis izvērtējums jau ir ticis iekļauts, analizējot situāciju uz likumprojekta sagatavošanas brīdi. Balstoties uz šo izvērtējumu jau ir ticis sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kas pievienots šim likumprojektam pielikumā.
Faktiskās tautsaimniecības situācijas izvērtējums liek secināt, ka pilns nacionālā importa no Krievijas un Baltkrievijas aizliegums saskaņā ar 2025. gada muitas deklarāciju datiem attiektos uz 223 uzņēmumiem, no kuriem 141 ir nodarbināts tirdzniecības nozarē. Savukārt atsevišķu rūpniecības preču grupu, kuras ir tikušas norādītas Ministru kabineta 26.05.2026 sēdes protokollēmuma 102. paragrāfa 5. punktā (grāmatas, laikraksti, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbi un apavi), imports no Krievijas un Baltkrievijas 2025. gadā veidoja 12,5 milj. EUR, kas ir 0,05 % no kopējā Latvijas importa.
Vienlaikus norādāms, ka šīs preces nav vērtējamas kā unikālas un tās ir iespējams aizvietot ar līdzvērtīgām precēm, kas pieejamas tirgū, t.sk., ES iekšējā tirgū. Tādēļ līdz ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu uzņēmumiem, kas pašlaik veic šo importu, būtu jāpārskata savs sortiments un jāmaina piegādātāji, savukārt iedzīvotājiem jāmaina savi preču izvēles paradumi, kas tomēr neradītu nepārvaramas grūtības, jo šīs preces tirgū nav unikālas. Tādēļ secināms, ka šāds nacionāls preču importa aizliegums faktiski skartu ļoti nelielu tautsaimniecības un privātā patēriņa daļu.
Kā šajā anotācijā iepriekš norādīts, iespējas agresorvalstīm gūt ienākumus valsts budžetā un uzņēmumiem no preču eksporta uz Latviju, rada nacionālās drošības apdraudējumu. Tādēļ šāda preču ievešana (importēšana) ir maksimāli ierobežojama. Šis regulējums sniedz būtisku pienesumu iepriekš aprakstītā nacionālās drošības apdraudējuma, ko rada agresorvalstis, samazināšanai un kā signālpolitikas instruments – sabiedrības morāles stiprināšanai.
Līdz ar to secināms, ka ierobežojums ir samērīgs, jo nerada tautsaimniecībai un privātpersonām nepārvaramus ierobežojumus, bet nodrošina valsts un sabiedrības būtisko interešu – nacionālās drošības apdraudējuma mazināšanu – aizsardzību.
Vienlaikus ir nepieciešams ņemt vērā to, ka šajā likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir saistīts ar tiesvedību riskiem (piem., Satversmes tiesā), tajā skaitā saistībā ar Krievijas Federācijas īstenoto ‘juridisko karadarbību’[11]. Lai arī, kā iepriekš norādīts, likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir ar leģitīmu mērķi un samērīgs, tas var nepasargāt no tiesu sistēmas noslogošanas un valsts administratīvā resursa patēriņa.
[1] Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2021-34-01 “Par Krimināllikuma 82. panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 10. maijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 2016. gada 21. aprīļa likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta otrajam teikumam” 18.4. punktu.
[2] Pleps J. Pašaizsargājošas demokrātijas princips. Jurista Vārds, Nr.51/52, 19.12.2023.
[3] Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 7. punkts.
[4] Skat. Satversmes tiesas 2005. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 13. punktu.
[5] Skat. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 12.2. punktu.
[6] Skatīt, piemēram, Vogt pret Vāciju (iesniegums Nr. 17851/91), 1995. gada 26. septembra Lielās palātas spriedums, 51. rindkopa); Ždanoka pret Latviju (iesniegums Nr. 58278/00), 2006. gada 16. marta Lielās palātas spriedums, 100. rindkopa; Petropavlovskis pret Latviju (iesniegums Nr. 44230/06), 2015. gada 13. janvāra spriedums, 72. rindkopa.
[7] Gapoņenko pret Latviju (iesniegums Nr. 30237/18), 2023. gada 23. maija lēmums, 43. rindkopa.
[8] Ždanoka pret Latviju (Nr. 2) (iesniegums Nr. 42221/18), 2024. gada 25. jūlija spriedums, 56. rindkopa.
[9] https://likumi.lv/ta/id/350040-grozijums-lauksaimniecibas-un-lauku-attistibas-likuma
[10] https://www.vestnesis.lv/op/2024/48A.1
[11] Skatīt SAB publisko ziņojumu “Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm agresīvāku aktivitāšu pamatošanai”, https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf
Leģitīms mērķis
Ar likumu noteiktam tiesību ierobežojumam ir jākalpo kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem – lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Ģeopolitiskais konteksts, ko nosaka Latvijas tuvumā notiekošā aktīvā karadarbība, kuru īsteno Krievijas Federācija, ar kuru Latvijai ir gara sauszemes robeža, aktualizē pašaizsargājošās demokrātijas principa iedzīvināšanu, paredzot iespēju likumdevējam veikt preventīvus pasākumus apdraudējuma novēršanai.[1] Šis princips tiesību doktrīnā ir atzīts par vienu no piemērotiem un iedarbīgiem instrumentiem, ar kuru iespējams nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts aizsardzību pret tās drošību vērstiem kaitīgiem un bīstamiem pasākumiem. Pašaizsargājošās demokrātijas principa konkretizācija un ieviešana primāri ir likumdevēja uzdevums, paredzot attiecīgos mehānismus tiesiskajā regulējumā.[2] Savukārt Baltkrievijas Republika ir aktīvi atbalstījusi Krievijas agresiju, tostarp ļaujot izmantot savu teritoriju militārām operācijām un īstenošot hibrīduzbrukumus, līdz ar to ierobežojumi ir attiecināmi arī uz to.
Saskaņā ar Nacionālā drošības likuma 1. panta otro daļu likumdevējs jau ir noteicis, ka nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Tādēļ jebkādi riski, kas saistāmi ar iespēju to apdraudēt, ir jānovērš.
Demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas Republikas teritoriālās vienotības aizsardzību.[3] Savukārt ar jēdzienu “sabiedrības drošība” demokrātiskās valstīs ir saprotama publisko interešu aizsardzība.[4] Tāpat Satversmes tiesa secinājusi, ka sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis ir saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību.[5]
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi izpildīt šo valsts pienākumu. Proti, tajā paredzētais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir vērsts uz Latvijas nacionālās drošības apdraudējuma samazināšanu, izslēdzot no Latvijas tautsaimniecības aprites Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces un tādējādi likvidējot agresorvalstu valsts budžeta ieņēmumu iespējas. Tādējādi likumprojekta mērķi sekmēt un stiprināt Latvijas Republikas nacionālo un tās iedzīvotāju drošību, samazinot agresorvalstu iespējas gūt ienākumus valsts budžetā un to ražotajiem, atbilst Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem – sabiedrības drošības un demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība. Tāpat šī likumprojekta mērķis is saskanīgs ar Latvijas ilgtermiņa mērķi izbeigt ekonomiskās attiecības ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Turklāt šis plāns tiek ieviests pakāpeniski un vienmērīgi.
Vienlaikus papildus norādāms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā judikatūrā ir atzinusi, ka var būt situācijas, kad valstij ir nepieciešams veikt īpašus pasākumus, lai aizsargātu demokrātiskas sistēmas stabilitāti un efektivitāti. Skatot šo principu kopsakarā ar demokrātijas un plurālisma vērtībām, ir uzsvērts, ka visas valsts stabilitātes aizsardzībai noteiktos apstākļos valsts var no personām pieprasīt piekāpšanos un gatavību to tiesību ierobežojumiem.[6]
Samērīgums
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka, vērtējot Latvijas Republikas īstenotos pasākumus tās drošības aizsardzībai, nevar neņemt vērā apsvērumu, ka Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas, kas ir uzsākusi karu pret Ukrainu un īsteno kontroli pār atsevišķām Gruzijas teritorijām, kaimiņvalsts.[7] Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijas Republikas bažas par savas nacionālās drošības, konstitucionālās iekārtas un demokrātisko vērtību aizsardzību ir pamatotas.[8] Līdz ar to Latvijas Republikas rīcības brīvībai, aizsargājot nacionālo un sabiedrības drošību, ir jābūt plašākai jautājumos, kas skar šo valstu apdraudējuma nacionālajai drošībai novēršanu.
Iepriekš norādīts, ka likumprojekta mērķis ir novērst apdraudējumu nacionālajai drošībai, ko rada Krievijas un Baltkrievijas agresīvā rīcība, samazinot šo valstu iespējas gūt ienākumus valsts budžetos un uzņēmumiem no rūpniecības preču eksporta uz Latviju. Šis likumprojekts turpina iepriekš uzsākto Latvijas virzību uz ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm, kas atspoguļojas gan ES īstenotajā tirdzniecības ierobežojumu režīmā (sankcijas, tarifi un citi tirdzniecības ierobežojumi), gan Latvijas nacionālajos tiesību aktos (“Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” iekļautais lauksaimniecības produktu importa aizliegums[9] un sekojoši MK noteikumi[10]). Līdzīgi kā attiecībā uz lauksaimniecības produktu importa aizliegumu, likumprojekts paredz atsevišķu rūpniecības preču grupu importa aizliegumu, tālāk nododot deleģējumu Ministru kabinetam veikt izvērtējumu par to, kādas konkrētas tautsaimniecības un uzņēmēju intereses varētu tikt skartas, nosakot nacionālo importa aizliegumu šīm preču grupām. Šajā anotācijā šis izvērtējums jau ir ticis iekļauts, analizējot situāciju uz likumprojekta sagatavošanas brīdi. Balstoties uz šo izvērtējumu jau ir ticis sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kas pievienots šim likumprojektam pielikumā.
Faktiskās tautsaimniecības situācijas izvērtējums liek secināt, ka pilns nacionālā importa no Krievijas un Baltkrievijas aizliegums saskaņā ar 2025. gada muitas deklarāciju datiem attiektos uz 223 uzņēmumiem, no kuriem 141 ir nodarbināts tirdzniecības nozarē. Savukārt atsevišķu rūpniecības preču grupu, kuras ir tikušas norādītas Ministru kabineta 26.05.2026 sēdes protokollēmuma 102. paragrāfa 5. punktā (grāmatas, laikraksti, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbi un apavi), imports no Krievijas un Baltkrievijas 2025. gadā veidoja 12,5 milj. EUR, kas ir 0,05 % no kopējā Latvijas importa.
Vienlaikus norādāms, ka šīs preces nav vērtējamas kā unikālas un tās ir iespējams aizvietot ar līdzvērtīgām precēm, kas pieejamas tirgū, t.sk., ES iekšējā tirgū. Tādēļ līdz ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu uzņēmumiem, kas pašlaik veic šo importu, būtu jāpārskata savs sortiments un jāmaina piegādātāji, savukārt iedzīvotājiem jāmaina savi preču izvēles paradumi, kas tomēr neradītu nepārvaramas grūtības, jo šīs preces tirgū nav unikālas. Tādēļ secināms, ka šāds nacionāls preču importa aizliegums faktiski skartu ļoti nelielu tautsaimniecības un privātā patēriņa daļu.
Kā šajā anotācijā iepriekš norādīts, iespējas agresorvalstīm gūt ienākumus valsts budžetā un uzņēmumiem no preču eksporta uz Latviju, rada nacionālās drošības apdraudējumu. Tādēļ šāda preču ievešana (importēšana) ir maksimāli ierobežojama. Šis regulējums sniedz būtisku pienesumu iepriekš aprakstītā nacionālās drošības apdraudējuma, ko rada agresorvalstis, samazināšanai un kā signālpolitikas instruments – sabiedrības morāles stiprināšanai.
Līdz ar to secināms, ka ierobežojums ir samērīgs, jo nerada tautsaimniecībai un privātpersonām nepārvaramus ierobežojumus, bet nodrošina valsts un sabiedrības būtisko interešu – nacionālās drošības apdraudējuma mazināšanu – aizsardzību.
Vienlaikus ir nepieciešams ņemt vērā to, ka šajā likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir saistīts ar tiesvedību riskiem (piem., Satversmes tiesā), tajā skaitā saistībā ar Krievijas Federācijas īstenoto ‘juridisko karadarbību’[11]. Lai arī, kā iepriekš norādīts, likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir ar leģitīmu mērķi un samērīgs, tas var nepasargāt no tiesu sistēmas noslogošanas un valsts administratīvā resursa patēriņa.
[1] Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2021-34-01 “Par Krimināllikuma 82. panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 10. maijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 2016. gada 21. aprīļa likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta otrajam teikumam” 18.4. punktu.
[2] Pleps J. Pašaizsargājošas demokrātijas princips. Jurista Vārds, Nr.51/52, 19.12.2023.
[3] Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 7. punkts.
[4] Skat. Satversmes tiesas 2005. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 13. punktu.
[5] Skat. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 12.2. punktu.
[6] Skatīt, piemēram, Vogt pret Vāciju (iesniegums Nr. 17851/91), 1995. gada 26. septembra Lielās palātas spriedums, 51. rindkopa); Ždanoka pret Latviju (iesniegums Nr. 58278/00), 2006. gada 16. marta Lielās palātas spriedums, 100. rindkopa; Petropavlovskis pret Latviju (iesniegums Nr. 44230/06), 2015. gada 13. janvāra spriedums, 72. rindkopa.
[7] Gapoņenko pret Latviju (iesniegums Nr. 30237/18), 2023. gada 23. maija lēmums, 43. rindkopa.
[8] Ždanoka pret Latviju (Nr. 2) (iesniegums Nr. 42221/18), 2024. gada 25. jūlija spriedums, 56. rindkopa.
[9] https://likumi.lv/ta/id/350040-grozijums-lauksaimniecibas-un-lauku-attistibas-likuma
[10] https://www.vestnesis.lv/op/2024/48A.1
[11] Skatīt SAB publisko ziņojumu “Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm agresīvāku aktivitāšu pamatošanai”, https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
26.05.2026. Ministru kabineta sēdē ar protokola 102. paragrāfa 1. punktu apstiprinātais Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par datos balstītiem tiesiskajiem risinājumiem Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegumam Latvijā”.
Apraksts
Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā analizē pašreizējo Latvijas ārējo tirdzniecību ar Krieviju un tās izmaiņas kopš 2021. gada un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Sekojoši tiek analizēti spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ar Krieviju kā nacionālā, tā ES līmenī. Nekādi dati par ārējo tirdzniecību ar Baltkrieviju šajā ziņojumā netiek iekļauti un analīze par to netiek veikta. Informatīvajā ziņojumā tiek izdarīti secinājumi par to, kāda būtu ceļa karte tālākai Krievijas izcelsmes preču tirdzniecības izbeigšanai Latvijā, īpaši analizējot nacionālo mazumtirdzniecības aizliegumu. Tiek izdarīti secinājumi, par dažādu ES un nacionālā līmeņa pasākumu efektivitāti, īpaši uzsverot nepieciešamību turpināt darbu pie ES līmeņa tirdzniecības aizliegumiem. Lai arī informatīvajā ziņojumā netiek veikta nacionālu importa aizliegumu analīze, tomēr, balstoties uz to, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā Ārlietu ministrijai ir uzdots līdz 31.08.2026. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas vai Baltkrievija.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Likumprojekts paredz veikt regulāru ex-post izvērtējumu. Likumprojektā iekļauti pārejas noteikumi, kas paredz to esamību spēkā līdz 2027. gada 1. jūlijam. Attiecīgs ex-post izvērtējums tiek sniegts līdz 2027. gada 1. martam. Šis pārskatīšanas grafiks ir vienādots ar to, kas ir ticis iekļauts “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, nosakot importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības precēm. Tas ir nepieciešams, lai vienādotu regulējumu un nodrošinātu vieglāk pārskatāmu administratīvo vidi kā uzņēmējiem, tā importu administrējošām iestādēm.
Sekojoši Ministru kabinets iesniedz Saeimai ziņojumu par izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai grozījumus attiecīgos normatīvajos aktos. Ja tiek lemts pagarināt šī regulējuma spēkā esamību ex-post izvērtējums tiek sniegts katru gadu.
Sekojoši Ministru kabinets iesniedz Saeimai ziņojumu par izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai grozījumus attiecīgos normatīvajos aktos. Ja tiek lemts pagarināt šī regulējuma spēkā esamību ex-post izvērtējums tiek sniegts katru gadu.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Ministru kabinets veiks ex-post izvērtējumu, balstoties uz Ārlietu ministrijas (sadarbībā ar kompetentajām iestādēm) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību), kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai un atbilstību sabiedrības interesēm. Sekojoši Ministru kabinets iesniedz Saeimai ziņojumu par izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai grozījumus attiecīgos normatīvajos aktos.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.03.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Nepieciešams konstatēt, vai likumprojektā ietvertais regulējums, aizliedzot atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču ievešanu (importu) Latvijā, atbilst sabiedrības interesēm.
Rādītājs
Ņemot vērā to, ka likumprojektā noteiktais regulējums darbosies ES vienotā tirgus apstākļos, kur šīs pašas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces būs likumīgi iespējams ievest no citām ES dalībvalstīm un izmantot gan pašpatēriņam, gan laišanai pārdošanā, vienīgi uz ārējās tirdzniecības datiem balstītie izvērtējuma rezultāti var nebūt ticami. Proti, lai arī Latvijā aizpildītās muitas deklarācijas uzrādīs šo rūpniecības preču importa pārtraukumu, datos par šo pašu preču (KN kodi) importu no citām ES dalībvalstīm nebūs iespējams nošķirt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces. Tādēļ šāda statistika var neatspoguļot faktisko realitāti un likumprojektā ietvertā regulējuma ietekmi attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču pieejamību Latvijas tirgū. Šādu izvērtējumu būtu iespējams veikt vienīgi gadījumā, ja līdz ar likumprojektā paredzēto nacionālo importa aizliegumu tiktu realizēts arī nacionālais mazumtirdzniecības aizliegums. Vienlaikus likumprojektā ietvertais aizliegums ir vērtējams kā signāl politikas instruments, kas sniedz Latvijas sabiedrībai nozīmīgu morālu signālu, aicinot atteikties no tālākas agresorvalstu rūpniecības preču izmantošanas. Tādēļ, veicot ex-post izvērtējumu ir nepieciešams līdztekus datiem par reģistrētā importa izmaiņām ir nepieciešams veikt kvalitatīvos datos balstītu analīzi, vērtējot nacionālās drošības aizskāruma tālāku pastāvēšanu un ietekmi uz valsts tautsaimniecību.
Šajā kontekstā tikpat nozīmīgi būs veikt Latvijas sabiedrības drošības izvērtējumu, atkārtoti konstatējot, vai joprojām pastāv draudi nacionālajai drošībai. Tas tiks veikts, analizējot starptautisko situāciju, it īpaši – Krievijas un Baltkrievijas konkrētu rīcību turpinot vai pārtraucot agresiju Ukrainā un citus starptautisko tiesību pārkāpumus. Uz šādiem principiem balstīts izvērtējums sniegs priekšstatu arī par to, vai nolūkā sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai ir nepieciešams turpināt uzturēt konkrēto regulējumu.
Kopumā izvērtējot kā makroekonomiskos datus, tā nacionālās drošības apdraudējumu un agresorvalstu rīcību, būs iespējams izdarīt secinājumus par to, vai konkrētais regulējums turpina atbilst sabiedrības interesēm un tā darbība ir pagarināma.
Šajā kontekstā tikpat nozīmīgi būs veikt Latvijas sabiedrības drošības izvērtējumu, atkārtoti konstatējot, vai joprojām pastāv draudi nacionālajai drošībai. Tas tiks veikts, analizējot starptautisko situāciju, it īpaši – Krievijas un Baltkrievijas konkrētu rīcību turpinot vai pārtraucot agresiju Ukrainā un citus starptautisko tiesību pārkāpumus. Uz šādiem principiem balstīts izvērtējums sniegs priekšstatu arī par to, vai nolūkā sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai ir nepieciešams turpināt uzturēt konkrēto regulējumu.
Kopumā izvērtējot kā makroekonomiskos datus, tā nacionālās drošības apdraudējumu un agresorvalstu rīcību, būs iespējams izdarīt secinājumus par to, vai konkrētais regulējums turpina atbilst sabiedrības interesēm un tā darbība ir pagarināma.
1.6. Cita informācija
Pirmo reizi ietekmes pēcpārbaude tiek veikta pēc grozījumu “Ukrainas civiliedzīvotāju aizsardzības likumā” stāšanās spēkā līdz 2027. gada 1. martam. Sekojoši, pie nosacījuma ja regulējuma darbības termiņš tiek pagarināts, tā tiek veikta katru gadu līdz 1. martam.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji, kuri pašlaik iegādājas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces; iedzīvotāji, kuri ir nodarbināti uzņēmumos, kuri veic Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importu.
Ietekmes apraksts
Joprojām pastāvošais Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču imports, no kura likumprojekts skar galvenokārt gala patēriņa preces, liecina par to, ka daļa iedzīvotāju finansiālu (jo šīs preces bieži ir zemākas cenas) vai personīgu (jo šīs preces ir ierastas patēriņam) apsvērumu dēļ joprojām izvēlas šīs preces iegādāties. Vienlaikus šīs preces nav vērtējamas kā unikālas un tām tirgū ir pieejams aizstājošs piedāvājums. Šai iedzīvotāju grupai nāksies pārskatīt savus patēriņa paradumus.
Uzņēmumu, kuru veic Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču importu Latvijā, darbinieki var saskarties ar iespēju zaudēt nodarbinātību, jo pastāv iespēja, ka šie uzņēmumi varētu pārskatīt savu nodarbināto skaitu.
Uzņēmumu, kuru veic Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču importu Latvijā, darbinieki var saskarties ar iespēju zaudēt nodarbinātību, jo pastāv iespēja, ka šie uzņēmumi varētu pārskatīt savu nodarbināto skaitu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Importējošie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekts atstās ietekmi uz uzņēmējiem, kas veic preču importu no Krievijas un Baltkrievijas. Balstoties uz muitas deklarāciju datiem, 223 Latvijā reģistrēti uzņēmumi 2025. gadā veica Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importu. Šiem uzņēmumiem būs nepieciešams mainīt piegādātājus un pārskatīt preču sortimentu.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek mainīti rūpniecības preču importa nosacījumi, kas atstāj iespaidu uz tirgus struktūru.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Konkrētās nozarēs, piem., tirdzniecība, uzņēmējiem būs nepieciešams mainīt piegādātājus un pārskatīt sortimentu, transporta un uzglabāšanas nozarē samazināsies kravu plūsmas.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Skartu galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas tirdzniecības nozarē. Tiem būtu jāpārskata sortiments un jāmaina piegādātāji.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Konkrētajās rūpniecības preču grupās samazinātos konkurence, ko pašlaik rada Krievijas un Baltkrievijas preces ar salīdzinoši zemu cenu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
223 Latvijā reģistrēti uzņēmumi 2025. gadā veica Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importu, pastāv iespēja, ka šie uzņēmumi varētu pārskatīt savu nodarbināto skaitu.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ieviešot likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu ir paredzams valsts budžeta ieņēmumu samazinājums – aizliedzot importu, samazināsies Latvijas valsts budžetā iekasētā muitas nodokļa summa, jo no aprēķinātās muitas nodokļa summas par importētajām precēm dalībvalstis patur 25% no iekasētajiem tradicionālajiem pašu resursiem. Līdz ar importa aizlieguma stāšanos spēkā, samazināsies Latvijas valsts budžetā iekasētā muitas nodokļa summa. Vienlaikus var samazināties ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, atbilstoši ietekmējot arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums
Pamatojums un apraksts
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumam ir saskaņots ar šajā likumā ietverto lauksaimniecības preču un produktu ievešanas (importa) aizliegumu.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
Likumprojektā tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, norāda rūpniecības preces, uz kuriem attiecas minētais aizliegums.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
12016E/TXT
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Apraksts
Skat. nākamajā sadaļā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R0478
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 ( 2015. gada 11. marts ) par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija)
Apraksts
Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības
jomā, ja pastāv uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (turpmāk – Regula) 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējumā, kas paredz atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu, ietvertie aizliegumi ir pamatoti ar valsts drošības apsvērumiem, kas ietverti Regulas 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmo mērķu uzskaitījumā.
Regulas 2015/478 24. pants ārējā tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) un LESD 36. pants ir tieši saistīti, jo abos ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj ES dalībvalstīm noteikt importa ierobežojumus īpašu sabiedrības interešu apsvērumu dēļ. Regulas 24. pants būtībā atspoguļo un operacionalizē LESD 36. pantu Savienības kopējos noteikumos par importu no trešām valstīm. Tas nozīmē, ka 24. pants ārējās tirdzniecības jomā (imports no trešām valstīm) dublē LESD 36. panta izņēmumus, nosakot fundamentālus ierobežojumus preču brīvai apritei ES.
Attiecībā uz valsts drošības apsvērumu piemērošanu, nosakot importa ierobežojumus kā ES iekšējā tirgū, tā arī no trešajām valstīm, ES dalībvalstīm ir samērā plaša rīcības brīvība, ja vien tās var skaidri definēt valsts drošības intereses un to, kādā veidā konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī, ka valsts veiktie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.).
Kā jau iepriekš šajā anotācijā norādīts, Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu rada iespēja agresorvalstīm gūt ieņēmumus valsts budžetā un uzņēmumiem no savas produkcijas eksporta uz Latviju. Šie ieņēmumi var tikt sekojoši novirzīti agresorvalstu militārajam budžetam un sniegt atbalstu tās agresīvās politikas pret kaimiņvalstīm un karadarbības Ukrainā īstenošanai.
Lai gan pastāv arī Eiropas Savienības kopējie Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importu ierobežojošie pasākumi, tie tomēr joprojām nenosedz visas preču grupas un atstāj iespēju agresorvalstīm gūt valsts budžeta un uzņēmumu ienākumus. Latvijas specifikai (agresorvalstu robežvalsts , iedzīvotāju sastāva daudzveidīgums un preču patēriņa specifika, kā arī mērķēta Krievijas propaganda ) piemēroti pasākumi ir aktuāli visām ES dalībvalstīm. Tāpēc šobrīd iztrūkst kopīga ES pieeja, kas, iespējams arī netiks panākta. Kopš 2022. gada Latvija ir sistemātiski veidojusi savu politiku, papildinot ES līmenī ieviestos ierobežojumus pret agresorvalstīm, nolūkā aizsargāt valsts drošības intereses.
Tādēļ, ieviešot šo regulējumu, Latvija rīkojas jomā, kur Eiropas Savienības līmenī nav konkrēta regulējuma un kur tā turpina savu nacionālās drošības interešu aizsardzību, un tāpēc veic samērīgus, ES tiesībām atbilstošus soļus. Tajā pat laikā nevar izslēgt ES pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka ar šo regulējumu Latvija ir pārkāpusi ES ekskluzīvo kompetenci kopējās tirdzniecības politikas jomā.
jomā, ja pastāv uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (turpmāk – Regula) 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējumā, kas paredz atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu, ietvertie aizliegumi ir pamatoti ar valsts drošības apsvērumiem, kas ietverti Regulas 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmo mērķu uzskaitījumā.
Regulas 2015/478 24. pants ārējā tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) un LESD 36. pants ir tieši saistīti, jo abos ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj ES dalībvalstīm noteikt importa ierobežojumus īpašu sabiedrības interešu apsvērumu dēļ. Regulas 24. pants būtībā atspoguļo un operacionalizē LESD 36. pantu Savienības kopējos noteikumos par importu no trešām valstīm. Tas nozīmē, ka 24. pants ārējās tirdzniecības jomā (imports no trešām valstīm) dublē LESD 36. panta izņēmumus, nosakot fundamentālus ierobežojumus preču brīvai apritei ES.
Attiecībā uz valsts drošības apsvērumu piemērošanu, nosakot importa ierobežojumus kā ES iekšējā tirgū, tā arī no trešajām valstīm, ES dalībvalstīm ir samērā plaša rīcības brīvība, ja vien tās var skaidri definēt valsts drošības intereses un to, kādā veidā konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī, ka valsts veiktie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.).
Kā jau iepriekš šajā anotācijā norādīts, Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu rada iespēja agresorvalstīm gūt ieņēmumus valsts budžetā un uzņēmumiem no savas produkcijas eksporta uz Latviju. Šie ieņēmumi var tikt sekojoši novirzīti agresorvalstu militārajam budžetam un sniegt atbalstu tās agresīvās politikas pret kaimiņvalstīm un karadarbības Ukrainā īstenošanai.
Lai gan pastāv arī Eiropas Savienības kopējie Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importu ierobežojošie pasākumi, tie tomēr joprojām nenosedz visas preču grupas un atstāj iespēju agresorvalstīm gūt valsts budžeta un uzņēmumu ienākumus. Latvijas specifikai (agresorvalstu robežvalsts , iedzīvotāju sastāva daudzveidīgums un preču patēriņa specifika, kā arī mērķēta Krievijas propaganda ) piemēroti pasākumi ir aktuāli visām ES dalībvalstīm. Tāpēc šobrīd iztrūkst kopīga ES pieeja, kas, iespējams arī netiks panākta. Kopš 2022. gada Latvija ir sistemātiski veidojusi savu politiku, papildinot ES līmenī ieviestos ierobežojumus pret agresorvalstīm, nolūkā aizsargāt valsts drošības intereses.
Tādēļ, ieviešot šo regulējumu, Latvija rīkojas jomā, kur Eiropas Savienības līmenī nav konkrēta regulējuma un kur tā turpina savu nacionālās drošības interešu aizsardzību, un tāpēc veic samērīgus, ES tiesībām atbilstošus soļus. Tajā pat laikā nevar izslēgt ES pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka ar šo regulējumu Latvija ir pārkāpusi ES ekskluzīvo kompetenci kopējās tirdzniecības politikas jomā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
Apraksts
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, 1999. gadā pievienojoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), cita starpā, arī attiecībā uz preču tirdzniecību ar Krieviju (PTO dalībvalsts kopš 2012. gada). Taču PTO Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI. pants “Izņēmumi drošībai” ļauj PTO dalībvalstīm īstenot pasākumus, kuri ir nepieciešami tās svarīgām drošības interesēm. Baltkrievija nav PTO dalībvalsts, līdz ar to importa no Baltkrievijas ierobežošana neskar Latvijas saistības PTO.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Līgums par Eiropas Savienības darbību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
ES tiesību akti netiek pārņemti vai ieviesti.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Saistību attiecībā uz šādiem projektiem nav.
Cita informācija
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 24. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Ārlietu ministrija informēs Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar šo tiesību aktu, proti, nosūtīs Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu pēc tā apstiprināšanas Saeimā un attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 ( 2015. gada 11. marts ) par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Jaunas saistības netiek uzņemtas.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība nav veikta, ņemot vērā likumprojekta steidzamību. Steidzamība pamatota ar nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izvairītos ar tādu nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar valsts būtiskās drošības intereses. Tālākā kavēšanās ar regulējuma ieviešanu palēnina pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm. Projekts izstrādāts, lai izpildītu Ministru Kabineta 2026. gada 26. maija protokollēmuma Nr. 29, 102. paragrāfa 5. punktu savlaicīgi, nepieciešams sinhronizēt likuma pieņemšanu ar Ministru kabineta un it īpaši Saeimas darba kārtību.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi