Anotācija (ex-ante)

Nolikuma 1. punkts noteic, ka Tiesu administrācija ir tieslietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tieslietu ministrs Tiesu administrācijas pakļautību īsteno ar Tieslietu ministrijas starpniecību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ko norāda vai var norādīt tiešās pārvaldes iestādes nolikumā. Minētais uzskaitījums neparedz nepieciešamību tiešās pārvaldes iestādes nolikumā norādīt tās padotības veidu un formu, kā arī veidu, kā Ministru kabineta loceklis, kura padotībā ir tiešās pārvaldes iestāde, īsteno šo padotību.
Vienlaikus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta 5.¹ daļa noteic, ka tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi. No minētā izriet, ka institucionālās padotības forma ir likumā regulējams jautājums. To apstiprina arī 2009. gada 12. jūnija likuma "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā"  sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minētais: "Lai atvieglotu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, likumprojekts papildināts ar jaunu regulējumu, nosakot, ka tiešā pārvaldē institucionālo padotību īsteno tikai pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi (likuma 7. panta 5.¹ daļa un pārejas noteikumu 19. punkts), tādējādi izslēdzot institucionālo dalījumu pakļautības un pārraudzības formā ar atrunu, ja likumdevējs nav lēmis citādi." Savukārt funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem iestāde veic attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta septītā daļa). Līdz ar to funkcionālās padotības forma katra uzdevuma vai funkcijas izpildē var atšķirties atkarībā no uzdevuma vai funkcijas izpildes regulējuma. Attiecīgi projekts paredz Nolikuma 1. punktā noteikt, ka Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, nenorādot padotības formu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta 5.¹ daļā noteikto Tiesu administrācijas institucionālās padotības forma ir pakļautība.

Ņemot vērā minēto, precizēts Nolikuma 1. punkts, nosakot, ka Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Projekta 1. punktā vairs nav norādīta institucionālās padotības forma, bet atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 2. punktam norādīts Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas Tiesu administrācija.

Nolikuma 2. punkts noteic, ka Tiesu administrācijas mērķis ir nodrošināt atbalstu rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu efektīvam darbam un attīstībai. Tomēr faktiski Tiesu administrācijā, veiksmīgi efektivizējot iekšējos procesus, ir rasti papildu resursi, lai sniegtu atbalstu ne tikai minēto tiesu darbības nodrošināšanai, bet arī citām ar tieslietu jomu saistītām institūcijām.
Tiesu izpildītāju likuma 156.¹ panta pirmajā daļa noteic, ka zvērināti tiesu izpildītāji, veicot amata darbības, lieto Izpildu lietu reģistru, savukārt trešā daļa noteic, ka Izpildu lietu reģistra pārzinis un turētājs ir Tiesu administrācija. Līdz ar to secināms, ka Tiesu administrācija atbalsta zvērinātu tiesu izpildītāju darbu. Ar Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (turpmāk – EMUS) izveidi un Tiesu administrācijas, kā EMUS turētāja pienākumu īstenošanu, Tiesu administrācija sniedz atbalstu maksātnespējas procesa nodrošināšanā (Maksātnespējas likuma 12.¹ panta pirmā daļa).

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams paplašināt Tiesu administrācijas darbības mērķi, lai tiktu aptvertas arī tās jomas, kas nav tieši attiecināmas uz rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu (turpmāk – tiesa) administratīvā darba nodrošināšanu.

Atbalsta funkciju centralizācija ir veids, kā iestādes var nodrošināt resursu ekonomiju un to lietderīgāku izmantošanu, pilnveidot atbalsta funkciju sniegšanu, plānot cilvēkresursu attīstību un celt iestādes prestižu. Viens no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020. gadam uzdevumiem ir centralizēt atbalsta funkcijas, izvērtējot radniecisko funkciju apvienošanas iespējas, kā arī mazo iestāžu darbības lietderību. 
Ņemot vērā uzkrāto pieredzi un pieejamos resursus, Tiesu administrācija ir uzsākusi citu tieslietu resora iestāžu atsevišķu administratīvā darba funkciju realizāciju, tā 2021. gadā ir uzsākta Valsts probācijas dienesta un Datu valsts inspekcijas grāmatvedības uzskaite, kā arī šobrīd norit darbs pie Valsts zemes dienesta atlīdzības bloka grāmatvedības funkcijas pārņemšanas.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams papildināt Tiesu administrācijas funkcijas ar jaunu funkciju, kas skar administratīvā darba nodrošināšanu citās Tieslietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs, šādi paredzot iespēju nākotnē realizēt arī citas administratīvā darba funkcijas, neierobežojot to tikai ar grāmatvedību.

Nepieciešams pārskatīt Tiesu administrācijas funkcijas un papildināt tās ar jaunu funkciju, nosakot, ka Tiesu administrācija normatīvajos aktos iestāžu administratīvās darbības jomā noteiktajā kārtībā un apjomā organizē un nodrošina administratīvo darbu Tieslietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs. Ar normatīvajiem aktiem iestāžu administratīvās darbības jomā ir saprotami Tieslietu ministrijas izdotie iekšējie normatīvie akti attiecīgajā jomā, kā arī Tiesu administrācijas iekšējie normatīvie akti, kas izdoti uz ārējo normatīvo aktu, kas paredz iestādes tiesības izdot iekšējo normatīvo aktu kāda jautājuma regulēšanai (piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 8. punkts), pamata.

Tiesu administrācija nodrošina tiesnešu pašpārvaldes institūciju  – Tiesnešu ētikas komisijas, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas un Tiesnešu konferences darbu. Minētie uzdevumi Tiesu administrācijai ir noteikti likuma "Par tiesu varu" 91.⁴ panta sestajā daļā, 92. pantā, 93. panta sestajā daļā, Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2. panta sestajā daļā.
Likuma "Par tiesu varu" 92. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Tiesnešu konferences nolikuma, kas apstiprināts ar Tieslietu padomes 2011. gada 22. februāra lēmumu, 2. punktā ir noteikts, ka Tiesnešu konference var notikt arī neklātienē, izmantojot informācijas tehnoloģijas, un turpat 8. punktā minēts, ka Tiesnešu konferences organizatorisko sagatavošanu veic Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju un Tieslietu padomi.
Faktiski Tiesu administrācija nodrošina Tiesnešu neklātienes konferences procesu visās tās stadijās.
Tiesnešu pašpārvaldes institūciju darba nodrošināšana ir svarīga funkcija, kura būtu iekļaujama un atsevišķi nodalāma Tiesu administrācijas nolikumā, jo tā neiekļaujas nevienā no pašlaik noteiktajām Tiesu administrācijas funkcijām.

Ir nepieciešams pārskatīt Tiesu administrācijas funkcijas un papildināt tās, nosakot, ka Tiesu administrācija nodrošina tiesnešu pašpārvaldes institūciju administratīvo darbu.

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Likuma "Par tiesu varu" 107.¹ panta otrajā daļā ir noteikti Tiesu administrācijas uzdevumi tiesu administratīvā darba nodrošināšanā.
Nolikumā ietvertie Tiesu administrācijas uzdevumi daļēji dublē likuma "Par tiesu varu" 107.¹ panta otrajā daļā noteiktos Tiesu administrācijas uzdevumus.

Nepieciešams precizēt Nolikumā norādītos Tiesu administrācijas uzdevumus, dzēšot tos Nolikumā norādītos uzdevumus, kas dublē likuma "Par tiesu varu" 107.¹ panta otrajā daļā noteiktos uzdevumus. Projektā vienlaikus norādīt, ka Tiesu administrācija pilda arī likumā "Par tiesu varu" noteiktos uzdevumus.

No 2019. gada 1. janvāra darbu uzsāka EMUS, kuras mērķis ir sekmēt visu maksātnespējas procesā un tiesiskās aizsardzības procesā iesaistīto pušu interešu aizsardzību, kā arī vienkāršot šo personu iesaisti maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa norisē. Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 12.¹ panta pirmo daļu EMUS ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Maksātnespējas kontroles dienests, bet turētājs – Tiesu administrācija. Tiesu administrācijai valsts informācijas sistēmas ir viens no svarīgākajiem darbības pamatvirzieniem, un integrācijā ar citiem Tiesu administrācijas pārziņā esošiem resursiem veido operatīvu un nozīmīgu informācijas apmaiņas elementu kopumu, tādējādi nodrošinot efektīvu tiesu darbu.
Nolikumā Tiesu administrācijai nav noteikts uzdevums uzturēt un pilnveidot EMUS.

Ņemot vērā EMUS nozīmi un ietekmi uz Tiesu administrācijas darbību, nepieciešams precizēt Tiesu administrācijas uzdevumus, nosakot, ka Tiesu administrācija uztur un pilnveido EMUS.

Vienlīdzīga piekļuve un pieejami tiesu pakalpojumi ir būtisks pamats iekļaujošas politikas īstenošanā, kas veicina institūciju attīstību. Savukārt nepietiekami juridiskie pakalpojumi rada tiešas un netiešas ekonomiskas un sociālas izmaksas privātpersonām, Eiropas Savienībai un valstij.^[1] Viens no valsts pārvaldes darbības principiem ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta sestajā daļā un tas paredz, ka iestādei nepieciešams pastāvīgi pārbaudīt un uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Šobrīd Tiesu administrācijas informāciju komunikāciju tehnoloģiju un to pielietošanas attīstība ir radījusi komercdarbības un sociālekonomisko vidi, kas ir tieši balstīta uz informācijas apmaiņu starp izmeklēšanas un tiesvedības iestādēm, kā arī nodrošina informācijas pieejamību un atklātību sabiedrībai.
Tiesu administrācija ir vairāku nozīmīgu valsts informāciju sistēmu, kas satur apjomīgus informācijas resursus, turētājs un pārzinis, un, ņemot vērā sabiedrības vajadzības, iestāde piedāvā un pastāvīgi attīsta dažāda veida pakalpojumus.
Likuma "Par tiesu varu" 107.¹ otrās daļas 13. punktā ir noteikts, ka Tiesu administrācija veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa un turētāja pienākumus un izplata tiesu iestāžu valsts informācijas sistēmā ievadīto informāciju. Maksātnespējas likuma 12.¹ panta pirmajā daļā minēts, ka EMUS ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Maksātnespējas kontroles dienests, bet turētājs – Tiesu administrācija. Savukārt, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likuma 156.¹ panta trešo daļu, Izpildu lietu reģistra pārzinis un turētājs ir Tiesu administrācija, un elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis, kas nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizāciju dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī tehnoloģisko rīku kopu solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai (Civilprocesa likums 605.¹ panta pirmā daļa).
Nolikumā Tiesu administrācijai nav noteikts uzdevums nodrošināt tās pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.

^[1] Riga Statement "Investing in Access to Justice for all!" High-Level Panel, OECD Roundtable on Equal Access to Justice. Skatīts: https://www.oecd.org/gov/equal-access-to-justice-roundtable-latvia-riga-statement.pdf

Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Tiesu administrācijas uzdevumus, nosakot, ka Tiesu administrācija nodrošina tās pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam rīcības virziena "Tiesiskums un pārvaldība" ietvaros ir noteikts uzdevums "Efektīva, ērta, savlaicīga, sabiedrībai saprotama un pieejama tiesībaizsardzības sistēma, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, savstarpēju sadarbību un vienotu izpratni juridisko procesu vienkāršošanai (savstarpēji papildinoši un pieejami digitālie risinājumi, kopējās sadarbības platformas un mācības, vienotas prakses, pētniecības un ekspertīzes), ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, t.sk. īstenojot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu" ^[1], kas nosaka tālākā tiesvedības elektroniskā procesa modernizācijas nepieciešamību. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam noteiktais virziens saskan ar Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajiem virzieniem – attīstīt modernus tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā, veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares pakalpojumu nodrošināšanu.
Eiropas Savienības fondu 2014–2020. gada plānošanas periodā tiek īstenots tiesu sistēmas un Tiesu administrācijas pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas attīstības projekts – E-lieta. Tā ietvaros 2021. gadā ir noslēdzies E-lietas programmas – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 1. posms, kas ietver Tiesu informatīvās sistēmas un Prokuratūras informācijas sistēmas attīstību, Valsts probācijas dienesta uzturētās Probācijas klientu uzskaites sistēmas (PLUS) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes Ieslodzīto informācijas sistēmas pilnveidošanu. Tas nodrošinās efektīvu un vienotu elektroniskā tiesvedības procesa izveidi, efektīvu informācijas apmaiņu starp tiesām, lietas dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītajām informācijas sistēmām, kā arī racionālu Tiesu informatīvās sistēmas pilnveidi, radot jaunus un izmantojot esošos koplietošanas risinājumus, vienlaikus samazinot informācijas sistēmu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, pārejot uz mūsdienīgām tehnoloģijām un izmantojot koplietojamus informācijas komunikāciju tehnoloģiju risinājumus. Tiesu administrācija arī 2022. gadā un turpmākajos gados turpinās īstenot E-lietas programmas kā digitālās transformācijas iniciatīvas nākamās attīstības posmus, pilnveidojot E-lietas koplietošanas risinājumu platformu un ar to saistītās informācijas sistēmas, kas ir Tiesu administrācijas pārziņā. E-lietas attīstības reformas rezultātā būtiski tiks sekmēta inovāciju un tehnoloģiju attīstība, kā arī veikts ieguldījums efektīvas un neatkarīgas tiesu sistēmas nodrošināšanā.
Nolikumā Tiesu administrācijai nav noteikts uzdevums izstrādāt un īstenot Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu attīstības projektus.

^[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns. 2021.–2027. gadam; https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf

Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Tiesu administrācijas uzdevumus ar jaunu uzdevumu, nosakot, ka Tiesu administrācija izstrādā un īsteno Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu attīstības projektus.

Ilgstoši ir pastāvējis uzstādījums, ka tiesnesis nerunā ar sabiedrību, bet viņš runā caur saviem nolēmumiem.^[1] Tas rezultējies ar to, ka tiesu sistēma ir sveša un neizprotama lielākajai daļai sabiedrības, politiķiem un medijiem.^[2] Turklāt tas, kas ir neizprotams, visbiežāk arī tiek uztverts vairāk negatīvi, nekā pozitīvi. Tomēr mainās sabiedrība, mainās tās komunikācijas paradumi, un tiek atzīts, ka ir nepieciešama šīs paradigmas maiņa: tiesām vairāk jākomunicē ar sabiedrību.^[3] Jāņem arī vērā, ka mēs dzīvojam komunikācijas laikmetā, kurā valsts institūciju darbs ir pakļauts nemitīgai publiskai diskusijai, kurā kritika arvien biežāk tiek pausta nekontrolēti un uzbrūkoši un ar daudz lielāku degsmi nekā agrāk [..]. Katra kļūda izpelnās milzu nosodījumu [..], tāpēc arī tiesu vara vairs nevar atļauties būt tik noslēgta kā agrāk, nevar atļauties paziņot savus nolēmumus, neuztraucoties par to, kā tie tiks saprasti, kā arī nevar atļauties vērsties pret mediju vai sabiedrības negatīvo attieksmi ar vienaldzību.^[4] Dažādi avoti un dažādi pētījumi apliecina, ka šobrīd sabiedrības uzticēšanās tiesu varai ir zema. Piemēram, pēc Eirobarometra 2019. gada aptaujas rezultātiem secināms, ka 50% respondentu drīzāk neuzticas tiesu sistēmai, 32% drīzāk uzticas, savukārt, 18% respondentu nav atbildes uz šiem jautājumiem.^[5] Savukārt Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra 2020. gadā veiktajā pētījumā – Latvijas iedzīvotāju aptaujā,  kopumā 34% aptaujāto norādīja, ka uzticas Latvijas tiesām. Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju datiem, var secināt, ka 2020. gadā respondentu uzticēšanās tiesām līmenis bija nedaudz augstāks nekā 2017.–2019. gadā: indekss 2020. gadā ir pakāpies līdz -14.2 (iepriekš tas bija robežās no -18.0 līdz -15.3).^[6]
Tieslietu ministrijas stratēģijā 2019.–2020. gadam ir uzsvērta nepieciešamība veicināt uzticību tiesu varai. Tieslietu ministrijas stratēģijas viens no sasniedzamiem mērķiem ir efektīva un uzticama tiesu sistēma, kas palielinās sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai.<sup>[7]

[1]</sup> Ķirsons, M. (26.01.2018.) Tiesas ar sabiedrību komunicēs vēl vairāk. Dienas Bizness. Skatīts: https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesas-ar-sabiedribu-komunices-vel-vairak-7829
^[2] European Commission for the Efficience of Justice (CEPEJ) Working Group on the Quality of Justice (CEPEJ-GT-QUAL) Guide on Communication with the media and the public for courts and prosecuting authorities. Strasbourg: September, 2018.
^[3] Ķirsons, M. (26.01.2018.) Tiesas ar sabiedrību komunicēs vēl vairāk. Dienas Bizness. Skatīts: https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesas-ar-sabiedribu-komunices-vel-vairak-7829
^[4] European Commission for the Efficience of Justice (CEPEJ) Working Group on the Quality of Justice (CEPEJ-GT-QUAL) Guide on Communication with the media and the public for courts and prosecuting authorities. Strasbourg: September, 2018.
^[5] Eiropas Parlaments. Eirobarometra aptauja  2019 Skatīts: https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/STANDARD/yearFrom/1974/yearTo/2019/surveyKy/2215
^[6] Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra Latvijas iedzīvotāju aptauja "Attieksme pret tiesām un saskarsme ar tiesvedības procesu" (2020.gads) Skatīts: https://www.ta.gov.lv/UserFiles/Faili/Atskaite_TA_082020.pdf  
^[7] Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2018.–2020. gadam. Skatīts: https://www.tm.gov.lv/lv/tieslietu-ministrijas-darbibas-strategija

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, veicinātu labo praksi un efektīvu informācijas apriti par tiesas lietvedībā esošajām lietām, aktualitātēm tiesās, nodrošinātu komunikāciju starp tiesām un medijiem, kā arī  informētu sabiedrību par tiesās notiekošajām aktivitātēm, Tiesu administrācijā 2018. gadā tika izveidota tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciālista amata vieta. Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciālists sniedz tiesnešiem krīzes un stratēģiskās komunikācijas konsultācijas, veicinot atvērtu un pozitīvu tiesas tēlu, kas palīdz veidot autoritāti – tiesiskuma garantu, vienlaikus nodrošinot taisnīguma redzamību.
Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Tiesu administrācijas uzdevumus ar jaunu uzdevumu, nosakot, ka Tiesu administrācija sniedz atbalstu tiesām komunikācijai ar sabiedrību un īsteno informatīvos pasākumus.

Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 156.¹ panta trešajai daļai Izpildu lietu reģistra pārzinis un turētājs ir Tiesu administrācija, savukārt elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis (Civilprocesa likums 605.¹ panta pirmā daļa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma normām zvērināti tiesu izpildītāji sprieduma izpildes procesa ietvaros kustamās mantas un nekustamā īpašuma izsoles rīko elektronisko izsoļu vietnē. Tāpat atbilstoši Maksātnespējas likuma 115. panta trešajai daļai Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 605.¹ trešo daļu un 605.² otro daļu Ministru kabinetam ir noteikts deleģējums noteikt kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē, un kārtību, kādā ziņas par personu tiek iekļautas izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību. Atbilstoši Civilprocesa likumā un elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai zvērināti tiesu izpildītāji elektronisko izsoļu vietnē organizē arī kustamās mantas un nekustamā īpašuma izsoles lietās par bezmantinieku mantu atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu noteikumu" (noteikumu 25. punkts). Savukārt, Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumu Nr. 318 "Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi" 1.¹ punkts noteic, ka darbības elektronisko izsoļu vietnē, organizējot izsoles publiskas personas mantas pārdošanai (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 29.¹ pants), tai skaitā tādas mantas, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, kā arī privāto tiesību juridisko personu mantas izsoles, veic saskaņā ar Tiesu administrāciju noslēgto vienošanos un tajā noteikto sadarbības kārtību. No minētajiem noteikumiem izriet, ka elektronisko izsoļu vietnē izsoles var rīkot zvērināts tiesu izpildītājs, maksātnespējas procesa administrators vai cits izsoles rīkotājs, tostarp, publiska persona vai privāto tiesību juridiskā persona.
Tiesu administrācijas uzdevums, citu starpā, ir uzturēt un pilnveidot izpildu lietu reģistru, bet tā moduli – elektronisko izsoļu vietni – uzturēt un pilnveidot tikai no pašu ieņēmumiem. Īstenojot minēto uzdevumu, Tiesu administrācija piedāvā sabiedrībai aktuālus elektroniskus pakalpojumus. Šobrīd Tiesu administrācija elektronisko izsoļu vietnē kā maksas pakalpojumu nodrošina izsoļu rīkotājiem iespēju rīkot, bet elektronisko izsoļu vietnes lietotājam piedalīties kustamas mantas, nekustamā īpašuma, apbūves tiesību, lietu kopības, kuras sastāvā ir nekustamais īpašums, kuģa un Kuģu reģistrā reģistrētas peldošas konstrukcijas izsolē. Tiesu administrācija elektronisko izsoļu vietnē ir izstrādājusi papildu funkcionalitāti nekustamā īpašuma nomas un īres tiesību izsoles rīkošanai.
Nolikumā Tiesu administrācijai nav noteikts uzdevums nodrošināt izsoles publiskas personas mantas, tai skaitā tādas mantas, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, pārdošanai, nomai vai īrei, kā arī izsoles privāto tiesību juridisko personu mantas pārdošanai, nomai vai īrei.

Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Tiesu administrācijas uzdevumus, nosakot, ka Tiesu administrācija nodrošina izsoles publiskas personas mantas, tai skaitā tādas mantas, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, pārdošanai, nomai vai īrei, kā arī izsoles privāto tiesību juridisko personu mantas pārdošanai, nomai vai īrei, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē elektronisko izsoļu vietnē veicamās darbības.

Ar ārējiem normatīvajiem aktiem Tiesu administrācijai tiek noteikti uzdevumi, kas nav noteikti Tiesu administrācijas nolikumā.

Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Tiesu administrācijas uzdevumus, nosakot, ka Tiesu administrācija var veikt arī citus nolikumā neminētus, bet ārējos normatīvajos aktos noteiktus uzdevumus.

Tiesu teritoriālās reformas ietvaros 2019. gada 1. jūnijā notika zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšana rajonu (pilsētu) tiesās, kas nozīmē zemesgrāmatu nodaļu faktisku iekļaušanu tiesu sastāvā, tādējādi zemesgrāmatu nodaļas kā patstāvīgas rajonu (pilsētu) tiesu struktūrvienības beidza pastāvēt. 
2018. gada 1. novembra likuma "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" 1. pantā ir noteikts, ka visā likumā aizstāj, izņemot pārejas noteikumos, vārdus "rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesa" (attiecīgā locījumā).

Ievērojot minēto, ir nepieciešams izdarīt attiecīgas izmaiņas arī Nolikumā, precizējot tiesu nosaukumus.

Pašlaik Nolikums satur detalizētu tiesisko regulējumu attiecībā uz situācijām, kad Tiesu administrācija sniedz atzinumus par valsts nodevu un citu maksājumu atmaksu, atmaksā maksājumus, kā arī novirza tos atbilstošā Valsts kases kontā. Lai atvieglotu nolikuma satura uztveramību, Tiesu administrācijas uzdevumu naudas līdzekļu atmaksāšanas un novirzīšanas jomā ir nepieciešams precizēt un tā detalizētu aprakstu – Tiesu administrācijas kompetenci naudas līdzekļu atmaksāšanā un novirzīšanā – ir nepieciešams ietvert pielikumā.

Ievērojot minēto, Tiesu administrācijas uzdevums naudas līdzekļu atmaksāšanas un novirzīšanas jomā ir precizējams un tā detalizēts apraksts – Tiesu administrācijas kompetence naudas līdzekļu atmaksāšanā un novirzīšanā – ir ietverams pielikumā.