Anotācija (ex-ante)

Noteikumi Nr.312 ir izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta pirmo daļu un 73.pantu
un Mobilizācijas likuma 9.panta 7.punkta "a" apakšpunktu.

Enerģētikas likuma 73. pants sniedz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā kādā energoapgādes komersanti, komersanti, kuri nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu, un komersanti, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar naftas produktiem, pārdod tiem piederošo kurināmo pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.

Atbilstoši likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (394/Lp14) 4. pantam Enerģētikas likuma 73. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kas maina deleģējuma saturu. Pēc likumprojekta spēkā stāšanas daļa par kārtību, kādā drošības rezerves un naftas produkti, kas pieder komersantiem, kuriem ir izsniegta licence komercdarbībai ar naftas produktiem, izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdoti pēc valsts enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma, paliek nemainīga. Tomēr spēkā esošo Noteikumu Nr. 312 VI "Energoapgādes komersantu kurināmā drošības rezervju un naftas produktu drošības rezervju izmantošanas kārtība" un VII "Kurināmā un naftas produktu drošības rezerves pirkšana un pārdošana" nodaļa  aptver jautājumus, kas pēc Ekonomikas ministrijas reorganizācijas ir palikuši gan Ekonomikas ministrijas kompetencē, gan Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē. Turklāt minētājās nodaļās noteiktie jautājumi ir lielākoties nav nošķirti.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (394/Lp14) no 2024.gada 1.janvāra zaudē spēku Enerģētikas likuma 73.pantā dotais deleģējums daļā par Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu tiesību normu interpretāciju un pārskatāmu to piemērošanu, ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus. 

[1] Lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu tiesību normu interpretāciju un pārskatāmu to piemērošanu, ir sagatavots Noteikumu projekts, kas:
1) ietver Noteikumos Nr.312 ietvertos Ekonomikas ministrijas kompetencē esošos jautājumus;
2) aktualizē atsevišķas tiesību normas, kas saistītas ar drošības rezervju pārdošanu enerģētiskās krīzes laikā. 

[2] Noteikumu projekts nosaka, ka drošības rezerves var tikt izmantotas izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā degvielas apgādē šādiem mērķiem:
1) tautsaimniecības vajadzībām;
2) prioritāro atsevišķo enerģijas lietotāju grupu darbības nodrošināšanai;
3) valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumiem.

Tāpat Noteikumu projektā ir paredzēts, ka atkarībā no valsts enerģētiskās krīzes veida, Ministru kabineta rīkojumā par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu, pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma, var tikt noteikta prioritāte degvielas apgādei atsevišķām lietotāju grupām, ievērojot šādus nosacījumus:
1) ja tas ir nepieciešams to darbības nodrošināšanai un
2) tā var būt apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību.

Līdz šim Noteikumos Nr. 312 ir noteikts, ka drošības rezervju izmantošana tiek īstenota nepieciešamības gadījumā, skaidri nedefinējot izmantošanas nosacījumus. 

Tādējādi ar Noteikumu projektu tiek noteikts drošības rezervju izmantošanas ietvars, kas  definē jomas un lietotāju grupas, kuras primāri būtu apgādājamas ar drošības rezervēm. 

[3] Noteikumu projekta redakcija ievieš, ka drošības rezerves tiek sadalītas starp degvielas vairumtirgotājiem, ņemot vērā katru degvielas vairumtirgotāja tirgus daļu.

Šāda kārtība tiek noteikta, lai neizjauktu mazumtirdzniecības darbības līdzsvaru un nodrošinātu visiem vairumtirgotātājiem noteiktu drošības rezervju daļu, ar mērķi nodrošināt drošības rezervju pieejamību gan tirgus dalībniekiem, gan lietotājiem. 

[4] Vienlaikus Noteikumu projektā ir noteikts, ka Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes degvielas apgādē izsludināšanu, kurā ir paredzams iekļaut apjomīga rakstura informāciju. 
Šāda nosacījuma mērķis ir noteikt drošības rezervju izmantošanu pēc iespējas atbilstošāku konkrētam krīzes raksturam, tādējādi nodrošinot efektīvu valsts enerģētiskās krīzes degvielas apgādē pārvarēšanu.
   
[5] Ar Noteikumu projektu tiek ieviests pieņemšanas - nodošanas akta par drošības rezerves pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, kā arī transporta pakalpojuma sniegšanu institūts, kas CKUS sniegta iespēja pārredzēt un novērtēt ar drošības rezervju izmantošanu saistītos procesus.