25-TA-875: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 7. augusta noteikumos Nr. 548 "Noteikumi par sakaru virsnieka norīkošanu pārstāvībai Eiropas Policijas birojā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026.gada 1.janvārī stāsies spēkā Nodokļu un muitas policijas likums un spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policija būs finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā nebūs tiesību aizsardzības iestādes, ir nepieciešams grozījums Ministru kabineta 2012.gada 7.augusta noteikumos Nr.548 "Noteikumi par sakaru virsnieka norīkošanu pārstāvībai Eiropas Policijas birojā" (turpmāk – Noteikumi Nr.548).
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 7.augusta noteikumos Nr.548 "Noteikumi par sakaru virsnieka norīkošanu pārstāvībai Eiropas Policijas birojā"" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – arī VID) reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas izveidi.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 7.augusta noteikumos Nr.548 "Noteikumi par sakaru virsnieka norīkošanu pārstāvībai Eiropas Policijas birojā"" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – arī VID) reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas izveidi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veikt tehniskus grozījumus Noteikumos Nr.548, ņemot vērā, ka ar 2026.gada 1.janvāri no VID ir nodalīta nodokļu un muitas policija, to izveidojot kā atsevišķu valsts pārvaldes iestādi. Tādējādi nepieciešams VID nodokļu un muitas policijai normatīvajos aktos noteiktās tiesības attiecināt uz Nodokļu un muitas policiju, kas ir VID nodokļu un muitas policijas funkciju un uzdevumu pārņēmēja.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Nodokļu un muitas policijas likuma spēkā stāšanas termiņš - 2026.gada 1.janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2024.gada 6.februāra sēdē (protokols Nr.6, 33.§, 1., 3., 4., 5. punkts) Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem” un nolēma atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus par VID reorganizāciju, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta doto uzdevumu, 2024.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemti šādi likumi:
- Valsts ieņēmumu dienesta likums (Nr. 644/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī un kurā VID uzdevumos vairāk nav noteikts veikt tiesībaizsardzības iestāžu funkcijas, struktūra un tiesību normas par VID ierēdņu tiesībām nodokļu administrēšanā un muitas jomā;
- Nodokļu un muitas policijas likums (Nr. 645/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī un ar kuru VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi izveido par patstāvīgu valsts pārvaldes iestādi - Nodokļu un muitas policiju.
Nodokļu un muitas policijas likuma (stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī), 2.pantā noteikts, ka Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Pamatojoties uz Ministru kabineta doto uzdevumu, 2024.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemti šādi likumi:
- Valsts ieņēmumu dienesta likums (Nr. 644/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī un kurā VID uzdevumos vairāk nav noteikts veikt tiesībaizsardzības iestāžu funkcijas, struktūra un tiesību normas par VID ierēdņu tiesībām nodokļu administrēšanā un muitas jomā;
- Nodokļu un muitas policijas likums (Nr. 645/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī un ar kuru VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi izveido par patstāvīgu valsts pārvaldes iestādi - Nodokļu un muitas policiju.
Nodokļu un muitas policijas likuma (stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī), 2.pantā noteikts, ka Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd nodokļu un muitas policija ir viena no Valsts ieņēmumu dienesta patstāvīgajām struktūrvienībām un spēkā esošs ir likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kura 4.nodaļā ir noteikti VID nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Tā kā 2026.gada 1.janvārī stāsies spēkā Nodokļu un muitas policijas likums un Valsts ieņēmumu dienesta likums, kura pārejas noteikumos ir noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", minētos uzdevumus likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas jomā veiks Nodokļu un muitas policija. Attiecīgi ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr.548.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir veikti tehniski precizējumi Noteikumu Nr.548 3.punktā, aizstājot vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta” ar vārdiem “Nodokļu un muitas policijas”. Tādējādi arī turpmāk (no 2026.gada 1.janvāra) Nodokļu un muitas policija varēs norīkot sakaru virsnieku pārstāvībai Eiropas Policijas birojā.
Papildus, 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, kuri cita starpā noteic Drošības policijas nosaukuma maiņu. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā ir veikti tehniski precizējumi Noteikumu Nr.548 3.punktā, aizstājot vārdus "Drošības policijas" ar vārdiem "Valsts drošības dienesta".
Papildus, 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, kuri cita starpā noteic Drošības policijas nosaukuma maiņu. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā ir veikti tehniski precizējumi Noteikumu Nr.548 3.punktā, aizstājot vārdus "Drošības policijas" ar vārdiem "Valsts drošības dienesta".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Nodokļu un muitas policijas ierēdņi
Ietekmes apraksts
No 2026.gada 1.janvāra Nodokļu un muitas policija varēs norīkot sakaru virsnieku pārstāvībai Eiropas Policijas birojā saskaņā ar Noteikumos Nr. 548 noteikto kārtību, kā tas tika nodrošināts esot Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neskar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus, kā arī tiesību akta piemērošanai nav vajadzīgs publiskais finansējums, sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi