25-TA-1017: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2009.gada 15.maijā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) dalībvalstis diplomātiskajā konferencē Honkongā pieņēma Honkongas Starptautisko konvenciju par drošu un videi nekaitīgu kuģu pārstrādi (turpmāk- Honkongas konvencija), kuras mērķis ir nodrošināt, lai kuģi, kas tiek pārstrādāti pēc to ekspluatācijas laika beigām, neradītu riskus cilvēku veselībai, drošībai un videi. Pašlaik Honkongas konvencijai ir pievienojušās 24 Starptautiskās Jūrniecības organizācijas dalībvalstis. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra regulas (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr.1257/2013), ar kuru Eiropas Savienības dalībvalstīs tika ieviestas Honkongas konvencijas prasības pirms tās stāšanās spēkā, mērķis ir veicināt Honkongas konvencijas ratifikāciju. Honkongas konvencija stājās spēkā 2025. gada 26. jūnijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Par 2009.gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi" (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Latvija varētu pievienoties Honkongas konvencijai. Likumprojekta mērķi attiecīgi ir, pirmkārt, ratificēt Honkongas Konvenciju, otrkārt, noteikt par Honkongas Konvenciju saistību izpildi atbildīgās institūcijas un to kompetences sadalījumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu, ka kuģi, kas tiek pārstrādāti pēc to ekspluatācijas laika beigām, neradītu riskus cilvēku veselībai, drošībai un videi Starptautiskā Jūrniecības organizācija diplomātiskajā konferencē Honkongā, Ķīnā no 2009.gada 11.maija līdz 2009. gada 15. maijam pieņēma Honkongas konvenciju.
Honkongas konvencijas 17.pants nosaka, ka Honkongas konvencija stājas spēkā 24 mēnešus pēc tam, kad to ratificējušas vismaz 15 valstis, kuru kopējā tirdzniecības flotes bruto tilpība ir vismaz 40 % no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības un kuru kopējā maksimālā pārstrādāto kuģu tilpība gadā pēdējo 10 gadu laikā ir vismaz 3 % no šo pašu valstu kopējās tirdzniecības flotes bruto tilpības. Honkongas konvencijai ir pievienojušās 24 Starptautiskās Jūrniecības organizācijas dalībvalstis un tā stājās spēkā 2025. gada 26. jūnijā (https://www.imo.org/en/About/Conventions/Pages/The-Hong-Kong-International-Convention-for-the-Safe-and-Environmentally-Sound-Recycling-of-Ships.aspx). Minēto ratifikāciju rezultātā ir sasniegti kritēriji, lai Honkongas konvencija stātos spēkā.
Honkongas konvencija ietver tiesiskās normas, kas attiecas gan uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar Honkongas konvencijas dalībvalsts karogu vai kas tiek ekspluatēti tās pakļautībā, gan kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras atrodas Dalībvalsts teritorijā. Honkongas konvencija attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu, lai atvieglotu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, tajā pašā laikā nekaitējot kuģu drošībai un ekspluatācijas efektivitātei. Honkongas konvencija attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un uz pienācīga izpildes mehānisma izveidošanu attiecībā uz kuģu pārstrādi.
Latvijā pašlaik ir spēkā šādi normatīvie akti, kas tiešā vai netiešā veidā regulē kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi:
1. Regula Nr.1257/2013, ar kuru tika ieviestas Honkongas konvencijas prasības pirms tās stāšanās spēkā. Regulai Nr.1257/2013 ir pakārtoti šādi ieviešanas akti:
1.1. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2025/322 (2025. gada 18. februāris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
1.2. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2024/1956 (2024. gada 16. jūlijs), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
1.3. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2325 (2016. gada 19. decembris) par tāda bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāta formātu, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
1.4. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2321 (2016. gada 19. decembris) par tāda sertifikāta par gatavību pārstrādei formātu, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
1.5. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2324 (2016. gada 19. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi prasītā ziņojuma par kuģa pārstrādes plānoto uzsākšanu formātu;
1.6. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2322 (2016. gada 19. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi prasītā paziņojuma par kuģa pārstrādes pabeigšanu formātu.
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006.
3. Bāzeles Konvencija par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu (turpmāk - Bāzeles konvencija), kurai Latvija pievienojusies 1992.gada 14.aprīlī.
4. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunkts, kas nosaka, ka VSIA “Latvijas Jūras administrācija” pilda Regulā Nr.1257/2013 minētos administrācijas pienākumus.
5. Likuma "Par piesārņojumu" 49.1pants:
- uzliek par pienākumu Valsts vides dienestam pildīt Regulā Nr.1257/2013 minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.
- izveido Kuģu pārstrādes padomi kā konsultatīvu institūciju, kura izvērtē Regulā Nr. 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes plānu un kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu atbilstību šīs minētās regulas prasībām.
6. Atkritumu apsaimniekošanas likums 42.panta piecpadsmitā daļa, kas nosaka, ka Valsts vides dienests pilda Regulā Nr. 1257/2013 un Direktīvā 2009/16/EK minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.
7. Ministru kabineta 2010. gada 30.novembra noteikumi Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.
8. Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 “Ostas valsts kontroles kārtība” nosaka kuģim ostas valsts kontroles ietvaros pārbaudāmo dokumentu sarakstu.
Latvijai ir saistošs arī PADOMES 2014. gada 14. aprīļa LĒMUMS par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienotos tai (2014/241/ES) dalībvalstīm ļauts – attiecībā uz daļām, kas ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē – ratificēt 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienoties tai.
Starptautiskā Jūrniecības organizācija attiecībā uz kuģu pārstrādes ilgtspējīgas attīstības veicināšanu ir izstrādājusi un pieņēmusi šādas vadlīnijas, lai palīdzētu valstīm īstenot un izpildīt Honkongas konvencijas tehniskos standartus:
1) 2011.gada vadlīnijas par kuģa pārstrādes plānu (2011 Guidelines for the Development of the Ship Recycling Plan, adopted by resolution MEPC.196(62));
2) 2012.gada vadlīnijas par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi (2012 Guidelines for Safe and Environmentally Sound Ship Recycling, adopted by resolution MEPC.210(63));
3) 2012.gada vadlīnijas kuģu pārstrādes rūpnīcu licencēšanai (2012 Guidelines for the Authorization of Ship Recycling Facilities, adopted by resolution MEPC.211(63));
4) 2012.vadlīnijas kuģu apskatēm un sertificēšanai saskaņā ar Honkongas konvenciju (2012 Guidelines for the survey and certification of ships under the Hong Kong Convention, adopted by resolution MEPC.222(64));
5) 2012. gada vadlīnijas par kuģu inspekcijām saskaņā ar Honkongas konvenciju (2012 Guidelines for the inspection of ships under the Hong Kong Convention, adopted by resolution MEPC.223(64));
6) 2023.gada vadlīnijas par bīstamo materiālu uzskatījuma izstrādi (2023 Guidelines for the development of the Inventory of the Hazardous Materials, adopted by resolution MEPC.379(80)).
Bāzeles konvencijas ietvaros ir izstrādātas "Tehniskās vadlīnijas par videi nekaitīgu kuģu pilnīgas un daļējas demontāžas pārvaldību" (apstiprinātas Bāzeles konvencijas pušu 6.sanāksmē 2002.gada decembrī), lai palīdzētu kuģu pārstrādes rūpnīcām un valdībām uzlabot vides, veselības un drošības standartus nozarē.
Attiecībā uz Honkongas konvencijas 12.pantā noteikto informācijas sniegšanu Starptautiskai Jūrniecības organizācijai, ir izdots Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 2024.gada 19.aprīļa cirkulārs MEPC.1/Circ.910 “Veidlapas obligātajai informācijas sniegšanai saskaņā ar Honkongas Konvencijas 12.pantu.” (MEPC.1/Circ.910, 19 April 2024, FORMATS FOR MANDATORY REPORTING UNDER ARTICLE 12 OF THE HONG KONG CONVENTION).
Honkongas konvencijas prasības Latvijā daļēji ir ieviestas ar Regulu Nr. 1257/2013 un ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (turpmāk – Direktīva 2009/16/EK) tiesību normas. Direktīva 2009/16/EK regulē ostas valsts kontroles inspekciju sistēmu, kuras ietvaros inspekcijai pakļaujami kuģi, kas piestāj Eiropas Savienības ostās, tiek inspicēti, lai pārbaudītu, vai kuģa apkalpes kompetence un kuģa un tā aprīkojuma stāvoklis atbilst starptautisko konvenciju prasībām. Vienlaikus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/3099 (2024. gada 27. novembris), ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (Dokuments attiecas uz EEZ) Honkongas konvencija ir iekļauta to konvenciju sarakstā, uz kurām attiecas Direktīva 2009/16/EK, lai to varētu īstenot kā daļu no ostas valsts kontroles sistēmas.
Ar Regulu Nr.1257/2013 par kuģu pārstrādi ES tiesību aktos īsteno Honkongas konvencijas prasības par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, vienlaikus ietverot arī papildu drošības un vides prasības. Regulas Nr.1257/2013 mērķis ir novērst, samazināt un līdz minimumam samazināt nelaimes gadījumus, ievainojumus un citu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kas saistīta ar Eiropas Savienības valstu karoga kuģu pārstrādi. Tā nosaka prasības kuģiem un pārstrādes rūpnīcām, lai nodrošinātu, ka kuģu pārstrāde notiek videi drošā un drošā veidā, ierobežo vai aizliedz uzstādīt un izmantot uz kuģiem bīstamus materiālus, piemēram, azbestu vai ozonu noārdošas vielas, un izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulu (ES) 2024/1157 par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006, īsteno Bāzeles Konvenciju par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadājumiem un to apglabāšanu un tās aizlieguma grozījumu, kā arī ESAO lēmumu, ar ko izveido kontroles sistēmu atkritumu sūtījumiem reģenerācijai ESAO teritorijā. Minētā regula nosaka pasākumus vides un cilvēku veselības aizsardzībai, novēršot vai samazinot negatīvo ietekmi, ko var radīt atkritumu sūtījumi un atkritumu apstrāde to galamērķī. Tajā noteiktas procedūras un kontroles režīmi atkritumu pārvadājumiem. Jaunie noteikumi, no kuriem lielākā daļa stāsies spēkā 2027. gadā, pastiprinās regulējumu, kas noteikts iepriekšējā ES atkritumu pārvadāšanas regulā (2006. gadā). Turpinās piemērot vispārēju aizliegumu atkritumu eksportam apglabāšanai un aizliegumu bīstamo atkritumu eksportam reģenerācijai uz valstīm, kas nav ESAO dalībvalstis, un ieviesīs papildu ierobežojumus nebīstamajiem atkritumiem. Kopumā uzņēmumiem, kas eksportē atkritumus no ES, būs jāpierāda, ka eksportētie atkritumi tiek pienācīgi apsaimniekoti iekārtā saņēmējvalstī. Uzņēmumiem jānodrošina, ka iekārtās, uz kurām tie nosūta atkritumus, tiek veiktas neatkarīgas revīzijas, pierādot, ka šīs iekārtas apsaimnieko atkritumus videi nekaitīgā veidā.
Šie divi normatīvie akti nodrošina saskaņotu regulējumu ES līmenī, paralēli un papildinoši īstenojot gan Bāzeles konvencijas, gan Honkongas konvencijas noteikumus un pienākumus.
Regula Nr.1257/2013 ir tieši piemērojams tiesību akts, savukārt Direktīva 2009/16/EK ieviesta ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164 “Ostas valsts kontroles kārtība”. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunkts nosaka, ka VSIA “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Jūras administrācija) pilda Regulā Nr.1257/2013 minētos administrācijas pienākumus un Likuma "Par piesārņojumu" 49.1pants un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 42.panta piecpadsmitā daļa nosaka, ka Valsts vides dienests pilda Regulā Nr.1257/2013 un Direktīvā 2009/16/EK minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus. Vienlaikus arī Eiropas Savienības padome gan savos 2009. gada 21. oktobra secinājumos, gan arī ar 2014.gada 14.aprīļa lēmumu par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienotos tai (2014/241/ES) stingri mudināja Eiropas Savienības dalībvalstis Honkongas konvencijas ratificēšanu noteikt par prioritāti, lai atvieglotu tās iespējami drīzu stāšanos spēkā un panāktu reālas un efektīvas pārmaiņas praksē.
Honkongas konvencijas 17.pants nosaka, ka Honkongas konvencija stājas spēkā 24 mēnešus pēc tam, kad to ratificējušas vismaz 15 valstis, kuru kopējā tirdzniecības flotes bruto tilpība ir vismaz 40 % no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības un kuru kopējā maksimālā pārstrādāto kuģu tilpība gadā pēdējo 10 gadu laikā ir vismaz 3 % no šo pašu valstu kopējās tirdzniecības flotes bruto tilpības. Honkongas konvencijai ir pievienojušās 24 Starptautiskās Jūrniecības organizācijas dalībvalstis un tā stājās spēkā 2025. gada 26. jūnijā (https://www.imo.org/en/About/Conventions/Pages/The-Hong-Kong-International-Convention-for-the-Safe-and-Environmentally-Sound-Recycling-of-Ships.aspx). Minēto ratifikāciju rezultātā ir sasniegti kritēriji, lai Honkongas konvencija stātos spēkā.
Honkongas konvencija ietver tiesiskās normas, kas attiecas gan uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar Honkongas konvencijas dalībvalsts karogu vai kas tiek ekspluatēti tās pakļautībā, gan kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras atrodas Dalībvalsts teritorijā. Honkongas konvencija attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu, lai atvieglotu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, tajā pašā laikā nekaitējot kuģu drošībai un ekspluatācijas efektivitātei. Honkongas konvencija attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un uz pienācīga izpildes mehānisma izveidošanu attiecībā uz kuģu pārstrādi.
Latvijā pašlaik ir spēkā šādi normatīvie akti, kas tiešā vai netiešā veidā regulē kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi:
1. Regula Nr.1257/2013, ar kuru tika ieviestas Honkongas konvencijas prasības pirms tās stāšanās spēkā. Regulai Nr.1257/2013 ir pakārtoti šādi ieviešanas akti:
1.1. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2025/322 (2025. gada 18. februāris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
1.2. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2024/1956 (2024. gada 16. jūlijs), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
1.3. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2325 (2016. gada 19. decembris) par tāda bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāta formātu, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
1.4. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2321 (2016. gada 19. decembris) par tāda sertifikāta par gatavību pārstrādei formātu, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
1.5. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2324 (2016. gada 19. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi prasītā ziņojuma par kuģa pārstrādes plānoto uzsākšanu formātu;
1.6. KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2322 (2016. gada 19. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi prasītā paziņojuma par kuģa pārstrādes pabeigšanu formātu.
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006.
3. Bāzeles Konvencija par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu (turpmāk - Bāzeles konvencija), kurai Latvija pievienojusies 1992.gada 14.aprīlī.
4. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunkts, kas nosaka, ka VSIA “Latvijas Jūras administrācija” pilda Regulā Nr.1257/2013 minētos administrācijas pienākumus.
5. Likuma "Par piesārņojumu" 49.1pants:
- uzliek par pienākumu Valsts vides dienestam pildīt Regulā Nr.1257/2013 minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.
- izveido Kuģu pārstrādes padomi kā konsultatīvu institūciju, kura izvērtē Regulā Nr. 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes plānu un kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu atbilstību šīs minētās regulas prasībām.
6. Atkritumu apsaimniekošanas likums 42.panta piecpadsmitā daļa, kas nosaka, ka Valsts vides dienests pilda Regulā Nr. 1257/2013 un Direktīvā 2009/16/EK minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.
7. Ministru kabineta 2010. gada 30.novembra noteikumi Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.
8. Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 “Ostas valsts kontroles kārtība” nosaka kuģim ostas valsts kontroles ietvaros pārbaudāmo dokumentu sarakstu.
Latvijai ir saistošs arī PADOMES 2014. gada 14. aprīļa LĒMUMS par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienotos tai (2014/241/ES) dalībvalstīm ļauts – attiecībā uz daļām, kas ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē – ratificēt 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienoties tai.
Starptautiskā Jūrniecības organizācija attiecībā uz kuģu pārstrādes ilgtspējīgas attīstības veicināšanu ir izstrādājusi un pieņēmusi šādas vadlīnijas, lai palīdzētu valstīm īstenot un izpildīt Honkongas konvencijas tehniskos standartus:
1) 2011.gada vadlīnijas par kuģa pārstrādes plānu (2011 Guidelines for the Development of the Ship Recycling Plan, adopted by resolution MEPC.196(62));
2) 2012.gada vadlīnijas par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi (2012 Guidelines for Safe and Environmentally Sound Ship Recycling, adopted by resolution MEPC.210(63));
3) 2012.gada vadlīnijas kuģu pārstrādes rūpnīcu licencēšanai (2012 Guidelines for the Authorization of Ship Recycling Facilities, adopted by resolution MEPC.211(63));
4) 2012.vadlīnijas kuģu apskatēm un sertificēšanai saskaņā ar Honkongas konvenciju (2012 Guidelines for the survey and certification of ships under the Hong Kong Convention, adopted by resolution MEPC.222(64));
5) 2012. gada vadlīnijas par kuģu inspekcijām saskaņā ar Honkongas konvenciju (2012 Guidelines for the inspection of ships under the Hong Kong Convention, adopted by resolution MEPC.223(64));
6) 2023.gada vadlīnijas par bīstamo materiālu uzskatījuma izstrādi (2023 Guidelines for the development of the Inventory of the Hazardous Materials, adopted by resolution MEPC.379(80)).
Bāzeles konvencijas ietvaros ir izstrādātas "Tehniskās vadlīnijas par videi nekaitīgu kuģu pilnīgas un daļējas demontāžas pārvaldību" (apstiprinātas Bāzeles konvencijas pušu 6.sanāksmē 2002.gada decembrī), lai palīdzētu kuģu pārstrādes rūpnīcām un valdībām uzlabot vides, veselības un drošības standartus nozarē.
Attiecībā uz Honkongas konvencijas 12.pantā noteikto informācijas sniegšanu Starptautiskai Jūrniecības organizācijai, ir izdots Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 2024.gada 19.aprīļa cirkulārs MEPC.1/Circ.910 “Veidlapas obligātajai informācijas sniegšanai saskaņā ar Honkongas Konvencijas 12.pantu.” (MEPC.1/Circ.910, 19 April 2024, FORMATS FOR MANDATORY REPORTING UNDER ARTICLE 12 OF THE HONG KONG CONVENTION).
Honkongas konvencijas prasības Latvijā daļēji ir ieviestas ar Regulu Nr. 1257/2013 un ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (turpmāk – Direktīva 2009/16/EK) tiesību normas. Direktīva 2009/16/EK regulē ostas valsts kontroles inspekciju sistēmu, kuras ietvaros inspekcijai pakļaujami kuģi, kas piestāj Eiropas Savienības ostās, tiek inspicēti, lai pārbaudītu, vai kuģa apkalpes kompetence un kuģa un tā aprīkojuma stāvoklis atbilst starptautisko konvenciju prasībām. Vienlaikus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/3099 (2024. gada 27. novembris), ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (Dokuments attiecas uz EEZ) Honkongas konvencija ir iekļauta to konvenciju sarakstā, uz kurām attiecas Direktīva 2009/16/EK, lai to varētu īstenot kā daļu no ostas valsts kontroles sistēmas.
Ar Regulu Nr.1257/2013 par kuģu pārstrādi ES tiesību aktos īsteno Honkongas konvencijas prasības par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, vienlaikus ietverot arī papildu drošības un vides prasības. Regulas Nr.1257/2013 mērķis ir novērst, samazināt un līdz minimumam samazināt nelaimes gadījumus, ievainojumus un citu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kas saistīta ar Eiropas Savienības valstu karoga kuģu pārstrādi. Tā nosaka prasības kuģiem un pārstrādes rūpnīcām, lai nodrošinātu, ka kuģu pārstrāde notiek videi drošā un drošā veidā, ierobežo vai aizliedz uzstādīt un izmantot uz kuģiem bīstamus materiālus, piemēram, azbestu vai ozonu noārdošas vielas, un izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulu (ES) 2024/1157 par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006, īsteno Bāzeles Konvenciju par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadājumiem un to apglabāšanu un tās aizlieguma grozījumu, kā arī ESAO lēmumu, ar ko izveido kontroles sistēmu atkritumu sūtījumiem reģenerācijai ESAO teritorijā. Minētā regula nosaka pasākumus vides un cilvēku veselības aizsardzībai, novēršot vai samazinot negatīvo ietekmi, ko var radīt atkritumu sūtījumi un atkritumu apstrāde to galamērķī. Tajā noteiktas procedūras un kontroles režīmi atkritumu pārvadājumiem. Jaunie noteikumi, no kuriem lielākā daļa stāsies spēkā 2027. gadā, pastiprinās regulējumu, kas noteikts iepriekšējā ES atkritumu pārvadāšanas regulā (2006. gadā). Turpinās piemērot vispārēju aizliegumu atkritumu eksportam apglabāšanai un aizliegumu bīstamo atkritumu eksportam reģenerācijai uz valstīm, kas nav ESAO dalībvalstis, un ieviesīs papildu ierobežojumus nebīstamajiem atkritumiem. Kopumā uzņēmumiem, kas eksportē atkritumus no ES, būs jāpierāda, ka eksportētie atkritumi tiek pienācīgi apsaimniekoti iekārtā saņēmējvalstī. Uzņēmumiem jānodrošina, ka iekārtās, uz kurām tie nosūta atkritumus, tiek veiktas neatkarīgas revīzijas, pierādot, ka šīs iekārtas apsaimnieko atkritumus videi nekaitīgā veidā.
Šie divi normatīvie akti nodrošina saskaņotu regulējumu ES līmenī, paralēli un papildinoši īstenojot gan Bāzeles konvencijas, gan Honkongas konvencijas noteikumus un pienākumus.
Regula Nr.1257/2013 ir tieši piemērojams tiesību akts, savukārt Direktīva 2009/16/EK ieviesta ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164 “Ostas valsts kontroles kārtība”. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunkts nosaka, ka VSIA “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Jūras administrācija) pilda Regulā Nr.1257/2013 minētos administrācijas pienākumus un Likuma "Par piesārņojumu" 49.1pants un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 42.panta piecpadsmitā daļa nosaka, ka Valsts vides dienests pilda Regulā Nr.1257/2013 un Direktīvā 2009/16/EK minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus. Vienlaikus arī Eiropas Savienības padome gan savos 2009. gada 21. oktobra secinājumos, gan arī ar 2014.gada 14.aprīļa lēmumu par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienotos tai (2014/241/ES) stingri mudināja Eiropas Savienības dalībvalstis Honkongas konvencijas ratificēšanu noteikt par prioritāti, lai atvieglotu tās iespējami drīzu stāšanos spēkā un panāktu reālas un efektīvas pārmaiņas praksē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 2025.gada 26.jūnijā stājās spēkā Honkongas konvencija un tā ir iekļauta to konvenciju sarakstā, kuru piemērošana tiks pārbaudīta uz kuģa ostas valsts kontroles ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra Direktīvu (ES) 2024/3099, ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli, kas būs saistoša Eiropas Savienības dalībvalstīm no 2027. gada 6. jūlija, attiecīgi ar likumprojektu nepieciešams ratificēt Honkongas Konvenciju un noteikt par Honkongas konvenciju saistību izpildi atbildīgās institūcijas un to kompetences sadalījumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts ir sagatavots, lai ratificētu Honkongas Konvenciju un noteiktu par Honkongas Konvencijas saistību izpildi atbildīgās institūcijas un to kompetences sadalījumu.
Likumprojekts nosaka, ka Honkongas Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Honkongas konvencijas saistību izpildi nodrošina VSIA “Latvijas Jūras administrācija” un Valsts vides dienests, ņemot vērā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunktā noteikto, ka VSIA “Latvijas Jūras administrācija” pilda Regulā Nr.1257/2013 minētos administrācijas pienākumus un Likuma par piesārņojumu 49.1pantā un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 42.panta piecpadsmitajā daļā noteikto, ka Valsts vides dienests pilda Regulā Nr.1257/2013 un Direktīvā 2009/16/EK minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.
Pašlaik (09.05.2025. dati) Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēti 56 kuģi (tai skaitā tirdzniecības kuģi 46, zvejas- 9, palīgflotes-1), uz kuriem attieksies Honkongas konvencijas prasības. Saskaņā ar Honkongas konvencijas prasībām uz kuģiem ir jābūt bīstamo materiālu uzskaitījumam, kas ir raksturīgs katram kuģim, un tas ir jāsagatavo, jāpārbauda un jāatjaunina saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) vadlīnijām. Kuģim pirms pārstrādes jāveic Honkongas konvencijā noteiktās pārbaudes un jāsaņem starptautiska parauga apliecības. Kuģa pārstrāde veicama tikai kuģu pārstrādes rūpnīcās, kuras ir sertificētas saskaņā ar Honkongas konvencijas prasībām.
Saskaņā ar Regulas Nr.1257/2013 6.panta 2.apakšpunktu kuģu īpašnieki nodrošina, ka pārstrādei paredzētie kuģi tiek pārstrādāti tikai Eiropas sarakstā iekļautajās kuģu pārstrādes rūpnīcās un attiecībā uz kuģiem, kas tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem, atrodas dalībvalsts nacionālajā jurisdikcijā esošā teritorijā un tiek eksportēti no Eiropas Savienības, tikai tajās Eiropas sarakstā iekļautajās kuģu pārstrādes rūpnīcās, kuras atrodas Bāzeles konvencijas par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu VII pielikumā uzskaitītajās valstīs.
Kuģu pārstrādes rūpnīcai jāatbilst Regulas Nr.1257/2013 prasībām saskaņā ar attiecīgajiem Honkongas konvencijas noteikumiem un ņemot vērā attiecīgās IMO pamatnostādnes, Starptautiskās Darba organizācijas pamatnostādnes, Bāzeles konvenciju, Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un citas starptautiskas pamatnostādnes. Saskaņā ar Regulas Nr.1257/2013 14.pantu kompetentā iestāde (Valsts Vides dienests) izsniedz atļauju kuģu pārstrādei, ja iekārtas atbilst Regulas Nr.1257/2013 13.pantā noteiktajām prasībām. Regulas Nr.1257/2013 13.pants paredz iespēju veidot vienotu atļauju. Latvijas normatīvie akti nosaka, ka uzņēmumam jāsaņem atļauja atbilstošas kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. Atšķirībā no Regulas Nr.1257/2013, Honkongas konvencija paredz starptautiska parauga licences izsniegšanu, tajā pašā laikā saglabājot līdzvērtīgas prasības kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras ir ieviestas saskaņā ar Regulu Nr.1257/2013.
Lai gan regulas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otrajai daļai ir vispārpiemērojamas un uzliek saistības kopumā, un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs, Regula Nr.1257/2013 satur normas, kuras uzliek veikt pienākumus dalībvalstīm, to kompetentajām iestādēm un administrācijām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1.pielikuma 5.9.punktu iekārtām nolietoto transportlīdzekļu apstrādei smalcinātājos ar jaudu līdz 75 tonnām dienā vai kuģu vraku reģenerācijai vai uzglabāšanai ir nepieciešama atļauja B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai.
Eiropas Komisijas 2024. gada 16. jūlija īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1956, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi, pielikumā ir iekļauta informācija par kuģu pārstrādes iekārtu, kuras operators ir SIA “Galaksis N”. Minētajai kuģu pārstrādes rūpnīcai ir izdota atļauja B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai Nr. LI -10-IB-0024, kurā ir norādīts, ka gada laikā minētajās iekārtās varētu tikt sagriezti 10 kuģi, kuru kopējais svars gada laikā nepārsniegs 15 000 tonnas. Pašreiz vēl Regulai Nr.1257/2013 atbilstošu kuģu pārstrāde šajā rūpnīcā nav veikta. Jāatzīmē, ka arī citas kuģu pārstrādes iekārtas, kurām ir izsniegtas B kategorijas atļaujas kuģu vraku reģenerācijai, var tikt iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, ja tās atbilst Regulas Nr.1257/2013 prasībām. Tādejādi pastāv iespēja, ka Latvijas kuģu pārstrādes iekārtās varētu notikt gan Regulai Nr.1257/2013, gan Honkongas konvencijai atbilstošu kuģu pārstrāde. Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2025/322 (2025. gada 18. februāris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi, ir iekļauta viena Igaunijas kuģu pārstrādes iekārta, divas Lietuvas iekārtas, un viena iekārta no Somijas.
Ar Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumiem Nr.234 “Kuģu pārstrādes konsultatīvās padomes nolikums” ir izveidota Kuģu pārstrādes konsultatīvā padome (turpmāk – Padome) - konsultatīva institūcija, kura izvērtē regulā Nr. 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes plānu un kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu atbilstību minētajai regulai. Padomes funkcijas ir sniegt ieteikumus Valsts vides dienestam jautājumos, kas saistīti ar regulā Nr. 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu apstiprināšanu un kuģu pārstrādes plānu apstiprināšanu. Padomē ir pārstāvēti Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienests un Valsts darba inspekcija.
Šobrīd Valsts vides dienests izsniedz B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” un Regulas Nr.1257/2013 12. un 13. pantam. Atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”, atļauja piesārņojošas darbības veikšanai tiek izsniegta uz visu iekārtas darbības laiku, bet Regula Nr.1257/2013 13.pantā paredzēts, ka atļauja kuģu pārstrādei ir derīga piecus gadus vai arī to pārskata ik pēc pieciem gadiem. Honkongas konvencijas 5.papildinājumā noteiktajām licencēm kuģu pārstrādei derīguma termiņš ir pieci gadi, tomēr gan atļaujā piesārņojošas darbības veikšanai, gan licencē kuģu pārstrādei tiek iekļauta līdzīga informācija par kuģu pārstrādes rūpnīcas darbības nosacījumiem. Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. Vienlaikus ņemot vērā, ka Latvijas tiesību akti nenosaka, ka izsniegtā kuģu pārstrādes licence ir jātulko angļu, franču vai spāņu valodā atbilstoši Honkongas konvencijas pielikuma 16.punkta pielikuma 4.punktam, nepieciešamības gadījumā kuģu pārstrādes rūpnīcas operators nodrošina kuģu pārstrādes licences tulkojumu angļu, spāņu vai franču valodā.
Honkongas konvencija paredz dalībvalstīm tiesības deklarēt, vai kuģu pārstrādes plāniem ir nepieciešams tiešs vai netiešs apstiprinājums, lai kuģi varētu pārstrādāt tās licencētajā(-ās) kuģu pārstrādes rūpnīcā(-ās). Lai mazinātu birokrātisko slogu, likumprojektā paredzēta kuģu pārstrādes plānu netieša apstiprināšana.
Latvijas karoga kuģu īpašnieki uzstāj, lai Latvija ratificētu Honkongas konvenciju un Latvijas karoga kuģi ir pārbaudīti un sertificēti atbilstoši Honkongas konvencijas prasībām. Saskaņā ar Regulu Nr.1257/2013 Latvijas kuģi ir atzīto organizāciju/klasifikācijas sabiedrību pārbaudīti un sertificēti. Kuģim tiek izsniegts atbilstības sertifikāts, kas principā ir Starptautiskajam bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikātam līdzvērtīgs dokuments, bet daudzas Honkongas konvencijas Dalībvalstis to par līdzvērtīgu Honkongas Konvencijai tomēr neatzīst. Līdz ar to Latvijas kuģi ir pakļauti detalizētām pārbaudēm Honkongas konvencijas Dalībvalstu ostās. Honkongas konvencijas ratificēšanas gadījumā Jūras administrācija vai tās pilnvarota atzītā organizācija/klasifikācijas sabiedrība kuģiem izsniegtu Starptautiskā formāta bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikātu. Gadījumos, kad Latvijas kuģi savā ekspluatācijas laikā ir pakļauti regulārām tehniskām pārbaudēm citu Honkongas konvencijas Dalībvalstu ostās, mazinātos risks, ka Latvijas kuģi būtu papildus detalizēti pārbaudīti.
Papildus, ja Latvija pievienosies Honkongas konvencijai, arī Latvijas uzņēmējiem radīsies plašākas uzņēmējdarbības iespējas, radot apstākļus nodarboties kuģu ar bruto tilpību virs 500 pārstrādi.
Likumprojekts nosaka, ka Honkongas Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Honkongas konvencijas saistību izpildi nodrošina VSIA “Latvijas Jūras administrācija” un Valsts vides dienests, ņemot vērā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunktā noteikto, ka VSIA “Latvijas Jūras administrācija” pilda Regulā Nr.1257/2013 minētos administrācijas pienākumus un Likuma par piesārņojumu 49.1pantā un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 42.panta piecpadsmitajā daļā noteikto, ka Valsts vides dienests pilda Regulā Nr.1257/2013 un Direktīvā 2009/16/EK minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.
Pašlaik (09.05.2025. dati) Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēti 56 kuģi (tai skaitā tirdzniecības kuģi 46, zvejas- 9, palīgflotes-1), uz kuriem attieksies Honkongas konvencijas prasības. Saskaņā ar Honkongas konvencijas prasībām uz kuģiem ir jābūt bīstamo materiālu uzskaitījumam, kas ir raksturīgs katram kuģim, un tas ir jāsagatavo, jāpārbauda un jāatjaunina saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) vadlīnijām. Kuģim pirms pārstrādes jāveic Honkongas konvencijā noteiktās pārbaudes un jāsaņem starptautiska parauga apliecības. Kuģa pārstrāde veicama tikai kuģu pārstrādes rūpnīcās, kuras ir sertificētas saskaņā ar Honkongas konvencijas prasībām.
Saskaņā ar Regulas Nr.1257/2013 6.panta 2.apakšpunktu kuģu īpašnieki nodrošina, ka pārstrādei paredzētie kuģi tiek pārstrādāti tikai Eiropas sarakstā iekļautajās kuģu pārstrādes rūpnīcās un attiecībā uz kuģiem, kas tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem, atrodas dalībvalsts nacionālajā jurisdikcijā esošā teritorijā un tiek eksportēti no Eiropas Savienības, tikai tajās Eiropas sarakstā iekļautajās kuģu pārstrādes rūpnīcās, kuras atrodas Bāzeles konvencijas par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu VII pielikumā uzskaitītajās valstīs.
Kuģu pārstrādes rūpnīcai jāatbilst Regulas Nr.1257/2013 prasībām saskaņā ar attiecīgajiem Honkongas konvencijas noteikumiem un ņemot vērā attiecīgās IMO pamatnostādnes, Starptautiskās Darba organizācijas pamatnostādnes, Bāzeles konvenciju, Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un citas starptautiskas pamatnostādnes. Saskaņā ar Regulas Nr.1257/2013 14.pantu kompetentā iestāde (Valsts Vides dienests) izsniedz atļauju kuģu pārstrādei, ja iekārtas atbilst Regulas Nr.1257/2013 13.pantā noteiktajām prasībām. Regulas Nr.1257/2013 13.pants paredz iespēju veidot vienotu atļauju. Latvijas normatīvie akti nosaka, ka uzņēmumam jāsaņem atļauja atbilstošas kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. Atšķirībā no Regulas Nr.1257/2013, Honkongas konvencija paredz starptautiska parauga licences izsniegšanu, tajā pašā laikā saglabājot līdzvērtīgas prasības kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras ir ieviestas saskaņā ar Regulu Nr.1257/2013.
Lai gan regulas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otrajai daļai ir vispārpiemērojamas un uzliek saistības kopumā, un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs, Regula Nr.1257/2013 satur normas, kuras uzliek veikt pienākumus dalībvalstīm, to kompetentajām iestādēm un administrācijām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1.pielikuma 5.9.punktu iekārtām nolietoto transportlīdzekļu apstrādei smalcinātājos ar jaudu līdz 75 tonnām dienā vai kuģu vraku reģenerācijai vai uzglabāšanai ir nepieciešama atļauja B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai.
Eiropas Komisijas 2024. gada 16. jūlija īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1956, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi, pielikumā ir iekļauta informācija par kuģu pārstrādes iekārtu, kuras operators ir SIA “Galaksis N”. Minētajai kuģu pārstrādes rūpnīcai ir izdota atļauja B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai Nr. LI -10-IB-0024, kurā ir norādīts, ka gada laikā minētajās iekārtās varētu tikt sagriezti 10 kuģi, kuru kopējais svars gada laikā nepārsniegs 15 000 tonnas. Pašreiz vēl Regulai Nr.1257/2013 atbilstošu kuģu pārstrāde šajā rūpnīcā nav veikta. Jāatzīmē, ka arī citas kuģu pārstrādes iekārtas, kurām ir izsniegtas B kategorijas atļaujas kuģu vraku reģenerācijai, var tikt iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, ja tās atbilst Regulas Nr.1257/2013 prasībām. Tādejādi pastāv iespēja, ka Latvijas kuģu pārstrādes iekārtās varētu notikt gan Regulai Nr.1257/2013, gan Honkongas konvencijai atbilstošu kuģu pārstrāde. Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2025/322 (2025. gada 18. februāris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi, ir iekļauta viena Igaunijas kuģu pārstrādes iekārta, divas Lietuvas iekārtas, un viena iekārta no Somijas.
Ar Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumiem Nr.234 “Kuģu pārstrādes konsultatīvās padomes nolikums” ir izveidota Kuģu pārstrādes konsultatīvā padome (turpmāk – Padome) - konsultatīva institūcija, kura izvērtē regulā Nr. 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes plānu un kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu atbilstību minētajai regulai. Padomes funkcijas ir sniegt ieteikumus Valsts vides dienestam jautājumos, kas saistīti ar regulā Nr. 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu apstiprināšanu un kuģu pārstrādes plānu apstiprināšanu. Padomē ir pārstāvēti Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienests un Valsts darba inspekcija.
Šobrīd Valsts vides dienests izsniedz B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” un Regulas Nr.1257/2013 12. un 13. pantam. Atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”, atļauja piesārņojošas darbības veikšanai tiek izsniegta uz visu iekārtas darbības laiku, bet Regula Nr.1257/2013 13.pantā paredzēts, ka atļauja kuģu pārstrādei ir derīga piecus gadus vai arī to pārskata ik pēc pieciem gadiem. Honkongas konvencijas 5.papildinājumā noteiktajām licencēm kuģu pārstrādei derīguma termiņš ir pieci gadi, tomēr gan atļaujā piesārņojošas darbības veikšanai, gan licencē kuģu pārstrādei tiek iekļauta līdzīga informācija par kuģu pārstrādes rūpnīcas darbības nosacījumiem. Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. Vienlaikus ņemot vērā, ka Latvijas tiesību akti nenosaka, ka izsniegtā kuģu pārstrādes licence ir jātulko angļu, franču vai spāņu valodā atbilstoši Honkongas konvencijas pielikuma 16.punkta pielikuma 4.punktam, nepieciešamības gadījumā kuģu pārstrādes rūpnīcas operators nodrošina kuģu pārstrādes licences tulkojumu angļu, spāņu vai franču valodā.
Honkongas konvencija paredz dalībvalstīm tiesības deklarēt, vai kuģu pārstrādes plāniem ir nepieciešams tiešs vai netiešs apstiprinājums, lai kuģi varētu pārstrādāt tās licencētajā(-ās) kuģu pārstrādes rūpnīcā(-ās). Lai mazinātu birokrātisko slogu, likumprojektā paredzēta kuģu pārstrādes plānu netieša apstiprināšana.
Latvijas karoga kuģu īpašnieki uzstāj, lai Latvija ratificētu Honkongas konvenciju un Latvijas karoga kuģi ir pārbaudīti un sertificēti atbilstoši Honkongas konvencijas prasībām. Saskaņā ar Regulu Nr.1257/2013 Latvijas kuģi ir atzīto organizāciju/klasifikācijas sabiedrību pārbaudīti un sertificēti. Kuģim tiek izsniegts atbilstības sertifikāts, kas principā ir Starptautiskajam bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikātam līdzvērtīgs dokuments, bet daudzas Honkongas konvencijas Dalībvalstis to par līdzvērtīgu Honkongas Konvencijai tomēr neatzīst. Līdz ar to Latvijas kuģi ir pakļauti detalizētām pārbaudēm Honkongas konvencijas Dalībvalstu ostās. Honkongas konvencijas ratificēšanas gadījumā Jūras administrācija vai tās pilnvarota atzītā organizācija/klasifikācijas sabiedrība kuģiem izsniegtu Starptautiskā formāta bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikātu. Gadījumos, kad Latvijas kuģi savā ekspluatācijas laikā ir pakļauti regulārām tehniskām pārbaudēm citu Honkongas konvencijas Dalībvalstu ostās, mazinātos risks, ka Latvijas kuģi būtu papildus detalizēti pārbaudīti.
Papildus, ja Latvija pievienosies Honkongas konvencijai, arī Latvijas uzņēmējiem radīsies plašākas uzņēmējdarbības iespējas, radot apstākļus nodarboties kuģu ar bruto tilpību virs 500 pārstrādi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Latvijas kuģu īpašnieki; ārvalstu kuģu, kuri ienāk Latvijas ostās vai darbojas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, īpašnieki, jūrnieki, kuri strādā uz attiecīgajiem kuģiem.
Ietekmes apraksts
Sabiedrības grupai ietekmi radīs Honkongas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumi.
Juridiskās personas
- Latvijas kuģu īpašnieki; ārvalstu kuģu, kuri ienāk Latvijas ostās vai darbojas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, īpašnieki, komersanti, kas nodarbojas ar kuģu pārstrādi, institūcijas, kuras veiks ar Honkongas konvencijas īstenošanu saistītas valsts pārvaldes funkcijas, kuģu pārstrādes rūpnīcas.
Ietekmes apraksts
Sabiedrības grupai ietekmi radīs Honkongas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams likuma 11.pantu papildināt ar atsauci uz Konvenciju
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 “Ostas valsts kontroles kārtība”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams ostas valsts kontroles mehānismā iekļaut Konvencijā noteikto pienākumu izpildes kontroli
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams precizēt atļaujas piesārņojošās darbības pārskatīšanas termiņus, ja minētā atļauja tiek izsniegta tādu kuģu pārstrādei, kuri ietilpst Honkongas konvencijas vai Regulas Nr.1257/2013 darbības jomā. Nepieciešams arī precizēt kārtību, kādā Valsts vides dienests var nosūtīt pieprasījumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts darba inspekcijai vai citām iestādēm sniegt atzinumu par šo iestāžu kompetencē esošo prasību ievērošanu objektā.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
2009. gada Honkongas starptautiskā konvencija par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi
Apraksts
Konvencija attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu, lai atvieglotu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, tajā pašā laikā nekaitējot kuģu drošībai un ekspluatācijas efektivitātei. Konvencija attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un uz pienācīga izpildes mehānisma izveidošanu attiecībā uz kuģu pārstrādi.
5.3. Cita informācija
Apraksts
Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienotos tai (2014/241/ES) dalībvalstīm ļauts – attiecībā uz daļām, kas ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē – ratificēt 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienoties tai.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
2009. gada Honkongas starptautiskā konvencija par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Honkongas konvencijas 1.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 2.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 3.panta 1. un 4.punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 3.panta 2.punkts
Uz doto brīdi secināms, ka Konvencijas prasības nav attiecināmas un piemērojamas uz Konvencijas 3.panta 2.punktā minētajiem kuģiem. Arī varbūtība, ka šāda attiecināšana būs nepieciešama nākotnē ir ļoti maza. Ja šāda attiecināšana būs nepieciešama nākotnē tā tiks vērtēta un attiecīgi nodrošināti noteikti pasākumi.
Regulas Nr.1257/2013 2.panta 2.punkts.
Regulas Nr.1257/2013 2.panta 2.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 3.panta 3.punkts
Uz doto brīdi secināms, ka Konvencijas prasības nav attiecināmas un piemērojamas uz Konvencijas 3.panta 3.punktā minētajiem kuģiem. Arī varbūtība, ka šāda attiecināšana būs nepieciešama nākotnē ir ļoti maza. Ja šāda attiecināšana būs nepieciešama nākotnē tā tiks vērtēta un attiecīgi nodrošināti noteikti pasākumi.
Regulas Nr.1257/2013 2.panta 2.punkts.
Regulas Nr.1257/2013 2.panta 2.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 4.panta 1.punkts
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 3.panta 9.punkts un 8.pants;
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmā daļa, 12.panta trešā daļa, 17.panta ceturtā daļa;
Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumi Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu".
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 3.panta 9.punkts un 8.pants;
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmā daļa, 12.panta trešā daļa, 17.panta ceturtā daļa;
Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumi Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu".
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 4.panta 2.punkts
Likumprojekta 4.pants
Regulas Nr.1257/2013 1.pants
MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (1.pielikuma 5.9.punkts)
Regulas Nr.1257/2013 1.pants
MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (1.pielikuma 5.9.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 5.pants
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 3.panta 9.punkts un 8.pants;
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmā daļa, 12.panta trešā daļa, 17.panta ceturtā daļa
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 3.panta 9.punkts un 8.pants;
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmā daļa, 12.panta trešā daļa, 17.panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 6.pants
Regulas Nr.1257/2013 14.pants
Likumprojekta 4.pants
MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (1.pielikuma 5.9.apakšpunkts).
Likumprojekta 4.pants
MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (1.pielikuma 5.9.apakšpunkts).
Pārņemtas daļēji
Pilnīgai saistību izpildei Ministru kabinetam nepieciešams izstrādāt grozījumus MK 30.11.2010. noteikumos Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai", kas tiks izpildīts Klimata un enerģētikas ministrijai izstrādājot minētos grozījumus. Attiecīgie grozījumi minētajos noteikumos Ministru kabinetā tiks iesniegti termiņā un tiks nodrošināts, ka grozījumi stāsies spēkā pirms vai vienlaikus ar Honkongas konvencijas spēkā stāšanos Latvijā.
Honkongas konvencijas 7.pants
Likumprojekta 4.pants
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 8.pants
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 11.pants;
Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība".
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 11.pants;
Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība".
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 9.panta 2. un 3.punkts
Likumprojekta 3. un 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 3.panta 9.punkts un 8.pants;
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmā daļa, 12.panta trešā daļa, 17.panta ceturtā daļa
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 3.panta 9.punkts un 8.pants;
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmā daļa, 12.panta trešā daļa, 17.panta ceturtā daļa
Pārņemtas daļēji
Pilnīgai saistību izpildei nepieciešams ostas valsts kontroles mehānismā iekļaut Konvencijā noteikto pienākumu izpildes kontroli, kas tiks izpildīts Satiksmes ministrijai izstrādājot grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumos Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība". Attiecīgie grozījumi minētajos noteikumos Ministru kabinetā tiks iesniegti termiņā un tiks nodrošināts, ka grozījumi stāsies spēkā pirms vai vienlaikus ar Honkongas konvencijas spēkā stāšanos Latvijā.
Honkongas konvencijas 9.panta 4.punkts
Likumprojekta 4.pants
Regulas 1257/2013 22.panta 2.punkts
Regulas 1257/2013 22.panta 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 10.panta 1.punkts
Likumprojekta 3., 4. un 6.pants
Regulas Nr.1257/2013 22.pants
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 65.panta 3., 7. un 9.daļa
Regulas Nr.1257/2013 22.pants
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 65.panta 3., 7. un 9.daļa
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 10.panta 2.punkts
Likumprojekta 5.pants
Regulas Nr.1257/2013 22.pants
Likuma “Par piesārņojumu” 61.pants, 62.panta 3., 4., 5. un 6.daļa
Regulas Nr.1257/2013 22.pants
Likuma “Par piesārņojumu” 61.pants, 62.panta 3., 4., 5. un 6.daļa
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 11.pants
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 44.pants
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 12.pants
Likumprojekta 3. un 4.pants
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 13.pants
Tehniskā palīdzība un sadarbība tiek realizēta IMO Tehniskās sadarbības komitejas ietvaros. Šim mērķim ir izveidota Integrētās Tehniskās sadarbības programma (Integrated Technical Cooperation Programme (ITCP)). Programma palīdz dalībvalstīm stiprināt personāla un institucionālo kapacitāti IMO izstrādāto normatīvo aktu ieviešanai. Tehniskā palīdzība tiek realizēta pateicoties dalībvalstu iemaksām, IMO Tehniskās kooperācijas fonda (IMO’s TC Fund) līdzekļiem, multi-donoru trasta fondu līdzekļiem, divpusējiem vai daudzpusējiem valstu un organizāciju līgumiem un ziedojumiem. Dalība programmā ir brīvprātīga.
Vairāk: https://www.imo.org/en/OurWork/TechnicalCooperation/Pages/ITCP.aspx
Vairāk: https://www.imo.org/en/OurWork/TechnicalCooperation/Pages/ITCP.aspx
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 14.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 15.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 16.pants
Likumprojekta 8.pants
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 17.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 18.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 19.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 20.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas 21.pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 1.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 2.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 3.noteikums
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 2), 3) un 4)apakšpunkts un 6.panta 35)apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 4.noteikums
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 4.pants un 1.pielikums
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 4.pants un 1.pielikums
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 5.noteikums
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 5.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 5.pants
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 6.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 7.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 8.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 9.noteikums
Likumprojekta 4.pants
Regulas 1257/2013 7.pants
Regulas 1257/2013 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 10.noteikums
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 8.pants
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17. un 18.pants
Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumi Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu" 4.punkts un 2.nodaļa
Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" 9.punkts
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 8.pants
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17. un 18.pants
Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumi Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu" 4.punkts un 2.nodaļa
Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" 9.punkts
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 11.noteikums
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 9.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 9.pants
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 12.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 13.noteikums
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Eiropas Komisijas īstenošanas lēmums 2016/2325
Eiropas Komisijas īstenošanas lēmums 2016/2321
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Eiropas Komisijas īstenošanas lēmums 2016/2325
Eiropas Komisijas īstenošanas lēmums 2016/2321
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 14.noteikums
Likumprojekta 6.pants
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 10.pants
Sertifikāti tiek izsniegti ņemot vērā arī 2012. gada vadlīnijas par kuģu inspekcijām saskaņā ar Honkongas konvenciju (2012 Guidelines for the inspection of ships under the Hong Kong Convention, adopted by resolution MEPC.223(64)) un 2023.gada Rezolūciju A.1186(33) "Aptveršanas vadlīnijas saskaņā ar saskaņoto sistēmu apveršanai un sertificēšanai (HSSC), 2023" (2023 Resolution A.1186(33) SURVEY GUIDELINES UNDER THE HARMONIZED SYSTEM OF SURVEY AND CERTIFICATION (HSSC), 2023). Sertifikāta termiņš tiek saskaņots ar citiem kuģim izsniedzamajamiem sertifikātiem.
Tiesiskais regulējums, kas paredz starptautisko saistību izpildi:
Regulas Nr.1257/2013 10.pants
Sertifikāti tiek izsniegti ņemot vērā arī 2012. gada vadlīnijas par kuģu inspekcijām saskaņā ar Honkongas konvenciju (2012 Guidelines for the inspection of ships under the Hong Kong Convention, adopted by resolution MEPC.223(64)) un 2023.gada Rezolūciju A.1186(33) "Aptveršanas vadlīnijas saskaņā ar saskaņoto sistēmu apveršanai un sertificēšanai (HSSC), 2023" (2023 Resolution A.1186(33) SURVEY GUIDELINES UNDER THE HARMONIZED SYSTEM OF SURVEY AND CERTIFICATION (HSSC), 2023). Sertifikāta termiņš tiek saskaņots ar citiem kuģim izsniedzamajamiem sertifikātiem.
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 15.noteikums
Likumprojekta 7.pants
Regulas Nr.1257/2013 14.pants
MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (1.pielikuma 5.9.apakšpunkts).
Regulas Nr.1257/2013 14.pants
MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (1.pielikuma 5.9.apakšpunkts).
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 16.noteikums
Likumprojekta 4.pants
Regulas Nr.1257/2013 14.pants
MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (1.pielikuma 5.9.apakšpunkts).
Regulas Nr.1257/2013 14.pants
MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (1.pielikuma 5.9.apakšpunkts).
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 17.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 18.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 19.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 20.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 21.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 22.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 23.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 24.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Honkongas konvencijas pielikuma 25.noteikums
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nē
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f689dee6-a02d-4ad1-a967-75998056989d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
- Valsts vides dienests
- Ārlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekta izpildē iesaistīto institūciju funkcijas nepaplašinās un nesašaurinās, bet visām iesaistītajām institūcijām palielinās veicamo uzdevumu apjoms.
Valsts vides veicamo uzdevumu apjoms palielināsies reizi 5 gados piedaloties licences izsniegšanā, pārbaužu skaits palielināsies maksimāli par 1 gadā, atkarībā no pārstrādājamo kuģu skaita, reizi gadā GISIS sniedzot informācija par pārstrādātajiem kuģiem, reizi 5 gados atjaunojot informācija par licencētajām pārstrādes iekārtām un iespējams reizi gadā par konstatētajiem pārkāpumiem.
Valsts vides veicamo uzdevumu apjoms palielināsies reizi 5 gados piedaloties licences izsniegšanā, pārbaužu skaits palielināsies maksimāli par 1 gadā, atkarībā no pārstrādājamo kuģu skaita, reizi gadā GISIS sniedzot informācija par pārstrādātajiem kuģiem, reizi 5 gados atjaunojot informācija par licencētajām pārstrādes iekārtām un iespējams reizi gadā par konstatētajiem pārkāpumiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu, lai atvieglotu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, tajā pašā laikā nekaitējot kuģu drošībai un ekspluatācijas efektivitātei. Likumprojekts attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un uz pienācīga izpildes mehānisma izveidošanu attiecībā uz kuģu pārstrādi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi