Anotācija (ex-ante)

21-TA-592: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumos Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriāciju izmaiņas”” (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra sēdes protokola Nr.60 32.§ informatīvais ziņojums “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu” 2. un 3.punktu, lai nozares ministrijas un Valsts kanceleja varētu pieprasīt nepieciešamā valsts budžeta līdzfinansējuma pārdali Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulā (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula), noteikto prasību ieviešanai no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” (turpmāk – 80.00.00 programmas). 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra sēdes protokola Nr.60 32.§ Informatīvais ziņojums “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu” 5.punktu, lai nodrošinātu Atveseļošanas fonda plānā noteikto termiņu ievērošanu un to ietvaros ar Eiropas Komisiju nepieciešamo dokumentu projektu saskaņošanu, visi ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītie normatīvo aktu projekti, tai skaitā informatīvie ziņojumi, izskatīšanai Ministru kabinetā tiek virzīti steidzamības kārtībā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt tiesības un pilnvaras nozaru ministrijām un Valsts kancelejai vērsties Finanšu ministrijā ar pieprasījumu valsts budžeta līdzfinansējuma pārdalei no 80.00.00 programmas Atveseļošanas fonda plāna administrēšanas nodrošināšanai 2021. - 2027. gadam Regulā noteikto prasību ievērošanai. Minētā finanšu līdzekļu pārdale ir nepieciešama Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju projektu kopējam īstenošanas procesam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021.gada 28.aprīlī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (turpmāk – Atveseļošanas fonda plāns), par kura koordināciju ir atbildīga Finanšu ministrija. Ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra protokola Nr.60 32.§ pieņemts informatīvais ziņojums “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu”. Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu euro apmērā. Priekšnoteikums līdzekļu saņemšanai no Atveseļošanas fonda Latvijai kā dalībvalstij ir pienākums nodrošināt atbilstošus cilvēkresursus un vadības informācijas sistēmu pielāgošanu, lai nodrošinātu efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbību, novēršot krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubultā finansējuma riskus. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo daļu Ministru kabinets izveido efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu uzraudzības kārtību Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai. Šo kontroles sistēmu izveide prasīs papildus administrēšanas izdevumus, kas detalizēti atspoguļoti informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu”. 
Finanšu ministrija izstrādāja indikatīvo papildus nepieciešamo finanšu resursu piedāvājumu visām Atveseļošanas fonda administrēšanā iesaistītajām institūcijām, lai nodrošinātu administrēšanas un atbilstošas vadības un kontroles sistēmas (turpmāk – VKS) pielāgošanas izmaksas, kas kopā veido 32,30 milj. euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eiropas Komisija Regulā nav paredzējusi iespēju finansēt Atveseļošanas fonda plāna administrēšanas, kontroles un uzraudzības izmaksas, kā tas ir ES fondos tehniskās palīdzības veidā. Tomēr administrēšanas, kontroles un uzraudzības funkcijas atbilstoša veikšana ir būtiska un nepieciešama Atveseļošanas fonda plāna kvalitatīvas ieviešanas nodrošināšanai un maksājumu no Eiropas Komisijas saņemšanai, jo nepilnīga VKS rada risku valsts budžetam, nesaņemot no Eiropas Komisijas Atveseļošanas fonda plānā noteikto finansējumu, līdz ar to ir nepieciešama šo izmaksu segšana no valsts budžeta līdzekļiem.
Tādējādi, lai nodrošinātu ekonomiskāko un atbilstošāko risinājumu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai un īstenošanai, visi nepieciešamie finanšu resursi, papildus funkcijas un VKS pielāgošanas izmaksas ir jāplāno kā terminētas uz noteiktu laiku no 2021.gada 1.jūlija  līdz Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas pilnīgam noslēgumam un finansējamas no valsts budžeta 80.00.00 programmas līdzekļiem. Jāņem vērā Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra sēdes protokola Nr.60 32.§ “Par informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu” 4.punktā noteiktais par to, ka nozares ministrijām un Valsts kancelejai Atveseļošanas fonda plāna administrēšanu jānodrošina esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu resorā.
Augstāk minētais specifiskais jautājums par valsts budžeta līdzfinansējumu (kas pilnībā tiks finansēts no valsts budžeta un netiks kompensēts no Atveseļošanas fonda) Atveseļošanas fonda administrēšanas nodrošināšanai ir jāatrunā Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumos Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriāciju izmaiņas” (turpmāk – noteikumi Nr.421), sagatavojot atbilstīgu grozījumu.
Ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra protokola Nr.60 33.§ pieņemts Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”, kura anotācijas I. sadaļas “Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība” 4.punktā “Cita informācija” ir teikts: “Papildus jāņem vērā, ka, virzot izskatīšanai Ministru kabinetā regulējumu par attiecīgās Atveseļošanas fonda plāna investīcijas vai reformas īstenošanu, Ministru kabinets lems par kārtību, kādā šīs investīcijas vai reformas īstenošanas ietvaros tiek risināts pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanas jautājums, ņemot vērā, ka Regula minētos nosacījumus neparedz, kas faktiski nozīmē, ka šīs izmaksas nav attiecināmās finansēšanai no Atveseļošanas fonda līdzekļiem.” Tādējādi tādu izmaksu, kā piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšana, kas nav attiecināma finansēšanai no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, bet šo izmaksu segšanas kārtību būtiski noteikt un risināt, lai sekmīgi īstenotu Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju projektus.
Lai šo risinājumu veidotu vienotu un izsekojamu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi vadlīniju projektu “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” (turpmāk – vadlīniju projekts), kas šobrīd tiek skaņots ar visām nozaru ministrijām un Valsts kanceleju. Saskaņā ar vadlīniju projektā noteikto, visi šie izdevumi, kas tiks finansēti no valsts budžeta pilnā apmērā (valsts budžeta priekšfinansējums investīciju un reformu īstenošanai, valsts budžeta finansējums neattiecināmajām izmaksām, ko nesedz no Atveseļošanas fonda līdzekļiem), nozaru ministrijām un Valsts kancelejai būs detalizēti jāatrunā, sagatavojot un virzot attiecīgos Ministru kabineta tiesību aktus pieņemšanai uz Ministru kabinetu, izņemot administrēšanas izdevumus, kas jau ir aprakstīti ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra protokola Nr.60 32.§ pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu”. Savukārt, pamatojoties jau uz pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, nozaru ministrijas un Valsts kanceleja varēs pieprasīt nepieciešamā finansējuma pārdali no 80.00.00 programmas līdzekļiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 12.punktu, valsts budžeta līdzekļus Atveseļošanas fonda plāna īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā apstiprinātajai Eiropas Savienības finansējuma summai, pieņemot attiecīgus Ministru kabineta tiesību aktus par Atveseļošanas fonda plāna investīciju īstenošanu.
Risinājuma apraksts
Tādējādi šobrīd, ņemot vērā Atveseļošanas fonda kā Eiropas Savienības tiešās pārvaldības instrumenta finansēšanas un īstenošanas specifiku, veidojas šāda situācija un būtu piemērojamas šādas noteikumu Nr.421 normas un izstrādājams grozījums tajos:
Attiecībā uz valsts budžeta priekšfinansējumu nozares ministrijām un Valsts kancelejai pārdalei no 80.00.00 programmas Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju īstenošanai Regulā un Ministru kabineta tiesību aktos par Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju īstenošanu noteikto prasību ievērošanai, kas tiks kompensēts pilnā apmērā no Atveseļošanas fonda un kuru attiecināmība saskaņā ar Regulu noteikta, sākot ar 2020.gada 1.februāri, būs piemērojams šobrīd spēkā esošo noteikumu Nr.421 24.1.apakšpunkts, kas  nosaka, ka no 80.00.00 programmas piešķir valsts budžeta priekšfinansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par attiecīgajiem finanšu instrumentiem.
Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanu, kas nav attiecināma finansēšanai no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, jo Regula to neparedz, taču šo izmaksu segšana ir būtiska, lai sekmīgi īstenotu Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju projektus, būs piemērojams šobrīd spēkā esošo  noteikumu Nr.421 24.3.apakšpunkts, kas  nosaka, ka no 80.00.00 programmas piešķir līdzekļus budžeta iestādēm Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu neattiecināmo izmaksu segšanai tikai tajos gadījumos un tādā apmērā, kāds noteikts tiesību aktos. Nozaru ministrijām un Valsts kancelejai būs šie izdevumi attiecīgi jāatrunā, sagatavojot un virzot attiecīgos Ministru kabineta tiesību aktus pieņemšanai uz Ministru kabinetu. Norādītais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru ministrijām un Valsts kancelejai būs jāvirza izskatīšanai Ministru kabinetā  par attiecīgās Atveseļošanas fonda plāna investīcijas vai reformas īstenošanu (Ministru kabineta noteikumi vai informatīvais ziņojums ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu), tai skaitā ietverot šajā normatīvajā regulējumā informāciju par pievienotās vērtības nodokļa nomaksai nepieciešamo finansējumu. Netiek paredzēts, ka ministrijām un Valsts kancelejai būtu jāgatavo atsevišķi normatīvie akti tikai par pievienotās vērtības nodokļa nomaksai finansējuma pārdali no 80.00.00 programmas.
Savukārt, attiecībā uz valsts budžeta līdzfinansējuma pārdali nozares ministrijām un Valsts kancelejai no 80.00.00 programmas Atveseļošanas fonda plāna administrēšanas nodrošināšanai 2021. - 2027. gadam Regulā noteikto prasību ievērošanai ir nepieciešams grozījums noteikumos Nr.421, tos papildinot ar jaunu 24.7.apakšpunktu, kas paredz, ka “no 80.00.00 programmas piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna administrēšanas nodrošināšanai Regulā noteikto prasību ievērošanai. Valsts budžeta līdzfinansējums saskaņā ar jau anotācijā iepriekš sniegto skaidrojumu ietver Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra sēdes protokola Nr.60 32.§ “Par informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu”” 4.punktā noteikto pienākumu nozares ministrijām un Valsts kancelejai Atveseļošanas fonda plāna administrēšanu un uzraudzību nodrošināt esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu resorā, un attiecas uz administratīvo izmaksu attiecināšanu, kas noteikta, sākot ar 2021.gada 1.jūliju.
Ar minētā grozījuma pieņemšanu noteikumos Nr.421 aprakstītā problēma tiks atrisināta pilnībā un izpildīts Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra sēdes protokola Nr.60 32.§ Informatīvais ziņojums “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu” 3.punktā dotais uzdevums.
Finansējums Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju projektu īstenošanai ieplānojams valsts budžeta programmā 74.00.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana", kuras ietvaros administrēšanas izdevumi tiks plānoti atsevišķā apakšprogrammā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu, jo tas ir tehniska rakstura projekts, kas paredz tiesību pilnvarojumu nozaru ministrijām un Valsts kancelejai vērsties Finanšu ministrijā ar pieprasījumu valsts budžeta līdzfinansējuma pārdalei no 80.00.00 programmas līdzekļiem administrēšanas izdevumu segšanai saskaņā ar informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu”, ko nesedz Atveseļošanas fonds, jo neparedz Regula.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Noteikumu projekts ir tehniska rakstura un tam nav tiešas ietekmes uz sabiedrību.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Labklājības ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Satiksmes ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Valsts kanceleja
  • Aizsardzības ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Veselības ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Ārlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk