Anotācija (ex-ante)

MK Noteikumu projekta mērķis ir veikt izmaiņas 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums) kopējā attiecināmā finansējuma dalījumā pa atlases kārtām, kā arī precizēt uzraudzības rādītāja vērtību atbilstoši 2022.gada 22.jūlijā apstiprinātajiem grozījumiem Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.

29.11.2022.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.871[1] 11.1 punktam 9.3.1.1. pasākuma ietvaros pašvaldības projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru var mainīt līdz 2022. gada 31. decembrim, ja tas atbilst plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā pašvaldībai noteiktajām plānotajām kopējām attiecināmajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides izmaksām. Lai LM varētu pilnvērtīgi īstenot MK 2022. gada 8. marta sēdes protokola lēmumu (protokols Nr. 13, 32§, 4. punkts) par 9.3.1.1. pasākuma atbrīvotā finansējuma (gan ar uzraudzības rādītājiem, gan faktisko atlikumu) pārdalēm, ir nepieciešami steidzami grozījumi MK noteikumos Nr. 871¹, precizējot kopējo attiecināmo 9.3.1.1. pasākuma finansējuma dalījumu starp atlases kārtām, jo atbilstoši LM aprēķiniem par atbrīvotā 9.3.1.1. pasākuma finansējuma pārdalēm starp finansējuma saņēmējiem, mainās pasākuma kopējais attiecināmais finansējums starp atlases kārtām. Tikai pēc šo steidzamo grozījumu MK noteikumos Nr. 871 spēkā stāšanās tiks veikti steidzami grozījumi visu plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI) plānos, tajos iestrādājot jaunās 9.3.1.1. pasākuma finansējuma kvotas un katrai pašvaldībai kopējo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras risinājumam nepieciešamo attiecināmā finansējuma apmēru pēc 9.3.1.1. pasākuma atbrīvotā finansējuma pārdalēm. Savukārt precizētie plānošanas reģionu DI plāni būs pamats pašvaldībām līdz 2022. gada beigām ierosināt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.-2020.gadam (turpmāk – KP VIS) īstenotajām pārdalēm atbilstošus 9.3.1.1. pasākuma projektu grozījumus.


[1] MK 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 871 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"

1. MK 2022. gada 8. marta sēdē MK pieņēma lēmumu (MK sēdes protokols Nr.13, 32§,  4. punkts), kas atļauj LM:
1) gadījumos, ja kāda pašvaldība daļēji vai pilnībā atsakās no sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras risinājuma īstenošanas 9.3.1.1. pasākuma ietvaros, līdz 2022. gada 31. decembrim pārdalīt atbrīvoto 9.3.1.1. pasākuma finansējumu un sasniedzamos uzraudzības rādītājus starp citām attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldībām vai citu plānošanas reģionu pašvaldībām;
2) gadījumos, ja kādas pašvaldības 9.3.1.1. pasākuma īstenotajā projektā mērķa un uzraudzības radītāju sasniegšanai nav nepieciešams sākotnēji paredzētais finansējums (radies finansējuma ietaupījums), pārdalīt atbrīvoto 9.3.1.1. pasākuma finansējumu tām attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldībām vai citu plānošanas reģionu pašvaldībām, kuras sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē iegulda vairāk pašvaldības attiecināmo finansējumu kā minimāli nepieciešams nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai.
Uz iepriekšminētā MK lēmuma (MK 2022.gada 8. marta sēdes protokols. Nr.13, 32§, 4. punkts) pieņemšanas brīdi 9.3.1.1. pasākuma ietvaros bija divas pašvaldības, kuras pilnībā bija atteikušās no sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides projektu īstenošanas – Aizkraukle un Carnikava (Ādažu novads), kā rezultātā 9.3.1.1. pasākuma ietvaros un plānošanas reģionu DI plānos veidojās nesadalītais jeb atbrīvotais finansējums indikatīvi 985 482 EUR apmērā un nesadalītie uzraudzības rādītāji – 52 pakalpojumu vietas personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas ar GRT) un 10 pakalpojumu vietas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – bērni ar FT). Tāpat uz MK protokollēmuma pieņemšanas brīdi bija izveidojies 9.3.1.1. pasākuma finansējuma atlikums (ietaupījums), projektiem noslēdzoties, indikatīvi 64 186 EUR apmērā.
Lai izpildītu MK 2022.agada 8.marta protokollēmumā (prot. Nr.13, 32§, 4. punkts)  noteiktās 9.3.1.1.pasākuma atbrīvotā finansējuma pārdales, LM 2022. gada aprīlī sadarbībā ar sadarbības iestādi – Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA) apzināja visu joprojām īstenošanā esošo 9.3.1.1. pasākuma projektu īstenošanas progresu. Īpaša uzmanība tika pievērsta tiem projektiem, kuros 2022. gadā vēl nebija uzsākti būvniecības darbi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei. Apkopojot visu projektu īstenošanas progresa informāciju, sākotnēji tika konstatēti 7 projekti (Jūrmala, Viļāni, Krāslava, Dobele, Iecava, Krimulda un Salacgrīva), kuros 2022. gada aprīlī vēl nebija noslēgti būvniecības līgumi par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi. Šajos projektos tika konstatēts augsts risks būvniecības izmaksu sadārdzinājumam un augsta iespējamība, ka pašvaldības būvniecības izmaksu pieauguma dēļ varētu daļēji vai pilnībā atteikties no 9.3.1.1. pasākuma projektu īstenošanas, kas savukārt veidotu papildu 9.3.1.1. pasākuma nesadalīto jeb atbrīvoto finansējumu un uzraudzības rādītājus.
Paralēli 2022. gada maijā Limbažu novada pašvaldība informēja LM, ka pilnībā atsakās no Salacgrīvas 9.3.1.1. pasākuma projekta īstenošanas un daļējā apmērā arī no Alojas 9.3.1.1. pasākuma projekta īstenošanas, projektā Nr.9.3.1.1/19/I/021 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide Alojas novadā” saglabājot tikai jau izveidoto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centru bērniem ar FT. Attiecīgi nesadalītā jeb atbrīvotā 9.3.1.1. pasākuma ERAF un valsts budžeta finansējuma un uzraudzības rādītāju apjoms Rīgas plānošanas reģionā jau veidoja  indikatīvi 1 999 775 EUR un 87 izveidojamās pakalpojuma vietas, bet Zemgales plānošanas reģionā – 290 742 EUR un 40 izveidojamās pakalpojuma vietas.
Lai apzinātu, vai vēl kāda no iepriekš LM identificētajām augsta riska pašvaldībām arī neplāno pilnībā vai daļēji atteikties no 9.3.1.1. pasākuma projektu īstenošanas iespējamo būvniecības izmaksu sadārdzinājuma dēļ, 2022. gada maija beigās – jūnijā LM pārstāvji tikās ar visām 6 (Salacgrīva (tagad Limbažu novads) no projekta īstenošanas jau atteicās) augsta riska pašvaldībām un secināja, ka neviena no pašvaldībām neplāno atteikties no 9.3.1.1.pasākuma projektu īstenošanas un būvniecības izmaksu pieauguma gadījumos ir gatavas finansēt projekta izmaksu pieaugumu.
Pēc visas nepieciešamās informācijas apkopošanas LM 2022. jūlijā uzrunāja Rīgas un Zemgales plānošanas reģionus ar lūgumu apzināt reģiona pašvaldības, kurām ir iespējas un mērķa grupas vajadzībās balstīta nepieciešamība sava 9.3.1.1. pasākuma projekta ietvaros veidot papildu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas ar papildu 9.3.1.1. pasākuma finansējumu. No Rīgas plānošanas reģiona tika saņemta informācija, ka Jūrmalas, Ķekavas un Krimuldas (Siguldas) pašvaldības ir gatavas veidot papildu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietas personām ar GRT ar papildu 9.3.1.1. pasākuma finansējumu. Savukārt no Zemgales plānošanas reģiona tika saņemta informācija, ka reģionā nav neviena pašvaldība, kas būtu gatava veidot papildu pakalpojumu vietas ar papildu 9.3.1.1. pasākuma finansējumu.
2022. gada augustā LM rīkoja atsevišķas tikšanās ar Jūrmalas, Ķekavas un Siguldas (Krimuldas) pašvaldību un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvjiem, lai individuāli vienotos ar katru pašvaldību par tās papildu veidojamajām pakalpojumu vietām personām ar GRT un tam papildu nepieciešamo (pārdalāmo) 9.3.1.1. pasākuma finansējumu.
Pēc panāktajām vienošanām ar minētajām trīs Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām par papildu veidojamo pakalpojumu vietu skaitu un to izveidei papildus pārdalāmo 9.3.1.1. pasākuma finansējumu, LM secināja, ka joprojām 9.3.1.1. pasākumā ir nesadalīts atbrīvotais ERAF un valsts budžeta finansējums indikatīvi 955 518.19 EUR, kuru LM 2022. gada septembrī piedāvāja pārējo trīs plānošanas reģionu pašvaldībām papildu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietu izveidei. Pēc pašvaldību aptaujas tika panākta vienošanās ar Madonas novada pašvaldību par papildu pakalpojumu vietu izveidi un tam nepieciešamā 9.3.1.1. pasākuma atbrīvotā finansējuma pārdali. Citas pašvaldības nav gatavas veidot papildu pakalpojumu vietas un piesaistīt papildu 9.3.1.1. pasākuma finansējumu.
Iepriekšminētās 9.3.1.1.pasākuma atbrīvotā finansējuma (un uzraudzības rādītāju) pārdales rezultātā 9.3.1.1. pasākumā joprojām saglabājas atbrīvotais ERAF un valsts budžeta finansējums indikatīvi 430 000 EUR apmērā.

Attiecībā uz 9.3.1.1. pasākuma atbrīvoto finansējumu, kas izveidojies, projektiem noslēdzoties, un ir pārdalāms pašvaldībām, kuras sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidē iegulda vairāk pašvaldību finansējumu kā minimāli nepieciešams, LM uz 2022. gada 1. novembri apzināja visus 9.3.1.1. pasākuma projektu finansējuma atlikumus, kuri ir izveidojušies, projektiem noslēdzoties, tai skaitā ir apstiprināti šo projektu iesniegtie noslēguma maksājumi. Uz 2022. gada 1. novembri 9.3.1.1. pasākumā ir izveidojies ERAF un valsts budžeta finansējuma atlikums 131 638.86 EUR apmērā, kuru var pārdalīt pašvaldībām, kas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē iegulda vairāk kā minimāli nepieciešams. LM attiecīgi aprēķināja pārdalāmo finansējuma apmēru 16 pašvaldībām, kuru projektu īstenošana turpinās vismaz līdz 2022.gada 31. decembrim. Trīs no šīm pašvaldībām ir valstspilsētu pašvaldības, kuras īsteno projektus 9.3.1.1.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros.

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīmē, ka 9.3.1.1. pasākuma atbrīvotā finansējuma apzināšanas, aprēķināšanas un saskaņošanas ar pašvaldībām process bija laikietilpīgs (papildu vietu izveidei bija nepieciešami arī attiecīgi pašvaldību domju lēmumi, kā arī jāveic attiecīgi grozījumi plānošanas reģionu DI plānos), tāpēc šī noteikumu projekta virzība ātrāk nebija iespējama.

2. Turpinoties LM kā vadošās iestādes bērnu un ģimenes politikas jomā īstenotajām aktivitātēm, kas sekmē bez vecāku gādības palikušo bērnu augšanu ģimenē, ir sasniegti būtiski rezultāti ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidē un 2022. gada sākumā turpinājās samazināties institucionālā aprūpē esošo bērnu skaits, kā arī ir palielinājies ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus uzņemošo ģimeņu skaits (aizbildnis, audžuģimene vai adoptētājs). Pēc LM rīcībā esošās statistikas ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits 2022. gada janvārī ir samazinājies līdz 512 bērniem jeb par 72% attiecībā pret 2012. gadu, un tam ir tendence samazināties arī turpmāk.  Ņemot vērā ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita samazinājumu un to, ka arvien biežāk pašvaldību redzeslokā vairs nav, vai ir ļoti mazs, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits, kuriem nepieciešams veidot infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē (nav pieprasījuma), pašvaldības 9.3.1.1.pasākuma projektu ietvaros turpina atteikties no ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojumu (turpmāk – ĢVPP) un jauniešu mājas pakalpojumu infrastruktūras izveides, jo institucionālā aprūpe pašvaldībās tiek aizstāta ar uzņemošo ģimeni (aizbildnis, audžuģimene vai adoptētājs).  Attiecīgi pašvaldības ierosina atbilstoši faktiskajai situācijai grozījumus plānošanas reģionu DI plānos, vairs neparedzot ĢVPP un jauniešu mājas pakalpojumu infrastruktūras izveidi 9.3.1.1.pasākuma ietvaros. Līdz ar to LM ar grozījumiem Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” ierosināja atkārtoti samazināt 9.3.1.1.pasākuma rādītāja i.9.3.1.a "Izveidoto un/ vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē” (turpmāk – rādītājs i.9.3.1.a)  vērtību, nosakot to atbilstoši šobrīd plānošanas reģionu DI plānos noteiktajam faktiskajam pašvaldībās izveidojamo ĢVPP un jauniešu mājas pakalpojumu vietu skaitam – 132. Eiropas komisija 2022.gada 22jūlijā apstiprināja grozījumus Nr.8 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, tai skaitā uzraudzības rādītāja i.9.3.1.a samazinājumu.

Nē

Nē

Iepriekšminēto 9.3.1.1.pasākuma finansējuma pārdaļu rezultātā pēc DI plānu grozījumu apstiprināšanas Sociālo pakalpojumu attīstības padomē, anotācijas 1.sadaļas sarakstā minētās pašvaldības varēs ierosināt attiecīgus grozījumus tās īstenotajos 9.3.1.1. pasākuma projektos, palielinot tiem pieejamo 9.3.1.1. pasākuma attiecināmo finansējumu. Minētais ietekmēs CFLA, kura izskatīs un apstiprinās pašvaldību ierosinātos 9.3.1.1. pasākuma projekta grozījumus KP VIS.

Nē

Nē

Nē

-