Anotācija (ex-ante)

Tā kā, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā, ir zudusi daļēji slēgtā cietuma kā soda progresīvās izpildes sistēmas posma jēga, situāciju ir nepieciešams risināt, pārejot uz divu veidu cietumu sistēmu (slēgtais cietums un atklātais cietums).

1. Pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu
Tiek plānots, ka pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu (slēgtais cietums un atklātais cietums) notiks ar 2024. gada 1. martu. Vienlaikus ir uzsverams, ka ar plānotajiem grozījumiem netiks pasliktināts to notiesāto tiesību apjoms, kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim sodu izcietīs daļēji slēgtajos cietumos. Tāpat arī notiesātajiem slēgtajā cietumā netiks samazināts tiesību apjoms. Pēc Projekta spēkā stāšanās brīvības atņemšanas soda izpilde pilngadīgajiem tiks izpildīta pavisam citā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā, kuru nav iespējams un nedrīkst salīdzināt ar šobrīd pastāvošo trīs cietumu veidu sistēmu. Pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu paredzēta un attiecināma uz brīvības atņemšanas iestādēm, kur sodu izcieš pilngadīgas personas.
Tādējādi nevar salīdzināt pašreizējos slēgtos cietumus un slēgtos cietumus pēc Projekta spēkā stāšanās. Vienlaikus Projektā paredzētās pārejas uz jaunu brīvības atņemšanas iestāžu sistēmu notiesātajiem, kas ir pilngadīgi, rezultātā netiks samazināts notiesāto tiesību apjoms. 
Ņemot vērā minēto, Projektā ir ietverta virkne grozījumu, kas izriet no pārejas uz divu veidu cietumu sistēmu notiesātajiem, kas ir pilngadīgi:
1.1. tiek noteikti notiesāto grupēšanas nosacījumi, iedalot tos pēc izdarītā nozieguma smaguma, piespiestā soda ilguma, soda veida, vainas formas. Projekts paredz, ka pilngadīgas personas atkarībā no minētajiem kritērijiem sodu uzsāks izciest:
1) slēgtā cietuma zemākajā pakāpē;
2) slēgtā cietuma augstākajā pakāpē;
3) atklātajā cietumā.
Šeit redzama būtiska atšķirība no šobrīd Kodeksā ietvertā principa, ka slēgtajā un daļēji slēgtajai cietumā notiesātie uzsāk soda izciešanu zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē. Šāda atšķirība Projektā paredzēta, lai novērstu situāciju, ka absolūti lielākā daļa pilngadīgo notiesāto sodu uzsāk jaunā slēgta cietumā zemākajā pakāpē, kur ir viszemākā iespēja iesaistīties resocializācijā, turklāt soda izpildes nodrošināšana prasa vislielāko brīvības atņemšanas iestādes administratīvo resursu (notiesātais nevar pats pārvietoties, piemēram, uz skolu vai resocializācijas programmu, bet viņš ir jāpavada u.tml.). Projekta izstrādē tika pieņemts lēmums, ka, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu un noteikto sodu, jaunajā divu veidu cietumu sistēmā noteiktām pilngadīgo notiesāto kategorijām ir jāparedz soda izciešanas uzsākšana arī slēgtā cietuma augstākajā pakāpē. Tāpat Projekts paredz principu, ka notiesātais, kurš sodu uzsāk izciest slēgtā cietuma augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē, par rupjiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem var nonākt arī slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, saglabājot iespēju pēc noteiktu kritēriju izpildes atkal virzīties soda progresīvās izpildes sistēmā soda mīkstināšanas virzienā. Notiesātais, kurš sodu uzsāk izciest atklātajā cietumā, par rupjiem un sistemātiskiem pārkāpumiem soda pastiprināšanas ietvaros var nonākt slēgtajā cietumā. Šāda sistēma nodrošina adekvātas reakcijas iespēju uz notiesātā uzvedību, vienlaikus saglabājot iespēju notiesātajam atkārtoti virzīties soda progresīvās izpildes sistēmā.

Projekts paredz saglabāt pastāvošos pamatprincipus notiesāto virzībai soda progresīvās izpildes sistēmā, nosakot, ka notiesāto virzība soda progresīvās izpildes sistēmā būs atkarīga no izciestās soda daļas, uzvedības un sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem (tai skaitā resocializācijas plāna izpildes). Proti, Projekts paredz, ka:
1) slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē notiesātajam ir jāizcieš ne mazāk kā ¼ no piespriestā soda (uz mūžu notiesātajiem –  ne mazāk kā 7 gadi), lai pretendētu uz pārvietošanu uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi (Projektā ietvertā Kodeksa 50.⁴panta ceturtā daļa);
2) arī slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē notiesātajam būs jāizcieš ne mazāk kā ¼ no piespriestā soda (uz mūžu notiesātajiem – ne mazāk kā 10  gadi), lai pretendētu uz pārvietošanu uz atklāto cietumu (Projektā ietvertā Kodeksa 50.⁴panta piektā daļa).
Tādējādi veidosies sistēma, kas paredz raitāku soda izpildi, jo tie notiesātie, kas soda izciešanu uzsāks slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, atklātajā cietumā varēs nonākt pēc puses no soda izciešanas, savukārt tie, kas soda izciešanu uzsāks slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā varēs nonākt jau pēc ¼ soda izciešanas. Tas nozīmē ātrāku notiesātā nokļūšanu tādā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā iespējama intensīvāka resocializācija un arī – nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana. Notiesātajam ievērojot un izpildot noteiktos kritērijus, būs iespējama ātrāka nonākšana atklātajā cietumā, kurā ir plašākas iespējas, piemēram, strādāt algotu darbu, mācīties ārpus ieslodzījuma vietas. Turklāt jaunā divu cietuma veidu sistēma būs labvēlīga arī visiem notiesātajiem, kuri jau šobrīd izcieš sodu. Proti, pēc Projekta spēkā stāšanās notiesātie varēs lūgt izvērtēšanas komisijā izvērtēt jautājumu par soda izpildes režīma mīkstināšanu, ja atbilst visiem Kodeksā noteiktajiem kritērijiem (izciešot noteikto soda daļu u.tml.).

Jāņem vērā, ka notiesātie bieži vien pirms brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim atrodas apcietinājumā. Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai viss aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks tiek ieskaitīts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā. Savukārt no Projektā ietvertās Kodeksa 50.⁴panta ceturtās un piektās daļas būtības izriet, ka notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz pārvietošanu uz atklāto cietumu tad, kad ir izciesta vismaz puse no piespriestā soda termiņa un notiesātais atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē. Sistēmiski tulkojot Projektā ietverto Kodeksa 50.⁴panta ceturto un piekto daļu ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu, secināms, ja notiesātais apcietinājumā un soda izpildes vietā būs izcietis ne mazāk kā pusi no piespriestā soda (uz mūžu notiesātie – ne mazāk kā 17 gadus) un atradīsies slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, notiesātais varēs lūgt skatīt jautājumu par pārvietošanu uz atklāto cietumu. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienveidīgu minēto normu piemērošanu praksē, Projekts paredz Kodeksa 50.¹pantu papildināt ar jaunu ceturto daļu, skaidri nosakot, ka, izlemjot jautājumu par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā un vērtējot, vai notiesātais ir izcietis Kodeksā noteikto soda daļu, jāņem vērā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku. Tāpat jāņem vērā, ka minētajā gadījumā, lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, ir jāņem vērā un jāvērtē ne tikai izciestā soda daļa, bet arī visi Kodeksā noteiktie kritēriji, tai skaitā sasniegtie resocializācijas rezultāti un resocializācijas plāna izpilde.   

Projekts nemaina to kārtību, kādā sodu uzsāk izciest nepilngadīgie, kuri noziedzīgu nodarījumu izdarīja, būdami nepilngadīgi. Šobrīd nepilngadīgais, kuram ir piemērots apcietinājums, atrodas audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem izmeklēšanas nodaļā. Ja tiesa nepilngadīgo notiesā ar brīvības atņemšanu, notiesātais turpina sodu izciest audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Ja nepilngadīgais līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim kļūst pilngadīgs, tad atbilstoši Kodeksa 50.⁷panta otrajai daļai notiesātais turpina atrasties audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Kodekss paredz iespēju notiesātajam palikt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī vēl ilgāk, ja notiesātajam ir jāpabeidz iesāktās izglītības programmas mācību gads. Šī pieeja netiek mainīta.
Šobrīd pilngadību sasniegušās personas, kuras noziegumu izdarīja būdamas nepilngadīgas, bet līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim neatradās ieslodzījuma vietā (netika piemērots apcietinājums), atbilstoši Kodeksa 50.⁵panta nosacījumiem, sodu uzsāk izciest daļēji slēgtā cietuma zemākajā pakāpē. Attiecībā uz  šo notiesāto kategoriju pieeja tiek mainīta, proti, paredzēts, ka šādas personas sodu uzsāks izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē jaunās divu cietumu sistēmas ietvaros. Ievērojot notiesāto personu nepilngadības faktu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī, šie notiesātie jau pēc izciestas ¼ no soda varēs nonākt atklātajā cietumā. Proti, šai notiesāto grupai būs labvēlīgāks soda izpildes uzsākšanas regulējums.

1.2.  Projekts  paredz noteikt notiesāto grupas, kuras uzsāks izciest brīvības atņemšanas sodu slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, slēgtā cietuma augstākajā  pakāpē un  atklātajā cietumā. Projektā ietvertais regulējums Kodeksa 50.⁴panta pirmajā un otrajā daļā veidots ar mērķi sadalīt visus notiesātos pēc jau minētajiem iepriekš aprakstītajiem kritērijiem, nodalot vieglākus noziedzīgus nodarījumus izdarījušos no smagākus nodarījumus izdarījušajiem. Projektā tiek saglabāta Kodeksā šobrīd esošā pieeja notiesāto grupēšanai, vienlaikus to vienkāršojot.

Pārejā uz divu veidu cietumu sistēmu ir jārisina jautājums par turpmāku soda izpildi notiesātajiem, kuri sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ir sasnieguši Kodeksā noteikto vecumu (25 gadus), un ir noslēdzies mācību gads, kura laikā varēja palikt iestādē. Vienlaikus ir risināms jautājums, kur sodu turpina izciest notiesātie, kuru uzvedība neļauj viņus atstāt šajā izstādē (tie, kur izdara pārkāpumus, nemācās, neiesaistās citos resocializācijas pasākumos u.tml.). Šobrīd no Kodeksa 50.⁷panta piektās daļas izriet, ka notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgtā cietuma augstāko pakāpi, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Savukārt Projekts paredz individualizētāku pieeju minēto notiesāto turpmākajā virzībā jaunajā divu veidu cietumu sistēmā, nosakot, ja notiesātā nepilngadīgā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izciešanas augstāko pakāpi. Savukārt citos gadījumos, ja notiesātais nepretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, taču viņš ir iesaistījies resocializācijas procesā un ir sasniedzis rezultātus, un viņam ir laba uzvedība, viņš tiks pārvietots turpmākai soda izciešanai uz atklāto cietumu. Šāda diferenciācija nodrošinās labāku soda izciešanas režīma pakāpes un cietuma veida atbilstību notiesātā resocializācijas pakāpei un gatavībai dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, turklāt jāņem vērā, ka jaunieši ir īpaši atbalstāma grupa, ņemot vērā resocializācijas iespējamo pozitīvo efektu uz viņu turpmāko dzīvi.
Projektā ietvertie jaunie noteikumi par notiesāto sadalījumu brīvības atņemšanas iestādēs vai soda izciešanas režīma pakāpēs attieksies uz notiesātajiem, kuri soda izciešanu uzsāks pēc 2024. gada 1. marta.
Atbilstoši Kodeksa 2. panta pirmajai daļai notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Projektā ietvertā pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu ir vērsta uz nākotni, un šāda pāreja nenozīmē, ka līdz šim realizētā brīvības atņemšanas soda izpilde trīs veidu cietumu sistēmā ir bijusi prettiesiska. Ir jāņem vērā, ka uz ieslodzītajiem, kas un ir uzsākuši brīvības atņemšanas soda izciešanu trīs veidu cietumu sistēmā, Projektā ietvertās normas nav attiecināmas. Tomēr ir nepieciešams paredzēt atbilstošu regulējumu attiecībā uz personām, kuras projekta spēkā stāšanās brīdi jau izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē.
Jāņem vērā, ka, pārejot uz divu cietumu veidu sistēmu, šī reforma nedrīkst pasliktināt to notiesāto stāvokli, kuri būs uzsākuši soda izciešanu līdz Projekta spēkā stāšanās brīdim. Tāpēc šo notiesāto tiesību apjoms pēc Projekta spēkā stāšanās saglabāsies tāds pats, kāds tas būs līdz projekta spēkā stāšanās brīdim. Turklāt notiesātajiem, kuri soda izciešanu būs uzsākuši līdz 2024. gada 29. februārim, saskaņā ar Projektā iekļautajiem Kodeksa pārejas noteikumiem tiks nodrošināts viņu tiesību apjomam atbilstošs soda izciešanas režīms jaunajā divu cietumu veidu sistēmā, nepasliktinot notiesāto stāvokli. Minētā notiesāto grupa varēs izmantot Projektā iekļautos labvēlīgākos soda izpildes nosacījumus, tostarp tos nosacījumus, kas paredz raitāku soda izpildi.

Tomēr ir trīs notiesāto kategorijas, kuras, Projektā neparedzot īpašu risinājumu, varētu nonākt situācijā, ka viņu stāvoklis tiek pasliktināts. Tie ir notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī izcieš sodu:
1) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, izņemot Kodeksa 50.⁶panta pirmās daļas 2.punktā minētās personas (notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem);
2) notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar brīvības atņemšanu (izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu);
3) notiesātie, kuri noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīgi un atrodas daļēji slēgtā cietuma zemākajā pakāpē.
Šo kategoriju notiesātie jaunajā divu cietumu sistēmā sodu uzsāktu izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, tomēr esošajā sistēmā viņi var atrasties daļēji slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, un tādā gadījumā 2024. gada 1. martā soda izciešana turpinātos slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, un tas nebūtu samērīgi. Lai novērstu šādu situācijas pasliktināšanos, ir paredzēts jauns Kodeksa pārejas noteikumu 44. punkts, kas paredz, ka šo kategoriju notiesātie sodu turpina izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē. Turklāt šo kategoriju notiesātajiem, lai tie pretendētu uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu, slēgtā cietuma augstākajā pakāpē būs jāizcieš ¼ no piespriestā soda, (turklāt tiks ieskaitīts viss apcietinājumā pavadītais laiks un iepriekš izciestā soda daļa).  

Ņemot vērā minēto, Projektā paredzēts papildināt Kodeksu ar nepieciešamajiem pārejas noteikumiem, tajā skaitā, nosakot, ka notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, no 2024. gada 1. marta soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātie, kas 2024. gada 29. februārī sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, no 2024. gada 1. marta soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Turklāt minētie notiesātie uzreiz varēs izmantot pozitīvos jaunās divu cietumu veidu sistēmas nosacījumus, jo paredzēta arī jau izciestās soda daļas ieskaitīšana tiem notiesātajiem, kuri 2024.gada 29.februārī sodu izcieta daļēji slēgtajā cietumā. Tādējādi tiks nodrošināta taisnīga attieksme pret visiem.

Projektā ietverts Kodeksa pārejas noteikumu 45. punkts, kas noteic, ka jaunie notiesāto izvietošanas kritēriji ir piemērojami uz personām, kuras brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk pēc 2024. gada 29. februāra. Šāds punkts ir nepieciešams, lai nodrošinātu skaidru un vienveidīgu rīcību brīvības atņemšanas iestādēs. Tāpat šis punkts noteic to, ka par notiesāto, kas sodu jau izcieš 2024. gadā 29. februārī, nav jālemj individualizēti. Katra notiesātā individualizēts izvērtējums prasa nesamērīgu administratīvos resursus. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, Projektā ir paredzēti visi nepieciešamie risinājumi, lai kādai no notiesāto grupām neradītu situācijas pasliktināšanos.  

1.3. Šobrīd Kodeksa 50.³panta septītā, astotā un devītā daļa noteic, ka gadījumos, ja notiesāto brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā notiesā par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai viņam nosaka galīgo sodu, vai notiesāto notiesā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, notiesātajam soda izciešanas režīms tiek noteikts no jauna atbilstoši smagākajam noziedzīgajam nodarījumam. Praksē mēdz būt situācijas, ka, piemēram, notiesātais brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā tiek notiesātas par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, taču viņam tiek piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods. Ņemot vērā minēto, lai uzlabotu minēto normu uztveramību un to, ka brīvības atņemšanas iestādes izpilda tikai ar brīvības atņemšanu saistītus soda veidus, Projekts paredz precizēt, ka Kodeksa 50.³panta septītajā un devītajā daļā minētais par brīvības atņemšanas iestādes veida un soda izciešanas režīma noteikšanu neattiecas uz gadījumiem, kad notiesātais notiesāts ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Papildus Kodeksa 50.³panta septītajā daļā paredzēts skaidri noteikt, ja notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nosakāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajai kārtībai. Šādi grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu vienmērīgu soda izpildi notiesātajiem.
Tāpat minētais attieksies uz Kodeksa 50.³panta desmitajā daļā minēto, ka notiesātajam, kurš ticis atbrīvots nosacīti pirms termiņa un par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izciešanas režīmu nosaka no jauna atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ņemot vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātais sodu vēl nav izcietis. Arī šajā gadījumā brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiks noteikts, ņemot vērā tikai tos noziedzīgos nodarījumus, par kuriem piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts sods.

1.4. Projektā nav paredzēts mainīt kārtību, kādā notiesātajiem var tikt pastiprināts soda izciešanas režīms. Projekts paredz noteikt, ka notiesāto, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma pastiprināšanas ietvaros ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no slēgtā cietuma augstākās pakāpes – uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi. Līdz ar to, tāpat kā līdz šim, tikai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un notiesātie, kuriem neizciestais sods ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, būs vienīgā notiesāto grupa, kuriem soda izciešanas režīms netiek mainīts (ne pastiprināts, ne mīkstināts), jo viņi sodu izcietīs tikai slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

1.5. pārejot uz divu veidu cietumu sistēmu, Projekts paredz noteikt, ka vienas soda izciešanas režīma pakāpes ietvaros ar ieslodzījuma vietas priekšnieka lēmumu var organizēt nodaļas, vienkopus grupējot notiesātos ar līdzīgām vajadzībām vai ņemot vērā citu noteiktu kritēriju (pazīmi), ja tas var veicināt kriminālsoda izpildes mērķa sasniegšanu. Piemēram, nodaļa notiesātajiem ar augstu risku, notiesātajiem, kas iesaistīti konkrētā resocializācijas programmā, notiesātajiem ar garīgās veselības problēmām vai ar kustību ierobežojumiem u.tt. Vienlaikus Projekts paredz noteikt, ka vienas nodaļas ietvaros var grupēt arī notiesātos, kas izcieš sodu dažādās soda izciešanas režīma pakāpēs, ja tas nepieciešams noteiktu notiesāto resocializācijas vajadzību nodrošināšanai. Piemēram, nodaļa, kurā izvietoti notiesātie, kuri ir iesaistītas atkarību mazināšanas programmā u.tml. Šāda notiesāto izvietošanas kārtība efektivizēs gan notiesāto resocializācijas procesa īstenošanu, gan arī tādējādi tuvinās brīvības atņemšanas soda izpildes kārtības atbilstību individualizācijas principam, gan arī veicinās drošības nodrošināšanu brīvības atņemšanas iestādē.

1.6. Projekts atbilstoši pārejai uz divu veidu cietumus sistēmu un, vienkāršojot un vienādojot soda izpildi, paredz izslēgt Kodeksa 50.⁸pantu, tādējādi vēl vairāk pilnveidojot uz mūžu notiesāto iespējas izciest sodu kopā ar pārējiem notiesātajiem. Vienlaikus tiks nodrošināts, ka uz mūžu notiesātie,  soda izciešanu varēs uzsākt kopā ar pārējiem notiesātajiem, tādējādi panākot elastīgāku mūža ieslodzījuma izpildes kārtību, taču vienlaikus saglabājot nepieciešamos drošības standartus.

1.7. Projekts paredz precizējumus arī uz soda izciešanas režīma noteikšanu no ārvalsts pārņemtai ar brīvības atņemšanu notiesātai personai. Nonākot ieslodzījuma vietu sistēmā, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīma pakāpe no ārvalsts pārņemtam notiesātajam tiek noteikts tādā pašā kārtībā, kādā pārējiem notiesātajiem. Arī no ārvalsts pārņemta notiesātā turpmāka virzība soda progresīvās izpildes sistēmā notiek tādā pašā kārtībā, kā pārējiem notiesātajiem, tādējādi nav nepieciešams atsevišķs regulējums. Projekts paredz izslēgt no Kodeksa regulējumu par atsevišķi noregulēto kārtību, kādā tika izlemts jautājums par soda izciešanas režīma noteikšanu no ārvalsts pārņemtam notiesātajam.

2. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes
Ņemot vērā veiksmīgo un ilgstošo starpinstitūciju (Pārvaldes, Valsts probācijas dienesta (turpmāk – Dienests) un Valsts policijas (turpmāk – VP)) sadarbības modeli un pieredzi darbā ar bīstamiem likumpārkāpējiem, nepieciešams normatīvi nostiprināt starpinstitūciju sanāksmes kā metodes izmantošanu darbā ar minēto iestāžu klientiem. Starpinstitūciju sanāksmes sasaukšanas mērķis ir kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinēt pasākumus un aktivitātes, lai mazinātu risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Starpinstitūciju sadarbība ir vērsta trīs virzienos – atbalsts cietušajam, darbs ar likumpārkāpēju un sabiedrības iesaiste. Starpinstitūciju sadarbības mērķis ir nodrošināt, lai vairāku institūciju veiktie pasākumi likumpārkāpēja potenciālo risku pārvaldīšanā tiktu realizēti precīzi, savlaicīgi un efektīvi, tādēļ mērķa sasniegšanai šajā sadarbībā tiek iesaistītas arī citas valsts un pašvaldību iestādes, speciālisti, nevalstiskās organizācijas, kurām ir būtiska loma darbā ar klientu. Starpinstitūciju sadarbība nodrošina ātru, efektīvu un savlaicīgu pieeju problēmas risinājumam, kas veicina sabiedrības drošību katrā konkrētajā pašvaldībā, liedz iespēju likumpārkāpējam sniegt atšķirīgu informāciju dažādām institūcijām, ļauj iesaistīto institūciju darbiniekiem nepastarpināti gūt citu atbalstu, zināšanas, atsevišķos gadījumos – resursus.
Starpinstitūciju sadarbības darba metodes MAPPA (Multi-Agency Public Protection Arrangements (Sabiedrības aizsardzības pasākumu starpinstitucionālā aģentūra)) ieviešana Dienesta darbā sabiedrības aizsardzībai no bīstamiem likumpārkāpējiem tika uzsākta Dienesta projekta "Par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas attīstīšana Latvijā" (Projekts Nr. LV 0068, no 2009. gada 30. jūnija līdz 2011. gada 30. aprīlim) ietvaros. Ņemot vērā  veiksmīgo starpinstitūciju sadarbības pieredzi darbā ar bīstamiem likumpārkāpējiem, kā arī, lai nostiprinātu šīs metodes izmantošanu, 2015. gada 23. novembrī VP, Pārvalde un Dienests noslēdza starpresoru vienošanos "Par sadarbību atkārtotu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīšanas novēršanai" (turpmāk – Starpresoru vienošanās). Starpresoru vienošanās tika noslēgta, lai veicinātu nepieciešamo informācijas apmaiņu, kopīgās iestāžu pārstāvju sanāksmēs noteikt vajadzības un riskus, kas jārisina darbā ar klientu, ar mērķi novērst jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Ik gadu VP, Pārvaldes un Dienesta vadības sanāksmēs tiek izvērtēti sadarbības rezultāti, plānota rīcība kopējās sadarbības uzlabošanai. Piemēram, 2017. gada 19. janvārī tika pieņemts lēmums, ka ir atbalstāms un ir jāveicina starpinstitūciju sanāksmju sasaukšana arī par citu kategoriju notiesātajiem. Ar minēto lēmumu VP, Dienesta un Pārvaldes vadītāji ir pauduši atbalstu, lai starpinstitūciju sadarbības metode (turpmāk – STIS) tiktu izmantota darbā arī ar personām, kuras izdarījušas citus noziedzīgus nodarījumus.
Dienesta, Pārvaldes un VP iniciēto un sasaukto STIS sanāksmju skaits par visu kategoriju notiesātajiem:
 

Gads	Starpinstitūciju sanāksmes
2016	448
2017	564
2018	584
2019	488
2020	608
2021	953
2022	904

Personu kategorijas, par kurām STIS sanāksmes sasauktas:
 

Gads	Par nepilngadīgajiem	Par dzimumnoziedzniekiem	Par citu kategoriju probācijas klientiem
2019	88	224	176
2020	83	241	284
2021	62	348	543
2022	130	326	448

Tāpat par STIS metodes nozīmīgumu Pārvaldes, Dienesta un VP darbā norāda Pārvaldes īstenotā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros jau vairākus gadus organizētas konferences par STIS īstenošanu. Ar šo konferenču palīdzību tiek veicināta informācijas apmaiņa par labākajiem sadarbības modeļiem un ieteicamajiem problēmu risinājumiem šajā jomā.
Projekts paredz noteikt gadījumus, kuros STIS tiek organizētas obligāti un kuros gadījumos tās var tikt organizētas – STIS organizē Dienests, Pārvalde un VP obligāti par personām, kurām iestāde nodrošina kriminālsoda izpildi, ja:
1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;
4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients.

Projekts paredz noteikt, ka STIS tiks obligāti organizēta arī par personu, kurai ir konstatētas radikalizācijas pazīmes, un tāpēc Projektā ietverta personas ar radikalizācijas pazīmēm definīcija, proti, persona, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības. Definīcija izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Padomes Vadlīnijas ieslodzījuma vietām un probācijas dienestiem par radikalizāciju un vardarbīgo ekstrēmismu[1].

Tāpat Projekts paredz noteikt, ka STIS var tikt organizētas arī par nepilngadīgu notiesāto, notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, kad notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.
STIS var pieaicināt arī citu institūciju pārstāvjus, psihologu, ārstniecības personas, juridiskas un fiziskas personas, kas var sniegt nepieciešamo informāciju izskatāmajā jautājumā.  Projektā paredzēts noteikt, kuru institūciju pārstāvji un kuros gadījumos STIS tiek pieaicināti obligāti, piemēram, Valsts drošības dienesta pārstāvis, ja starpinstitūciju sanāksme tiek organizēta par personu ar radikalizācijas pazīmēm, vai personu, kas notiesāta par ar terorismu saistītu noziegumu. Tāpat Projekts paredz noteikt kādos gadījumos STIS obligāti ir pieaicināms Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis. Pārējās institūcijas, piemēram, pašvaldības institūcijas, bāriņtiesa u.c., tiks pieaicinātas tikai tajos gadījumos, kad risināmajā gadījumā ir saskatāmi šo institūciju kompetences jautājumi vai nepieciešama to aktīva rīcība jaunu pārkāpumu nepieļaušanai (piemēram, bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzība, probācijas klientam ir nepieciešama sociālā palīdzība u.tml.).
Projekts paredz noteikt personas datu apstrādi STIS, nosakot, ka tās laikā dalībnieki:
1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu;
2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;
3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.
Informācija tiks fiksēta protokolā, kurā atspoguļos būtiskāko informāciju, pieņemtos lēmumus un uzdevumus. Protokols būs pieejams iestādēm, kas ir iesaistītas konkrētā gadījuma risināšanā, savukārt citām iesaistītajām personām protokols būs pieejams tikai daļā par sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem.   

STIS organizēšanā un norises laikā sanāksmes dalībnieki apstrādā tikai tādus notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu, personas datus, un tikai tādā apjomā, cik tas nepieciešams starpinstitūciju sanāksmju organizēšanas mērķa sasniegšanai. Tāpat Projektā tiek paredzēti STIS ietvaros apstrādātās informācijas statuss un tās apstrādes ierobežojumi, nosakot, ka sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 12. panta pirmā daļa noteic, ka datu subjektam ir tiesības saprātīgā laikposmā, ne vēlāk kā mēneša laikā, saņemt no pārziņa informāciju par to, vai tiek apstrādāti viņa personas dati, kā arī iegūt noteiktu informāciju. Savukārt otrā daļa noteic, ka šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja likumā, kas regulē konkrēto personas datu apstrādi, ir paredzēta citāda datu subjekta piekļuves tiesību īstenošanas kārtība.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI 15. pantā par datu subjekta piekļuves tiesību ierobežojumiem noteikts, ka dalībvalstis var pieņemt leģislatīvus pasākumus, ar ko pilnībā vai daļēji ierobežo datu subjekta piekļuves tiesības, ciktāl un tik ilgi, kamēr šāds daļējs vai pilnīgs ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā, pienācīgi ņemot vērā fiziskās personas pamattiesības un leģitīmās intereses, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, citu personu tiesības un brīvības, novērstu, ka tiek kaitēts noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildei.
STIS ietvaros iestāžu pārstāvji apmainās ar to rīcībā esošo informāciju, tai skaitā arī oficiāli neapstiprinātu informāciju, vienojas par katras institūcijas veicamajiem uzdevumiem kompetences ietvaros, turpmāko stratēģiju darbam ar notiesāto, par kuru sasaukta sanāksme, kā arī vienojas par atbalsta sniegšanu cietušajiem. Iepriekš minētā informācija tiek rakstiski dokumentēta, jo šāda sadarbība nav vienreizēja, nereti sadarbības periods ir ilgstošs un ir nepieciešams fiksēt nolemto, kas vēlāk ļauj arī analizēt iespējamās kļūdas, ja notiesātais tomēr atkārtoti izdara noziedzīgu nodarījumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv riski, ka dokumentos norādītā informācija (cietušo identificējoši dati, dalībnieku saraksts, pieņemtie lēmumi utt.), ja tā būs pieejama notiesātajam, par kuru sasaukta sanāksme, var būtiski ietekmēt Pārvaldes, Dienesta vai citu institūciju funkciju īstenošanu, radīt apdraudējumu gan sabiedrības drošībai, gan valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, gan cietušajiem, gan citām personām. Notiesātā piekļuve informācijai par iestāžu rīcības turpmāko stratēģiju, kuru izstrādājuši STIS dalībnieki, var apdraudēt tās kvalitatīvu izpildi.
Ņemot vērā, ka informācijas izpaušana varētu radīt draudus sabiedrības drošībai, STIS dalībniekiem, kā arī traucēt Pārvaldes, Dienesta un citu institūciju funkciju izpildei, ir nepieciešams pilnībā ierobežot notiesātā piekļuvi ziņām par STIS dalībniekiem, norises gaitu, pieņemtajiem lēmumiem, sastādītajiem dokumentiem un apstrādātajiem personas datiem. Izraudzītais līdzeklis, šādi ierobežojot informācijas piekļuves tiesības, ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, to nevar sasniegt citiem līdzekļiem un ierobežojums ir atbilstošs, jo atbilst sabiedrības interesēm (aizsargās sabiedrisko drošību un citu personu tiesības un brīvības; novērsīs iespējamu kaitējumu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildei) un sabiedrības ieguvums būs lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (ierobežojumu). Kā piemēru šādai nepieciešamībai ir jāmin tas, ka starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā tiek sniegta informācija par cietušā dzīvesvietu (ja cietušais ir mainījis dzīvesvietu pēc nozieguma), informācija, kuru cietušais sniedz sociālajam dienestam, bāriņtiesai, policijai, kā arī informācija par cietušā rehabilitācijas gaitu. Tā nedrīkst būt pieejama notiesātajam, bijušajam notiesātajam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim vai citām personām, jo tā var tikt izmantota pret cietušā un iesaistīto institūciju nodarbināto drošību.

Savukārt detalizēta STIS sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtība, lēmumu pieņemšanas, protokola sagatavošanas un glabāšanas termiņi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši Projektā ietvertajam Kodeksa Pārejas noteikumu 48.punktam ir jāizdod pēc Projekta spēkā stāšanās. 


[1] https://rm.coe.int/168091ed77


3. Notiesāto resocializācijas procesa pilnveidošana
Projekts paredz grozījumus notiesāto resocializācijas procesa pilnveidošanai, tai skaitā paplašinot notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļu klāstu Kodeksa 61.³pantā, un papildinot to ar šādiem sociālās rehabilitācijas līdzekļiem:
1) sociālās rehabilitācijas programma – notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā pārmaiņu procesa veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai un nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai;
2) motivācijas programma – notiesāto iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā.
Tāpat Projekts paredz noteikt, ka resocializācijas programmas licencēs ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota licencēšanas komisija. Savukārt Ministru kabinets noteiks licencēšanas komisijas sastāvu, darba kārtību un kritērijus lēmumu pieņemšanai, resocializācijas programmas licencēšanai iesniedzamo dokumentu kopumu, prasības attiecībā uz resocializācijas programmu saturu un noformējumu, komisijas pieņemamo lēmumu veidus un to apstrīdēšanas kārtību. Vienlaikus Projekts paredz Kodeksu papildināt ar jaunu pārejas noteikumu, nosakot, ka minētās normas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Savukārt 61.¹⁰ pantā paredzētas jaunas tiesības brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam atļaut atklātā cietumā esošajiem notiesātajiem apmeklēt brīvā laika pasākumus (piemēram, kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumus) ārpus atklātā cietuma teritorijas, lai veicinātu  veiksmīgāku atklātā cietuma notiesāto integrāciju sabiedrībā.
Tāpat Projekts paredz grozījumus Kodeksa 61.⁵ un 61.⁶pantā, izsakot tos jaunā redakcijā, paredzot precizējumus kārtībā, kādā tiek plānots notiesātā resocializācijas process un veikta risku un vajadzību novērtēšana. Cita starpā Projekts paredz noteikt, ka ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam resocializāciju plāno un risku un vajadzību novērtēšanu veic divu nedēļu laikā pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai, ja notiesātajam piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām. Ja notiesātajam piespriestais sods ir īsāks par 45 dienām, notiesātais tiek iesaistīts sociālās rehabilitācijas pasākumos un tiek gatavots atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes. Minētais termiņš tiek paredzēts, jo pilnvērtīgs, mērķtiecīgs un jēgpilns resocializācijas darbs ar notiesātā riskiem un resocializācijas vajadzībām 45 dienu laikā nav iespējams.  Notiesāto resocializācija  ir saistīta ar sociālās uzvedības korekciju un notiek, notiesāto iesaistot atbilstošā sociālās uzvedības korekcijas programmā. Ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam piespriestais sods ir īsāks par 45 dienām, viņu nav iespējams iesaistīt arī citos resocializācijas pasākumos – piemēram, kādā no formālās izglītības programmām (vispārējās izglītības programmas ilgums ir deviņi mēneši, īsākās ieslodzījuma vietās īstenojamas profesionālās izglītības programmas ilgums ir 640 stundas (aptuveni četri mēneši). Tāpat nav lietderīgi iesaistīt notiesāto nodarbinātībā īsā soda termiņa dēļ. Tik īsa soda termiņa ietvaros var uzsākt risināt notiesātā sociālās problēmas, bet nav iespējams to risināšanu pabeigt. Piemēram, var uzsākt invaliditātes pensijas kārtošanu vai personu apliecinošu dokumentu kārtošanu, bet tas ir laikietilpīgs process, kas objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt pabeigts 30 darbdienu laikā. Arī atkarību mazināšanas programmas ilgums pārsniedz 30 darbdienas.
No minētā izriet, ka notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, kura ir īsāka par 45 dienām, resocializācijas darba plānošana ir ierobežota un tāpēc Kodeksā tiek iekļauts attiecīgs regulējums, nosakot, ka  notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu resocializācijas plānošana un  riska un  vajadzību novērtēšana tiks veikta tikai tad, ja soda termiņš būs ilgāks par 45 dienām.

4. Citi grozījumi kriminālsodu izpildes regulējuma pilnveidošanai
Tāpat Projekts paredz citus kriminālsodu izpildes regulējuma pilnveidojumus:
1) nosakot, kādus ieslodzījuma izpildes laikā radītus dokumentus notiesātajam neizsniedz un ar tiem neiepazīstina. Šis jautājums līdz šim nav ticis vienkopus regulēts, ir fragmentārs un vienota regulējuma trūkums praksē rada neskaidrības attiecībā uz dažādiem dokumentiem. Līdz ar to Projekts paredz papildināt Kodeksu ar jaunu 15.⁴pantu, kurā ir noteikti dokumenti, kurus notiesātajam neizsniedz, ar tiem neiepazīstina un nenorāda neiepazīstināšanas iemeslus. Tie ir dokumenti, kuri satur informāciju, kuras nonākšana notiesātā vai citu notiesāto rīcībā var radīt būtisku apdraudējumu, tajā skaitā – sabiedrības drošības, citas personas veselības vai dzīvības apdraudējumu. Piemēram, Projekts paredz noteikt, ka notiesātajam neizsniedz un viņu neiepazīstina ar dokumentu, kas satur informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu, un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem u.c. Turklāt, ņemot vērā ieslodzījuma vietas vides specifiku un to, ka likumā nav iespējams izsmeļoši uzskaitīt visu iespējamo informāciju, kuras izsniegšana citiem ieslodzītajiem var apdraudēt citu personu un ieslodzījuma vietas drošību kopumā, Projekts paredz noteikt, ka arī jebkurš cits dokuments, kas satur informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu, netiek izsniegts un ar to neiepazīstina.
Tāpat Projekts paredz noteikt, ka notiesātajam netiks izsniegts notiesātā risku un vajadzību novērtējums, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni. Notiesāto personu resocializācija ir balstīta uz riska, vajadzību un piemērotības principiem. Proti, katram notiesātajam, uzsākot brīvības atņemšanas soda izpildi, tiek vērtēti noziedzīga nodarījuma riski un vajadzības, noteikti resocializācijas mērķi un uzdevumi, sagatavots individuālais resocializācijas plāns ar konkrētiem resocializācijas pasākumiem. Atbilstoši risku un vajadzību novērtējumam tiek noteiktas notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpe. Lai mazinātu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska varbūtību, resocializācijas pasākumi tiek fokusēti uz personas resocializācijas vajadzībām. Ievērojot piemērotības principu, resocializācijas pasākumiem (to veidiem un formai) jābūt atbilstošiem notiesātā individuālajām vajadzībām. Lai Pārvalde varētu nodrošināt savu funkciju izpildi, ieslodzītajam netiek nodrošinātas tiesības piekļūt viņa personas datiem, kurus iegūst un apstrādā risku un vajadzību novērtēšanas procesā, resocializācijas programmu īstenošanas procesā, jo pastāv iespēja, ka ieslodzītais var sniegt sociāli vēlamas atbildes, kas padara viņa risku un vajadzību novērtēšanas un resocializācijas procesu neefektīvu.
Riska un vajadzību novērtēšanas procesā iegūtā informācija paredzēta brīvības atņemšanas iestādes resocializācijas amatpersonām darba pienākumu veikšanu. Minētās informācijas izpaušana notiesātajiem vai citām personām var apgrūtināt iestādes darbību un traucēt resocializācijas personālam veikt savus tiešos darba pienākumus. Dokuments (veidlapas), kas atklāj metodoloģiju, ko izmanto Pārvaldes personāls, veicot notiesātā riska un vajadzību novērtēšanu ir paredzēts konkrētam un speciāli apmācītam darbinieku lokam, kuri to izmanto resocializācijas darbā. Minētā informācija nav paredzēta izsniegšanai ieslodzītajiem vai citām personām, jo šādas informācijas nonākšana personu rīcībā var negatīvi ietekmēt notiesāto resocializācijas procesu un tā efektivitāti. Minēto dokumentu izsniegšanai netiek piemēroti Informācijas atklātības likuma nosacījumi. Savukārt citus ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotus dokumentus notiesātajam izsniedz atbilstoši notiesātā pieprasījumam un normatīvajam regulējumam.

2) Projekts paredz regulējumu par notiesāto tiesībām, pienākumiem un aizliegumiem brīvības atņemšanas iestādē, kā arī noteic darbus, kuros ir aizliegts nodarbināt ar brīvības atņemšanu notiesātos. Šobrīd minētais regulējums ir ietverts Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumos Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi". Ievērojot, ka tiesību, pienākumu un aizliegumu regulējums ir būtisks notiesāto tiesisko statusu noteicošs regulējums, to ir nepieciešams noteikt Kodeksā. Tāpat Projekts paredz Kodeksu papildināt ar detalizētiem notiesātā pienākumiem ārpus brīvības atņemšanas iestādes gadījumos, kad notiesātajam brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi. Šobrīd Kodeksā ir ietverts tikai vispārīgs regulējums par to, ka notiesātajam ir pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, kā arī pienākums informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, ja kādu svarīgu iemeslu dēļ notiesātais nevar atļaujā norādītajā laikā atgriezties brīvības atņemšanas iestādē.

3) Projekts paredz papildus saziņas iespējas notiesātajam, kuram ir nodibināta aizgādnība (ar aizgādni). Līdzīgu regulējumu plānots ietvert arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā uz apcietinātajām personām.

4) Projekts paredz pilnveidot regulējumu par notiesāto tiesībām uz saziņu. Projekts paredz noteikt, ja notiesāto ilgstoši neapmeklē Kodeksa 45. panta trešajā daļā minētās personas, ievērojot notiesātā, kas izcieš sodu slēgtajā cietumā, iesniegumu, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ilgstošo vai īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu līdz 30 minūtēm bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes. Ja notiesāto tuvinieki neapmeklē trīs mēnešus, tas būtu uzskatāms par ilgstošu neapmeklēšanas laiku. Vienlaikus jāņem vērā, ka Projekts paredz Kodeksa 70. pantu papildināt ar jaunu soda par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu veidu – aizliegums izmantot visa veida satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem. Līdz ar to minētajā trīs mēnešu termiņā neietilps laika posms, kad notiesātā satikšanās nenotika par notiesātā izdarītu soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu, par kuru piemērots sods – aizliegums izmantot visa veida satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem.

5) Projekts paredz Kodeksa regulējuma pilnveidojumus uz notiesāto naudu, proti:
a) praksē konstatēti gadījumi, ka atklātajos cietumos notiesātie, kuri strādā algotu darbu ārpus ieslodzījuma vietas, atteica atvērt kontu kredītiestādēs un Latvijas Pasta nodaļās. Šobrīd Kodeksa 48.pants noteic, ka, ka uz atklātajā cietumā esošajiem notiesātajiem neattiecas minētajā pantā ietvertais regulējums, ka notiesātā naudu uzglabā Pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Līdz ar to minētajos gadījumos atklātajā cietumā notiesātie nevarēja saņemt darba algu, pensiju, veikt pārskaitījumus radiniekiem, tiesu izpildītājiem, kā arī veikt citus pārskaitījumus. Šāda situācija faktiski kavē un demotivē notiesāto iesaistīties nodarbinātībā un veicināt savu resocializāciju. Tādējādi Projekts paredz noteikt, ka Kodeksa 48. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais regulējums par notiesāto naudas uzglabāšanu neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā, izņemot gadījumus, ja notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos.

b) Projekts paredz noteikt brīvības atņemšanas iestādes rīcību ar notiesātā naudu gadījumā, ja notiesātais nomirst soda izciešanas laikā. Proti, Projekts paredz noteikt, ka ievērojot mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādīto mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja.

c) Šobrīd Kodeksa 48.²pants noteic, ka atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un minētie līdzekļi tiek izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes. Izņēmuma gadījumā, ievērojot notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Projekts paredz noteikt, ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā tiek piemērots apcietinājums un viņš tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu, ievērojot notiesātā iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē.
6) Projekts paredz efektivizēt kārtību, kādā notiesātais lūdz atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai atvadītos no miruša radinieka, un kādā notiesātais lūdz atļauju atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Proti, šobrīd Kodeksa 49.⁵panta pirmā daļa un 49.⁶panta trešā daļa noteic, ka notiesātais iesniegumam pievieno radinieka miršanas apliecības kopiju un radniecību apliecinošu dokumentu kopijas. Saskaņā ar Kodeksa 49.⁵panta otro daļu un 49.⁶panta ceturto daļu notiesātā tiesības atvadīties no mirušā radinieka attiecināmi uz gadījumiem, kad miris notiesātā vecāks, bērns, brālis, māsa, vectēvs, vecmāte, mazbērns vai laulātais. Lai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, lemjot jautājumu par atļaujas atvadīties no notiesātā mirušā radinieka vai laulātā piešķiršanu, varētu pārliecināties par notiesātā sniegtās informācijas patiesumu, Projekts paredz noteikt, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda minēto apstākļu esību Fizisko personu reģistrā. Līdz ar to brīvības atņemšanas iestādei no Fizisko personu reģistra ir nepieciešams iegūt informāciju, kas apliecina radniecības vai laulības faktu, kā arī informāciju, ar kuru var identificēt attiecīgo radinieku vai laulāto (vārds, uzvārds, personas kods).

7) Projekts paredz papildināt Kodeksu ar kārtību, kādā notiesātajam tiks izsniegti no procesa virzītāja elektroniski saņemti dokumenti. 2022. gada 6. oktobrī tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 114. pantā, paredzot iespēju procesa virzītājam nepieciešamības gadījumā uzdot ieslodzījuma vietas amatpersonai izsniegt apcietinātajam un notiesātajam (turpmāk – ieslodzītais) paredzētu dokumentu, tai skaitā arī ieslodzījuma vietā elektroniski saņemtu dokumentu. 
Ņemot vērā minēto, Projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiks nodrošināta procesa virzītāja elektroniski nosūtīta dokumenta izsniegšana notiesātajam, vienlaikus nodrošinot dokumenta vai korespondences neaizskaramību. Kodeksa 50. panta trešajā daļā ir paredzēta virkne adresātu, ar kuriem sarakste netiek pakļauta pārbaudei. Viens no šādiem adresātiem ir procesa virzītājs. Savukārt praksē arvien biežāk procesa virzītāji notiesātajiem domātus dokumentus nosūta elektroniski uz brīvības atņemšanas iestādes elektroniskā pasta adresi, kas, salīdzinot ar dokumentu nosūtīšanu pa pastu, ļauj gan ietaupīt personāla, gan arī finanšu resursus. Šobrīd spēkā esošie brīvības atņemšanas soda izpildi regulējošie normatīvie akti neparedz kārtību, kādā notiesātais var saņemt šādu elektroniski nosūtītu dokumentu, turklāt notiesātais šo tiesību nevar īstenot personīgi bez ieslodzījuma vietas iesaistes, kurai savukārt nav kriminālprocesā noteiktas lomas šādam gadījumam.
Ņemot vērā minēto, Projekts paredz rīcību ar notiesātā korespondenci un procesa virzītāja elektroniski nosūtītiem dokumentiem, nosakot nepieciešamo brīvības atņemšanas iestādes personāla iesaisti, veicamo uzdevumu apjomu, definējot termiņus konkrētu darbību veikšanai un paredzot nepieciešamās dokumenta un korespondences neaizskaramības garantijas. Minētais regulējums tiks piemērots arī gadījumos, ja procesa virzītājs izvēlēsies sūtīt dokumentus notiesātajam ne tikai uz brīvības atņemšanas iestādes e-pasta adresi, bet arī izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumu platformas koplietošanas risinājumu – elektronisko lietu katalogu. Līdzīgi grozījumi jau ir noteikti Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (stājās spēkā 2022. gada 20. jūlijā) par apcietinātajiem.

8) Projekts paredz precizēt un pilnveidot soda izciešanas kārtību atklātajā cietumā:
a) lai veicinātu atklātajā cietumā esošo notiesāto sagatavošanos atbrīvošanai un integrāciju sabiedrībā, Projekts paredz paplašināt atklātajā cietumā esošo personu tiesību apjomu, paredzot, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja;
b)  Projekts paredz atklātā cietuma notiesāto tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalītos procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu noteiktajam, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti brīvības atņemšanas iestādē.
c) Projekts paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam būs tiesības atļaut notiesātajam apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām. Minētās tiesības veicinās atklātajā cietumā esošo notiesāto veiksmīgu pakāpenisku integrāciju sabiedrībā. Iespēja atstāt atklātā cietuma teritoriju dalībai brīvā laika pasākumos (kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos) tiks nodrošināta brīvības atņemšanas iestādes nodarbināto normāla darba laika ietvaros.

9) Lai veicinātu notiesāto labu uzvedību un iesaistīšanos resocializācijā, Projekts paredz jaunu pamudinājumu, kas ļautu vienu reizi bez maksas izmantot ilgstošās satikšanās iespēju. Ievērojot 2013. gada 3. septembra noteikumus Nr. 739 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis", ilgstošās satikšanās pakalpojums sastāv no diviem pakalpojumiem (gultas veļas komplekts ilgstošās satikšanās telpās (gultas veļas komplekts – spilvendrāna, divi palagi, dvielis) un ilgstošās satikšanās telpu iekārtu un aprīkojuma izmantošana (stundā)), tādējādi minētais pamudinājums paredz 100% atlaidi ilgstošo satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem par vienu konkrētu satikšanās reizi. Tāpat minēto pamudinājumu varēs piemērot vairāk kā vienu reizi.

10) Lai veicinātu ar brīvības atņemšanu notiesāto personu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, Projekts paredz Kodeksa 112. pantu papildināt ar regulējumu, nosakot, ka pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz informāciju par pēdējās deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas vai pēc atbrīvošanas izraudzītās dzīvesvietas reģionā esošajām brīvajām darba vietām.

11) Projekts paredz notiesātā sagatavošanas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes regulējuma pilnveidojumus attiecībā uz informācijas nosūtīšanu:
a)  Projekts paredz noteikt, ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju ne tikai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas, bet arī Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei. Šobrīd Kodeksa 112.¹panta otrā daļa noteic, ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, minēto informāciju nosūta tikai tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Projekts paredz minēto precizējumu, lai novērstu situācijas, ka notiesātais norāda dzīvesvietu, kurā, iespējams, nebūs sasniedzams. Savukārt, ja informācija tiek nosūtīta arī uz deklarēto dzīvesvietu, Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajam personai ir pienākums būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietā tiesiskajās attiecībās ar valsti.
b) Projekts paredz papildināt Kodeksu ar jaunu 112.⁵pantu un noteikt, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram kopā ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas notiesātajam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā. Šāds regulējums tika izstrādāts, jo, kamēr persona izcieš sodu, nevar pieņemt lēmumu par personas izraidīšanu. Turklāt lēmumu par izraidīšanu var pieņemt ne tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, bet arī Valsts Robežsardze. Lai nodrošinātu Dienesta informēšanu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms brīvības atņemšanas soda termiņa beigām brīvības atņemšanas iestāde nosūta vēstuli Dienestam ar informāciju par notiesāto, kuram kopā ar brīvības atņemšanas sodu piespriests papildsods – probācijas uzraudzība vai brīvības atņemšanas sods ir piespriests kopā ar kriminālsodu - sabiedriskais darbs, ja pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir paredzēta notiesātā izraidīšana no Latvijas Republikas. Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumu Nr. 693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību" 7.26. un 11.8. apakšpunkts noteic, ka Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļauj šādu no Pārvaldes saņemtu informāciju par notiesāto:
7.26.1. personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, kā arī iepriekšējais personas kods vai iepriekšējais citas valsts personas identifikācijas kods, ja tas ir mainīts;
7.26.2. dzimšanas datums;
7.26.3. vārds (vārdi) (ieskaitot vēsturisko informāciju);
7.26.4. uzvārds (ieskaitot vēsturisko informāciju);
7.26.5. nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datums;
7.26.6. noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija;
7.26.7. soda veids un apmērs;
7.26.8. brīvības atņemšanas soda sākuma un beigu datums;
7.26.9. brīvības atņemšanas iestādes nosaukums;
7.26.10. informācija par dalību probācijas programmā.
Brīvības atņemšanas iestāde nosūta informāciju Dienestam arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

c) Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 27.2. apakšpunktam personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta dienests bloķē ieslodzījumā esošām personām. Līdz ar to, lai atceltu bloķēto notiesātā reģistrāciju pie ģimenes ārsta un atjaunotu notiesātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc atbrīvošanas, Projekts paredz papildināt Kodeksu ar jaunu 112.⁶ pantu un noteikt, ka Pārvalde ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam par notiesātā ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē un atbrīvošanu no tās. Lai nodrošinātu ieslodzījuma vietās esošajiem notiesātajiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem, Pārvalde un Nacionālais veselības dienests 2018. gadā  noslēdza starpresoru vienošanos "Par ieslodzīto personas datu un citas informācijas datnē eksportēšanu no Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijas sistēmas "Ieslodzīto informācijas sistēma" uz Nacionālā veselības dienesta serveri, ar turpmāko to importēšanu Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā "Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāze"" (atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta trešās daļas 1. punktam, 13. panta sestajai daļai un Ministru kabineta 2018. gada 8. maija noteikumu Nr. 271 "Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes noteikumi" 8.16. apakšpunktā noteiktajām prasībām). Vienošanās paredzēts, ka katrā piektajā darba dienā Pārvalde uz Nacionālā veselības dienesta serveri eksportē notiesāto personas datus un citu apkopoto informāciju (notiesātā personas kodu, ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē, atbrīvošanu no tās un miršanu) datnē, izmantojot Nacionālā veselības dienesta datnes pārraides protokolu, un Nacionālais veselības dienests datnē apkopotos notiesāto personas datus un citu informāciju importē Nacionālā veselības dienesta "Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē".

12) Šobrīd Kodeksa 116. panta pirmā daļa noteic, ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta ekspertīze. Ņemot vērā ārstu komisijas atzinumu, soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas. Praksē ir konstatētas vairākas situācijas, kad persona ir saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas nolēmums un pirms persona uzsākusi brīvības atņemšanas soda izciešanu. Līdz ar to Projekts paredz šādus grozījumus Kodeksa 116. panta pirmajā daļā:
1) ja notiesātais psihiskas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu notiesātajam tiktu veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Ņemot vērā tiesu psihiatriskās ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu no turpmākās sodu izciešanas;
2) ja notiesātais citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, ņemot vērā Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu ar smagu, neārstējamu slimību no turpmākās sodu izciešanas.
Tāpat minētajā pantā paredzēti redakcionāli grozījumi, lai nepārprotami noteiktu, ka Kodeksa 116. pantā noteiktā kārtība attiecināma tikai uz brīvības atņemšanas iestādi.

13) Praksē bieži ir konstatētas situācijas, ka personai sabiedriskā darba izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Ievietošana ieslodzījuma vietā padara neiespējamu sabiedriskā darba izpildi, bet Kodekss nesniedz norādes uz nepieciešamo rīcību. Tāpat praksē var izveidoties situācija, kad personai vienlaicīgi ir piemērots gan audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, gan kriminālsods – probācijas uzraudzība, kas pēc izpildes satura ir līdzīgi. Tādējādi Projektā Kodeksa 134. un 138.⁷panti tiek papildināti ar normām, kas noteic rīcību šādos gadījumos, nosakot, ka:
a) sabiedriskā darba izpilde tiek apturēta un turpināta pēc notiesātā atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma gadījumos, ja notiesātajam piemēro apcietinājumu. Šobrīd Kodeksa 134. panta ceturtajā daļā ir ietverts regulējums par sabiedriskā darba izpildes apturēšanu tikai gadījumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izciešanu;
b) ja personai vienlaicīgi ir piemērota probācijas uzraudzība un audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, probācijas uzraudzības izpilde netiek uzsākta vai tās termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kamēr nav pabeigta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana, izpilde. Probācijas uzraudzības termiņa skaitīšana tiek uzsākta vai turpinās nākamajā dienā pēc probācijas novērošanas izpildes pabeigšanas. Pēc probācijas novērošanas izpildes Dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja risks, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais izdara jaunu likumpārkāpumu, ir samazināts probācijas novērošanas izpildes ietvaros.

14) 2022. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu  bērniem" (stājās spēkā 2022. gada 23. jūnijā), ar kuriem minētais likums papildināts ar pārejas noteikumu 6. punktu, nosakot, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē, izpilde tiek izbeigta 2022. gada 1. jūlijā, un to nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim. Ņemot vērā minēto, ka Projekts paredz Kodeksu papildināt ar jaunu pāreja noteikumu 46. punktu, proti, nosakot, ka Kodeksa 138.¹¹pantu (nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē) nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.

15) Tāpat Projektā ietverti citi kriminālsodu izpildes regulējumu pilnveidojoši grozījumi.