23-TA-2383: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43. punkts un Satiksmes ministrijas iniciatīva.
Saistībā ar pāreju uz jaunu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modeli, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (turpmāk - Direktīva 2012/34/ES), Eiropas Komisijas 2015. gada 12. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (turpmāk - Regula 2015/909) un Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā noteikto, no iepriekš minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem pārņemtos un ieviestos valsts pienākumus, no 2019. gada publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kura segšanai Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.-2022.gadam ir noteikts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānisms.
Saistībā ar pāreju uz jaunu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modeli, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (turpmāk - Direktīva 2012/34/ES), Eiropas Komisijas 2015. gada 12. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (turpmāk - Regula 2015/909) un Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā noteikto, no iepriekš minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem pārņemtos un ieviestos valsts pienākumus, no 2019. gada publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kura segšanai Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.-2022.gadam ir noteikts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānisms.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk - rīkojuma projekts) izstrādāts finanšu līdzsvara par 2022.gadu daļēju maksājuma nodrošināšanai atbilstoši Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtajai daļai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saistībā ar pāreju uz jaunu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modeli, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (turpmāk - Direktīva 2012/34/ES), Eiropas Komisijas 2015. gada 12. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, (turpmāk - Regula 2015/909) un Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā noteikto, no iepriekš minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem pārņemtos un ieviestos valsts pienākumus, no 2019. gada publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kura segšanai Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.-2022.gadam ir noteikts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānisms.
VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDZ) ir Latvijas dzelzceļa koncerna valdošais uzņēmums, kas atbilstoši Dzelzceļa likuma 6.panta otrajai daļai ir valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
Valsts budžeta līdzekļu piešķiršana LDZ finanšu līdzsvara nodrošināšanai no valsts pamatbudžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir pamatojama, balstoties uz šādiem apsvērumiem:
1. valsts dotācijas līdzekļi LDZ finanšu līdzsvaram tiek piešķirti, nodrošinot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtās daļas un 2018. gada 9. novembrī ar valsti Satiksmes ministrijas personā noslēgtā daudzgadu līguma Nr. L-7392/2018 “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu” (turpmāk – Daudzgadu līgums) 4.2. apakšpunkta izpildi;
2. valsts dotācijas līdzekļi tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai un ar to saistīto izdevumu segšanai, kas netiek kompensēti no infrastruktūras pārvaldītāja saņemtās infrastruktūras maksas un citiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
3. plānotie valsts budžeta līdzekļi tiek atspoguļoti uzņēmuma Peļņas vai zaudējumu pārskatā, nodrošinot kreditoriem pārliecību, ka tiek pildītas ar valsti noslēgtās līgumiskās (Daudzgadu līguma) saistības, un valsts nodrošina nepieciešamo finansiālo atbalstu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai;
4. LDZ kā infrastruktūras pārvaldītājs sniedz pieprasījumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2022. gada pārskata periodu, balstoties uz Daudzgadu līguma 4.2.6. apakšpunktā noteikto - saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām izstrādātā un auditētā LDZ gada pārskatā tika apstiprināts finanšu līdzsvara maksājuma saņemšanas nosacījums atbilstoši Starptautisko grāmatvedības standartu saraksta 20. punkta “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību” (turpmāk – 20. SGS) prasībām;
5. valstiski atbalstot dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu atbilstoši normatīvajos dokumentos noteiktajam, tiks veicināta straujāka ekonomiskā izaugsme, jo tiks saglabāti esošās transporta sistēmas pamatdarbības nosacījumi un veiktspēja, kura balstās uz drošu un uz faktisko pārvadājumu pieprasījumu orientētu dzelzceļa infrastruktūru ar tajā iekļautiem pasažieru un kravu pārvadājumu termināliem un stacijām, nodrošinot, ka pēckrīzes periodā būs pieejamas videi draudzīgas transporta sistēmas (infrastruktūras) izmantošanas iespējas un valsts ekonomikas izaugsmi veicinoša pārvadājumu nozare.
Daudzgadu līgums, ievērojot valsts kompetenci attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu, kā arī valsts budžeta plānošanas principus, cita starpā paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanas nosacījumus un valsts līdzekļu maksājumu struktūru un periodiskumu. Turklāt Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtās daļas prasības, kas iekļautas Daudzgadu līgumā, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas prasības līguma darbības periodā, kas ir tieši atkarīgas no dzelzceļa pārvadājumu apjomiem, apstiprinātās infrastruktūras maksas un Daudzgadu līgumā noteikto saistību izpildes.
VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDZ) ir Latvijas dzelzceļa koncerna valdošais uzņēmums, kas atbilstoši Dzelzceļa likuma 6.panta otrajai daļai ir valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
Valsts budžeta līdzekļu piešķiršana LDZ finanšu līdzsvara nodrošināšanai no valsts pamatbudžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir pamatojama, balstoties uz šādiem apsvērumiem:
1. valsts dotācijas līdzekļi LDZ finanšu līdzsvaram tiek piešķirti, nodrošinot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtās daļas un 2018. gada 9. novembrī ar valsti Satiksmes ministrijas personā noslēgtā daudzgadu līguma Nr. L-7392/2018 “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu” (turpmāk – Daudzgadu līgums) 4.2. apakšpunkta izpildi;
2. valsts dotācijas līdzekļi tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai un ar to saistīto izdevumu segšanai, kas netiek kompensēti no infrastruktūras pārvaldītāja saņemtās infrastruktūras maksas un citiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
3. plānotie valsts budžeta līdzekļi tiek atspoguļoti uzņēmuma Peļņas vai zaudējumu pārskatā, nodrošinot kreditoriem pārliecību, ka tiek pildītas ar valsti noslēgtās līgumiskās (Daudzgadu līguma) saistības, un valsts nodrošina nepieciešamo finansiālo atbalstu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai;
4. LDZ kā infrastruktūras pārvaldītājs sniedz pieprasījumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2022. gada pārskata periodu, balstoties uz Daudzgadu līguma 4.2.6. apakšpunktā noteikto - saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām izstrādātā un auditētā LDZ gada pārskatā tika apstiprināts finanšu līdzsvara maksājuma saņemšanas nosacījums atbilstoši Starptautisko grāmatvedības standartu saraksta 20. punkta “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību” (turpmāk – 20. SGS) prasībām;
5. valstiski atbalstot dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu atbilstoši normatīvajos dokumentos noteiktajam, tiks veicināta straujāka ekonomiskā izaugsme, jo tiks saglabāti esošās transporta sistēmas pamatdarbības nosacījumi un veiktspēja, kura balstās uz drošu un uz faktisko pārvadājumu pieprasījumu orientētu dzelzceļa infrastruktūru ar tajā iekļautiem pasažieru un kravu pārvadājumu termināliem un stacijām, nodrošinot, ka pēckrīzes periodā būs pieejamas videi draudzīgas transporta sistēmas (infrastruktūras) izmantošanas iespējas un valsts ekonomikas izaugsmi veicinoša pārvadājumu nozare.
Daudzgadu līgums, ievērojot valsts kompetenci attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu, kā arī valsts budžeta plānošanas principus, cita starpā paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanas nosacījumus un valsts līdzekļu maksājumu struktūru un periodiskumu. Turklāt Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtās daļas prasības, kas iekļautas Daudzgadu līgumā, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas prasības līguma darbības periodā, kas ir tieši atkarīgas no dzelzceļa pārvadājumu apjomiem, apstiprinātās infrastruktūras maksas un Daudzgadu līgumā noteikto saistību izpildes.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts līdzekļu piešķiršanai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanā ir paredzēts izmantot 3 (trīs) pakāpju finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānismu.
Turklāt valsts līdzekļi tiek izmantoti, ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nevar nodrošināt finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai no saņemtās infrastruktūras maksas un citiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līdzekļiem, ieskaitot iepriekšējo periodu LDZ sadalītās peļņas rezervi, tekošā gada peļņu no citas komercdarbības, kā arī meitas sabiedrību samaksātās dividendes.
Finanšu līdzsvara uzraudzība notiek saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2022.gada 9.decembra iekšējo noteikumu Nr.01-02/60 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtība”.
Pēdējo gadu laikā LDZ un LDZ koncerns ir bijis pakļauts ievērojamām turbulencēm, un, reaģējot uz mainīgajiem tirgus apstākļiem, LDZ un LDZ koncerns laika posmā kopš 2019.gada ir būtiski optimizējis un turpina īstenot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai kļūtu par efektīvāku un konkurētspējīgāku uzņēmumu.
Lai arī LDZ, kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pārvaldoša uzņēmuma, izmaksu struktūrā dominē pārsvarā no pārvadājumu apjomiem nemainīgās (fiksētās) izmaksas, tās tiek samazinātas katru gadu kopš 2018. gada. No 2018. gada līdz 2022. gadam LDZ ikgadējās ražošanas izmaksas tika samazinātas par 40 milj. euro.
2022. un 2023. gadā bezprecedenta inflācijas un energoresursu cenu pieaugumu iespaidā šīs ražošanas izmaksas būtiski pieauga, taču kopējais LDZ izmaksu pieaugums 2022. gadā tika noturēts vidēji 1 % apmērā, salīdzinot ar 2021. gadu.
Satiksmes ministrija kā LDZ akcionārs, ar mērķi samazināt LDZ administratīvās izmaksas, ar 2023. gada 13.janvāra LDZ akcionāru sapulces lēmumu nolēma samazināt valdes un padomes locekļu skaitu, tā ietaupot 200 000 euro gadā.
LDZ koncerns, spējot reaģēt uz mainīgiem tirgus apstākļiem, jau ir būtiski optimizējis un turpina īstenot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai kļūtu par efektīvāku un konkurētspējīgu uzņēmumu. Pārmaiņu mērogu parāda darbinieku skaita izmaiņas, kur 2023.gada 1.janvārī LDZ koncernā bija 6 305 darbinieki, kas ir 37% samazinājums (- 3640 darbinieki) attiecībā pret 2020.gada 1.janvāri, kad koncernā bija 9 945 darbinieki.
Tāpat tiek īstenota biznesa modeļa maiņa, diversificējot un pilnveidojot komercdarbību. Tomēr bezprecedenta inflācijas un energoresursu cenu kāpums kombinācijā ar ģeopolitisko notikumu izraisīto pārvadājumu apjomu kritumu ievērojami pasliktināja 2022.gada finanšu rādītājus, kā arī turpina ietekmēt 2023.gada faktiskos un prognozētos finanšu rādītājus. LDZ turpina darbu pie tālākas izmaksu optimizācijas, tomēr uzņēmuma kompetences ietvaros un pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir praktiski neiespējama darbības modeļa izveide, kurā nav nepieciešams valsts atbalsts, finanšu līdzsvara nodrošināšanā, līdzīgi, kā visiem citiem Eiropas Savienības publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.
Vadoties pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām sagatavotā LDZ 2022. gada pārskata datiem, 2022. gadā saimnieciskās darbības rezultāts ir norādīts kā 24 358 998 euro zaudējumi pirms valsts finanšu līdzsvara maksājumiem, gan kā “0” rezultāts, plānojot Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā noteikto valsts saistību izpildi finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Ar mērķi uzskatāmi parādīt finanšu pārskatā kopējo atzīto finanšu līdzsvara maksājumu, LDZ peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīts “2022. gada rezultāts pirms finanšu līdzsvara maksājumiem”. Šīs informācijas atklāšanu neparedz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) prasības un tā sniegta kā papildu rādītājs, ar mērķi izpildīt Daudzgadu līguma prasības par informācijas atklāšanu finanšu pārskatos attiecībā uz LDZ pārskata gada peļņu vai zaudējumiem.
Pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 2.5. un 4.2. apakšpunktā noteikto, kas paredz infrastruktūras pārvaldītāja gada pārskatā iekļautās apvienoto ienākumu pārskata formas finanšu pozīcijā „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” esošo ieņēmumu un izmaksu līdzsvara nosacījumu nodrošināšanas prasību, kā arī ņemot vērā auditētā 2022. gada pārskatā atklāto informāciju, ir nepieciešams steidzami piešķirt valsts budžeta līdzekļus 10 000 000 euro apmērā finanšu līdzsvara saistību daļējai izpildei.
Ievērojot Satiksmes ministrijas 2022. gada 9.decembra iekšējos noteikumus Nr. 01-02/60 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtība” (turpmāk – Kārtība), LDZ Akcionāru sapulces 2020. gada 18. decembra protokola lēmumu Nr. A 1.1./6-2 “Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtību” un atbilstoši Kārtības 5.3.apakšpunktā noteiktajam, LDZ reizi ceturksnī sniedz Satiksmes ministrijai atskaiti “VAS “Latvijas dzelzceļš” kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atskaite finanšu līdzsvara īstenošanai”. Atskaite par laika periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim tika iesniegta 2023. gada 15. februārī un tā apstiprināta ar LDZ Padomes 2023. gada 9. februāra lēmumu Nr. PA 1.2./2-2 “Par finanšu līdzsvara īstenošanas atskaiti”.
LDZ sniegtās atskaites liecina, ka bezzaudējumu (līdzsvara) rezultāts 2022. gadā tika sasniegts, LDZ ieņēmumos papildus iekļaujot “nākotnes ieņēmumus” no finanšu līdzsvara nodrošināšanas un tie pamatojami ar Daudzgadu līgumā noteiktiem valsts saistību maksājumiem, kas tiks saņemti pēc LDZ 2022. gada pārskata rezultātu apstiprināšanas.
Finansējuma pieejamība ir kritiska, īpaši ņemot vērā, ka līdz 2023. gada beigām ir paredzēts veikt kapitāla rakstura investīcijas dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā, apmaksājot veiktos darbus 120 miljonu euro apmērā, no kuriem 54,9 miljoni euro tiek finansēti no LDZ līdzekļiem, pārējo saņemot kā līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem. 2023. gada investīcijas paredzētas gan peronu paaugstināšanai, gan drošības uzlabošanai staciju tuvumā, gan citiem būtiskiem ar infrastruktūru saistītiem projektiem. Investīcijas šajos projektos tiek veiktas pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma un ir vērstas uz pasažieru infrastruktūras atjaunošanu un uzlabošanu, turklāt ir nepieciešamas jauno elektrovilcienu darbības nodrošināšanai.
Šobrīd pieprasītais finansējums 2023. gadam attiecas uz jau faktiski paveikto LDZ darbu 2022. gadā atbilstoši Daudzgadu līgumam, kurš uz šo periodu attiecās, kā arī 2023 gadā.
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbības pārtraukšana nozīmē ne tikai apkopes darbu neveikšanu, bet arī signalizācijas un kustības vadības procesu pārtraukumu. Līdz ar šo procesu pārtraukšanu, nebūs iespējams droši ekspluatēt AS “Pasažieru vilcienam” piederošos vilcienus, kas nozīmēs pilnīgu pasažieru vilcienu satiksmes apturēšanu visā Latvijas teritorijā. AS “Pasažieru vilciens” gadā pārvadā aptuveni 15 miljonus pasažieru, kas ir nozīmīgs pasažieru apjoms Latvijas teritorijas kontekstā.
Papildus jānorāda, ka varētu tikt apturēta ne tikai pasažieru vilcienu satiksme, bet arī kravu pārvadājumi pa dzelzceļa infrastruktūru visā Latvijas teritorijā.
LDZ pārvaldes institūcijas vērsās Satiksmes ministrijā ar aicinājumu steidzami nodrošināt nepieciešamo finansējumu.
Turklāt valsts līdzekļi tiek izmantoti, ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nevar nodrošināt finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai no saņemtās infrastruktūras maksas un citiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līdzekļiem, ieskaitot iepriekšējo periodu LDZ sadalītās peļņas rezervi, tekošā gada peļņu no citas komercdarbības, kā arī meitas sabiedrību samaksātās dividendes.
Finanšu līdzsvara uzraudzība notiek saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2022.gada 9.decembra iekšējo noteikumu Nr.01-02/60 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtība”.
Pēdējo gadu laikā LDZ un LDZ koncerns ir bijis pakļauts ievērojamām turbulencēm, un, reaģējot uz mainīgajiem tirgus apstākļiem, LDZ un LDZ koncerns laika posmā kopš 2019.gada ir būtiski optimizējis un turpina īstenot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai kļūtu par efektīvāku un konkurētspējīgāku uzņēmumu.
Lai arī LDZ, kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pārvaldoša uzņēmuma, izmaksu struktūrā dominē pārsvarā no pārvadājumu apjomiem nemainīgās (fiksētās) izmaksas, tās tiek samazinātas katru gadu kopš 2018. gada. No 2018. gada līdz 2022. gadam LDZ ikgadējās ražošanas izmaksas tika samazinātas par 40 milj. euro.
2022. un 2023. gadā bezprecedenta inflācijas un energoresursu cenu pieaugumu iespaidā šīs ražošanas izmaksas būtiski pieauga, taču kopējais LDZ izmaksu pieaugums 2022. gadā tika noturēts vidēji 1 % apmērā, salīdzinot ar 2021. gadu.
Satiksmes ministrija kā LDZ akcionārs, ar mērķi samazināt LDZ administratīvās izmaksas, ar 2023. gada 13.janvāra LDZ akcionāru sapulces lēmumu nolēma samazināt valdes un padomes locekļu skaitu, tā ietaupot 200 000 euro gadā.
LDZ koncerns, spējot reaģēt uz mainīgiem tirgus apstākļiem, jau ir būtiski optimizējis un turpina īstenot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai kļūtu par efektīvāku un konkurētspējīgu uzņēmumu. Pārmaiņu mērogu parāda darbinieku skaita izmaiņas, kur 2023.gada 1.janvārī LDZ koncernā bija 6 305 darbinieki, kas ir 37% samazinājums (- 3640 darbinieki) attiecībā pret 2020.gada 1.janvāri, kad koncernā bija 9 945 darbinieki.
Tāpat tiek īstenota biznesa modeļa maiņa, diversificējot un pilnveidojot komercdarbību. Tomēr bezprecedenta inflācijas un energoresursu cenu kāpums kombinācijā ar ģeopolitisko notikumu izraisīto pārvadājumu apjomu kritumu ievērojami pasliktināja 2022.gada finanšu rādītājus, kā arī turpina ietekmēt 2023.gada faktiskos un prognozētos finanšu rādītājus. LDZ turpina darbu pie tālākas izmaksu optimizācijas, tomēr uzņēmuma kompetences ietvaros un pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir praktiski neiespējama darbības modeļa izveide, kurā nav nepieciešams valsts atbalsts, finanšu līdzsvara nodrošināšanā, līdzīgi, kā visiem citiem Eiropas Savienības publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.
Vadoties pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām sagatavotā LDZ 2022. gada pārskata datiem, 2022. gadā saimnieciskās darbības rezultāts ir norādīts kā 24 358 998 euro zaudējumi pirms valsts finanšu līdzsvara maksājumiem, gan kā “0” rezultāts, plānojot Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā noteikto valsts saistību izpildi finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Ar mērķi uzskatāmi parādīt finanšu pārskatā kopējo atzīto finanšu līdzsvara maksājumu, LDZ peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīts “2022. gada rezultāts pirms finanšu līdzsvara maksājumiem”. Šīs informācijas atklāšanu neparedz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) prasības un tā sniegta kā papildu rādītājs, ar mērķi izpildīt Daudzgadu līguma prasības par informācijas atklāšanu finanšu pārskatos attiecībā uz LDZ pārskata gada peļņu vai zaudējumiem.
Pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 2.5. un 4.2. apakšpunktā noteikto, kas paredz infrastruktūras pārvaldītāja gada pārskatā iekļautās apvienoto ienākumu pārskata formas finanšu pozīcijā „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” esošo ieņēmumu un izmaksu līdzsvara nosacījumu nodrošināšanas prasību, kā arī ņemot vērā auditētā 2022. gada pārskatā atklāto informāciju, ir nepieciešams steidzami piešķirt valsts budžeta līdzekļus 10 000 000 euro apmērā finanšu līdzsvara saistību daļējai izpildei.
Ievērojot Satiksmes ministrijas 2022. gada 9.decembra iekšējos noteikumus Nr. 01-02/60 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtība” (turpmāk – Kārtība), LDZ Akcionāru sapulces 2020. gada 18. decembra protokola lēmumu Nr. A 1.1./6-2 “Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtību” un atbilstoši Kārtības 5.3.apakšpunktā noteiktajam, LDZ reizi ceturksnī sniedz Satiksmes ministrijai atskaiti “VAS “Latvijas dzelzceļš” kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atskaite finanšu līdzsvara īstenošanai”. Atskaite par laika periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim tika iesniegta 2023. gada 15. februārī un tā apstiprināta ar LDZ Padomes 2023. gada 9. februāra lēmumu Nr. PA 1.2./2-2 “Par finanšu līdzsvara īstenošanas atskaiti”.
LDZ sniegtās atskaites liecina, ka bezzaudējumu (līdzsvara) rezultāts 2022. gadā tika sasniegts, LDZ ieņēmumos papildus iekļaujot “nākotnes ieņēmumus” no finanšu līdzsvara nodrošināšanas un tie pamatojami ar Daudzgadu līgumā noteiktiem valsts saistību maksājumiem, kas tiks saņemti pēc LDZ 2022. gada pārskata rezultātu apstiprināšanas.
Finansējuma pieejamība ir kritiska, īpaši ņemot vērā, ka līdz 2023. gada beigām ir paredzēts veikt kapitāla rakstura investīcijas dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā, apmaksājot veiktos darbus 120 miljonu euro apmērā, no kuriem 54,9 miljoni euro tiek finansēti no LDZ līdzekļiem, pārējo saņemot kā līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem. 2023. gada investīcijas paredzētas gan peronu paaugstināšanai, gan drošības uzlabošanai staciju tuvumā, gan citiem būtiskiem ar infrastruktūru saistītiem projektiem. Investīcijas šajos projektos tiek veiktas pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma un ir vērstas uz pasažieru infrastruktūras atjaunošanu un uzlabošanu, turklāt ir nepieciešamas jauno elektrovilcienu darbības nodrošināšanai.
Šobrīd pieprasītais finansējums 2023. gadam attiecas uz jau faktiski paveikto LDZ darbu 2022. gadā atbilstoši Daudzgadu līgumam, kurš uz šo periodu attiecās, kā arī 2023 gadā.
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbības pārtraukšana nozīmē ne tikai apkopes darbu neveikšanu, bet arī signalizācijas un kustības vadības procesu pārtraukumu. Līdz ar šo procesu pārtraukšanu, nebūs iespējams droši ekspluatēt AS “Pasažieru vilcienam” piederošos vilcienus, kas nozīmēs pilnīgu pasažieru vilcienu satiksmes apturēšanu visā Latvijas teritorijā. AS “Pasažieru vilciens” gadā pārvadā aptuveni 15 miljonus pasažieru, kas ir nozīmīgs pasažieru apjoms Latvijas teritorijas kontekstā.
Papildus jānorāda, ka varētu tikt apturēta ne tikai pasažieru vilcienu satiksme, bet arī kravu pārvadājumi pa dzelzceļa infrastruktūru visā Latvijas teritorijā.
LDZ pārvaldes institūcijas vērsās Satiksmes ministrijā ar aicinājumu steidzami nodrošināt nepieciešamo finansējumu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī MK iesniegto informatīvo ziņojumu „Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" turpmāko darbību” (23-TA-480), kas vēl nav izskatīts MK sēdē, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu par 2022. gada finanšu līdzsvara daļēju maksājumu, kas paredz:
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Satiksmes ministrijai finansējumu 10 000 000 euro apmērā, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”) finanšu līdzsvara par 2022. gadu daļēju maksājumu atbilstoši Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajai daļai.
Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu līdzekļu piešķiršanai atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
Valsts līdzekļu piešķiršana LDZ finanšu līdzsvara maksājumam, ievērojot noslēgto līgumsaistību ar valsti prasības, nevar tikt kvalificēta kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas Paziņojuma Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25. punktā noteiktajam.
Valsts līdzekļu piešķiršana netiek klasificēta kā komercdarbības atbalsts vai valsts atbalsts, ievērojot nosacījumus, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem dzelzceļa pārvadājumu jomā, un par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa (ievērojot Dzelzceļa likuma 5.1, 11. un 27. pantā noteikto). Līdz ar to, publiskais finansējums, kas paredzēts LDZ pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (atjaunošana/renovēšana), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) un Komisijas Paziņojumu Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Satiksmes ministrijai finansējumu 10 000 000 euro apmērā, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”) finanšu līdzsvara par 2022. gadu daļēju maksājumu atbilstoši Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajai daļai.
Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu līdzekļu piešķiršanai atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
Valsts līdzekļu piešķiršana LDZ finanšu līdzsvara maksājumam, ievērojot noslēgto līgumsaistību ar valsti prasības, nevar tikt kvalificēta kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas Paziņojuma Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25. punktā noteiktajam.
Valsts līdzekļu piešķiršana netiek klasificēta kā komercdarbības atbalsts vai valsts atbalsts, ievērojot nosacījumus, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem dzelzceļa pārvadājumu jomā, un par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa (ievērojot Dzelzceļa likuma 5.1, 11. un 27. pantā noteikto). Līdz ar to, publiskais finansējums, kas paredzēts LDZ pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (atjaunošana/renovēšana), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) un Komisijas Paziņojumu Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Attiecībā uz iespējamo ilgtermiņa risinājumu VAS “Latvijas dzelzceļš” darbības turpināšanai, bez papildu vai daļēju valsts budžeta līdzekļu piesaisti finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informējam, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu 8.panta 4. punkta un Dzelzceļa likuma 9.panta 4. daļa paredz, ka valsts var prasīt, lai VAS “Latvijas dzelzceļš” kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma, ievērojot lietotāja iespējamo ilgtermiņa mērķi visu transporta veidu infrastruktūras izmaksas segt ar lietotāju tiešajiem maksājumiem, pamatojoties uz dažādo transporta veidu godīgu, nediskriminējošu konkurenci, kad dzelzceļa transports spēj konkurēt ar citiem transporta veidiem. Jāvērš uzmanība, ka esošajos valsts transporta infrastruktūras finansēšanas apstākļos šāda situācija nav iestājusies.
Valsts dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas tiek iekļautas dzelzceļa pārvadātāju maksā par infrastruktūras izmantošanu un tiek tikai daļēji segtas, ņemot vērā apstiprināto maksas lielumu un pārvadājumu apjomu. Minēto apstākļu dēļ, likumdošanas ietvarā nevar prasīt, lai VAS “Latvijas dzelzceļš”, kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, nodrošinātu savu darbību bez papildus valsts budžeta līdzekļu piesaistes, nenodrošinot transporta veidiem vienādus konkurences apstākļus un vienlīdzīgus infrastruktūras finansēšanas nosacījumus.
Valsts līdzekļiem dzelzceļa infrastruktūras izdevumu kompensēšanai, ja Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regulas (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus noteikumu prasībām atbilstošā infrastruktūras maksa nesedz pilnas infrastruktūras izmaksas, ir jābūt ikgadēji iekļautiem valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammas 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” finansējumā, kā to pamatā paredz arī Dzelzceļa likuma 9.panta 4. daļas prasības.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtās daļas prasībām par valsts finansējumu infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, kurā cita starpā minēta atruna par valsts tiesībām prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma ar nosacījumu, ja tiek radīta dažādu transporta veidu godīga, nediskriminējoša konkurence, var analizēt sekojošus dzelzceļa pārvadātāju konkurētspēju ietekmējošus nosacījumus:
1) kopējais autoceļu finansējums 2021.g. – 2022. gadā bija vidēji 350,1 milj.EUR (tabula nr.1), no kura autopārvadātāju maksājumi (transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevas, autoceļu lietošanas nodeva), neskaitot samaksāto akcīzes nodokli, bija vidēji 134 milj. EUR (38%). Kopējais dzelzceļa infrastruktūras finansējums 2021.g. – 2022.g., ieskaitot valsts budžeta finansējumu, bija vidēji 110,0 milj.EUR, no kura dzelzceļa pārvadātāju maksājumi par infrastruktūras izmantošanu bija vidēji 52,5 milj.EUR (48%), kas veido lielāku maksājumu īpatsvaru kopējās infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksās.
2)Ņemot vērā lielāku ikgadējo valsts piešķirtā finansējuma apjomu autoceļu infrastruktūrai, kā arī apstākļus, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešams lielāks resursu patēriņš uz 1 km izmantojamās infrastruktūras (autoceļu kopgarums 20 034 km, dzelzceļa sliežu ceļu kopgarums 1779 km), dzelzceļa pārvadātāju maksājumi par 1 km infrastruktūras izmantošanu ir nesalīdzināmi lielāki, t.i. vidēji 29,6 tūkst. EUR gadā salīdzinot ar autotransporta satiksmi - 6,7 tūkst. EUR gadā 2021.g.- 2022. gada periodā.
3)Dzelzceļa pārvadājumos 2021. g. – 2022. gadā tika veikti vidēji 7 389 milj. t-km, bet autotransporta pārvadājumos vidēji 14 842 milj. t-km, kas liecina par būtiski augstāku dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas efektivitāti kravu pārvadājumos rēķinot uz 1 km ceļa garuma vienību (4,15 milj. t-km/ 1 km) salīdzinājumā ar autoceļa infrastruktūru (0,74 milj. t-km/ 1 km) un lielāku ieguldījumu valsts transporta nozares attīstībai.
4)Valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos dzelzceļa transports tiek pozicionēts kā nākotnes transporta sistēmas “mugurkauls”, ar prasību veidot stimulējošu mērķa sasniegšanas politiku valstī, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības likumdošanas prasības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu ierobežošanu, ņemot vērā dzelzceļa satiksmes salīdzinoši zemākos kaitīgo izmešu rādītājus (2021. g. - 84,6 kt) salīdzinot ar autotransportu (2021. g - 3 130,3 kt gadā) un kravu pārvadājumu pakāpenisku pārnešanu no autoceļiem uz dzelzceļiem nepieciešamību.
5)Detalizēta papildus informācija par dzelzceļa un autotransporta satiksmes salīdzinošām priekšrocībām un esošajiem nevienlīdzīgas konkurences apstākļiem tiek sniegta AS “LatRailNet” sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā “Līdzsvarotais finansēšanas modelis maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai iekšzemes kravu pārvadājumos”[i]
Veiktā analīze liecina par augstāku dzelzceļa pārvadātāju infrastruktūras izmantošanas maksājumu īpatsvaru, kā arī būtiski lielāku ikgadējo maksājumu (rēķinot uz 1 km sliežu ceļa) veikšanu par infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus ar konkurējošo autotransporta satiksmi, tajā pašā laikā nodrošinot augstāku dzelzceļa kravu pārvadājumu efektivitāti esošajā infrastruktūras tīklā.
Tabula nr.1
Likuma “Par autoceļiem” 12. panta ceturtajā daļā noteikto nodokļu un nodevu apmērs, kā arī autoceļiem piešķirtais finansējums un tā atbilstība likumā noteiktajam, milj. EUR”[ii]
[i] https://www.lrn.lv/izveidots-konceptualais-zinojums-par-lidzsvarota-finansesanas-modela-nodrosinasana-iekszemes-kravu-parvadajumos/
[ii] Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums “Par Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014. – 2023. gadam izpildi, valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģiju līdz 2027. gadam, kā arī valsts autoceļu tīkla izvērtējumu” https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/db650dae-ac4d-4d1d-8361-f639c54b4b0d/download
Valsts dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas tiek iekļautas dzelzceļa pārvadātāju maksā par infrastruktūras izmantošanu un tiek tikai daļēji segtas, ņemot vērā apstiprināto maksas lielumu un pārvadājumu apjomu. Minēto apstākļu dēļ, likumdošanas ietvarā nevar prasīt, lai VAS “Latvijas dzelzceļš”, kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, nodrošinātu savu darbību bez papildus valsts budžeta līdzekļu piesaistes, nenodrošinot transporta veidiem vienādus konkurences apstākļus un vienlīdzīgus infrastruktūras finansēšanas nosacījumus.
Valsts līdzekļiem dzelzceļa infrastruktūras izdevumu kompensēšanai, ja Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regulas (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus noteikumu prasībām atbilstošā infrastruktūras maksa nesedz pilnas infrastruktūras izmaksas, ir jābūt ikgadēji iekļautiem valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammas 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” finansējumā, kā to pamatā paredz arī Dzelzceļa likuma 9.panta 4. daļas prasības.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtās daļas prasībām par valsts finansējumu infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, kurā cita starpā minēta atruna par valsts tiesībām prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma ar nosacījumu, ja tiek radīta dažādu transporta veidu godīga, nediskriminējoša konkurence, var analizēt sekojošus dzelzceļa pārvadātāju konkurētspēju ietekmējošus nosacījumus:
1) kopējais autoceļu finansējums 2021.g. – 2022. gadā bija vidēji 350,1 milj.EUR (tabula nr.1), no kura autopārvadātāju maksājumi (transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevas, autoceļu lietošanas nodeva), neskaitot samaksāto akcīzes nodokli, bija vidēji 134 milj. EUR (38%). Kopējais dzelzceļa infrastruktūras finansējums 2021.g. – 2022.g., ieskaitot valsts budžeta finansējumu, bija vidēji 110,0 milj.EUR, no kura dzelzceļa pārvadātāju maksājumi par infrastruktūras izmantošanu bija vidēji 52,5 milj.EUR (48%), kas veido lielāku maksājumu īpatsvaru kopējās infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksās.
2)Ņemot vērā lielāku ikgadējo valsts piešķirtā finansējuma apjomu autoceļu infrastruktūrai, kā arī apstākļus, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešams lielāks resursu patēriņš uz 1 km izmantojamās infrastruktūras (autoceļu kopgarums 20 034 km, dzelzceļa sliežu ceļu kopgarums 1779 km), dzelzceļa pārvadātāju maksājumi par 1 km infrastruktūras izmantošanu ir nesalīdzināmi lielāki, t.i. vidēji 29,6 tūkst. EUR gadā salīdzinot ar autotransporta satiksmi - 6,7 tūkst. EUR gadā 2021.g.- 2022. gada periodā.
3)Dzelzceļa pārvadājumos 2021. g. – 2022. gadā tika veikti vidēji 7 389 milj. t-km, bet autotransporta pārvadājumos vidēji 14 842 milj. t-km, kas liecina par būtiski augstāku dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas efektivitāti kravu pārvadājumos rēķinot uz 1 km ceļa garuma vienību (4,15 milj. t-km/ 1 km) salīdzinājumā ar autoceļa infrastruktūru (0,74 milj. t-km/ 1 km) un lielāku ieguldījumu valsts transporta nozares attīstībai.
4)Valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos dzelzceļa transports tiek pozicionēts kā nākotnes transporta sistēmas “mugurkauls”, ar prasību veidot stimulējošu mērķa sasniegšanas politiku valstī, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības likumdošanas prasības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu ierobežošanu, ņemot vērā dzelzceļa satiksmes salīdzinoši zemākos kaitīgo izmešu rādītājus (2021. g. - 84,6 kt) salīdzinot ar autotransportu (2021. g - 3 130,3 kt gadā) un kravu pārvadājumu pakāpenisku pārnešanu no autoceļiem uz dzelzceļiem nepieciešamību.
5)Detalizēta papildus informācija par dzelzceļa un autotransporta satiksmes salīdzinošām priekšrocībām un esošajiem nevienlīdzīgas konkurences apstākļiem tiek sniegta AS “LatRailNet” sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā “Līdzsvarotais finansēšanas modelis maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai iekšzemes kravu pārvadājumos”[i]
Veiktā analīze liecina par augstāku dzelzceļa pārvadātāju infrastruktūras izmantošanas maksājumu īpatsvaru, kā arī būtiski lielāku ikgadējo maksājumu (rēķinot uz 1 km sliežu ceļa) veikšanu par infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus ar konkurējošo autotransporta satiksmi, tajā pašā laikā nodrošinot augstāku dzelzceļa kravu pārvadājumu efektivitāti esošajā infrastruktūras tīklā.
Tabula nr.1
Likuma “Par autoceļiem” 12. panta ceturtajā daļā noteikto nodokļu un nodevu apmērs, kā arī autoceļiem piešķirtais finansējums un tā atbilstība likumā noteiktajam, milj. EUR”[ii]
| Nodokļu veidi | 2020.gads | 2021.gads | 2022.gads | |
| Autoceļu finansējums atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 12.pantam | Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodeva | 97,45 | 99,99 | 1016,14 |
| Autoceļu lietošanas nodeva | 28,41 | 29,96 | 31,58 | |
| Akcīzes nodoklis naftas produktiem 80% | 445,52 | 460,1 | 479,68 | |
| Kopā | 571,38 | 590,05 | 617,4 | |
| Tajā skaitā -Kopējais autoceļu finansējums | 365,6 | 350,1 | 351,62 | |
[i] https://www.lrn.lv/izveidots-konceptualais-zinojums-par-lidzsvarota-finansesanas-modela-nodrosinasana-iekszemes-kravu-parvadajumos/
[ii] Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums “Par Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014. – 2023. gadam izpildi, valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģiju līdz 2027. gadam, kā arī valsts autoceļu tīkla izvērtējumu” https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/db650dae-ac4d-4d1d-8361-f639c54b4b0d/download
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
10 000 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
10 000 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-10 000 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-10 000 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
10 000 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lēmumu par infrastruktūras maksām pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs AS “LatRailNet” (turpmāk – maksas noteicējs vai AS “LatRailNet”), pamatojoties uz apstiprinātās Maksas aprēķināšanas shēmas noteikumiem. No 2019. gada 1. jūlija (ar grozījumiem 23.12.2019.) ir stājušās spēkā infrastruktūras maksas par LDZ pārvaldībā esošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kuras noteiktas, atbilstoši Regulas 2015/909 prasībām. Apstiprinātā dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentam “pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu” noteiktajai infrastruktūras maksai netika piemērots Dzelzceļa likuma 11.1 pantā noteiktais maksas uzcenojums, lai pilnībā segtu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, kas būtiski mainīja pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu iepriekš piemērotu infrastruktūras maksas noteikšanas principu un sabiedrisko pakalpojumu segmenta finansēšanas kārtību.
Valsts budžeta līdzekļi 10 000 000 euro, kas tiktu piešķirti Satiksmes ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai daļēji nodrošinātu normatīvajos aktos un Daudzgadu līgumā noteikto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu 2022. gadā, tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai, ieskaitot attīstības projektu līdzfinansēšanai, kas ir būtiski dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula stiprināšanai, nodrošinot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 4.2.apakšpunktā noteiktās prasības, kur noteikts, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatā ieņēmumi no infrastruktūras maksām, peļņa no citas komercdarbības, neatmaksājamie ieņēmumi no privātiem avotiem, kā arī valsts finansējums (attiecīgajā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus) ir vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtajā daļā noteikto valsts pienākumu, 10 milj. euro ir daļējs valsts saistību segums par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu 2022.gadā.
Faktiskais LDz finanšu līdzsvars un nepieciešamā finansējuma summa par 2022.gadu bija 24,359 milj. euro, kas ir apstiprināts auditētajā LDz gada pārskatā un finanšu līdzsvara uzraudzības atskaitēs.
Anotācijā minētais 10 milj. euro maksājums ir LDz 2023.gada ietvaros nepieciešamais, minimālais maksājums no valsts, lai nodrošinātu Dzelzceļa likumā noteiktās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas.
Valsts budžeta līdzekļi 10 000 000 euro, kas tiktu piešķirti Satiksmes ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai daļēji nodrošinātu normatīvajos aktos un Daudzgadu līgumā noteikto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu 2022. gadā, tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai, ieskaitot attīstības projektu līdzfinansēšanai, kas ir būtiski dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula stiprināšanai, nodrošinot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 4.2.apakšpunktā noteiktās prasības, kur noteikts, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatā ieņēmumi no infrastruktūras maksām, peļņa no citas komercdarbības, neatmaksājamie ieņēmumi no privātiem avotiem, kā arī valsts finansējums (attiecīgajā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus) ir vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtajā daļā noteikto valsts pienākumu, 10 milj. euro ir daļējs valsts saistību segums par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu 2022.gadā.
Faktiskais LDz finanšu līdzsvars un nepieciešamā finansējuma summa par 2022.gadu bija 24,359 milj. euro, kas ir apstiprināts auditētajā LDz gada pārskatā un finanšu līdzsvara uzraudzības atskaitēs.
Anotācijā minētais 10 milj. euro maksājums ir LDz 2023.gada ietvaros nepieciešamais, minimālais maksājums no valsts, lai nodrošinātu Dzelzceļa likumā noteiktās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Lēmumu par infrastruktūras maksām pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs AS “LatRailNet” (turpmāk – maksas noteicējs vai AS “LatRailNet”), pamatojoties uz apstiprinātās Maksas aprēķināšanas shēmas noteikumiem. No 2019. gada 1. jūlija (ar grozījumiem 23.12.2019.) ir stājušās spēkā infrastruktūras maksas par LDZ pārvaldībā esošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kas noteiktas, atbilstoši Regulas 2015/909 prasībām. Apstiprinātā dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentam “pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu” noteiktajai infrastruktūras maksai netika piemērots Dzelzceļa likuma 11.1 pantā noteiktais maksas uzcenojums, lai pilnībā segtu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, kas būtiski mainīja pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu iepriekš piemērotu infrastruktūras maksas noteikšanas principu un sabiedrisko pakalpojumu segmenta finansēšanas kārtību.
Valsts budžeta līdzekļi 10 000 000 euro, kas tiktu piešķirti Satiksmes ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai daļēji nodrošinātu normatīvajos aktos un Daudzgadu līgumā noteikto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu 2022. gadā, tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai, ieskaitot attīstības projektu līdzfinansēšanai, kas ir būtiski dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula stiprināšanai, nodrošinot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 4.2.apakšpunktā noteiktās prasības, kur noteikts, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatā ieņēmumi no infrastruktūras maksām, peļņa no citas komercdarbības, neatmaksājamie ieņēmumi no privātiem avotiem, kā arī valsts finansējums (attiecīgajā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus) ir vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem.
Valsts budžeta līdzekļi 10 000 000 euro, kas tiktu piešķirti Satiksmes ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai daļēji nodrošinātu normatīvajos aktos un Daudzgadu līgumā noteikto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu 2022. gadā, tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai, ieskaitot attīstības projektu līdzfinansēšanai, kas ir būtiski dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula stiprināšanai, nodrošinot Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 4.2.apakšpunktā noteiktās prasības, kur noteikts, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatā ieņēmumi no infrastruktūras maksām, peļņa no citas komercdarbības, neatmaksājamie ieņēmumi no privātiem avotiem, kā arī valsts finansējums (attiecīgajā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus) ir vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2023. gadā projektam nav negatīvas ietekmes uz kopējo valsts budžeta bilanci, jo līdzekļi 10 000 000 euro apmērā Satiksmes ministrijai tiks piešķirti no valsts pamatbudžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Valsts līdzekļu piešķiršana LDZ finanšu līdzsvara maksājumam, ievērojot noslēgto līgumsaistību ar valsti prasības, nevar tikt kvalificēta kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas Paziņojuma Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25. punktā noteiktajam.
Valsts līdzekļu piešķiršana netiek klasificēta kā komercdarbības atbalsts vai valsts atbalsts, ievērojot nosacījumus, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem dzelzceļa pārvadājumu jomā, un par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa (ievērojot Dzelzceļa likuma 5.1, 11. un 27. pantā noteikto). Līdz ar to, publiskais finansējums, kas paredzēts Latvijas dzelzceļa pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (atjaunošana/renovēšana), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) un Komisijas Paziņojumu Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Valsts līdzekļu piešķiršana LDZ finanšu līdzsvara maksājumam, ievērojot noslēgto līgumsaistību ar valsti prasības, nevar tikt kvalificēta kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas Paziņojuma Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25. punktā noteiktajam.
Valsts līdzekļu piešķiršana netiek klasificēta kā komercdarbības atbalsts vai valsts atbalsts, ievērojot nosacījumus, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem dzelzceļa pārvadājumu jomā, un par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa (ievērojot Dzelzceļa likuma 5.1, 11. un 27. pantā noteikto). Līdz ar to, publiskais finansējums, kas paredzēts Latvijas dzelzceļa pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (atjaunošana/renovēšana), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) un Komisijas Paziņojumu Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un VAS "Latvijas Dzelzceļš".
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un VAS "Latvijas Dzelzceļš".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VAS "Latvijas dzelzceļš"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi