Anotācija (ex-ante)

Vienreizējā sākotnējā maksājuma noteikšanas mērķis bija nodrošināt noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām nepieciešamo līdzekļu segumu uz brīdi, kad noguldījumu piesaistītājs uzsāk noguldījumu piesaisti. Ņemot vērā, ka šobrīd noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāti 2,46% no visu tā dalībnieku segtajiem noguldījumiem (gandrīz 300 miljoni euro), kā arī nosakot maksimālo fonda apmēru (mērķapjoms), līdz kuram veicami maksājumi fondā, nav nepieciešams papildināt fondu vēl ar sākotnējo maksājumu. Turklāt Latvijas Republikas Saeima, lai veicinātu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, 2025. gada 11. decembrī pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, paredzot iespēju dibināt specializēto kredītiestādi ar mazāku sākotnējo kapitālu, tāpēc, lai mazinātu slogu arī šādai jaundibināmai kredītiestādei un vienādotu regulējumu ar citām Baltijas valstīm (Lietuvā pēc būtības nav šāda maksājuma, bet Igaunijā - 3200 euro apmērā), vienreizējais sākotnējais maksājums būtu atceļams.

Likumprojektā ietvertais grozījums paredz izslēgt Likuma 8. panta otro daļu, tādējādi jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām nebūs jāmaksā vienreizējais sākotnējais maksājums noguldījumu garantiju fondā pēc tam, kad tās saņēmušas licenci (atļauju) to darbībai.

Esošais Likuma regulējums nosaka konkrētu likmi  - 0,05 %, kas piemērojama maksājumiem noguldījumu garantiju fondā. Ņemot vērā ar Likumprojektu noteikto mērķapjomu 3 % apmērā, Likumā būtu ietveramas tiesības  noteikt maksājumam piemērojamo likmi, kas, tuvojoties fonda mērķapjomam, var būt arī mazāka par 0.05 %. Likumā ietvertais deleģējums Latvijas Bankas noteikumiem par kārtību un termiņiem, kādos aprēķināmi un veicami maksājumi fondā, neaptver visus ar šo Likumprojektu noteiktos tiesiskos gadījumus, tādēļ tas ir attiecīgi precizējams.

Prasības, kādā veidā tiks aprēķināti un veikti maksājumi noguldījumu garantiju fondā, tiks noteiktas Latvijas Bankas noteikumos, paredzot Likumprojektā jaunu deleģējumu Latvijas Bankai (Likuma 8. panta devītā daļa), vienlaikus precizējot esošo deleģējumu, izslēdzot no Likuma 11. panta 1. punktu, kas noteica kārtību un termiņu maksājumiem fondā, kā arī izslēdzot Likuma 8. panta astoto daļu (noteikta prasība noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu aprēķināšanai) un Likuma 14. panta pirmo daļu (noteiktas prasības maksājumu noguldījumu garantiju fondā veikšanai), kurās ietvertais regulējums tiks iekļauts Latvijas Bankas noteikumos. Tāpat Latvijas Bankas noteikumos plānots noteikt, ka procentu likmes apmēra, kas nepārsniegs 0,05%, aprēķināšanai tiek ņemts vērā noguldījumu garantiju fondā esošo līdzekļu un segto noguldījumu apmērs, kā arī procentu likmes apmēra aprēķināšanas biežumu.
Grozījumi Likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā paredz, ka maksājumiem piemērojamās procentu likmes apmērs nepārsniegs 0,05% no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī, izņemot Likuma 9. panta otrajā daļā minētajā gadījumā, kad no noguldījumu garantiju fonda ir veiktas izmaksas, kā rezultātā noguldījumu garantiju fondā pieejamie finanšu līdzekļi ir kļuvuši mazāk kā 0,53 % no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas. Šādā gadījumā Latvijas Banka regulāro noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu noteiks tādā apmērā, lai sasniegtu 0,8 procentus no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas ne ilgāk kā sešos gados.
Ar Likumprojektu paredzētās izmaiņas Likuma 9.panta otrajā un trešajā daļā pēc būtības saglabā jau šobrīd attiecīgajās normās noteikto regulējumu attiecībā uz maksājumiem, kas jāveic, lai sasniegtu 0,8% no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra, kas izriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (turpmāk – Direktīva) prasībām.
Lai nodrošinātu stabilu, paredzamu un vienotu noguldījumu garantiju fonda finansēšanas kārtību visa kalendārā gada griezumā, izvairoties no situācijām, kad mērķapjoma sasniegšana kalendārā gada vidū radītu pēkšņas maksājumu pārmaiņas un administratīvo slogu, Likuma 9. pants papildināts ar 1.¹ daļu, kas nosaka, ka gadījumā, ja Likuma 9. panta pirmajā daļā minētais mērķapjoms (3% no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra) ir sasniegts, noguldījumu piesaistītājs turpina veikt tam aprēķinātos maksājumus noguldījumu garantiju fondā līdz attiecīgā kalendārā gada beigām. Sasniedzot Noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu, nākamajā kalendārajā gadā aprēķinu periodā fonda dalībniekiem aprēķināmais maksājumu apmērs ir 0 euro.
Vienlaikus tiesību normas skaidrības nodrošināšanai, Likuma 14. panta otrā daļa precizēta, paredzot, ka arī tajā gadījumā, kad noguldījumu garantiju fondā esošie līdzekļi pārsniedz Likuma 9 .panta pirmajā daļā noteikto mērķapjomu, tad noguldījumu piesaistītāju veiktie maksājumi  nav atmaksājami.
Lai nodrošinātu to, ka noguldījumu piesaistītājiem regulāri ir pieejama informācija par noguldījumu garantiju fondā pieejamajiem līdzekļiem un kopējo segto noguldījumu apmēru, tad Likuma 9.pants papildināts ar 1.² daļu, kas paredz, ka Latvijas Banka šo informāciju reizi ceturksnī publicē savā tīmekļvietnē.

Spēkā esošais Likuma regulējums neparedz maksājumu noguldījumu garantiju fondā maksimālo mērķapjomu, kad iemaksas fondā tiek apturētas, bet atbilstoši Direktīvai paredz tikai minimālo mērķapjomu –  0,8% apmērā. Tādējādi saskaņā ar spēkā esošo Likuma regulējumu maksājumi noguldījumu garantiju fondā ir veicami bez maksājumu apjoma un termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no tā cik fondā ir pieejami līdzekļi. Savukārt Lietuvas normatīvie akti nosaka noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu 2% apmērā, bet Igaunijas – 5% apmērā.

Likumprojektā ietverts priekšlikums grozīt Likuma 9. panta pirmo daļu, nosakot, ka noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms ir 3 % no kopējā noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra.

Paredzams, ka šāda regulējuma rezultātā samazinātos kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību veicamo maksājumu apmērs fondā.

Noguldījumu garantiju fonda maksājumu mērķapjoma noteikšana dos iespēju fonda dalībniekiem precīzāk plānot savus izdevumus kalendārā gada ietvaros. Savukārt, tieši 3 % mērķapjoma noteikšana izriet no Latvijas Bankas aprēķiniem, modelējot iespējamos krīzes scenārijus un vērtējot nepieciešamo garantēto atlīdzību izmaksu apmēru gadījumā, ja noguldījumu nepieejamība tiktu konstatēta  vienai vai vairākām maza un vidēja izmēra kredītiestādēm. Nosakot maksimālo mērķapjoma līmeni tiek ņemts vērā, ka garantēto atlīdzību izmaksai var tikt izmantota daļa no maksātnespējīgās kredītiestādes aktīviem, kā arī Likums paredz citus alternatīvus noguldījumu garantiju fonda finansēšanas mehānismus (piemēram, papildu maksājumus vai aizņēmumus no finanšu tirgus dalībniekiem), lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu noguldītāju interešu aizsardzību.  
 

Atbilstoši Likuma 16. pantam ienākumi, kas gūti, pārvaldot noguldījumu garantiju fondu, ieskaitāmi noguldījumu garantiju fondā. Likums neparedz, ka ienākumus no pārvaldīšanas var izmantot šīs funkcijas un garantētās atlīdzības sistēmas darbības nodrošināšanai. Direktīva, kuras prasības ieviestas Likumā, neparedz aizliegumu izmantot ienākumus, kas gūti no noguldījumu garantiju fonda līdzekļu ieguldīšanas, noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanas un funkciju nodrošināšanas izdevumu segšanai. Direktīvas 11. panta 1. un 2. punkts nosaka, ka noguldījumu garantiju fonda līdzekļi galvenokārt izmantojami garantēto atlīdzību izmaksām, kā arī noregulējuma finansēšanai. Lietuvas un Igaunijas normatīvie akti paredz tiesības tās noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļus daļēji izmantot arī sistēmas administratīvo izdevumu segšanai.
 

Lai samazinātu finanšu tirgus dalībnieku izdevumus, Likumprojektā ietvertais grozījums, papildinot Likuma 19. pantu ar jaunu 2.¹ daļu, paredz Latvijas Bankai tiesības ienākumus (augļus), kas iegūti no noguldījumu garantiju fonda līdzekļu ieguldīšanas,  izmantot noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanas un citu Latvijas Bankas izdevumu, kas saistīti ar garantētās atlīdzības sistēmas darbības nodrošināšanu, segšanai. Savukārt gadījumā, ja noguldījumu garantiju fondā nebūtu līdzekļu no ienākumiem, tad Latvijas Bankas likuma 24. panta pirmā daļa paredz pienākumu finanšu tirgus dalībniekiem veikt maksājumus Latvijas Bankai, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.