Anotācija (ex-ante)

Ceļu satiksmes noteikumos atsevišķas prasības nepieciešams pielāgot augstākām ceļu satiksmes drošības prasībām, nepieciešams precizēt tiesību normas attiecībā uz autopārvadājumu nozari, invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, elektroskrejriteņu lietošanu. Nepieciešams precizēt stāvvietu lietošanas un velosipēdu vadītāju un gājēju drošības prasības.

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz noteikt jaunas prasības vai papildināt esošo kārtību šādos Ceļu satiksmes noteikumu punktos:

- Ātrgaitas ceļi  (Noteikumu projekta  14., 17., 34., 35. un 47.punkts)
Jaunā autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam paredz Latvijā izveidot automaģistrāles. 2022. gadā ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtēšanas process uz autoceļiem A4, A5, lai tos pārveidotu par ātrgaitas ceļiem, līdz ar to nepieciešams normatīvais regulējums, kas nosaka kārtību uz ātrgaitas ceļiem. Šajā regulējumā ir jānosaka prasības, kādas jāievēro minētajā ceļa posmā, tāpat jāpapildina regulējums arī ar citām prasībām, kas tiktu attiecinātas šādā ceļa posmā.
Vienlaikus izstrādājot prasības regulējumam Latvijā, tika vērtēts arī regulējums citās Eiropas Savienības dalībvalstīs:
Igaunijā ir noteikts, ka ātrgaitas ceļiem ir speciāli mehānisko transportlīdzekļu satiksmei projektēts un būvēts un speciāli apzīmēts ceļš, kas neapkalpo blakus esošos nekustamos īpašumus, ir nodrošināts ar atsevišķām brauktuvēm pretējo virzienu kustībai un nekrustojas vienā līmenī ar nevienu ceļu, dzelzceļu, tramvaja ceļu, veloceliņu un gājēju celiņu, veloceliņu, gājēju celiņu vai ietvi;
Normatīvajos aktos ietvertās prasības Igaunijā nosaka, ka uz ātrgaitas ceļiem ir aizliegts pārvietoties gājējiem, staigāt ar mājdzīvnieku vai dzīvnieku vai braukt ar velosipēdu, mopēdu vai transportlīdzekli, kura projektētais ātrums ir mazāks par 40 km/h un citas prasības.
Savukārt Vācijā regulējums nosaka, ka ātrgaitas ceļus drīkst izmantot tikai mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 60 km/h; tas pats attiecas uz piekabēm, kuras tie velk.
Tāpat Noteikumu projektā tiek paredzēts, kāds ir atļautais braukšanas ātrums braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar ātrgaitas ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, – 120 km/h, autobusiem – 110 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 100 km/h, bet vieglajiem automobiļiem - 110 km/h.
Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek papildināti Ceļu satiksmes noteikumi ar jaunu nodaļu, kas nosaka, kāda ir kārtība ceļu satiksmē uz ātrgaitas ceļiem. Tādējādi jaunā kārtība noteiks, ka ātrgaitas ceļa lietošana, ieskaitot šķērsošanu, būs aizliegta gājējiem, dzīvnieku pārvietošanai ārpus transportlīdzekļa, velosipēdu, elektroskrejriteņu, mopēdu, traktortehnikas, pajūgu un transportlīdzekļu, kuri nevar braukt ar lielāku ātrumu par 60 km/h vadītājiem.
Ja nepieciešama piespiedu apstāšanās uz ātrgaitas ceļa, tad transportlīdzekļa vadītājam tas jānovieto uz nomales vai speciāli šim gadījumam paredzētā apstāšanās vietā. Tāpat šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam nekavējoties jāiededz avārijas gaismas signalizācija un transportlīdzekļa aizmugurē attālumā, kas ir ne mazāks par 100 m, jāizliek avārijas zīme.
Noteikumu projekts arī paredz, ka uz ātrgaitas ceļa aizliegts apstāties un stāvēt, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un to šķērsot.

Papildinot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, Noteikumu projektā ir arī ietvertas vairākas ceļa zīmes un apzīmējumi, kuras tiek izmantotas ceļa posmos, kas uzskatāmas par ātrgaitas ceļiem, uz tās esošās norādes u.c. informāciju. Tādējādi tiek ietverti apzīmējumi, kas norāda par ātrgaitas ceļiem, precizējot apzīmējumu avārijas tālrunim, ietverot apzīmējumus nobrauktuvēm, par to tuvošanos, virziena norādēm u.c. norādēm.

- Atļautā braukšanas ātruma ierobežojumi (Noteikumu projekta 13., 14., 15. un 17.punkts)

Esošā kārtība Ceļu satiksmes noteikumos nosaka, ka ārpus apdzīvotām vietām motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h, savukārt automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automo­biļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, – 80 km/h. Noteikumu projektā ietverti grozījumi, kas vērsti uz atļautā braukšanas ātrumu izlīdzināšanu, ar mērķi sinhronizēt satiksmes plūsmu, tādējādi mazinot apdzīšanas nepieciešamību. Līdz ar to Noteikumu projektā paredzēts pielīdzināt braukšanas atļauto ātrumu automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automo­biļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, – 90 km/h

- Ceļa apzīmējumi, zīmes un definīcijas (Noteikumu projekta 1., 2., 32., 33., 34., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 47 punkts)

Tāpat precizētas definīcijas sadalošajai joslai un velojoslai, tādējādi nosakot, ka sadalošā josla ir ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktuves vienu no otras vai līdztekus izvietotus ceļus un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai. Savukārt velojosla ir josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu satiksmes ir atdalīta ar nepārtrauktu līniju vai pārtrauktu līniju vai arī tai ir paaugstināta apmale.

Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 264.punktā Noteikumu projektā precizēts Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” nosaukums.
Noteikumu projektā tiek precizēts skaidrojums attiecībā uz 804.–808. papildzīmi "Darbības zona”, tādējādi precizējot šo zīmju izvietošanas un piemērošanas nosacījumus kopā ar citām zīmēm – precizējot kārtību, kas jāpiemēro stāvvietās vai  maksas stāvvietās.
Tāpat arī precizēts skaidrojums pie papildzīmes, kas apzīmē velosipēdu ceļu, tādējādi Noteikumu projektā noteikts, ka šī papildzīme norāda, ka pa šķērsojamo ceļu vai tā daļu ir organizēta velosatiksme norādītajos virzienos.
Vienlaikus Noteikumu projektā arī precizēta informācija attiecībā uz elektromobiļiem paredzēto papildzīmi, kā arī ceļa apzīmējumu, informācija par piemērojamajiem standartiem ceļa apzīmējumiem, kas jāievēro projektējot gājēju pārejas, kā arī ceļa apzīmējumiem, kas attiecināmi uz pārtraukto līniju un nepārtraukto un dubulto nepārtraukto līniju.

- Invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes (30. un 31. punkts)

Noteikumu projektā ietvertās prasības attiecībā uz prasībām invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izstrādātas, atsaucoties Labklājības ministrijas iniciatīvai paplašināt to personu loku, kam VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” izsniedz invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.
Bērni ar ļoti smagu invaliditāti ir īpaši aizsargājama sabiedrības daļa, kuri smago veselības traucējumu dēļ saskaras ar papildu vajadzībām, lai uzlabotu  vai vismaz uzturētu esošajā līmenī savu veselības stāvokli. Tas savukārt nozīmē, ka ģimenes nereti saskaras ar papildu izdevumiem, lai sekmētu savu bērnu labākās intereses, t.sk. veicinot viņu iespējas iekļauties sabiedrībā, saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Tādējādi var secināt, ka papildu valsts atbalsts šiem bērniem un viņu ģimenēm, saņemot stāvvietu karti, nodrošina mērķēta atbalsta sniegšanu invaliditātes seku mazināšanai, līdz ar to turpmāk stāvvietas kartes saņēmēju mērķa grupā ir ietverami bērni ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Jaunais regulējums tiktu attiecināts uz bērniem ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Tādējādi Noteikumu projektā tiek paredzēts precizēt esošo kārtību un noteikt, ka invalīdu stāvvietu izmantošanas karti ir tiesības saņemt  personai ar invaliditāti, kam ir kustību un gaitas traucējumi un kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, tāpat šo karti ir tiesības saņemt personai ar I grupas redzes invaliditāti un arī personai vecumā līdz 18 gadiem, kam noteikta invaliditāte un kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Vienlaikus arī Noteikumu projektā tiek precizēta esošā kārtība uz invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu un derīguma termiņu. Tādējādi jaunā kārtība paredz, ka invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas elektroniski sniegto informāciju par personas tiesībām saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ja saņemts kartes saņēmēja vai tā pārstāvja iesniegums. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz uz termiņu, uz kuru personai ir piešķirta invaliditāte, kas atbilst Ceļu satiksmes noteikumu 246.punktā minētajiem nosacījumiem. Ja noteiktās invaliditātes termiņš pārsniedz 10 gadus, tad karti izsniedz uz 10 gadiem. Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs, atbilstoši VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" cenrādim.

- Gājēju drošība (4., 5. un 6.punkts)

Lai pilnveidotu esošo Ceļu satiksmes noteikumos noteikto kārtību attiecībā uz gājēju drošību, Noteikumu projektā tiek arī paredzētas vairākas izmaiņas attiecībā uz gājējiem.
Noteikumu projektā ietvertas normas, kurās noteikts, ka gājējiem uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, gadījumā, ja nav ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales vai ja pa to pārvietoties nav iespējams,  ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vairāk nekā vienā rindā, bet nepārsniedzot trīs rindas.
Tāpat tiek arī precizēta kārtība, kurās vietās izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml. sporta vai atpūtas inventāru atļauts pārvietoties netraucējot gājējus - tostarp arī dzīvojamajās zonās, tāpat precizēta brauktuves šķērsošanas kārtība ar minētajiem rīkiem.
Izvērtējot ceļu satiksmes drošības riskus apdzīvotās vietās un ārpus apdzīvotām vietām (atļautais braukšanas ātrums, redzamība, veicamās distances garums un ceļa šķērsošanas nepieciešamība) noteikumu projektā tiek precizēta Ceļu satiksmes noteikumos noteiktā kārtība, kura piemērojama gājēju kustībai gar brauktuves malu vai nomali ārpus apdzīvotām vietām. Tāpat tiek precizēts, kā organizētas cilvēku grupas drīkst pārvietoties ceļu satiksmē - tādējādi šādas organizētas cilvēku grupas, piemēram ekskursijas, gājieni u.c., drīkst pārvietoties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā grupā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Organizētās cilvēku grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas personām speciālā augstas redzamības apģērbā ar gaismu atstarojošiem elementiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – papildus arī ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi. (nav  vairs prasība izmantot sarkanus karodziņus). Precizētas arī prasības bērnu grupām, kuras piedalās ceļu satiksmē – par to dalību ceļu satiksmē diennakts tumšajā laikā un citi precizējumi.

Tāpat Noteikumu projektā precizēta arī kārtība, kā gājējiem brauktuve jāšķērso vietās, kur nav gājēju pārejas  – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu - brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu pārliecinoties, ka netuvojas transportlīdzekļi.

Noteikumu projektā tiek precizētas atsevišķas darbības, kādas gājējiem ir aizliegtas - brauktuves šķērsošana ārpus noteiktām vietām (aizliegts to šķērsot ārpus gājēju pārejas, ja brauktuvei ir četras vai vairāk braukšanas joslas un ja nav sadalošās joslas) un kustība pa ceļu, kas apzīmēts ar ātrgaitas ceļa zīmi - tā ir aizliegta. Tāpat precizēts attiecībā uz ierobežojumiem gājējiem šķērsot brauktuvi, nosakot, šķērsot brauktuvi vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur ceļa nožogojumos ir speciāli ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi.

Noteikumu projektā tiek precizētas atsevišķas darbības, kādas gājējiem ir aizliegtas - brauktuves šķērsošana ārpus noteiktām vietām (aizliegts to šķērsot ārpus gājēju pārejas, ja brauktuvei ir četras vai vairāk braukšanas joslas un ja nav sadalošās joslas). Tāpat precizēti ierobežojumi gājējiem šķērsot brauktuvi, vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur ceļa nožogojumos ir speciāli ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi.

- Velosipēdu vadītāju drošība (2., 22., 23., 24., 26., 37. un 39.punkts)

Lai pilnveidotu esošo Ceļu satiksmes noteikumos noteikto kārtību, Noteikumu projektā tiek arī paredzētas vairākas izmaiņas attiecībā uz velosipēdu vadītājiem. 
Tādējādi Noteikumu projektā tiek precizēta velojoslas definīcija ar kārtību, kā tā tiek atdalīta no pārējās satiksmes, tostarp ietverot arī 925.ceļa apzīmējumu (pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir vienāds ar atstarpēm starp tām, – apzīmē joslas vai velojoslas krustojuma robežās) un paaugstinātu apmali.
Tāpat noteikumu projektā precizēts, ka elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem priekšroka ir tikai dzīvojamā zonā, kā arī papildināta esošā kārtība, kas nosaka, ka ievērojot esošos nosacījumus, velosipēdu vadītājiem atļauts braukt pa braukšanas joslu visā tās platumā uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h (izņemot darba vietās uz ceļiem un ierobežojumiem, kam noteikts darbības laiks) un nav dzīvojamā zona, ja nav velosipēdu ceļa, velo joslas, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa vai kopīga gājēju un velosipēdu ceļa. Tāpat noteikts, ka velosipēdu vadītājiem ir arī nepieciešamības gadījumā uz ietves jāaptur velosipēds, lai neapdraudētu gājējus.
Precizēts arī, ka velosipēdu vadītājiem nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, atļauts arī no kreisā malējā stāvokļa, bet, kas ieņemts uz attiecīgā virziena braukšanas joslas.
Vienlaikus Noteikumu projektā paredzēts precizēt atsevišķas papildzīmes Ceļu satiksmes noteikumos, kas piemērojamas velosatiksmes organizēšanai.
Vērtējot ceļu satiksmes negadījumu statistiku, kuros iesaistīti velosipēdisti, secināms, ka nepieciešamas papildus drošības prasības bērniem, braucot ar velosipēdu. Tabulā apskatāmi Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati tikai par tiem bērniem velosipēdistiem, kas ar gūtajām traumām, tajā skaitā galvas traumām, pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies slimnīcu uzņemšanas nodaļās, līdz ar to gūto traumu skaits varētu būt lielāks, jo, piemēram, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā pacienti ar vieglām traumām uzreiz tiek novirzīti pie attiecīgā tiešās pieejamības ārsta un netiek reģistrēti uzņemšanas nodaļas reģistrā.

		Traumas KOPĀ, pa vecuma grupām	tajā skaitā, galvas traumas KOPĀ pa vecuma grupām
	KOPĀ	194	47
2021.gads	0-4	5	2
	5-9	67	18
	10-14	83	9
	15-17	39	18
	KOPĀ	219	59
2022.gads	0-4	20	7
	5-9	60	14
	10-14	100	23
	15-17	39	15
	KOPĀ	120	34
2023.gada 8.mēnešos	0-4	11	6
	5-9	45	15
	10-14	46	8
	15-17	18	5

Ņemot vērā minēto, notikušās konsultācijas ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas pārstāvjiem, kā arī vērtējot iesaistīto pušu (ārstniecības iestādes, policijas) rekomendācijas, Ceļu satiksmes noteikumos noteikta prasība bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

- Prasības elektroskrejriteņu vadītājiem (2., 15., 28. un 29. punkts)

Ievērojot, ka 2021.gadā stājās spēkā prasības un kārtība, kādā ceļu satiksmē tiek iekļauti elektroskrejriteņi, nepieciešams vērtēt papildus drošības prasības šādu transportlīdzekļu lietotāju drošībai. Jāņem vērā, ka vērtējot ceļu satiksmes negadījumu statistiku ar elektroskrejriteņiem, secināms, ka to skaits ir ievērojami pieaudzis - 2019.gadā ievainotas 35 personas, viena gājusi bojā, 2020.gadā ievainotas 62 personas, 2 gājušas bojā, 2021.gadā ievainotas 199 personas, 2 gājušas bojā, turklāt 2022.gadā arī ir notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir bojā gājuši elektroskrejriteņu lietotāji. Skaidrs, ka pieaug šo rīku popularitāte, kā arī iespējamais lietošanas laika posms pagarinās piemērotāku laika apstākļu dēļ. Tomēr ir jāsecina, ka šis jaunais transporta veids ir vērā ņemams un būtu jāstrādā problēmu risināšanā, tostarp paaugstinot drošības prasības elektroskrejriteņu lietotājiem. 
Tabulā apskatāmi Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati tikai par tiem bērniem elektroskrejriteņa lietotājiem, kas ar gūtajām traumām, tajā skaitā galvas traumām, pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies slimnīcu uzņemšanas nodaļās, līdz ar to gūto traumu skaits varētu būt lielāks, jo, piemēram, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā pacienti ar vieglām traumām uzreiz tiek novirzīti pie attiecīgā tiešās pieejamības ārsta un netiek reģistrēti uzņemšanas nodaļas reģistrā.

		Traumas KOPĀ, pa vecuma grupām	tajā skaitā, galvas traumas KOPĀ pa vecuma grupām
	KOPĀ	33	9
2021.gads	0-4	0	0
	5-9	0	0
	10-14	12	2
	15-17	21	7
	KOPĀ	72	21
2022.gads	0-4	1	1
	5-9	7	4
	10-14	30	4
	15-17	34	12
	KOPĀ	33	20
2023.gada 8 mēnešos	0-4	2	1
	5-9	7	7
	10-14	11	5
	15-17	13	7

Tādējādi Noteikumu projektā ir paredzēts precizēt Ceļu satiksmes noteikumos ietvertās normas attiecībā uz elektroskrejriteņu dalību ceļu satiksmē un noteikt, ka elektroskrejriteņu vadītājam vecumā no 14 līdz 17 gadiem braukšanas laikā ir jābūt galvā uzvilktai aizsprādzētai aizsargķiverei (minētā prasība stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī).
Tāpat elektroskrejriteņa vadītājam pašam arī jāizvērtē iespējamie drošības riski un jāpieņem lēmums par papildus darbību veikšanu, lai pastiprinātu savu drošību, piemēram, diennakts tumšajā laikā vai sliktas redzamības apstākļos, vai izvēloties ceļu ar lielas satiksmes intensitāti, brauciena laikā būt tērptam augstas redzamības apģērbā ar gaismu atstarojošiem elementiem.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 9.¹ punktā noteiktā elektroskrejriteņa definīcija nosaka, ka elektroskrejritenis ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu. Vienlaikus elektroskrejriteņu konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums, izmantojot dažādus tehniskus un programmatūras pielāgojumus var tikt salīdzinošie viegli modificēts. Tas nozīmē, ka likumdevējam ir jānosaka maksimālais ātrums, ar kādu elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc, lai nodrošinātu vispārējo drošību un mazinātu iespējamos riskus ceļu satiksmē. Lai sasniegtu ceļu satiksmes drošības mērķus par drošu skrejriteņu dalību ceļu satiksmē, nepieciešams noteikt, ka maksimālais ātrums, ar kādu elektroskrejriteņu vadītāji drīkst braukt, nedrīkst pārsniegt 25 km/h. Elektroskrejriteņi ir viegli un kompakti transportlīdzekļi, kas nereti tiek izmantoti gājēju zonās, veloceļos un citās apdzīvotās vietās, kur notiek blīva cilvēku kustība. Nosakot, ka elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību un vienlaikus ierobežojot maksimālo ātrumu līdz 25 km/h, samazināsies potenciālais ceļu satiksmes dalībnieku apdraudējuma risks un iespējamās sadursmes ar citiem ceļa lietotājiem. Noteikts maksimālais ātrums palīdzēs nodrošināt, ka elektroskrejriteņi ir droši un prognozējami citu transportlīdzekļu vidū, vienlaikus saglabājot iespēju iekļauties ceļu satiksmes plūsmā. Izvēloties vienotu maksimālo ātrumu visiem elektroskrejriteņiem, tiek nodrošināta skaidra un vienkārša pieeja elektrokrejriteņu kustībai un tās pārraudzības procesam.
Vienlaikus Noteikumu projektā tiek precizētas un salāgotas atsevišķas normas atbilstoši Noteikumu projektā ietvertajiem grozījumiem velosipēdu vadītājiem – par priekšrocībām attiecībā pret pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kustību pa ietvēm, kā arī ceļu satiksmes organizēšanu ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.
Tāpat Noteikumu projekts papildināts ar tiesību normām, kas aizliedz elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem braukt pa pretējā virziena brauktuvi.

- Autopārvadājumi (19., 20., 43., 45. un 46. punkts)

Noteikumu projektā ir ietverti arī grozījumi esošajai kārtībai, kas attiecināma uz autopārvadājumu nozari, tostarp intermodālo pārvadājumu veikšanu, pieļaujamajiem transportlīdzekļu gabarītizmēriem un masas ierobežojumiem. 
Jānorāda, ka ir uzsākts autopārvadājumu pilnveidošanas process, lai vienādotu pārvadātāju iespējas, kā arī paaugstinātu Latvijas autopārvadātāju spējas konkurencē ar ziemeļvalstu pārvadātājiem, kā arī lai samazinātu izmešus uz pārvadājamo kravas vienību. Līdz ar to nepieciešams  jauns normatīvais regulējums, kas noteiktu, ka veicot pārvadājumus, ja to veikšanai saņemta lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja, mehāniskajam transportlīdzeklim atļauts vilkt puspiekabi un piekabi vai divas puspiekabes. Ar šo tiktu noteikts, ka Latvijā tiek ieviesti nosacījumi Eiropas Modulārās sistēmas (turpmāk - EMS) kravas pārvadājumos izmantošanai. Eiropas Modulārā sistēma (EMS) ir risinājums, kas ļauj atsevišķās ceļu tīkla daļās apvienot esošās iekraušanas vienības (sauktas arī par moduļiem) transportlīdzekļu kombinācijās, kurās ir palielināts svars un garums. EMS uzlabo autotransporta kravu pārvadājumu efektivitāti un samazina tā ietekmi uz vidi.
Tādējādi Noteikumu projektā tiek noteikts, ka, veicot pārvadājumus, ja to veikšanai saņemta lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja, atļauts vilkt divas piekabes (puspiekabi un piekabi).
Kārtību, kādā piešķir atļaujas nosaka Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”.
Visiem lielgabarīta un smagsvara pārvadājumus veicošiem transportlīdzekļiem vai to sastāviem būs jāsaņem lielgabarīta vai smagsvara atļauja, ja tie pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā norādītos maksimālos rādītājus, kas atrunāti Noteikumos 343.
Vienlaikus arī, lai veicinātu kombinēto kravu pārvadājumus pa autoceļu un dzelzceļu, tāpat paaugstinātu Latvijas pārvadātāju spējas konkurencē ar ziemeļvalstu pārvadātājiem, kā arī lai samazinātu izmešus uz pārvadājamo kravas vienību, nepieciešams normatīvais regulējums, kas noteiktu jaunas prasības attiecībā uz pieļaujamajiem transportlīdzekļa gabarītizmēriem un masas ierobežojumiem. 
Kā arī ņemot vērā, jaunākos grozījumus Noteikumos Nr.343, Noteikumu projekts paredz precizēt Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā ietvertās prasības attiecībā uz pieļaujamiem transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarītiem (ar kravu vai bez tās), faktisko masu un ass slodzi, nosakot, ka faktiskā masa sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un trīsasu puspiekabes, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām vai kombinētu pārvadājumu, lai sasniegtu tuvāko attiecīgajam pakalpojumam piemēroto transporta termināli Latvijas teritorijā, pārvadājumu darbības ir līdz 42 tonnām. Savukārt sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām vai kombinētu pārvadājumu, lai sasniegtu tuvāko attiecīgajam pakalpojumam piemēroto transporta termināli Latvijas teritorijā, pārvadājumu darbības faktiskā masa ir līdz 44 tonnām.
Vienlaikus arī Noteikumu projektā tiek paredzēts papildināt Ceļu satiksmes noteikumus ar jaunu 2.pielikuma punktu, kas noteiktu, ka maksimālos garumus, kas noteikti Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikuma 1. punktā, attiecīgajā gadījumā, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 194.¹ punktu, un maksimālo attālumu, kas noteikts Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikuma 5. punktā, var par 15 cm pārsniegt transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas minēti iepriekšminētajos gadījumos.

- Norādes stāvvietu izmantošanai, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādei (36., 38. un 40.punkts)

Esošais regulējums Ceļu satiksmes noteikumu 285.4.apakšpunktā cita starpā nosaka 326., 327., 328., 329. zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u. tml. ir aizliegta. Ar Noteikumu projektu paredzēts papildināt minēto apakšpunktu, lai noteiktu, ka arī 537. un 539. zīme kopā ar  804.–808. papildzīmi "Darbības zona" norāda zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u. tml. ir aizliegta.

Tāpat arī Noteikumu projektā tiek precizēta esošā kārtība Ceļu satiksmes noteikumos attiecībā uz norādēm stāvvietās, kuras paredzēts elektrotransportlīdzekļu vai ārēji lādējamu hibrīdtransportlīdzekļu uzlādei. Jaunais regulējums paredz, ka elektrotransportlīdzekļiem paredzētā stāvvietā ir atļauta transportlīdzekļu stāvēšana tikai elektromobiļiem un ārēji lādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem to uzlādes laikā.


- Sabiedriskā transporta joslas (11. un 12. punkts)

Esošais regulējums Ceļu satiksmes noteikumos nosaka, ka nepieciešamības gadījumā veicot labo pagriezienu vietā, kur uz brauktuves ir josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Ņemot vērā, ka esošais regulējums precīzi nepasaka, ka jānogriežas pirmajā iespējamā krustojumā/vietā pa labi, tad Noteikumu projekts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts ilgstoši braukt pa šo joslu un jānogriežas tuvākajā brauktuvē vai vietā, kur no ceļa nobrauc uz blakusteritoriju.
Noteikumu projektā arī noteikts, ka pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļus drīkst apturēt joslā, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, lai iekrautu vai izkrautu kravu.

- Nepārtrauktā līnija – lēngaitas transportlīdzekļi (3. un 16.punkts)

Noteikumu projektā precizēta terminoloģija attiecībā uz atsaucēm, kādi automobiļi drīkst īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošana – tiem jābūt reģistrētiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvo sistēmā, kā arī precizējums, kad šo transportlīdzekļu vadītājiem jādara viss iespējamais, lai ievērotu ceļu satiksmes drošību – piedaloties ceļu satiksmē.
Esošā kārtība nosaka, ka ir atļauts īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, lai palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošu transportlīdzekli, kā arī nosaka kritērijus, kādos gadījumos, ir atļauts to darīt, tāpat nosaka prasības, kad lielgabarīta vai lēnāk braucošu transportlīdzekļu vadītājiem jāaptur vai jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas izveidojuši aiz tā sastrēgumu.
Precizējot esošo normu, lai definētu, kādiem transportlīdzekļiem, ir atļauts pārkārtoties uz ceļa nomali, lai palaistu ar lielāku ātrumu braucošus transportlīdzekļus, Noteikumu projektā tiek ietverta atsauce uz Ceļu satiksmes noteikumu 88.punktu, kurā noteikts, ka tie ir transportlīdzekļi, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, traktortehnika un speciālā militārā tehnika.
Tāpat Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka 920. un 921. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot cita starpā drīkst arī iepriekš aprakstītajos gadījumos – lai lēnāk braucoši transportlīdzekļi, kas nevar attīstīt noteiktu ātrumu, palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošus transportlīdzekļus.

- Tehniski precizējumi, termini, atsauces (1., 2., 32., 37., 38., 39., 43. un 47. punkts)

Noteikumu projektā arī ietverti precizējumi attiecībā uz atsaucēm atsevišķām informācijas datubāzēm un reģistriem, valsts kapitālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību nosaukumiem, atsevišķiem standartiem, atsaucēm, kā arī atsevišķām zīmēm un papildzīmēm.

Pienākums transportlīdzekļa vadītājam apturēt traktortehniku (8.punkts)

Latvijas Republikas Saeimas 2023.gada 22.jūnija sēdē trešajā lasījumā tika apstiprināts likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (61/Lp14) (turpmāk – likumprojekts), kas paredz Ceļu satiksmes likuma 4. pantu palidināt ar 6.¹ daļu nosakot, ka Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (turpmāk – aģentūra) amatpersona ir tiesīga apturēt ekspluatācijā esošu traktortehniku, lai kontrolētu traktortehnikas un tās piekabes tehnisko stāvokli.
Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 279) 25.7.apakšpunkts transportlīdzekļa vadītājam uzliek par pienākumu apturēt transportlīdzekli pēc policijas darbinieka, robežsarga, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersonas vai muitas amatpersonas dotajām norādēm. Savukārt Noteikumu Nr.279 25.9.apakšpunkts uzliek par pienākumu transportlīdzekļu vadītājam pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, kā arī prasībai nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz tiesības aģentūras amatpersonām apturēt traktortehniku uz ceļiem tehnisko kontroļu veikšanai, Ceļu satiksmes noteikumos  būtu jāparedz pienākums transportlīdzekļa vadītājam apturēt traktortehniku pēc aģentūras inspektora dotajām norādēm, kā arī nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā, ja ceļa ierobežotā platuma dēļ tehnisko kontroli droši nevar veikt vietā, kur transportlīdzeklis ir apturēts. Tādā gadījumā transportlīdzeklis tiks nogādāts vietā, kur tehniskās kontroles veikšana neradīs apdraudējumu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un aģentūras inspektoru drošībai.

Lai traktortehnikas vadītājs pakļautos aģentūras inspektora dotajām norādēm, ir nepieciešams papildināt Ceļu satiksmes noteikumus ar 25.¹ punktu, papildinot ar Valsts tehnisko uzraudzības aģentūru.

Traktortehnikas maksimālā braukšanas ātruma noteikšana (15.punkts)

Ceļu satiksmes noteikumi neparedz maksimālo traktortehnikas braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām, tādejādi traktortehnika netiek pakļauta maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumam.
Eiropas savienības tirgū ir pieejami specializēti ātrgaitas traktori, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 70 km/h un var sasniegt pat līdz 90 km/h lielu ātrumu. Šādi traktori pamatā ir paredzēti transportēšanas darbiem, kas nonāk pretrunā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 21.punktu, kas noteic, ka traktortehnikas izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija.
Ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās ir atļauts kravas automobiļus pielāgot un aprīkot lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbiem, kas pēc atbilstības novērtēšanas tiek reģistrēti kā traktori. Piemēram, šāda prakse plaši tiek izmantota Vācijā, Beļģijā un Dānijā, kur kravas automobilis, kurš pielāgots un aprīkots lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbiem, tiek pielīdzināts traktortehnikai, lai saņemtu iespējamos atvieglojumus un ieguvumus saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu.
Iepriekš minētie transportlīdzekļi, pamatā - sedlu vilcēji, līdz 2020.gada 31.martam, tika reģistrēti arī aģentūras valsts informācijas sistēmā “Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvā sistēma” (turpmāk – informatīvā sistēma) kā traktortehnika. Ņemot vērā to, ka šie transportlīdzekļi ir reģistrēti kā traktortehnika, tie neapkļaujas maksimālā braukšanas ātruma ierobežojuma nosacījumiem ārpus apdzīvotām vietām un rada draudus kopējai ceļu satiksmes drošībai.

Lai nodrošinātu to, ka traktortehnika ar palielinātiem ātrumiem neradītu draudus kopējai ceļu satiksmes drošībai, ir nepieciešams Ceļu satiksmes noteikumus papildināt ar jaunu 103.8. apakšpunktu, kas noteiktu, ka traktortehnikas maksimāls braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām nedrīkst pārsniegt 60 km/h.
Nosakot traktortehnikas maksimālo braukšanas ātrumu 60 km/h, ir ņemti vērā sekojoši faktori:
1. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību noteiktajām atbilstības prasībām traktoriem un to piekabēm projektētais maksimālais ātrums tiek noteikts sekojošā intervālā: līdz 40 km/h, 40 – 60 km/h un virs 60 km/h. Traktoriem un to piekabēm, kuru projektētais ātrums ir lielāks par 60 km/h tiek piemērotas stingrākas tehniskās prasības, piemēram, prasības par ABS bremzēšanas sistēmu;
2. Traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskašu laikā traktortehnikai un tās piekabēm bremzēšanas efektivitātes pārbaudes, tai skaitā ABS, netiek veiktas uz specializētiem bremžu stendiem;
3. Lauksaimniecības produkcijas ražošanai izmantotie ceļi pamatā nav piemēroti traktortehnikai, kuru projektētais ātrums pārsniedz 60 km/h;
4. Kopumā traktortehnikas maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 60 km/h, izņemot uz automobiļu bāzes pielāgotos transportlīdzekļus, kuri reģistrēti informatīvajā sistēmā kā traktortehnika un kas pamatā ir šo grozījumu mērķa grupa;
5. Traktortehnikas un tās piekabes reģistrācijas apliecības sadaļā: “Piezīmes”, automobiļu bāzes transportlīdzekļiem ir norādīts, ka to atļautais braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 60 km/h, bet tam ir tikai informatīvs raksturs, ko šo transportlīdzekļu vadītāji ļoti bieži neievēro. Arī citās dalībvalstīs šādu transportlīdzekļu maksimālais braukšanas ātrums ar normatīvajiem aktiem ir ierobežots līdz 60 km/h.

Divu piekabju vilkšana (18.punkts)

Spēkā esošo Ceļu satiksmes noteikumu 179. punktā noteikts, ka traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas divasu vai trīsasu piekabes, bet laikposmā no 1. oktobra līdz 1. novembrim – tikai diennakts gaišajā laikā. Šāda punkta redakcija lauksaimniekiem liedz:
1) vienlaicīgi vilkt divas vienasu piekabes vai divas piekabes, no kurām viena ir vienasu piekabe. Praksē lauksaimnieki izmanto puspiekabes savienojumā ar velkamajiem sedlu ratiem, kas paredzēti puspiekabju vilšanai. Traktortehnikai paredzētie sedlu rati ir reģistrējami aģentūras informatīvajā sistēmā kā vienasu vai divasu piekabes, kuru uzdevums ir vilkt puspiekabes. Šāds piekabju savienojumā veids plaši tiek izmatots graudu vai augu zaļo masu transportēšanā.
2) vilkt divas piekabes vienlaicīgi arī tumšajā laika periodā no 1.oktobra līdz 1. novembrim un periodā no 2. novembra līdz 31. martam jebkurā laika periodā. Vedot produkciju ar vienu piekabi, tiek radīti nevajadzīgi finansiālie un laika zaudējumi, jo vienu braucienu vietā ar divām piekabēm ir jāveic divi braucieni ar vienu piekabi, kā rezultātā traktors ceļam segumam rada divkāršu noslogojumu. Braucot traktoram ar divām piekabēm vienlaikus tiktu ekonomēts laiks, degviela un ceļa noslogojums.

Lai taupītu degvielu, kas pēdējo gadu laikā ir ievērojami sadārdzinājusies, aizvien vairāk lauksaimnieku izmanto iespēju produkciju un izejvielas pārvadāt ar divām piekabēm, tai skaitā ar vienasu ratiem lai vilktu puspiekabes, jo tas ir ātrāk, lētāk un saimniekošanu padara daudz efektīvāku. Līdz ar to, priekšlikums paredz no Ceļu satiksmes noteikumu 179. punkta svītrot nosacījumu par velkamo piekabes asu skaitu un par to, kuros mēnešos un kādā diennakts laikā drīkst vai nedrīkst ar traktortehniku vilt divas piekabes.
Laikposms no 1. oktobra līdz 1. novembrim un tikai diennakts gaišajā laikā tika noteikts tādēļ, ka rudens periodā diennakts tumšajā laikā krasi samazinās redzamība biežo klimatisko apstākļu (lietus, migla) maiņas dēļ, apdraudot ceļu satiksmes drošību uz koplietošanas ceļiem. Pēdējo desmit gadu laikā traktortehnikas un tās piekabju ražošanas standarti un normatīvie akti ir būtiski mainījušies, lai padarītu traktortehnikas un tās piekabes ekspluatāciju maksimāli drošu. Lai nodrošinātu drošu traktortehnikas un to piekabes ekspluatāciju diennakts tumšajā laikā, Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka:
1) lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām, traktortehnikas vadītājam obligāti jāiededz mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns, ja traktortehniku vada savienojumā ar divām piekabēm (noteikumu Nr. 279 36.4. apakšpunkts);
2) traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas piekabes, un tas nozīmē, ka braukšanas laikā abām piekabēm ir jābūt aprīkotām ar darba bremzēm (179. punkts). Ja kādai piekabei nevar pieslēgt bremzes, tad ar tādu sastāvu ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē.
Lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas, transportlīdzekļa vadītājam ir jāizvēlas tāds ātrums, kas atbilst ceļu satiksmes intensitātei, transportlīdzekļa un kravas īpatnībām, ceļa seguma stāvoklim un meteoroloģiskajiem apstākļiem (īpaši redzamībai braukšanas virzienā). Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.30 "Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” traktortehnikas piekabēm ir divi aizmugurējie trīsstūra formas atstarotāji sarkanā krāsā, divi vienādas formas atstarotāji priekšā baltā krāsā un divi atstarotāji katrā sānā vienādas formas oranžā krāsā, kā arī piekabes ir aprīkotas gan ar visām nepieciešamajām (gabarītu, bremžu, pagrieziena rādītāju, numura) darba gaismām, gan ar darba bremzēm. Tādējādi traktortehnikas sastāvs ar divām piekabēm ir pietiekami drošs ekspluatācijā visa gada garumā, arī diennakts tumšajā laikaposmā.