Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 15.pantu, lai nostiprinātu īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ir nepieciešama nekustamā īpašuma objekta noteikšana, kuras ietvaros kā viena no veicamajām darbībām ir būvju kadastrālā uzmērīšana un nekustamā īpašuma objekta kadastra datu reģistrācija vai aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā (šā likuma 18.pants). Tādējādi, lai Būves ierakstītu zemesgrāmatā un nostiprinātu uz tām valsts īpašuma tiesības, ir nepieciešama Būvju kadastrālā uzmērīšana un kadastra datu reģistrācija vai aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā.
Ar 2025. gada 18. augusta iesniegumu Nr. 1.37/2037 Possessor vērsās Valsts zemes dienestā ar lūgumu izgatavot būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas no arhīva materiāliem un 2025. gada 2. septembrī Valsts zemes dienests izsniedza sagatavotās būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas.
 

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta pirmo daļu, Rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir attiecīgā vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par to ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda vai tie tiek ierakstīti zemesgrāmatā uz vietējās pašvaldības vārda.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta piekto daļu, valstij un vietējām pašvaldībām pēc zemes reformas pabeigšanas piederošo un piekrītošo zemi izvērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumiem Nr. 190 "Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 190) 3.1.apakšpunktā noteiktajam Valsts zemes dienests sagatavo un publisko savā tīmekļvietnē sarakstu par rezerves zemes fondā ieskaitītajām zemes vienībām un zemes vienībām, kuras nav izmantotas īpašuma tiesību atjaunošanai, tai skaitā par kopīpašumā esošajām domājamām daļām, kurām nav noteikta piederība vai piekritība, katrā administratīvajā teritorijā piecu darbdienu laikā pēc Noteikumu Nr.190 spēkā stāšanās par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās.
Ministru kabinets 2016. gada 28. janvārī ir pieņēmis rīkojumu Nr. 100 "Par zemes reformas pabeigšanu Strenču novada lauku teritorijā".
Ministru kabinetam pieņemot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visas konkrētajā teritorijā esošās zemes vienības ir apzinātas un tām noteikts tiesiskais statuss, kā arī visi procesi attiecībā uz personu tiesībām atgūt zemi ir pabeigti. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā un piekrīt valstij vai pašvaldībai.
Par Zemes vienību nepastāv strīds ar citām ministrijām un Valmieras novada (iepriekš - Strenču novada) pašvaldību. Atbilstoši Noteikumu Nr.190 8.punktā noteiktajam Valsts zemes dienests ir saņēmis šo noteikumu 7.1.3. apakšpunktā minēto sarakstu ar ministriju un pašvaldības izdarītajām atzīmēm un savā tīmekļvietnē ir publiskojis izvērtēto gala sarakstu par Strenču novada zemes vienībām (https://www.vzd.gov.lv/lv/media/4356/download?attachment).
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumam Plāņu pagasts iekļauts Valmieras novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punkts noteic, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citas valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, ministrija noteiktā kārtībā izsludina Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls) Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas TAP portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Possessor pēc Būvju un Zemes vienības pārņemšanas valdījumā veiks nepieciešamās darbības NĪVKIS ierakstu aktualizēšanai, vienota nekustamā īpašuma izveidošanai.
Ņemot vērā Civillikuma 968.pantā noteikto principu par zemes un būvju nedalāmību, Zemes īpašums ir atsavināms kopā ar Būvju īpašumu kā vienots nekustamais īpašums.

Būvju īpašums NĪVKIS neviena nekustamā īpašuma sastāvā nav reģistrēts. Pirms pārdošanas tiks veiktas faktiskās darbības – zemes vienības kadastrālā uzmērīšana, kas tiks uzsāktas pēc Rīkojuma spēkā stāšanās. Zemes īpašums tiks ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Possessor personā, iesniedzot likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 13. panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus. Vienlaikus, saskaņā ar šā paša likuma 13. panta otro daļu, kā arī atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajam, vienota nekustamā īpašuma sastāvā uz valsts vārda Possessor personā tiks nostiprinātas īpašuma tiesības arī uz Zemes īpašuma esošajām valstij piekritīgajām būvēm (Būvju īpašumu).

Ņemot vērā, ka Zemes īpašums sastāv no 1,5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, atsavinot šo nekustamo īpašumu, ir piemērojami likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”  noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.                                
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. pantā un likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā minētajiem ierobežojumiem darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu Possessor tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).