Anotācija (ex-ante)

Laba izglītības pārvaldība balstās uz efektīvu resursu izmantošanu, lai nodrošinātu laikmetīgu mācību vidi un palīdzētu izglītojamiem attīstīt savas prasmes un realizēt savu potenciālu. Reformas mērķis ir veidot ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar efektīvi pārvaldītiem finanšu, personāla un infrastruktūras resursiem. Tas paredz uzturēt optimālu izglītības iestāžu tīklu, veikt regulārus kapitālieguldījumus infrastruktūrā un piesaistīt kvalificētus pedagogus, kā arī nodrošināt viņiem atbalstu un vidi profesionālai attīstībai. 

Ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla izveidošanai tiek definēti četri principi, kas ietver (1) optimālu klases lieluma noteikšanu, (2) izglītojamo skaita noteikšanu četrās klašu grupās un izglītojamo skaita svārstības pieļaušanu atkarībā no klašu grupas, (3) izglītības iestāžu kategorizēšanu pēc urbanizācijas līmeņa un (4) izglītojamo skaita kritērija piemērošana atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, kā arī citu kategoriju izglītības iestādēm, tajā skaitā, izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku un tām, kuras atrodas uz ES ārējās robežas.  

Latvijas izglītojamo rezultāti 2022.gadā OECD Starptautiskajā izglītojamo novērtēšanas programmā (turpmāk – OECD PISA) uzrāda vairākus uzlabojumus kopš 2018.gada, īpaši dabaszinātnēs un matemātikā**: 

1. Latvijas izglītojamo vidējais rezultāts dabaszinātnēs ir 494 punkti, kas ir statistiski nozīmīgi augstāks par OECD valstu vidējo rādītāju (485 punkti). Tas nozīmē, ka Latvijas izglītojamie ir uzrādījuši stabilu sniegumu šajā jomā, kas liecina par ilgtermiņa uzlabojumiem dabaszinātņu mācību kvalitātē​. 

2. Turklāt, Latvijas izglītojamo relatīvais skaits ar zemu sasniegumu dabaszinātnēs (zemāk par 2. kompetences līmeni) ir 16,5%, kas ir ievērojami zemāks par OECD vidējo rādītāju (24%). Šis uzlabojums norāda, ka arvien mazāk Latvijas izglītojamo sasniedz zemus rezultātus dabaszinātnēs, salīdzinot ar iepriekšējā PISA 2018 pētījuma rezultātiem. 

3. Latvijā ir mazāk izglītojamo ar ļoti zemu sasniegumu līmeni matemātikā (zemāk par 2. kompetences līmeni), salīdzinot ar iepriekšējā PISA 2018 pētījuma rezultātiem. Tikai 22% Latvijas izglītojamo nesasniedz šo līmeni, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju, kas ir 31%. Šis rezultāts norāda uz samazinātu izglītojamo ar ļoti zemu sasniegumu īpatsvaru. 

Šie rezultāti liecina par pozitīvām, sistēmiskām izmaiņām izglītības sistēmā, tomēr vēl aizvien OECD PISA pētījuma autori norāda uz problēmām, kurām risinājums vēl nav rasts, piemēram: 

1. Zems izglītojamo ar augstiem sasniegumiem īpatsvars. Latvijā ir samērā maz izglītojamo ar augstiem sasniegumiem, īpaši matemātikā. Tikai 6,4% Latvijas izglītojamo sasniedz 5. vai 6. kompetences līmeni matemātikā, kas ir zemāks par OECD vidējo 9%. Šis rādītājs norāda uz to, ka Latvijas izglītības sistēmai ir jāuzlabo atbalsts izglītojamiem ar augstu potenciālu, lai palīdzētu viņiem sasniegt vēl labākus rezultātus un veicinātu augstāku konkurētspēju globālā mērogā. 

2. Sociāli ekonomiskā statusa ietekme uz izglītojamo sasniegumiem. Kaut arī Latvijas izglītības sistēma salīdzinoši labi spēj mazināt ģimenes sociāli ekonomiskā statusa (SES) ietekmi uz izglītojamo sasniegumiem, joprojām pastāv būtiska atšķirība starp izglītojamajiem ar zemāku un augstāku SES. Izglītojamiem no ģimenēm ar zemāku SES ir ievērojami zemāki mācību sasniegumi, un šī plaisa ir būtiska. SES atšķirība Latvijā ir 75 punkti, kas gan ir mazāka nekā OECD vidējā (93 punkti), tomēr tā joprojām ir ievērojama problēma. 

3. Mācību sasniegumu atšķirības starp reģioniem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas turpina pastāvēt, ir ievērojamas mācību sasniegumu atšķirības starp izglītības iestādēm pilsētās un lauku teritorijās. OECD PISA pētījuma rezultāti liecina, ka izglītojamie izglītības iestādēs, kuras atrodas lauku teritorijā, joprojām uzrāda par 43 punktiem zemākus rezultātus matemātikā salīdzinājumā ar izglītības iestādēm Rīgā. Šī punktu atšķirība norāda uz būtisku plaisu starp lauku un pilsētas izglītības iestādēm attiecībā uz mācību sasniegumiem un uz nevienlīdzīgu resursu sadali un atšķirīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai starp reģioniem​. 
 
OECD PISA rezultāti tiek mērīti punktos, un katrs punkts norāda uz izglītojamo prasmju līmeni noteiktā mācību priekšmetā. Piemēram, 43 punktu starpība matemātikā starp lauku un Rīgas izglītības iestādēm ir būtiska, jo aptuveni 30 punktu starpību PISA rezultātos OECD uzskata par ekvivalentu vienam mācību gadam. Tas nozīmē, ka izglītojamie  no lauku teritorijām Latvijā vidēji atpaliek par aptuveni pusotru mācību gadu salīdzinājumā ar izglītojamiem Rīgas izglītības iestādēs. 
 
Šāda punktu starpība norāda uz ievērojamām atšķirībām izglītības kvalitātē starp dažādiem reģioniem. Tas nozīmē, ka laukos ir mazāk pieejamas iespējas, lai apgūtu svarīgas prasmes, piemēram, matemātiku, kas var ietekmēt viņu turpmāko akadēmisko un profesionālo izaugsmi. Izglītības kvalitātes atšķirības var būt saistītas ar tādiem faktoriem kā skolotāju pieejamība, mācību resursi un infrastruktūra​. 

** PISA 2025.gada pētījuma rezultāti šīs sadaļas sagatavošanas brīdī vēl nav pieejami, kā arī uz brīdi, kad Ministru kabineta noteikumi tiks apstiprināti valdībā, tie vēl nebūs publicēti. Līdz ar to secinājumi šajā sadaļā balstīti uz PISA 2022.gada pētījuma rezultātiem, kas ir aktuālākie pieejamie salīdzināšanai. 

Latvijas izglītības iestāžu tīklam ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, mērķtiecīgākas investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrās, mazinātu izglītojamo mācību sasniegumu atšķirības starp reģioniem un uzlabotu izglītības pieejamību neatkarīgi no izglītojamā dzīvesvietas.  

OECD ziņojumā par Latvijas izglītības iestāžu tīklu tās autori iesaka apsvērt izglītojamo un skolotāju proporcionālo attiecību regulēšanu vai minimālā klases lieluma noteikšanu, lai samazinātu pārmērīgu personāla skaitu izglītības iestādēs un optimizētu resursu izmantošanu. Tas ir svarīgs aspekts efektivitātes uzlabošanai un izglītības iestāžu tīkla pārvaldībai, it īpaši apvidū ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur pārāk maz izglītojamo klasēs palielina izmaksas uz vienu izglītojamo​. 

1. Izglītības iestāžu tīkla attīstības pamatprincipi. 

1.1. Optimāls klases lielums. 
Klases izmēru veido 10 līdz 20 izglītojamie klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas (neattiecas uz speciālās izglītības klasēm, profesionālās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas). Optimālais izglītojamo skaits klasē balstīts izglītības pētījumos, kā arī aprēķinos, lai noteiktu optimālu skolotāja slodzi vienā izglītības iestādē.  
 
Papildus jāņem vērā, ka vairākās kategorijās ir definēts arī minimālais izglītojamo skaits: 
* izglītības iestādēs, kuras atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas; 
* izglītības iestādēs ar augstu pieejamības risku, 
* izglītības iestādēs, kurās vismaz 50 procentu izglītojamo vispārējo izglītību apgūst speciālās izglītības programmās. 

Papildus skaidrojams, ka gadījumos, kad vispārējās izglītības programma tiek īstenota ieslodzījuma vietā sadarbībā ar vispārējās izglītības iestādi, attiecīgie izglītojamie tiek ieskaitīti izglītības iestādes kopējā izglītojamo skaitā attiecīgajā klašu grupā. 

1.2. Klašu grupu pieeja. 
Izglītojamo skaits noteikts četrās klašu grupās: 
* 1. - 3. klašu grupa,  
* 4. - 6. klašu grupa,  
* 7. - 9. klašu grupa,  
* 10. - 12. klašu grupa.  

Šāda pieeja balstīta izglītības standartā noteiktajos sasniedzamajos rezultātos un nodrošina elastīgāku pieeju izglītojamo skaita izmaiņām klašu grupu ietvaros. 

1.3. Izglītojamo skaita svārstība. 
1. – 3. un 4. – 6. klašu grupās pieļaujama 25% izglītojamo skaita svārstība no optimālā izglītojamo skaita konkrētajā klašu grupā (noapaļojot uz leju), un 7. – 9. un 10. – 12. klašu grupās pieļaujama 10% izglītojamo skaita svārstība no optimālā izglītojamo skaita konkrētajā klašu grupā (noapaļojot uz leju).  
 
Svārstības netiek piemērotas izglītības iestādēm, kurām jau ir noteikts iespējami zemākais izglītojamo skaita slieksnis: 
* izglītības iestādēm, kuras atrodas pie ES ārējās robežas, 
* izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku. , 
* izglītības iestādēm, kurās vismaz 50 procentu izglītojamo vispārējo izglītību apgūst speciālās izglītības programmās 

1.4. Teritoriālā diferenciācija (DEGURBA pieeja). 
 
1.4.1. Klasifikācijas būtība. 
Izglītības iestādes tiek klasificētas atbilstoši Eurostat DEGURBA (no angļu valodas – degree of urbanisation) klasifikācijai, kas iedala teritorijas 7 grupās – no pilsētām līdz mazapdzīvotām teritorijām. Šī klasifikācija ļauj objektīvi salīdzināt teritorijas, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un apdzīvotības struktūru, kā arī atspoguļo reālo pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no administratīvajām robežām. 

Latvijā DEGURBA klasifikāciju aprēķina un uztur Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot vienotu Eurostat metodoloģiju, un attiecīgie dati ir publiski pieejami Oficiālās statistikas portālā. Tādējādi klasifikācija nodrošina vienotu, datos balstītu un pārbaudāmu pieeju teritoriju raksturošanai. 

Administratīvi teritoriālajām vienībām tiek noteikts urbanizācijas līmenis, kas tiek izmantots kā pamats diferencētai pieejai izglītojamo skaita noteikšanā klašu grupās – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks optimālais izglītojamo skaits klasē un lielāks klašu komplektu skaits. 

Izglītības iestādes atrašanās vieta tiek klasificēta šādās DEGURBA grupās: 
* pilsētas – DEGURBA 1; 
* blīvi apdzīvotas teritorijas – DEGURBA 2; 
* mazpilsētas – DEGURBA 3; 
* piepilsētas – DEGURBA 4; 
* ciemi – DEGURBA 5; 
* lauku teritorijas – DEGURBA 6; 
* mazapdzīvotas teritorijas – DEGURBA 7. 

Ņemot vērā, ka pašvaldību apdzīvotība, teritorijas blīvums un citi parametri dinamikā ir mainīgi parametri, pašvaldību iedalījums konkrētās grupās tiks pārskatīts vienu reizi 3 gados, lai izglītības iestāžu lielums un prasības izglītojamo skaita nodrošināšanā atbilstu reālajai situācijai un iespējām.  
 
1.4.2. DEGURBA klasifikācijas salīdzinājums ar citām pieejām. 
Būtiskākais trūkums citām pieejām, kā tiek klasificētas apdzīvotas teritorijas, balstās faktā, ka pašvaldību teritorijas un to robežas ir noteiktas, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem un politiskiem kritērijiem, tomēr iedzīvotāji visbiežāk izmanto pakalpojumus, kas atrodas vistuvāk dzīvesvietai vai darba vietai, līdz ar to neatkarīgi no pašvaldību robežām. Savukārt, DEGURBA pieeja skaidrāk atspoguļo attiecības starp teritorijas blīvumu un tās izglītības iestāžu lielumu, tātad jebkurai klasifikācijai būtu jāatspoguļo fakts, ka izglītības iestādes ir mazākas retāk apdzīvotās vietās, kur pieprasījums ir zems un attālumi starp izglītības iestādēm ir lieli. Tādējādi ir sagaidāms, ka vidējiem klašu izmēriem vajadzētu būt mazākiem lauku teritorijās un palielināties līdz ar apdzīvotības blīvumu.  

1.4.3. Korekcijas DEGURBA klasifikācijas piemērošanā. 
Vienlaicīgi uzklausot Reģionālo attīstības centru un novadu apvienību un Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumus piedāvātajā pašvaldību teritoriju grupēšanā un izvērtējot iedzīvotāju skaita (vecumā 6-17 gadi) dinamiku pašvaldībās, tiek veiktas trīs korekcijas pašvaldību teritoriju grupēšanā pēc DEGURBA pieejas:  

* Divas valstspilsētas (Jēkabpils un Jūrmala) un vairākas Pierīgas pašvaldību teritorijas Ādažu, Mārupes un Ķekavas novados, kuras robežojas ar Rīgu, pielīdzinātas augstākai grupai (DEGURBA 2), kas atbilst blīvi apdzīvotām teritorijām un līdz ar to atrodas kopā ar citām valstspilsētām un blīvākiem administratīvajiem centriem.  
* Trīs pagasti (Auru pagasts, Kurmāles pagasts, Ģibuļu pagasts), kuros šobrīd atrodas nelielas izglītības iestādes, pielīdzināti zemākai grupai (DEGURBA 6), kas atbilst lauku teritorijām un līdz ar to atrodas kopā ar citiem pagastiem, kuros ir līdzvērtīgi nelielas izglītības iestādes.  
* Pierobežas pašvaldību teritoriju grupā iekļautas tikai tās teritorijas, kuras ir noteiktas 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4. punktā, izņemot Daugavpils valstspilsētu un pašvaldību administratīvos centrus.  
  

2. Kvantitatīvo kritēriju piemērošana. 

2.1. Tiesiskās vienlīdzības principa ievērošana un diferencētas pieejas pamatojums. 
Veidojot skolu tīkla attīstības pamatprincipus, noteikumu projektā apzināti ir ietverti gan vienlīdzīgas attieksmes elementi, gan diferencēta pieeja atsevišķās situācijās. Vienlīdzība regulējumā izpaužas kā vienotu pamatkritēriju, vienotas metodoloģijas un vienotu finanšu piešķiršanas principu noteikšana savstarpēji salīdzināmām situācijām. Savukārt atšķirīga attieksme ir paredzēta tajos gadījumos, kuros izglītības iestādes objektīvi atrodas atšķirīgos faktiskajos apstākļos un vienādu kritēriju piemērošana visām izglītības iestādēm radītu nevis taisnīgu, bet faktiski nevienlīdzīgu rezultātu. Vienlīdzības princips pieļauj un noteiktos gadījumos pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, ja šādai pieejai ir objektīvs un saprātīgs pamats, leģitīms mērķis un ir ievērots samērīguma princips.  

Atšķirīga attieksme noteikumu projektā tiek piemērota šādu objektīvu apsvērumu dēļ: 
* būtiskas atšķirības iedzīvotāju blīvumā, apdzīvotības struktūrā un izglītojamo koncentrācijā dažādās teritorijās (DEGURBA pieeja);  
* atšķirīga izglītības iestāžu sasniedzamība un ceļā pavadītais laiks līdz tuvākajai alternatīvai izglītības iestādei;  
* īpaši ģeopolitiskie un drošības apstākļi pierobežas teritorijās;  
* atšķirīgi izglītības organizācijas modeļi (piemēram, tālmācība, alternatīvā pedagoģija, privātās izglītības iestādes).  

Līdz ar to regulējumā ir identificētas izglītības iestāžu grupas, kurām ir īpaša loma izglītības sistēmā un kuras netiek klasificētas tikai pēc urbanizācijas līmeņa (DEGURBA). Šajās grupās ietilpst: 
* izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku;  
* izglītības iestādes pierobežas teritorijās;  
* vienīgās vidējās izglītības iestādes pašvaldībā;  
* izglītības iestādes, kuru darbība izriet no starptautiskiem līgumiem;  
* izglītības iestādes, kurās vismaz 50 procenti izglītojamo ir ar speciālām izglītības vajadzībām;  
* izglītības iestādes, kurās īsteno alternatīvās pedagoģijas sistēmas (šobrīd Latvijā tādas ir Montesori, Valdorfa pedagoģijas);  
* tālmācības izglītības iestādes;  
* valsts augstskolu dibinātas vispārējās izglītības iestādes;  
* izglītības iestādes, kurām piemērojami īpaši pārejas jeb elastības nosacījumi.  

Atšķirīga attieksme pret šīm izglītības iestāžu grupām ir pamatota ar to funkcionālo nozīmi un darbības apstākļiem, kas būtiski atšķiras no vispārējiem gadījumiem: 
* izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku nodrošina izglītības sasniedzamību teritorijās, kur alternatīvu iespēju ir maz vai tās nav pieejamas saprātīgā laikā;  
* pierobežas izglītības iestādes pilda funkciju, kas saistīta ar nacionālās drošības interešu nodrošināšanu, veicinot valsts klātbūtni un ilgtspējīgu apdzīvotību stratēģiski nozīmīgās teritorijās;   
* vienīgās vidējās izglītības iestādes pašvaldībā nodrošina tiesību uz vidējo izglītību faktisku pieejamību konkrētajā teritorijā;  
* starptautisko līgumu ietvaros dibinātās izglītības iestādes īsteno starpvalstu saistības un specifiskus izglītības modeļus;  
* izglītības iestādes ar lielu izglītojamo ar speciālām vajadzībām īpatsvaru nodrošina iekļaujošu izglītību un individuāli pielāgotu mācību procesu;  
* alternatīvās pedagoģijas izglītības iestādes darbojas pēc strukturāli atšķirīgiem izglītības organizācijas principiem;  
* tālmācības izglītības iestādes nodrošina izglītības pieejamību specifiskām mērķgrupām un darbojas bez tradicionālās infrastruktūras;  
* valsts augstskolu dibinātās izglītības iestādes nodrošina saikni starp vispārējo un augstāko izglītību, tostarp akadēmiskās izcilības un pēctecības veicināšanu;  
* reorganizācijas un citos no dibinātāja neatkarīgos gadījumos nepieciešams nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību un tiesisko paļāvību izglītojamajiem.  

Noteikumu projekta izstrādē tika izvērtēts, ja visām izglītības iestādēm neatkarīgi no to atrašanās vietas, sasniedzamības, drošības situācijas, pedagoģiskā modeļa vai īpašās funkcijas tiktu piemēroti pilnīgi vienādi kvantitatīvie kritēriji, tas radītu nesamērīgu ietekmi uz atsevišķām skolām un to dibinātājiem, kā arī varētu ierobežot izglītojamo tiesību uz pieejamu un kvalitatīvu izglītību īstenošanu. Tādā gadījumā daļā teritoriju izglītības iestādes objektīvu iemeslu dēļ nespētu izpildīt noteiktos kritērijus, kas varētu novest pie izglītības pieejamības samazināšanās vai pat izglītības iestāžu darbības pārtraukšanas, neskatoties uz to būtisko nozīmi konkrētajā teritorijā vai izglītības sistēmā. Savukārt citos gadījumos pārāk vispārīgi izņēmumi radītu neskaidrību par to piemērošanu un nevienādu attieksmi līdzīgos gadījumos. 
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā izvēlēta līdzsvarota pieeja — noteikt vienotus pamatkritērijus salīdzināmām situācijām, vienlaikus skaidri definējot tos gadījumus, kuros atšķirīga attieksme ir objektīvi nepieciešama, lai novērstu situācijas, kur vienāds regulējums rada faktiski nevienlīdzīgas sekas.

2.2. Kritēriji pēc urbanizācijas līmeņa (pamatkritēriji). 
Izglītības iestādēm atkarībā no administratīvi teritoriālās vienības, kurā atrodas izglītības iestāde, piemēro kvantitatīvos rādītājus atbilstoši DEGURBA grupai  (pēc izglītības iestāžu faktiskajām adresēm).  
Tomēr, ja izglītības iestādei ir 2 vai vairāk izglītības programmu īstenošanas vietas un tās atrodas dažādās pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupās, tad izglītības iestādei piemēro to grupu, kurā atrodas izglītības programmas īstenošanas vieta, kurā Valsts izglītības informācijas sistēmā norādīts lielākais izglītojamo skaits.  

2.3. Izglītības iestādēm, kuras atrodas Eiropas Savienības pierobežā. 
* Pierobežas teritorijas. 
Saskaņā ar 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību 4. punktu, izņemot Daugavpils valstspilsētu un pašvaldību administratīvos centrus), nodrošinot zemāko iespējamo izglītojamo skaitu pamatizglītības pakāpē un 45 izglītojamos 10.-12. klašu grupā.  
 
* Pierobežas teritorijas 15 km attālumā no ES ārējās robežas. 
Atrodas 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas, nodrošinot zemāko iespējamo izglītojamo skaitu pamatizglītības pakāpē un 30 izglītojamos 10.-12. klašu grupā.  
 
Ņemot vērā, ka DEGURBA klasifikācija neietver ģeopolitiskos nosacījumus, tiek noteiktas 2  atsevišķas grupas pašvaldību teritorijām, kuras atrodas pie ES ārējās valsts robežas,Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka attiecībā uz vispārējo vidējo izglītību, izglītības iestādei jāspēj piedāvāt plašs un daudzveidīgs izglītības piedāvājums, ko nevar nodrošināt pie neliela izglītojamo skaita. Rīcībpolitikas veidotāji apzinās, ka šo iestāžu gadījumā plašs un daudzveidīgs izglītības piedāvājums var nonākt pretstatā ar izglītības pieejamību, kas var būt vienīgais attaisnojums, saglabājot vidējo izglītības pakāpi ar mazāku izglītojamo skaitu.  

2.4. Izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku.  
2.4.1. Definīcija. 
OECD ziņojumā par Latvijas izglītības iestāžu tīklu autori definē izglītības pieejamību kā ceļā pavadīto laiku līdz tuvākajai izglītības iestādei, kas nodrošina to pašu izglītības pakāpi. Tādējādi, ja ceļā pavadītais laiks līdz nākamajai izglītības iestādei pārsniedz 30 minūtes, izglītības iestādei tiek konstatēts augsts pieejamības risks. Šādām izglītības iestādēm tiek noteikts zemākais iespējamais izglītojamo skaita slieksnis jeb kvantitatīvie kritēriji, kuriem netiek piemērota izglītojamo skaita pieļaujamā svārstība.  

2.4.2. Metodoloģija. 
Šādu izglītības iestāžu identificēšana notiek trīs posmos.  
* Ģeotelpiskā modelēšana jeb ceļā pavadītā laika aprēķināšana. Visām izglītības iestādēm tiek aprēķināts ceļā pavadītais laiks līdz pārējām izglītības iestādēm, izmantojot starptautiski validētu metodoloģiju – global travel impedance grid (Weiss et al., 2018), kas ļauj ņemt vērā kustības ātrumu ietekmējošos faktorus. Rezultātā tiek izveidota matrica ar visām izglītības iestādēm un ceļā pavadāmo laiku līdz katrai nākamajai izglītības iestādei. 

* Tuvāko iestāžu identificēšana. No iegūtajiem datiem tiek identificētas tuvākās izglītības iestādes, kuras nodrošina to pašu izglītības pakāpi, piemēram, no sākumskolas uz nākamo sākumskolu, pamatskolu vai vidusskolu, vai no vidusskolas uz citu vidusskolu.  

* 30 minūšu sliekšņa piemērošana. Ja nākamā izglītības iestāde ir sasniedzama vairāk nekā 30 minūšu laikā, attiecīgā izglītības iestāde tiek klasificēta kā izglītības iestāde ar augstu pieejamības risku.  

2.4.3. Attiecināmība uz valsts ģimnāzijām. 
Kā izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku var tikt identificētas arī Valsts ģimnāzijas, kas balstīts uz teritoriālās pieejamības izvērtējumu, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko novietojumu, alternatīvu vidējās izglītības ieguves iespēju sasniedzamību un izglītojamo mobilitātes ierobežojumus. Līdz ar to augsta pieejamības riska statuss izriet no objektīviem pieejamības apsvērumiem un neietekmē izglītības iestādes valsts ģimnāzijas statusu vai ar to saistītās kvalitātes prasības.  

Vienlaikus uzsverams, ka izglītības iestādes iekļaušana neatbrīvo izglītības iestādi un tās dibinātāju no pienākuma nodrošināt valsts ģimnāzijas statusam atbilstošu izglītības kvalitāti. Izglītības iestādes darbības kvalitātes uzraudzība un valsts ģimnāzijas statusa saglabāšana tiek vērtēta neatkarīgi no pieejamības riska statusa – atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 518 noteiktajai vispārējai kārtībai. Ja izglītības iestādes sniegums neatbilst valsts ģimnāzijai noteiktajām prasībām, jautājums par statusa saglabāšanu tiek skatīts minētajos noteikumos paredzētajā kārtībā neatkarīgi no tās iekļaušanas augsta pieejamības riska izglītības iestāžu sarakstā. Tādējādi pieejamības izvērtējums un kvalitātes uzraudzība ir savstarpēji nošķirami procesi ar atšķirīgu mērķi un tiesisko regulējumu.  

2.4.4. Izglītības iestāžu pielīdzināšanu izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku. 
Regulējumā tiek iekļautas vēl septiņas izglītības iestādes, un to iekļaušana ir pamatota ar īpašo nozīmi vietējās kopienas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā (UNESCO), reģionālās identitātes uzturēšanā un sabiedrības saliedētībā. Ņemot vērā šo iestāžu lomu un ietekmi, kā arī ierobežotās alternatīvas izglītības pieejamībai, tām tiek piemēroti analogi kvantitatīvie kritēriji kā izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku.  

2.5. Citas izglītības iestāžu un izglītības programmu kategorijas. 
Šajā sadaļā tiek uzskaitītas izglītības iestāžu kategorijas, uz kurām attiecas noteiktie regulējuma nosacījumi: 
* vienīgās vidējās izglītības iestādes pašvaldībā,  
* izglītības iestādes, par kurām noslēgti starptautiski līgumi, 
* tālmācības izglītības iestādes un izglītības programmas,  
* alternatīvās pedagoģijas izglītības iestādes., 
* valsts augstskolu dibinātās izglītības iestādes, 
* izglītības iestādes, kurā vismaz 50 procentu izglītojamo vispārējo izglītību apgūst speciālās izglītības programmās. 

2.5.1. Izglītības iestādes, par kurām ir noslēgti starptautiski līgumi. 
Uz Noteikumu projekta 3.6. apakšpunktā minēto 12.grupu attiecas šādi Latvijas Republikas divpusējie un daudzpusējiem līgumi:  
* Latvijas Republikas Valdības un Izraēlas Valsts Valdības nolīgums par sadarbību izglītības, kultūras un zinātnes jomā (noslēgts 27.02.1994.);  
* Līgums starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei) (noslēgts 10.07.1998.);  
* Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums par Katoļu Baznīcas tiesisko statusu, sadarbību izglītības un kultūras jomās, un Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošo katoļticīgo locekļu un cietumā ieslodzīto katoļu pastāvīgu un pilnvērtīgu garīgo aprūpi (noslēgts 08.11.2000.);  
* Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības Līgums par sadarbību kultūrā un izglītībā (noslēgts 29.03.2006.);   
* Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgums par sadarbību izglītības, zinātnes, jaunatnes un sporta jomā (noslēgts 29.09.2017.). 

2.5.2. Alternatīvo pedagoģisko sistēmu izvērtējums un regulējuma piemērošana.
Noteikumu projektā atsevišķi izceltas izglītības iestādes, kurās izglītības process pilnā apjomā tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa pedagoģiju. Izvērtējot Latvijā īstenotās alternatīvās pedagoģijas pieejas, konstatēts, ka Montesori un Valdorfa pedagoģija ir vienīgās pedagoģiskās sistēmas, kuras Latvijā: 
* tiek īstenotas institucionālā līmenī visā izglītības iestādē, nevis kā atsevišķu metožu kopums;  
* balstās starptautiski atzītos un standartizētos pedagoģiskos principos;  
* paredz skaidri definētu izglītības organizācijas modeli (tostarp vecuma grupējumu, mācību procesa struktūru, skolēnu skaitu klasēs un pedagogu sagatavotību);  
* ir ilgstoši praktiski īstenotas Latvijas izglītības sistēmā gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Šo pedagoģisko sistēmu īpatnība ir tāda, ka tās nosaka ne tikai mācību metodes, bet arī izglītības iestādes organizatorisko struktūru kopumā. Piemēram, tiek izmantoti jauktu vecuma grupu vai attīstības ciklu modeļi, elastīga mācību laika organizācija un specifiska mācību vide, kas tieši ietekmē klašu veidošanas principus un izglītojamo skaita grupēšanu. 

Līdz ar to vispārējo kvantitatīvo kritēriju piemērošana šādām izglītības iestādēm praksē būtu nesavietojama ar šo pedagoģisko sistēmu būtību.  Šāds risinājums nav vērsts uz konkrētu pedagoģisko virzienu privileģēšanu, bet gan uz tiesiski noteiktu un objektīvi pamatotu regulējuma piemērošanu situācijās, kurās izglītības organizācija strukturāli atšķiras no vispārpieņemtā klašu modeļa. 

Vienlaikus jāuzsver, ka regulējums neierobežo citu pedagoģisko pieeju izmantošanu vai jaunu metodiku attīstību, kā arī tas nav balstīts uz “alternatīvisma” idejām, bet gan uz pārbaudāmiem kritērijiem par pedagoģiskās sistēmas institucionālu īstenošanu. Citu pedagoģisko sistēmu atzīšana nākotnē ir iespējama, ja tās atbilst līdzvērtīgiem objektīviem kritērijiem (piemēram, strukturēta pieeja, starptautiska atzīšana, kvalitātes ietvars).Uz 2025./2026. mācību gadu Latvijā darbojas 14 vispārējās izglītības iestādes, kuras nodrošina pamatizglītību un vidējo izglītību un kurās izglītības process tiek organizēts, balstoties uz Montesori vai Valdorfa pedagoģiju. No tām 3 ir pašvaldību dibinātas izglītības iestādes, savukārt 11 – privātās izglītības iestādes. 

Šie dati apliecina, ka attiecīgās pedagoģiskās sistēmas Latvijā tiek īstenotas ierobežotā, bet skaidri identificējamā institucionālā lokā, kas ļauj normatīvajā regulējumā noteikt mērķētu un objektīvi pārbaudāmu pieeju attiecībā uz šīm izglītības iestādēm.  

2.5.3. Privātās izglītības iestādes. 
Izvērtējot privātās izglītības iestādes iekļaušanu pašvaldības izglītības ekosistēmā, pašvaldība var ņemt vērā šādus kritērijus:  
 
Izglītības kvalitāte un profesionālā vide:  
* izglītības iestāde sekmīgi īsteno vienotās skolas principus;  
* izglītības iestāde aktīvi piedalās pedagogu profesionālās pilnveides procesos un dalās ar labās prakses piemēriem;  
* izglītības iestādē tiek īstenoti skolas kā mācīšanās organizācijas principi;  
* nav konstatēti būtiski darbības pārkāpumi vai pamatotas sūdzības.  
 
Izglītības pieejamība un kapacitātes nodrošinājums: 
* izglītības iestāde nodrošina izglītības pieejamību gadījumos, kad pašvaldības izglītības iestādēs ir sasniegta uzņemšanas kapacitāte un nav iespējams uzņemt jaunus izglītojamos;  
* izglītības iestāde nodrošina izglītības pieejamību teritorijās vai apkaimēs, kur pašvaldības skolu tīkls ir nepietiekams vai grūti sasniedzams.  
 
Izglītojamo vajadzību nodrošināšana un sistēmiskie ieguvumi: 
* izglītības iestāde uzņem izglītojamos ar individuālām mācīšanās vajadzībām, kurām pašvaldības skolās nav pietiekamu atbalsta resursu;  
* izglītības iestāde piedāvā pedagoģiskus risinājumus vai mācību organizācijas formas, kas papildina pašvaldības izglītības piedāvājumu;  
* izglītības iestāde veicina pedagogu piesaisti reģionam un stiprina profesionālo vidi sadarbībā ar pašvaldības skolām.  
 
Minētie kritēriji kalpo kā atbalsta ietvars pašvaldībām privāto izglītības iestāžu lomas izvērtēšanai un nodrošina vienotu izpratni par piederību pašvaldības izglītības ekosistēmai, vienlaikus saglabājot pašvaldības autonomiju konkrētu lēmumu pieņemšanā.  

Gadījumos, kad privātās izglītības iestādes juridiskā adrese atrodas vienā administratīvi teritoriālajā vienībā, bet izglītības programma tiek īstenota citā administratīvi teritoriālajā vienībā, izšķirošais kritērijs ir izglītības programmas īstenošanas faktiskā vieta. Attiecīgi apliecinājumu par izglītības iestādes iekļaušanu pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā faktiski tiek īstenota izglītības programma. 

Papildus paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2026. gada 30. novembrim izstrādās vadlīnijas privāto vidējās izglītības iestāžu darbības novērtēšanai pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas ietvaros, lai nodrošinātu vienotu un caurskatāmu pieeju šo izglītības iestāžu izvērtēšanai un integrēšanai kopējā izglītības tīkla plānošanā. 


3. Elastības mehānismi. 
3.1. Vispārīgais princips. 
Samazinātus kvantitatīvos rādītājus piemēro gadījumos, kad pastāv objektīvi apstākļi, kas ierobežo izglītības iestādes iespējas nodrošināt šo noteikumu 3. pielikumā noteikto optimālo izglītojamo skaitu klašu grupās. Šāds regulējums paredz elastīgu pieeju, kas ļauj ņemt vērā teritoriālos, infrastruktūras, demogrāfiskos un citus ārējus faktorus, kuri nav tieši atkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja rīcības. 

Elastības mehānismi tiek piemēroti individuāli izvērtējot katru gadījumu, balstoties uz dibinātāja iesniegto informāciju un, ja nepieciešams, kompetento institūciju atzinumiem. To mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp nepieciešamību veidot ilgtspējīgu un efektīvu izglītības iestāžu tīklu un vienlaikus saglabāt izglītības pieejamību un nepārtrauktību teritorijās, kur objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams pilnībā ievērot vispārējos kvantitatīvos kritērijus. 

Vienlaikus samazinātu kvantitatīvo rādītāju piemērošana nav uzskatāma par vispārēju izņēmumu, bet gan par mērķētu instrumentu konkrētu situāciju risināšanai, saglabājot kopējo regulējuma mērķi – nodrošināt kvalitatīvu izglītību un efektīvu resursu izmantošanu. 

Ja, izvērtējot dibinātāja iesniegto informāciju, ministrija nekonstatē šo noteikumu 15. punktā minētos objektīvos apstākļus vai uzskata, ka tie nav pietiekami pamatoti, izglītības iestādei tiek piemērota vispārējā finansēšanas kārtība atbilstoši noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamajai svārstībai. Attiecīgajā gadījumā valsts nepiedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā pilnā apmērā vai piemēro proporcionālu finansējumu saskaņā ar noteikumos paredzēto regulējumu, un atbildība par turpmāko rīcību (tostarp iespējamu reorganizāciju vai skolu tīkla pārstrukturēšanu) gulstas uz izglītības iestādes dibinātāju.  
 
Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības izvērtēt iesniegtās informācijas pamatotību un patiesumu, lai nodrošinātu vienotu pieeju un mazinātu subjektīvas interpretācijas risku. Lēmums par elastības mehānisma piemērošanu tiek pieņemts ministrijā, balstoties uz dibinātāja iesniegtajiem datiem un kompetento institūciju atzinumiem (ja piemērojams). Savukārt informācija par izglītības iestādēm, ar kurām tiek noslēgti līgumi, tiek publiskota saskaņā ar 22. punktu, nodrošinot caurspīdīgu procesu.  
Tādējādi 22. punktā paredzētā informācijas publicēšana kalpo kā caurspīdīguma instruments, savukārt tiesiskās un finanšu sekas izriet tieši no vispārējās finansēšanas kārtības piemērošanas gadījumos, kad 15. punktā noteiktie nosacījumi netiek izpildīti. 

3.2. Ceļa infrastruktūras ierobežojumi. 
Izvērtējot izglītības iestāžu tīklu un diskusijās ar pašvaldībām, ir identificēti atsevišķi gadījumi, kuros izglītības iestāžu reorganizācija objektīvi nav iespējama nepietiekamas ceļu infrastruktūras dēļ, kas neļauj droši vai saprātīgā laikā nodrošināt izglītojamo nokļūšanu uz citām izglītības iestādēm. Šādos gadījumos reorganizācijas atlikšana nav dibinātāja izvēle, bet gan ārēju, no pašvaldības neatkarīgu apstākļu rezultāts. Minētie gadījumi attiecas uz valsts autoceļiem, kuru uzturēšana un attīstība neietilpst pašvaldību kompetencē.  

Līdz ar to regulējumā paredzēta elastīgāka pieeja dibinātājiem gadījumos, kad nepieciešamās izmaiņas izglītības iestāžu tīklā nav iespējams īstenot infrastruktūras ierobežojumu dēļ. Kā apliecinājums šādiem apstākļiem paredzēts kompetentās institūcijas atzinums par ceļu infrastruktūras stāvokli vai plānotajiem uzlabojumiem, attiecinot izvērtējumu uz laikposmu līdz trim gadiem no atzinuma pieprasīšanas brīža.  Pašvaldība, vēršoties pie valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”, iesniedz informāciju par attiecīgo autoceļa posmu starp izglītības iestādi un tuvāko izglītības iestādi, kura nodrošinātu izglītojamo uzņemšanu reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, tādējādi nodrošinot mērķētu un objektīvu ceļu infrastruktūras stāvokļa izvērtējumu. 

Detalizētu kritēriju nostiprināšana normatīvajā aktā netiek paredzēta, jo ceļu piekļuves kvalitātes, satiksmes drošības un uzturēšanas jautājumi ir specializētas institūcijas kompetencē. Tādējādi 15.1. apakšpunkts ir saglabāts kā mērķēts instruments objektīvu pieejamības šķēršļu konstatēšanai, nodrošinot gan elastību pašvaldībām, gan profesionālu izvērtējumu no kompetentās institūcijas puses.  

3.3. Reorganizācijas pārejas periods. 
Izglītības iestādes reorganizāciju pierādāmu iemeslu dēļ iespējams uzsākt tikai tuvāko trīs mācību gadu laikā, tajā skaitā, gadījumos, kad izglītības iestāde, kura uzņemtu reorganizētās izglītības iestādes izglītojamos, ir sasniegusi pieļaujamo mācību telpu kapacitāti vai ir sasniegusi pašvaldības teritorijā esošās dienesta viesnīcas kapacitāti, ko apliecina dibinātāja iesniegtie dokumenti, ko apliecina dibinātāja iesniegtie dokumenti (tostarp telpu noslodzes aprēķini, izglītojamo skaita dati vai citi objektīvi pierādījumi).  

3.4. Izglītojamo skaita prognoze. 
Pašvaldība ir sniegusi pierādījumos balstītu prognozi par izglītojamo skaita pieaugumu nākamo trīs mācību gadu laikā saistībā ar citu tuvumā esošu izglītības iestāžu reorganizācijām, kas veiktas ne vēlāk kā pēdējos divos mācību gados.  
 
Trīs mācību gadu pārejas periods ir izvēlēts, ņemot vērā vispārējās izglītības sistēmas strukturālo organizāciju trīs gadu ciklos. Valsts izglītības standarti un mācību satura īstenošana ir strukturēta klašu grupās 1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klasei, kas veido loģiski noslēgtus mācību posmus. Līdz ar to trīs gadu periods nodrošina iespēju izglītības iestādei pabeigt konkrēto mācību ciklu, nepārtraucot izglītojamo uzsākto izglītības posmu. Tāpat arī pakāpeniska izglītības pakāpes maiņa reorganizācijas gadījumā praksē tiek īstenota trīs mācību gadu pārejas periodā, nodrošinot tiesisko paļāvību izglītojamajiem un vecākiem, kā arī paredzamu pedagogu darba organizāciju. Tādējādi trīs gadu termiņš atbilst izglītības procesa organizācijas loģikai.  

3.5. Akreditācijas rezultātu izmantošana izglītības iestāžu tīkla izvērtēšanā. 
Noteikumu projekta 15.4. apakšpunkts paredz iespēju ņemt vērā Izglītības kvalitātes valsts dienesta akreditācijas komisijas sniegtos ieteikumus attiecībā uz izglītības iestādes turpmāko darbību. Ja akreditācijas procesā ir sniegta rekomendācija nereorganizēt konkrēto izglītības iestādi un tā ir ietverta pēdējā akreditācijas ziņojumā, šis apstāklis tiek atzīts par objektīvu pamatu elastīgākas pieejas piemērošanai. 

Šāda pieeja nodrošina, ka lēmumi par izglītības iestāžu tīkla attīstību netiek balstīti tikai kvantitatīvajos rādītājos, bet tiek ņemts vērā arī neatkarīgs izglītības kvalitātes izvērtējums. Akreditācijas komisijas atzinums atspoguļo izglītības iestādes darbības kvalitāti, attīstības potenciālu un nozīmi izglītības sistēmā, tādēļ tas ir būtisks papildu kritērijs, kas ļauj pieņemt līdzsvarotus un uz kvalitāti vērstus lēmumus. 

Vienlaikus šis regulējums neierobežo dibinātāja tiesības lemt par izglītības iestādes reorganizāciju, bet nodrošina, ka lēmumu pieņemšanā tiek ņemta vērā arī profesionāla un neatkarīga ekspertu rekomendācija.  

3.6. Mācību telpas kapacitātes ierobežojumi. 
Noteikumu projekta 14. punktā paredzēts regulējums gadījumiem, kad izglītojamo skaits attiecīgajā klašu grupā neatbilst 3. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamajai svārstībai tādēļ, ka izglītības iestāde ievēro normatīvā akta par higiēnas prasībām izglītības iestādēm noteiktās minimālās platības prasības vienam izglītojamajam. 
 
Būtiska daļa izglītības iestāžu ēku ir būvētas 20. gadsimta 60.–80. gados vai citos periodos, kad telpu plānojums un klašu izmēri neatbilst mūsdienu higiēnas, drošības un pieejamības standartiem vai ir projektēti citām kapacitātes prasībām. Līdz ar to objektīvi var rasties situācijas, kurās infrastruktūras ierobežojumu dēļ nav iespējams palielināt izglītojamo skaitu līdz 3. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, nepārkāpjot spēkā esošās normatīvās prasības. 
 
Šādās situācijās noteikumu projekts paredz, ka valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem, ja klašu grupā tiek nodrošināts minimālais izglītojamo skaits (15 izglītojamie 1.–9. klašu grupās vai 45 izglītojamie 10.–12. klašu grupā). Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība higiēnas un drošības prasībām un līdzsvars starp kvantitatīvajiem rādītājiem un objektīviem infrastruktūras ierobežojumiem. 
 
Minētais regulējums neveido vispārēju atkāpi no noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, bet ir mērķēts risinājums konkrētām situācijām, kurās izglītības iestāde ievēro normatīvās prasības un objektīvu apstākļu dēļ nevar palielināt izglītojamo skaitu. Regulējums attiecas uz konkrēto klašu grupu, kurā konstatēta neatbilstība, nevis uz visu izglītības iestādi kopumā. 
 
Tādējādi 14. punktā ietvertais risinājums ir savietojams ar noteikumu projekta mērķi – nodrošināt kvalitatīvu izglītību, sakārtotu izglītības iestāžu tīklu un efektīvu valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nepieļaujot situācijas, kurās finansējuma dēļ tiktu apdraudēta izglītojamo drošība vai pārkāptas normatīvās prasības. 

3.7. Kritēriju nepiemērošana. 
Kvantitatīvie rādītāji vispār netiek piemēroti tām izglītības iestādēm, attiecībā uz kurām pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par pakāpenisku reorganizāciju, nodrošinot pārejas periodā izglītības procesa nepārtrauktību.  Reorganizācijas periodā šādām izglītības iestādēm tiek nodrošināts pilns valsts finansējums pedagogu darba samaksai līdz reorganizācijas pabeigšanai, kas nevar būt ilgāka par trim mācību gadiem no reorganizācijas uzsākšanas brīža. 

Izglītības kvalitātes dinamika 

Izglītojamo mācību snieguma dinamika Valsts pārbaudes darbos un monitoringa darbos un starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos, kā arī izglītojamo un pedagogu labbūtības sistemātiska novērtēšana un mērķēts atbalsts