24-TA-2761: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" (turpmāk - Noteikumu projekts) mērķis – no 2025.gada 1.janvāra nodrošināt integrētu, multidisciplināru, ambulatoru valsts apmaksāto veselības aprūpi iekaisīgu zarnu slimības pacientiem, uzlabot veselības aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, kā arī valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļaut intravitreālo injekciju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Finansējums Noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanai paredzēts no 2025.gada 1.janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem nosaka 2018.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.555). Noteikumos Nr.555 ietvertais tiesiskais regulējums ir tieši saistīts ar nozarei pieejamo finansējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Iekaisīgu zarnu slimību pacientu skaits pieaug, taču pieejamā valsts apmaksātā veselības aprūpe ir sadrumstalota.
Iedzīvotājiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pieejamais veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir atšķirīgs.
Šobrīd cukura diabēta pacientiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā nav pieejama citviet Eiropā plaši lietota un efektīva terapija tīklenes slimību ārstēšanā. Savlaicīgi neārstējot redzes bojājumus, cukura diabēta pacientiem attīstās aklums.
Iedzīvotājiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pieejamais veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir atšķirīgs.
Šobrīd cukura diabēta pacientiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā nav pieejama citviet Eiropā plaši lietota un efektīva terapija tīklenes slimību ārstēšanā. Savlaicīgi neārstējot redzes bojājumus, cukura diabēta pacientiem attīstās aklums.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz:
1) nodrošināt integrētu, multidisciplināru, ambulatoru valsts apmaksāto veselības aprūpi iekaisīgu zarnu slimības (turpmāk tekstā - IZS) pacientiem (Noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts).
Saskaņā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" sniegto informāciju IZS pacientu skaitam ir pieaugoša tendence (2022.gadā unikālo pacientu skaits - 673, savukārt 2024.gada pirmajos sešos mēnešos unikālo pacientu skaits sasniedz 722). IZS ir, piemēram, Krona slimība vai čūlainais kolīts, kas ir hroniskas recidivējošas autoimūnas slimības ar augstu invaliditātes un malignitātes risku.
Ar mērķi nodrošināt specializētu aprūpi un atbalstu pacientiem ar IZS no 2025. gada 1. janvāra VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" tiks izveidota IZS struktūrvienība, kurā pakalpojumus multidisciplināras sadarbības ietvaros nodrošinās māsa, uztura speciālists, gastroenterologs, psihiatrs un citi speciālisti. Līdz ar šīs struktūrvienības izveidi IZS pacienti tiks nošķirti no kopējās pacientu plūsmas, tādējādi uzlabojot gastroenterologa pieejamību un samazinot gaidīšanas rindu šī ārsta speciālista konsultācijas saņemšanai. Māsas iesaiste IZS pacientu aprūpē atslogos gastroenterologa darbu, kurš līdz šim daļu laika veica arī aprūpes uzdevumus (apmācību par diētu, ceļošanu, vakcināciju, osteoporozes, diagnostisko manipulāciju pieejamību utml.).
Struktūrvienības izveide palīdzēs uzlabot slimību diagnostiku, ārstēšanu un ilgtermiņa vadību, kā arī nodrošināt pacientiem pieejamu, centralizētu vietu savlaicīgām konsultācijām un izmeklējumiem, nepieciešamības gadījumā, terapijas pielāgošanai. Mērķtiecīga resursu izmantošana uzlabos IZS pacientu aprūpi un pakalpojuma pieejamību, kas veicinās invaliditātes riska samazināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Ievērojot minēto un to, ka valsts apmaksāti uztura speciālista sniegtie ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami tikai Noteikumu Nr.555 2.11.apakšpunktā noteiktajos gadījumos, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.555 2.11.apakšpunktu, lai valsts apmaksātas uztura speciālista konsultācijas būtu pieejamas arī IZS pacientiem.
2) uzlabot veselības aprūpi iedzīvotājiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (Noteikumu projekta 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.8.apakšpunkts).
Ar 2023.gada 10.marta grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 28.panta 1.1 daļa tika izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pilngadīgajiem klientiem ir 49 vai vairāk vietu, veido struktūrvienību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (veselības punktu) un reģistrē to ārstniecības iestāžu reģistrā. Šī likuma pārejas noteikumu 51.punktā tika noteikts, ka minētā norma stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī. Tāpat tika noteikts, ka, lai nodrošinātu minētās normas izpildi, no valsts budžeta līdzekļiem 2023.gadā pašvaldībām tiek izmaksātas vienreizējas mērķdotācijas veselības punkta izveidei Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajos valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centros un tajos sociālās aprūpes centros, kuri nodrošina šādus pakalpojumus uz tāda līguma pamata, kas noslēgts ar valsti vai pašvaldību. Ņemot vērā to, ka mērķdotāciju nodrošināšanai pašvaldībām nav izdevies piesaistīt papildu valsts budžeta finansējumu, tika sniegti priekšlikumi termiņa pagarināšanai līdz 2026. gada 1. janvārim, paredzot mērķdotāciju izmaksu 2025.gadā. Tā kā minētais pasākums neatbilda prioritārajam valsts aizsardzības un drošības mērķim, tad arī priekšlikumos prioritāro pasākumu noteikšanai 2025. gadam papildu finansējums mērķdotāciju izmaksai veselības punktu izveidei nav paredzēts, līdz ar to Labklājības ministrija sniedza priekšlikumu grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai pārceltu minēto normu spēkā stāšanās laiku līdz 2028.gada 1.janvārim. Minētais priekšlikums ir atbalstīts, izskatot un pieņemot likumu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.667/Lp14) Saeimas 2024.gada 7.novembra sēdē.
Ar Veselības ministrijas 2024.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.01-01.1/16 "Par darba grupas izveidi veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās" tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojuma satura un apmaksas nosacījumu izstrādi un pakāpenisku tā ieviešanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Darba grupā darbojās Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī atsevišķu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pārstāvji.
Darba grupas ietvaros tika diskutēts par veidiem veselības aprūpes komponentes stiprināšanai sociālās aprūpes centros (tai skaitā par nepieciešamajiem cilvēkresursiem), vienlaikus nodrošinot veselības aprūpes pakalpojuma satura un apmaksas nosacījumu izstrādi un pakāpenisku tā ieviešanu. Papildus darba grupas ietvaros tika veikta sociālās aprūpes centru aptauja, kuras rezultāti apliecina, ka veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, kas šobrīd tiek nodrošināts sociālās aprūpes centros, ir atšķirīgs.
Ievērojot minēto, no 2025.gada 1.janvāra plānots uzsākt vienota veselības aprūpes pakalpojuma klāsta ieviešanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (izņemot institūcijas, kuras nodrošina valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu). Ņemot vērā nozarei pieejamo finansējumu, pasākuma ieviešana būs pakāpeniska. Pārejas periodā, līdz veselības punktu izveidei visās institūcijās ar klientu vietu skaitu 49 un vairāk, primāri to uzsāks ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem. Minētās darba grupas ietvaros tika secināts, ka šīs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas spēs nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Noteikumu projekts paredz regulējumu minētā valsts apmaksātā pakalpojumu klāsta organizēšanai, ieviešanai un apmaksai. Saskaņā ar šo regulējumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem un kurā ir izveidota ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēta struktūrvienība veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ir tiesīga vērsties Nacionālajā veselības dienestā, lai slēgtu līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ārstniecībā), tai skaitā Noteikumu Nr.555 4.2.apakšpunktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus mājās, nodrošinās māsa vai sertificēta ārsta palīgs (feldšeris), kā arī sertificēts fizioterapeits.
3) valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā cukura diabēta pacientiem iekļaut intravitreālo injekciju (Noteikumu projekta 1.7.apakšpunkts).
Intravitreāla injekcija ir Eiropas Savienības valstīs plaši lietota ārstēšanas metode oftalmoloģijā, kas nodrošina maksimāli augstas koncentrācijas dažādu zāļu piegādi acs audiem. Intravitreālas injekcijas mūsdienās uzskatāmas par tīklenes slimību ārstēšanas pamatmetodi. Tās nodrošina medikamenta ievadi tīklenes audos, kas iedarbojoties uz patoloģiju izraisošajiem mehānismiem - samazina jaunu asinsvadu veidošanos, samazina asinsvadu caurlaidību, tūsku un iekaisumu. Bez intravitreālas medikamentu ievadīšanas tīklenes slāņu bojājums turpina strauji palielināties, radot rupjas tīklenes audu strukturālās izmaiņas, kas nav savienojamas ar labu redzes asumu, radot redzes invaliditāti.
Pasākuma īstenošanai pieejamā finansējuma ietvaros valsts apmaksātās intravitreālās injekcijas primāri tiks nodrošinātas cukura diabēta pacientiem. Ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti augsts diabēta pacientu īpatsvars, diabētiskas retinopātijas prevalence ir 33,4% un diabētiskā retinopātija un diabētiska makulas tūska veido 2,5% no visiem akluma gadījumiem. Diabētiska makulas tūska skar salīdzinoši jaunākus pacientus, kur pacientu vecums variē robežās no 40-70 gadu vecumam (atkarībā no cukura diabēta tipa, smaguma pakāpes un slimības kompensācijas). Diabētiskās acs mākulas vai tīklenes tūskas gadījumā intravitreālo injekciju ar anti-VEGF jeb asinsvadu endotēlija augšanas faktoru inhibitoriem nodrošināšana ir vitāli svarīga, jo glābj diabēta pacientu no redzes zaudēšanas.
Ļoti būtisks terapijas efektivitātes kritērijs ir regulāra medikamenta ievade, lai izvairītos no recidīviem un slimības progresēšanas. Terapijas ilgums un ievades biežums ir atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa. Saskaņā ar klīnisko informāciju no zāļu aprakstiem un speciālistu rekomendācijām intraviterālās injekcijas var veikt vismaz reizi mēnesī un, ņemot vērā klīnisko efektivitāti un individuālo uzlabojumu, pacienti var saņemt terapiju ilgstoši (līdz 15 injekcijām).
Intravitreālās injekcijas ievade ir dienas stacionāra pakalpojums, tāpēc, lai Nacionālais veselības dienests varētu nodrošināt samaksu ārstniecības iestādēm par šīs manipulācijas veikšanu, Noteikumu projekts to paredz iekļaut Noteikumu Nr.555 5. pielikuma "Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi" 12.1.apakšpunktā kā saistošo (pamata) manipulāciju oftalmoloģijas dienas stacionārā.
1) nodrošināt integrētu, multidisciplināru, ambulatoru valsts apmaksāto veselības aprūpi iekaisīgu zarnu slimības (turpmāk tekstā - IZS) pacientiem (Noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts).
Saskaņā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" sniegto informāciju IZS pacientu skaitam ir pieaugoša tendence (2022.gadā unikālo pacientu skaits - 673, savukārt 2024.gada pirmajos sešos mēnešos unikālo pacientu skaits sasniedz 722). IZS ir, piemēram, Krona slimība vai čūlainais kolīts, kas ir hroniskas recidivējošas autoimūnas slimības ar augstu invaliditātes un malignitātes risku.
Ar mērķi nodrošināt specializētu aprūpi un atbalstu pacientiem ar IZS no 2025. gada 1. janvāra VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" tiks izveidota IZS struktūrvienība, kurā pakalpojumus multidisciplināras sadarbības ietvaros nodrošinās māsa, uztura speciālists, gastroenterologs, psihiatrs un citi speciālisti. Līdz ar šīs struktūrvienības izveidi IZS pacienti tiks nošķirti no kopējās pacientu plūsmas, tādējādi uzlabojot gastroenterologa pieejamību un samazinot gaidīšanas rindu šī ārsta speciālista konsultācijas saņemšanai. Māsas iesaiste IZS pacientu aprūpē atslogos gastroenterologa darbu, kurš līdz šim daļu laika veica arī aprūpes uzdevumus (apmācību par diētu, ceļošanu, vakcināciju, osteoporozes, diagnostisko manipulāciju pieejamību utml.).
Struktūrvienības izveide palīdzēs uzlabot slimību diagnostiku, ārstēšanu un ilgtermiņa vadību, kā arī nodrošināt pacientiem pieejamu, centralizētu vietu savlaicīgām konsultācijām un izmeklējumiem, nepieciešamības gadījumā, terapijas pielāgošanai. Mērķtiecīga resursu izmantošana uzlabos IZS pacientu aprūpi un pakalpojuma pieejamību, kas veicinās invaliditātes riska samazināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Ievērojot minēto un to, ka valsts apmaksāti uztura speciālista sniegtie ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami tikai Noteikumu Nr.555 2.11.apakšpunktā noteiktajos gadījumos, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.555 2.11.apakšpunktu, lai valsts apmaksātas uztura speciālista konsultācijas būtu pieejamas arī IZS pacientiem.
2) uzlabot veselības aprūpi iedzīvotājiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (Noteikumu projekta 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.8.apakšpunkts).
Ar 2023.gada 10.marta grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 28.panta 1.1 daļa tika izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pilngadīgajiem klientiem ir 49 vai vairāk vietu, veido struktūrvienību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (veselības punktu) un reģistrē to ārstniecības iestāžu reģistrā. Šī likuma pārejas noteikumu 51.punktā tika noteikts, ka minētā norma stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī. Tāpat tika noteikts, ka, lai nodrošinātu minētās normas izpildi, no valsts budžeta līdzekļiem 2023.gadā pašvaldībām tiek izmaksātas vienreizējas mērķdotācijas veselības punkta izveidei Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajos valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centros un tajos sociālās aprūpes centros, kuri nodrošina šādus pakalpojumus uz tāda līguma pamata, kas noslēgts ar valsti vai pašvaldību. Ņemot vērā to, ka mērķdotāciju nodrošināšanai pašvaldībām nav izdevies piesaistīt papildu valsts budžeta finansējumu, tika sniegti priekšlikumi termiņa pagarināšanai līdz 2026. gada 1. janvārim, paredzot mērķdotāciju izmaksu 2025.gadā. Tā kā minētais pasākums neatbilda prioritārajam valsts aizsardzības un drošības mērķim, tad arī priekšlikumos prioritāro pasākumu noteikšanai 2025. gadam papildu finansējums mērķdotāciju izmaksai veselības punktu izveidei nav paredzēts, līdz ar to Labklājības ministrija sniedza priekšlikumu grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai pārceltu minēto normu spēkā stāšanās laiku līdz 2028.gada 1.janvārim. Minētais priekšlikums ir atbalstīts, izskatot un pieņemot likumu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.667/Lp14) Saeimas 2024.gada 7.novembra sēdē.
Ar Veselības ministrijas 2024.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.01-01.1/16 "Par darba grupas izveidi veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās" tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojuma satura un apmaksas nosacījumu izstrādi un pakāpenisku tā ieviešanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Darba grupā darbojās Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī atsevišķu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pārstāvji.
Darba grupas ietvaros tika diskutēts par veidiem veselības aprūpes komponentes stiprināšanai sociālās aprūpes centros (tai skaitā par nepieciešamajiem cilvēkresursiem), vienlaikus nodrošinot veselības aprūpes pakalpojuma satura un apmaksas nosacījumu izstrādi un pakāpenisku tā ieviešanu. Papildus darba grupas ietvaros tika veikta sociālās aprūpes centru aptauja, kuras rezultāti apliecina, ka veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, kas šobrīd tiek nodrošināts sociālās aprūpes centros, ir atšķirīgs.
Ievērojot minēto, no 2025.gada 1.janvāra plānots uzsākt vienota veselības aprūpes pakalpojuma klāsta ieviešanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (izņemot institūcijas, kuras nodrošina valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu). Ņemot vērā nozarei pieejamo finansējumu, pasākuma ieviešana būs pakāpeniska. Pārejas periodā, līdz veselības punktu izveidei visās institūcijās ar klientu vietu skaitu 49 un vairāk, primāri to uzsāks ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem. Minētās darba grupas ietvaros tika secināts, ka šīs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas spēs nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Noteikumu projekts paredz regulējumu minētā valsts apmaksātā pakalpojumu klāsta organizēšanai, ieviešanai un apmaksai. Saskaņā ar šo regulējumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem un kurā ir izveidota ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēta struktūrvienība veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ir tiesīga vērsties Nacionālajā veselības dienestā, lai slēgtu līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ārstniecībā), tai skaitā Noteikumu Nr.555 4.2.apakšpunktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus mājās, nodrošinās māsa vai sertificēta ārsta palīgs (feldšeris), kā arī sertificēts fizioterapeits.
3) valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā cukura diabēta pacientiem iekļaut intravitreālo injekciju (Noteikumu projekta 1.7.apakšpunkts).
Intravitreāla injekcija ir Eiropas Savienības valstīs plaši lietota ārstēšanas metode oftalmoloģijā, kas nodrošina maksimāli augstas koncentrācijas dažādu zāļu piegādi acs audiem. Intravitreālas injekcijas mūsdienās uzskatāmas par tīklenes slimību ārstēšanas pamatmetodi. Tās nodrošina medikamenta ievadi tīklenes audos, kas iedarbojoties uz patoloģiju izraisošajiem mehānismiem - samazina jaunu asinsvadu veidošanos, samazina asinsvadu caurlaidību, tūsku un iekaisumu. Bez intravitreālas medikamentu ievadīšanas tīklenes slāņu bojājums turpina strauji palielināties, radot rupjas tīklenes audu strukturālās izmaiņas, kas nav savienojamas ar labu redzes asumu, radot redzes invaliditāti.
Pasākuma īstenošanai pieejamā finansējuma ietvaros valsts apmaksātās intravitreālās injekcijas primāri tiks nodrošinātas cukura diabēta pacientiem. Ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti augsts diabēta pacientu īpatsvars, diabētiskas retinopātijas prevalence ir 33,4% un diabētiskā retinopātija un diabētiska makulas tūska veido 2,5% no visiem akluma gadījumiem. Diabētiska makulas tūska skar salīdzinoši jaunākus pacientus, kur pacientu vecums variē robežās no 40-70 gadu vecumam (atkarībā no cukura diabēta tipa, smaguma pakāpes un slimības kompensācijas). Diabētiskās acs mākulas vai tīklenes tūskas gadījumā intravitreālo injekciju ar anti-VEGF jeb asinsvadu endotēlija augšanas faktoru inhibitoriem nodrošināšana ir vitāli svarīga, jo glābj diabēta pacientu no redzes zaudēšanas.
Ļoti būtisks terapijas efektivitātes kritērijs ir regulāra medikamenta ievade, lai izvairītos no recidīviem un slimības progresēšanas. Terapijas ilgums un ievades biežums ir atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa. Saskaņā ar klīnisko informāciju no zāļu aprakstiem un speciālistu rekomendācijām intraviterālās injekcijas var veikt vismaz reizi mēnesī un, ņemot vērā klīnisko efektivitāti un individuālo uzlabojumu, pacienti var saņemt terapiju ilgstoši (līdz 15 injekcijām).
Intravitreālās injekcijas ievade ir dienas stacionāra pakalpojums, tāpēc, lai Nacionālais veselības dienests varētu nodrošināt samaksu ārstniecības iestādēm par šīs manipulācijas veikšanu, Noteikumu projekts to paredz iekļaut Noteikumu Nr.555 5. pielikuma "Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi" 12.1.apakšpunktā kā saistošo (pamata) manipulāciju oftalmoloģijas dienas stacionārā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma 7., 9. un 11. pantam.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kurās ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem, klienti.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kurās ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem, klienti.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmē ārstniecības iestādes, kas noslēgušas vai kuras noslēgs līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kurās ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kurās ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
581 527 565
0
503 974 356
0
503 974 356
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
581 527 565
0
503 974 356
0
503 974 356
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
581 527 565
0
503 974 356
1 514 969
503 974 356
1 705 896
1 896 823
2.1. valsts pamatbudžets
581 527 565
0
503 974 356
1 514 969
503 974 356
1 705 896
1 896 823
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 514 969
0
-1 705 896
-1 896 823
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-1 514 969
0
-1 705 896
-1 896 823
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
1 514 969
0
1 705 896
1 896 823
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 2024. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” un ņemot vērā Finanšu ministrijas rīkojumus uz 2024.gada 22.oktobri:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 222 301 264 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 222 287 960 euro
Izdevumi 222 301 264 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 220 127 488 euro
apakšprogrammā 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 359 226 301 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 359 201 249 euro
Izdevumi 359 226 301 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 358 542 273 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 684 028 euro
Finansējums 2025. un 2026. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 187 858 896 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 187 858 896 euro
Izdevumi 187 858 896 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 185 685 120 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 2 173 776 euro
apakšprogrammā 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 316 115 460 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 316 090 408 euro
Izdevumi 316 115 460 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 315 435 248 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 680 212 euro
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 222 301 264 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 222 287 960 euro
Izdevumi 222 301 264 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 220 127 488 euro
apakšprogrammā 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 359 226 301 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 359 201 249 euro
Izdevumi 359 226 301 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 358 542 273 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 684 028 euro
Finansējums 2025. un 2026. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 187 858 896 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 187 858 896 euro
Izdevumi 187 858 896 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 185 685 120 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 2 173 776 euro
apakšprogrammā 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 316 115 460 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 316 090 408 euro
Izdevumi 316 115 460 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 315 435 248 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 680 212 euro
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1.Noteikumu Nr.555 2.11.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts) paredz nodrošināt integrētu, multidisciplināru, ambulatoru valsts apmaksāto veselības aprūpi iekaisīgu zarnu slimības pacientiem. Finansējums 2025.gadam un turpmāk ik gadu 52 542 euro (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”), skat., anotācijas 1.pielikumu.
Finansējuma avots: budžeta resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
2.Noteikumu Nr.555 3.11.2 apakšpunkts, 5.4 punkts, 16.5. apakšpunkts, 17.4. apakšpunkts, 182.2 punkts un 10.pielikums (noteikumu projekta 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.8.apakšpunkts) paredz uzlabot veselības aprūpi iedzīvotājiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.Finansējums 2025.gadam un turpmāk ik gadu 1 192 047 euro (apakšprogramma 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”), skat., anotācijas 2.pielikumu.
Finansējuma avots: budžeta resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
3. Noteikumu Nr.555 5.pielikuma 12.1. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.7.apakšpunkts) paredz iekļaut valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā tīklenes slimību pacientiem intravitreālo injekciju. Finansējums 2025.gadam 47 432 euro, 2026.gadam 71 148 euro un 2027.gadam un turpmāk ik gadu 94 864 euro (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”), skat., anotācijas 3.pielikumu. Finansējumu plānots rast apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros, jo pakalpojumu programmā "Oftalmoloģija dienas stacionārā" tiek prognozēts finanšu līdzekļu ietaupījums 102 621 euro apmērā. Savukārt atlikusī neapgūtā summa 2025.gadā 55 189 euro (102 621 euro - 47 432 euro) un 2026.gadā 31 473 euro (102 621euro - 71 148 euro) un 2027.gadā un turpmāk ik gadu 7 757 euro (102 621 euro - 94 864 euro) tiks pārdalīta budžeta apakšprogrammas ietvaros oftalmoloģijas pakalpojumu rindu mazināšanai. Tiek prognozēts, ka šāds pats finanšu līdzekļu atlikums un finanšu līdzekļu pārvirzīšanas princips vienas pakalpojumu programmas ietvaros tiks saglabāts arī 2026.gadā un turpmāk ik gadu.
*Vienlaikus informējam, lai iekļautu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā tīklenes slimību pacientiem intravitreālo injekcijās pielietotos medikamentus 2025.gadā papildus nepieciešamais finasējums - 222 948 euro, 2026.gadā - 390 159 euro, 2027.gadā un turpmāk ik gadu - 557 370 euro. Finansējuma avots: budžeta resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2025.gadā 1 514 969 euro, tai skaitā:
- 1 467 537 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana";
- 47 432 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros pārstrukturizējot pasākumus (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”).
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2026.gadā 1 705 896 euro, tai skaitā:
- 1 634 748 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana";
- 71 148 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros pārstrukturizējot pasākumus (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”).
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2027.gadā un turpmāk ik gadu 1 896 823 euro, tai skaitā:
- 1 801 959 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana";
- 94 864 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros pārstrukturizējot pasākumus (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”).
Finansējuma avots: budžeta resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
2.Noteikumu Nr.555 3.11.2 apakšpunkts, 5.4 punkts, 16.5. apakšpunkts, 17.4. apakšpunkts, 182.2 punkts un 10.pielikums (noteikumu projekta 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.8.apakšpunkts) paredz uzlabot veselības aprūpi iedzīvotājiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.Finansējums 2025.gadam un turpmāk ik gadu 1 192 047 euro (apakšprogramma 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”), skat., anotācijas 2.pielikumu.
Finansējuma avots: budžeta resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
3. Noteikumu Nr.555 5.pielikuma 12.1. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.7.apakšpunkts) paredz iekļaut valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā tīklenes slimību pacientiem intravitreālo injekciju. Finansējums 2025.gadam 47 432 euro, 2026.gadam 71 148 euro un 2027.gadam un turpmāk ik gadu 94 864 euro (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”), skat., anotācijas 3.pielikumu. Finansējumu plānots rast apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros, jo pakalpojumu programmā "Oftalmoloģija dienas stacionārā" tiek prognozēts finanšu līdzekļu ietaupījums 102 621 euro apmērā. Savukārt atlikusī neapgūtā summa 2025.gadā 55 189 euro (102 621 euro - 47 432 euro) un 2026.gadā 31 473 euro (102 621euro - 71 148 euro) un 2027.gadā un turpmāk ik gadu 7 757 euro (102 621 euro - 94 864 euro) tiks pārdalīta budžeta apakšprogrammas ietvaros oftalmoloģijas pakalpojumu rindu mazināšanai. Tiek prognozēts, ka šāds pats finanšu līdzekļu atlikums un finanšu līdzekļu pārvirzīšanas princips vienas pakalpojumu programmas ietvaros tiks saglabāts arī 2026.gadā un turpmāk ik gadu.
*Vienlaikus informējam, lai iekļautu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā tīklenes slimību pacientiem intravitreālo injekcijās pielietotos medikamentus 2025.gadā papildus nepieciešamais finasējums - 222 948 euro, 2026.gadā - 390 159 euro, 2027.gadā un turpmāk ik gadu - 557 370 euro. Finansējuma avots: budžeta resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2025.gadā 1 514 969 euro, tai skaitā:
- 1 467 537 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana";
- 47 432 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros pārstrukturizējot pasākumus (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”).
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2026.gadā 1 705 896 euro, tai skaitā:
- 1 634 748 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana";
- 71 148 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros pārstrukturizējot pasākumus (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”).
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2027.gadā un turpmāk ik gadu 1 896 823 euro, tai skaitā:
- 1 801 959 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana";
- 94 864 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros pārstrukturizējot pasākumus (apakšprogramma 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 5.4, 182.2 punktā, 2.11., 3.11.2, 16.5., 17.4. apakšpunktā, 10.pielikuma 2.26.apakšpunktā iekļautajiem pasākumiem, kā arī integrētai, multidisciplinārai, ambulatori valsts apmaksātai veselības aprūpei iekaisīgu zarnu slimības pacientiem un 5.pielikuma 12.1.apakšpunktā tīklenes slimību pacientiem intravitreālās injekcijās pielietotiem medikamentiem 2025.gadā 1 467 537 euro apmērā, 2026. gadam 1 634 748 euro apmērā un 2027.gadam un turpmāk ik gadu 1 801 959 euro apmērā segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu atbilstoši šī protokollēmuma 3. punktam.
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 5.pielikuma 12.1. apakšpunktā iekļautajam pasākumam nepieciešamos izdevumus Veselības ministrijai nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts neparedz jaunas iniciatīvas, bet tikai precizē esošo kārtību atbilstoši nozarei pieejamajam finansējumam.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz paplašināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, veicinot šo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī uzlabot veselības aprūpi iedzīvotājiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi