Anotācija

24-TA-1185: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 182 "Šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču marķēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Komisijas 2024. gada 19. janvāra Īstenošanas direktīva (ES) 2024/325, ar ko Īstenošanas direktīvu (ES) 2019/68 groza attiecībā uz šaujamieroču un būtisko daļu marķējumu minimālo dziļumu

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Noteikumu projekta mērķis ir pārņemt prasības, kas izriet no Komisijas 2024. gada 19. janvāra Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325, ar ko Īstenošanas direktīvu (ES) 2019/68 groza attiecībā uz šaujamieroču un būtisko daļu marķējumu minimālo dziļumu (turpmāk – Īstenošanas direktīva (ES) 2024/325).

Spēkā stāšanās termiņš

22.07.2025.

Pamatojums

Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/32 2.panta 1.punkts nosaka, ka vēlākais līdz 2025. gada 22. jūlijam dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 182 "Šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču marķēšanas kārtība"" (turpmāk – MK noteikumi Nr.182) tiesību normas nosaka šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču marķēšanas kārtību Latvijas ieroču apritē. MK noteikumu Nr.182 tiesību normās ir pārņemtas prasības attiecībā uz šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu marķēšanas kārtību gan no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvas (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli prasībām, gan no Komisijas 2019. gada 16. janvāra Īstenošanas direktīvas (ES) 2019/68, ar ko nosaka šaujamieroču un to būtisko daļu marķējumu tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli prasībām. MK noteikumu Nr.182 4.punkts nosaka, ka ieroču komersants, kas Latvijā izgatavo A, B un C kategorijas medību, sporta vai pašaizsardzības šaujamieročus, nodrošina, ka šaujamieroču būtisko sastāvdaļu marķēšanā izmanto latīņu alfabēta burtus un arābu ciparus. Būtisko sastāvdaļu marķējumā izmantotais ciparu un burtu izmērs ir vismaz 1,6 mm, bet dziļums – vismaz 0,02 mm. MK noteikumu Nr.182 11.punkts nosaka, ka ieroču komersants šo noteikumu 10. punktā minētās informācijas norādīšanai marķējumā var izmantot latīņu, grieķu vai kirilicas alfabēta burtus, kā arī arābu vai romiešu ciparus. Marķējumā izmantoto ciparu un burtu izmērs atbilst attiecīgi šo noteikumu 4. vai 5. punkta nosacījumiem. MK noteikumu Nr.182 12.punkts nosaka, ka ieroču komersants 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētās šaujamieroču izlaišanas brīvā apgrozībā, bet ne vēlāk kā līdz šaujamieroču realizācijai papildus nodrošina, ka šaujamieroča rāmi, stobra kārbu vai nolaidējmehānisma kārbu, ievērojot attiecīgi šo noteikumu 4. vai 5. punkta nosacījumus, papildus marķē ar burtiem "LV" un ar vismaz pēdējiem diviem šaujamieroča importēšanas gada cipariem. MK noteikumu Nr.182 14.punkts paredz, ka ja ieroču komersants pārveido šaujamieroci, ieviešot tehniskas izmaiņas šaujamieroča būtiskajās sastāvdaļās vai ievietojot šaujamierocī jaunu būtisko sastāvdaļu tā, ka mainās ieroča tehniskā kategorija vai tehniskās kategorijas apakšgrupa, uz šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas norāda komersanta nosaukumu vai zīmolu, ievērojot attiecīgi šo noteikumu 4. vai 5. punkta nosacījumus.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Šobrīd MK noteikumu Nr.182 4.punktā noteiktais šaujamieroču izgatavošanas laikā būtisko sastāvdaļu marķējuma dziļums neatbilst Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 1.panta 2.punktā noteiktai prasībai, ka katras dalībvalsts noteiktais minimālais marķējuma dziļums ir vismaz 0,0762 milimetri. No minēta izriet, ka arī MK noteikumu Nr.182 11.punktā, 12.punktā un 14.punktā ietverta atsauce uz MK noteikumu 182 4.punktu, kas satur norādi uz šaujamieroču būtisko sastāvdaļas marķējuma dziļumu arī neatbilst Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 1.panta 2.punktā noteiktai prasībai, ka katras dalībvalsts noteiktais minimālais marķējuma dziļums ir vismaz 0,0762 milimetri. Saskaņā ar Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 2.panta 1.punkta prasībām vēlākais līdz 2025. gada 22. jūlijam dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 prasību izpildi un Latvijas nacionāla šaujamieroču būtisko sastāvdaļu marķēšanas dziļuma tehniska standarta harmonizāciju ar Eiropas Savienības prasībām ir nepieciešams izdarīt grozījumu MK noteikumu Nr.182 4.punktā un aizstāt šaujamieroču izgatavošanas laikā būtisko sastāvdaļu marķējuma dziļumu - 0,02 milimetrus ar 0,0762 milimetriem. Turklāt ir nepieciešams izdarīt grozījumu arī MK noteikumu Nr.182 11.punktā, papildinot to ar prasību, ka ne tikai marķējumā izmantoto ciparu un burtu izmērs atbilst attiecīgi šo noteikumu 4. vai 5. punkta nosacījumiem, bet arī marķējuma dziļums atbilst noteikumu 4.punkta nosacījumiem. Precizējot MK noteikumu Nr.182 4.punktā esošo prasību attiecībā uz marķējuma dziļumu atbilstoši Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 1.panta 2.punktā noteiktai prasībai, grozījumus MK noteikumu Nr.182 12.punktā un 14.punktā veikt nav nepieciešams, jo attiecīgās noteikumu punktos ietvertas atsauces uz 4.punktu būs automātiski korektas un harmonizētas ar Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 1.panta 2.punktā noteikto prasību attiecība uz šaujamieroču būtisko sastāvdaļu marķējuma dziļumu. Papildus ir nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr.182 iztverto informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, aizstājot atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvas (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīva (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli zaudēja savu spēku, jo tika aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli kodificētu redakciju. Turklāt ir nepieciešams papildināt MK noteikumos Nr.182 informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar jauno Īstenošanas direktīvu (ES) 2024/325.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Jā

Apraksts

Tiek pārņemtas imperatīvas Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 prasības Latvijas ieroču aprites tiesiskajā regulējumā. Turklāt attiecīgā prasība būtiski neietekmē ieroču komersantu komercdarbības īstenošanu Latvijas ieroču apritē, jo šobrīd Latvijā nav šaujamieroču ražošanas. Ņemot vērā minēto, nav nepieciešams MK noteikumu projektā noteikt parējās noteikumus attiecībā uz šaujamieroču pārpalikumiem šaujamieroču ražotnes noliktavā. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Savienības īstenojamo ģeopolitisko sankciju politiku importējamo šaujamieroču apritē, Latvijas ieroču komersanti ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm importē šaujamieročus civilām vajadzībām tikai no Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) šaujamieroču rūpnīcām. Savukārt Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 Preambulas 3.punktā ir noteikts, ka Īstenošanas direktīvas (ES) 2019/68 tehniskajās specifikācijās nebija ietverta prasība par marķējumu minimālo dziļumu. Ir nepieciešams ES līmenī iekļaut marķējumu minimālo dziļumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem un šaujamieroču lietotājiem un atvieglotu tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Turklāt, lai pielāgotos standartiem, kas noteikti vissvarīgākajos tirgos civilām vajadzībām paredzētu šaujamieroču eksportam (ASV un Kanāda), ir jāpieņem tehniskā specifikācija, kurā noteikts marķējuma minimālais dziļums – 0,0762 milimetri. No minēta attiecīgi izriet, ka veicot Latvijas nacionāla šaujamieroču būtisko sastāvdaļu marķēšanas dziļuma tehniska standarta harmonizāciju ar Eiropas Savienības tehniskām prasībām attiecībā uz šaujamieroču būtisko sastāvdaļu marķēšanas dziļumu, vienlaikus tiks panākta šaujamieroču būtisko sastāvdaļu marķēšanas dziļuma harmonizācija ar ASV un Kanādas šaujamieroču būtisko sastāvdaļu marķēšanas dziļuma prasībām.

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Jā

Apraksts

Tiek pārņemtas imperatīvas Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 prasības Latvijas ieroču aprites tiesiskajā regulējumā. Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/325 prasības attiecās uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt attiecīgās prasības būtiski neietekmē ieroču komersantu komercdarbības īstenošanu Latvijas ieroču apritē, jo šobrīd Latvijā nav šaujamieroču ražošanas, bet kas attiecās uz šaujamieroču importu pat atvieglo administratīvo šķēršļu pārvarēšanu šaujamieroču importēšanai no ASV.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums

Nav

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Apraksts

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Nav

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

1.pants

MK noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts un 1.3.apakšpunkts.

Pārņemtas pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

2.pants

MK noteikumu projekta 2.punkts. Attiecīgo paziņojumu Eiropas Komisijai sniegs Iekšlietu ministrija.

Pārņemtas pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

3.pants

Nav nepieciešams pārņemt.

Pārņemtas pilnībā

4.pants

Nav nepieciešams pārņemt

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Neparedz stingrākas prasības.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Cita informācija

Nav

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Valsts policija

Nevalstiskās organizācijas

Nē

Cits

Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

Nav

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Valsts policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Nē

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

4.2. Cita informācija

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

5.2. Citas starptautiskās saistības

5.3. Cita informācija

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija